Release date: 10/09/2012
Label: Young Turks
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: „Lai arī „Coexist” ir stāsts par vientulību,
šķiršanos un vilšanos attiecībās, dīvainā kārtā šis albums šķiet gaišāks par
debijas ierakstu. Jau pirmais singls un plates ievadošais „Angels” ir viena no
mīlīgākajām un romantiskākajām grupas balādēm, bet šajā sakarā vēl ģeniālāks ir
vidusdaļā atrodamais „Sunset”. Sāpīga šķiršanās un tās sekas, izmantojot
Romijas un Olivera duetu, ir pasniegta kā skumja, taču akceptējama lieta,
paskaidrota no divām pusēm: Romijas „I
always thought it was sad / The way we act as a strangers” pret Olivera „You were more than just a friend / It never
came to an end / I can’t bear to see you”. Bez drāmas, bez pārmetumiem,
vienkārši klusi paskaidrojot.
Tomēr pati galvenā lieta, par
ko priecāties „Coexist” sakarā, ir grupas skaņu vīra Džeimija Smita, kurš jau
atkal vienpersoniski miksējis un producējis albumu, māka spēlēties ar skaņām,
pludināt 4/4 ritmu ar 2step/garage, blēdīties ar klusuma pauzēm, kur prasās
kreščendo un otrādi, un no minimālisma radīt ko tik piepildītu un siltu. Tas
pilnā mērā izpaudās arī „xx” platē, taču šeit, kur dziesmas nav tik spēcīgas
pašas par sevi, krīt ausīs vēl vairāk. Tieši viņa centrālā loma The xx sastāvā
arī rada pārliecību, ka grupai ir, kur augt, mainīties un pilnveidoties.”
Plašāk par albumu lasi šeit.
Plašāk par albumu lasi šeit.
Bob Dylan – „Tempest”
Release date: 10/09/2012
Label: Columbia
AMG rating: 7/10
AMGmusic komentārs: „Kādam pat ir pieticis pacietības saskaitīt –
šis ir trīsdesmit piektais Boba Dilana studijas albums. Tas ir, neskaitot n-tās
kompilācijas, dzīvos ierakstus un „būtlegu” sērijas. Iemesla ironijai gan
šoreiz nav, jo 71 gada vecumā leģendārais folkmūzikas un 60’to gadu
cilvēktiesību aizstāvju kustības elks Cimmermaņa kungs pēc ilgāka laika
pārtraukuma radījis gana emocionāli piesātinātu albumu. „Tempest” gandrīz 70
minūšu ierakstā netrūkst sentimentālu un apcerīgu domu un atmiņu, kas mijas ar
velnišķīgi melnu humoru, atgādinot, cik lielisks dzejnieks ir Bobs Dilans.
Spekulācijas par to, ka šis varētu būt pēdējais Dilana albums viņa diskogrāfijā,
pats autors noraida, taču, ja tā tiešām būtu, šis būtu perfekts ieraksts, ar ko
noslēgt apbrīnojamu un izcilu karjeru.”
TOY – „Toy”
Release date: 10/09/2012
Label: Heavenly
AMG rating: 7/10
AMGmusic komentārs: „Būvēti uz 2009.gadā izjukušās Londonas
apvienības Joe Lean & The Jing Jang
Jong bāzes (trīs kvinteta dalībnieki ir no šīs grupas), TOY laiduši klajā gana interesantu un
baudāmu debijas albumu, sakausējot savā skanējumā krautroka, psihodēlijas un
post-punk noskaņas. Grupas lieli draugi esot The Horrors, un interesantā kārtā „TOY” visvairāk atgādina tieši
pēdējo The Horrors plati „Skying”, kurā – gluži kā šeit – līganas un kustēties
aicinošas melodijas nenoslīkst mežonīgajā skaņu jūklī. The Horrors nonākšana
līdz šādai sabalansētībai prasīja vairākus gadus, kamēr TOY tas ir veiksmīgi
izdevies jau debijas ierakstā.”
David Byrne and St. Vincent – „Love This Giant”
Release date: 10/09/2012
Label: 4AD
AMG rating: 6/10
AMGmusic komentārs: „Viena no gada dīvainākajām savienībām – kopīgā
albumā apvienojušies leģendārās 80’to gadu new-wave
grupas Talking Heads līderis Deivids Bērnss un pēdējās desmitgades
viena no pamanāmākajām neatkarīgās mūzikas scēnas dziesminiecēm – Enija Klārka
jeb St. Vincent. Sākotnēji
ieplānojuši vien kopīgus koncertus, abi tomēr izdevuši ierakstu. Apbruņojušies
ar orķestra pavadījumu, abi dažādo paaudžu mūziķi spēlējas ar ārtroku un fanku,
kas diemžēl gan grūti uztverams kā nopietns ieraksts, drīzāk kā tāda jautra parotaļāšanās
savam priekam.”
Pet Shop Boys – „Elysium”
Release date: 10/09/2012
Label: Parlophone
AMG rating: 6/10
AMGmusic komentārs: „Klausoties Ginesa rekordu grāmatā kā visu
laiku komerciāli veiksmīgāko britu duetu iekļauto Pet Shop Boys vienpadsmito studijas albumu „Elysium”, pārņem
sajūta, ka grupas dalībniekos iemiesojies kas šizofrēnijai līdzīgs. Vietām grupa
atsauc atmiņā spožākos 80’to gadu mirkļus (īpaši albuma viennozīmīgajā hailaitā
„A Face Like That”), albumā sākumā un noslēgumā norāda, ka nav zaudējuši
lieliskās „Behaviour” plates noskaņas radīšanu, bet brīžiem iebrauc tādās
auzās, ka sāk likties, ka tu klausies kādu pamatskolas ansambli. Šis noteikti
ir solis uz augšu pēc jēlā 2009.gada „Yes”, taču diemžēl arī nekas vairāk par
viduvēju ierakstu, kas pēc pavisam neilga laika pārklāsies ar putekļiem un
pazudīs.
