Nedēļas Izlase (21.02.11.-27.02.11.)

AMGmusic Nedēļas Izlase #8 (21.02.2011. – 27.02.2011.)

Sveicināti!

Nebija jau grūti paredzēt pēc piektdienas notikumiem, ka arī pēdējā februāra nedēļa paies Radiohead zīmē. Savu darbiņu grupa bija paveikusi, tagad kārta pienāca mūzikas vērtētājiem, kuru kopējais verdikts skan apmēram šādi: „Nav no labākajiem Radiohead albumiem, bet vienalga izdevies.” Citādā ziņā šī bija salīdzinoši klusa nedēļa, kad teju par centrālo notikumu kļuva NME balvu pasniegšanas ceremonija, kurā britu lielākais mūzikas mēdijs apdāvināja... Muse un The Chemical Romance. Nekomentēšu.

Nekomentēšu arī Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvu. Arī tur viss sen ir skaidrs. Toties ir daudz jauku un patīkamu lietu, ko klausīties! Šonedēļ AMGmusic fonotēkā atkal iepeldēja 24 jaunas dziesmas un vairāki interesanti albumi un EP. Izrediģējot šonedēļ dzirdēto un baudīto, tad nu esam atlasījuši materiālu 2011.gada astotās nedēļas izlasei. Un pie tās arī ķeramies klāt!


TRACK OF THE WEEK:

Radiohead - "Lotus Flower" [XL]
(from LP "The King Of Limbs", out now digitally)

Pārsteigums! :) Šis, protams, nav tāda kalibra skaņdarbs kā „Nude” un 1.vietu gada topā tam diezin vai izdosies izcīnīt, taču, ievērojot tradīcijas, katrā Radiohead albumā ir vismaz divi šedevri. „Lotus Flower” ir viens no tiem. Un uz dejojošo Tomu var skatīties vēl un vēl. Eh, kā gribētos šo singlu redzēt atsevišķā formātā, papildinātu ar remiksiem un kādiem b-puses skaņdarbiem. Pagaidām jāpriecājas par video! Par dziesmu plašāk var lasīt šeit.



A-LISTED TRACKS:

MEN feat Antony Hegarty - "Who Am I To Feel So Free" [IAmSound]
(released as a digital single on February 14th)

70’tajos un 80’tajos gados bija zināms termins kā „disko dīva”. 21.gadsimtā visas disko dīvas jaņos atstājis Entonijs Hegartijs no Antony & The Johnsons. Arī jaunākais Ņujorkas dueta MEN singls „Who Am I To Feel So Free” skan draņķīgi (skatīt albumu!). Toties šajā versijā dziesma kļūst par iemeslu skapī meklēt spožās deju kurpes. Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
MEN - Who Am I to Feel So Free (feat. Antony Hegarty) by acid stag


PS I Love You feat Diamond Rings - "Leftovers" [Paper Bag]
(released as a digital single on February 22nd)

Kanādas indie mūzika šobrīd piedzīvo nebijušu ekstāzi. Nepietiek, ka tieši no viņu valsts nāk šobrīd skaļākā (pārnestā nozīmē!) grupa pasaulē, vēl arī kā aiz pārpilnības raga dzimst jaunas. PS I Love You ir jauns duets no Ontario, kas jau pērn izpelnījās AMGmusic uzmanību. Sadarbībā ar vēl vienu kanādieti Diamond Rings jaunākais singls „Leftovers” jau izklausās pavisam brīnišķīgi! Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
PS I Love You [ft. Diamond Rings] - Leftovers by Pretty Much Amazing


The Fresh & Onlys - "Do You Believe in Destiny" [Sacred Bones]
(from f/c EP "Secret Walls", out on April 26th)
(available as a free download)

Ne jau tikai nosauļojušies ballīšu dzīvnieki mīl atpūsties pie jūras un klausīties sērf-popu. To mīl darīt arī skumji cilvēki, un tieši viņiem kā radīts būs jaunākais singls no šobrīd ražīgākās grupas pasaulē The Fresh & Onlys. Aprīlī gaidāms atkal jauns albums, „Do You Believe In Destiny?” varēsiet atrast tur. Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
The Fresh & Onlys - Do You Believe In Destiny by forcefieldpr


Wavves - "Horse Shoes" [self-released]
(available as a free download)

„Horse Shoes” gribētu pat nosaukt par visu laiku iespaidīgāko un interesantāko grupas Wavves singlu, kas iesākas kā laisks garage-rock skaņdarbs, bet turpinājumā piedāvā neprātīgu, dullu un totāli narkotisku ģitāru vilni, kas visbeidzot noslēdzas vienā no pagaidām šī gada lipīgākajiem dziesmas noslēgumiem, kas man atgādināja vienu meldiņu no filmas „Sprīdītis” (tajā vietā, kur mazais draiskulis ar vienu pašu stabuli, bez jebkādiem pastiprinātājiem vai tehno dīdžeju palīdzības dancināja lielu vīru). Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
WAVVES - Horse Shoes by thisisfakediy


ALBUM OF THE WEEK:

Radiohead – „The King Of Limbs” [XL]
AMG rating: 8/10

Ja vēl nedēļas sākumā likās, ka šajā vietā Nedēļas Izlasē būs jāievieto kāds Gil Scott-Heron vs Jamie xx skaņdarbs no šonedēļ izdotā albuma „We’re New Here”, tad pēc kārtējās Radiohead albuma „The King Of Limbs” noklausīšanās nācās atzīt – nē, labākais nedēļas albums tika izdots jau pagājušās nedēļas nogalē. Radiohead visticamāk neieraudzīsim augstākajās vietās gada albumu topā, kā tas bija 2007.gadā ar „In Rainbows” (pat vēl vairāk – par 99,99 procentiem ir skaidrs, ka „The King of Limbs” pat nebūs mēneša albums), taču Nedēļas Albuma godu neatņemt. Ļoti jau nu garšīga un baudāma klausāmviela aukstiem ziemas vakariem. Par albumu plašāk varat izlasīt šeit, bet Nedēļas Izlasē plates neapšaubāmi spožākais brīdis – balāde „Codex”.
6 - Radiohead - Codex by ThePEAK

Ak, jā, pie viena vēlos ieteikt Jums iegādāties arī minēto Jamie xx remiksēto Džila Skota Herona pērnā gada albumu „I’m New Here”, kas tagad pārtapis par „We’re New Here” – tur arī gana daudz pērļu un desertu ausīm!


COVER OF THE WEEK:

Jamie xx & Yasmin - "Touch Me"
(live bootleg)

Kā ārkārtīgi trāpīgi izteicās kāds YouTube.com komentētājs, Rui Da Silva 2001.gada singlam „Touch Me” šo desmit gadu laikā ir bijušas vairākas kaverversijas, bet neviena no tām nav ne tuvu bijusi liekama blakus oriģinālam (Starp citu, oriģināls šomēnes atrodams sadaļā „Classic Hit”). Tā tas bija līdz brīdim, kad pie „Touch Me” pieķērās Jamie xx kopā ar dziedātāju Jasmīnu, par kuru gan man nav plašākas informācijas. Perfekts minimālisms. PER-FEKTS. Un, lai mute atkārtos pavisam plaši vaļā, pazaudējot realitātes izjūtu šīs fantastiskās skaņas buķetē, tas viss dzīvajā ir baudāms arī salīdzinoši labas kvalitātes video:



REMIX OF THE WEEK:

Elite Gymnastics – „W/\K/\” [self-released]
(from EP „Gizzard Greens V.2.”, available for free)

Ja tā godīgi, tad nedēļas remiksa godā bija paredzēts likt citu Elite Gymnastics skaņdarbu – EP „Gizzard Greens V.2.” otru treku „G/\G/\” (ļoti ekselents, lēns un čilīgs Lady Gaga dziesmas „Paparazzi” rīmeiks!), taču kaut kā vairāk uz dejām pavilka piektdienas rītā. Tad lai iet skaņdarbs „W/\K/\”, kas, protams, ir Elite Gymnastics versija par kādu repera Waka Flocka Flame dziesmu, padarot to par 1991.gada vasaras cienīgu reiva ballītes himnu. Minētajā linkā augstāk varat lejupielādēt gan šo, gan minēto „G/\G/\”.
Elite Gymnastics - WAKA (WΛKΛ) by atomheartmother


CLUB TUNE FOR THE WEEKEND:

Hussle Club - "Loose Tights" (Flinch Remix) [Mishka]
(from limited edition 7'' vinyl "Loose Tights", out now)
(available as a free download)

Parasti jau es nemīlu pirms laika aiztikt dziesmas, ko plānoju piedāvāt nākamajā nedēļā kā jaunumus, bet šis treks, ko izdevās iegūt šorīt no rīta, ir pārāk labs lai ar to nepadalītos pirms gaidāmā vīkenda. Komentāri līdz ar to izpaliks (neesmu pazīstams nedz ar Hussle Club, ne ar remiksētāju Flinch), bet šo uzlieciet gan tā skaļāk! Griezīgs electro un breakbeat satiekas ar darkwave.
Hussle Club - Loose Tights (Flinch Remix) by Мишка Bloglin


NEXT WEEK PREVIEW:

Visbeidzot noslēgsim nedēļas izlasi ar vienu dziesmu no Likes Lī otrā studijas albuma „Wounded Rhymes”, kurš veikalu plauktos būs atrodams no pirmdienas. Pēc pirmajām dzirdētajām atsaucēm, rādās, ka man būs izrādījusies taisnība un jau otro gadu pēc kārtas uz gada labākā popmūzikas albuma godu nopietni pretendēs zviedriete.

Citādā ziņā AMGmusic nākamnedēļ būs klusāks, kā ierasti, jo apkoposim februāra Singlu Top 20 un Albumu Top 10. Tur būs, ko klausīties! Ticiet man! Ak, jā Positivus 3.martā paziņos šī gada festivāla pirmos hedlainerus, tā kā nepalaidiet garām arī to! Par pārējo? Par pārējo jau pēc nedēļas! Lai Jums jauks vīkends un lai to ievada mantriskais Likes Lī albuma ievads „Youth Knows No Pain”.

Youth Knows No Pain by LykkeLi

B-LIST TRACKS OF THE WEEK (21.02.-27.02.)

Ar šo uzsākam jaunu iknedēļas sadaļu „B-LIST Tracks of the Week”, kurā apkoposim tās jaunās dziesmas, kas ir palikušas ārpus nedēļas labāko dziesmu izlases, taču vienalga būtu pelnījušas nelielu uzmanību. Katru nedēļu izcelšu piecas kompozīcijas no šī saraksta, savukārt pārējās dziesmas glīti sarindosim alfabēta secībā – tās jūs paši varat atrast YouTube vai SoundCloud neizsmeļamajos plašumos.


BBU feat Das Racist - "Please, No Pictures" [self-released]
(available as a free download)

Par pērnā gada labākajiem jaunpienācējiem hip-hop mūzikā AMGmusic dēvēja Das Racist, kuri joprojām savas kompozīcijas piedāvā par velti. Jaunākajā dziesmā Bruklinas trijotne sadarbojusies ar Čikāgas kolektīvu BBU, savukārt dziesmas producenti ir mums jau zināmie The Hood Internet. Starp citu, arī čikāgieši.



FaltyDL - "Hip Love" [Ramp]
(from 12'' vinyl "Hip Love", out now)

Debijas albumam beidzot nobriedis Ņujorkas garage/dubstep producents Drū Lastmens jeb FaltyDL. Jau pērn papriecējis mūs ar vairākām lieliskām vinila platēm, šomēnes mūziķis laidis klajā singlu „Hip Love”, kuram b-pusē atrodams mikss no neviena cita kā Džeimija Smita no The xx.



Jamie Woon - "Lady Luck" [Polydor]
(released as a digital single on February 18th)

Par neliela mēroga sensāciju pērnā gada rudenī kļuva Džeimija Vūna debijas singls „Night Air”, kas paviesojās arī AMGmusic topā, ieņemot 18.vietu oktobrī. 11.aprīlī iznāks britu producenta debijas albums „Mirrorwriting”, un tā jaunākais singls „Lady Luck” apliecina, ka britu salās talantīgu dabstepa/R’n’B mūziķu tiešām ir atliku likām.



Summer Camp - "I Want You" [self-released]
(from f/c debut LP, out this summer)
(available as a free download)

Vēl vieni 2010.gada debitanti šogad sola debijas albumu – tas iznākšot vasarā. Tikmēr pērnā gada septembra lieliskā hīta „Round The Moon” (43.vieta visa gada topā!) autori – britu duets Summer Camp – ir atpakaļ ar jaunu dziesmu „I Want You”. Lejupielādējiet to bez maksas vai noklausieties šeit:



When Saints Go Machine - "Fail Forever" [!K7]
(from EP "Fail Forever", out now)
(available as a free download)

Pirmoreiz noklausoties „Fail Forever” pārņēma iekšēja pārliecība, ka šis ir kārtējais atradums zviedru mūzikā. Kļūdījos tikai mazliet – When Saints Go Machine ir jauna grupa no Kopenhāgenas, Dānijas. „Fail Forever” EP var izcelt pat vairākus skaņdarbus, bet lielākās ovācijas tieši šim – mini albuma tituldziesmai.



PĀRĒJĀS B-LIST DZIESMAS ŠONEDĒĻ:

Airlines - "Burial Grounds" [self-released]
(from EP "VISIONS", available for free)

Alex Winston - "Locomotive" [Heavy Roc]
(from EP "Sister Wife", out now)
(available as a free download)

Architecture in Helsinki - "Contact High" [V2]
(from f/c LP "Moment Bends", out on April 11th)
(available as a free download)

Benoit & Sergio - "Boy Trouble" [DFA]
(released as a 12" vinyl single on February 21st)
(available as a free download)

Clare Maguire - "Last Dance" [Polydor]
(released as a digital single on February 18th)

Magnetic Man feat John Legend - "Getting Nowhere" [Columbia]
(released as a digital single on February 18th)

Puro Instinct - "Silky Eyes" [Mexican Summer]
(from f/c LP "Headbangers In Ecstasy", out on February 21st)
(available as a free download)

Siriusmo - "Einmal in der Woche schreien" [Monkeytown Records]
(from f/c LP "Mosaik", out on March 1st)
(available as a free download)

Star Slinger - "Casanova's Jump Off" [self-released]
(from EP "Bedroom Joints", available now)
(available as a free download)

Trouble Andrew - "New Kid" [Virgin]
(from f/c LP "Dreams Of A Troubled Man", coming out in March)
(available as a free download)

Wolf Gang - "Dancing With The Devil" [Atlantic]

(from f/c LP "Suego Faults", out on March 21st)

ALBUMS: Radiohead - "The King Of Limbs"

Radiohead – "The King of Limbs"

Release date: 18/02/2011
Label: XL
AMG rating: 8/10

Radiohead patīk pārsteigt. Savas vairāk kā 20 gadu pastāvēšanas laikā viņi to ir darījuši vairākkārt. Sākot ar 1993.gada fenomenālo hītu „Creep”, kas grupu, par kuru koncertiem pirms tam nievāja mūzikas pazinēji, pacēla nebijušos augstumos, turpinot ar 2000.gada tam laikam ultra-alternatīvo, eksperimentālo un – kā vēlāk izrādījās – mūzikas robežu lauzošo plati „Kid A”, beidzot ar 2007.gada albumu „In Rainbows”, kas faniem tika piedāvāts par tādu samaksu, kādu katrs pats vēlējās maksāt. Ja vēlējās. Ak, jā, bija arī vēl tāds „nieks” kā 1997.gada albums „OK Computer”, kas ķirurģiski un bez ceremonijām izbeidza britpopa tolaik jau nīkuļojošo dzīvi, kļūstot par sava laikmeta mūzikas ikonu.

Ar ko Radiohead varētu pārsteigt 2011.gadā, kad, šķiet, viss jau ir izmēģināts un visi visu zina vēl pirms mūziķi ir pat atvēruši ierakstu studijas durvis? Ar albuma negaidītu izdošanu, lūk, ar ko. Nebija vēl Arcade Fire paspējuši ievilkt elpu pēc divu Grammy un divu BRIT Awards balvu iegūšanas, kā šobrīd lielākajai grupai ceļā nostājās Radiohead, burtiski paralizējot visu mūzikas portālu, blogu, sociālo tīklu un citu mūzikas fanu interneta pulcēšanās vietu plūsmu ar ziņu, ka jaunais albums ir ne tikai ierakstīts, bet iznāks jau pēc sešām dienām. Radiohead gadījumā pārsteigumu nekad nav par daudz – beigu beigās albums tika izdots (atkal – bez iepriekšēja brīdinājuma, kā ods uz kakla februāra naktī) vēl dienu ātrāk – 18.februārī.

Atlika tikai viens jautājums – vai Radiohead pārsteigs arī muzikāli, un kādu ceļu grupa vispār būs izvēlējusies. Un šeit nu sākās trādi-rīdi. Vieni bija noskaņojušies uz to, ka grupai beidzot atkal jārada kas uz rokmūziku tendēts, citi gaidījuši nez kādus radio hītus (kamooon, kad pēdējoreiz tādi Radiohead bijuši?!), citi savukārt no pēdējo divu desmitgažu mūzikas gigantiem gaidīja vispār ko pilnīgi jaunu un nedzirdētu (nez, kādu hip-hopa ierakstu?). Lielākie ieguvēji šoreiz acīmredzot izrādījušies Radiohead kvēlākie fani, kam vienkārši vajadzēja jaunu ierakstu, ko piektdien ielikt atskaņotājā, bet izņemt tikai pirmdienas vakarā pēc kaimiņu vairākkārtējas klauvēšanas pie sienas, lai turpināto to klausīties zem segas uz austiņām.

Tikmēr lielāko zaudētāju lomā nokļuvuši mūzikas apskatnieki. Viņiem, pirmkārt, vajadzēja mērkaķa ātrumā uzrakstīt albuma recenziju, turklāt recenziju grupai, kuras kontā ir vismaz trīs ieraksti, kurus var droši dēvēt par šedevriem – tātad salīdzināšanas un analīzes darbs atliku likām. Otrkārt, vajadzēja atmest nost visus nevajadzīgos stereotipus un skepsi, kas parasti nāk līdzi albumiem, kas nav vērtējami kā izcili, grupai, kas tādus (izcilus) ir radījusi, kā mēdz teikt, pīpējot.

Ja esat tik tālu tikuši šajā rakstā – apsveicu! Balvā – nedaudz par pašu albumu! Jā, šis NAV Radiohead labākais ieraksts. Tas nemaz nelīdzinās nevienam no grupas 90’to gadu albumiem, pat vēl vairāk – ja kaut kādas atsauces varam vilkt, tad tās būtu velkamas ar Toma Jorka solo albumu „The Eraser” un ļoti daļēji ar „Kid A”. Tik tālu es piekrītu skeptiķiem. Bet par nelaimi skeptiķiem Radiohead ir kāda „nelāga” īpašība – viņi arī no viduvēja materiāla ar nesarežģītiem ieročiem un minimālu laiku (šis ir visu laiku īsākais Radiohead albums!) spēj panākt teju izcilus rezultātus. Spēj iepotēt kaut kādu hipnotisku kodu, kas tik viegli nemaz neļauj šo plati izņemt no atskaņotāja.

Lai arī internetā jau vīd spekulācijas par to, ka šī ir tikai pirmā puse no Radiohead 2011.gada albuma (to netieši apstiprina divi faktori – minētais albuma īsums (8 dziesmas, kopējais garums – 37 minūtes), kā arī albumam netipiska pēdējā dziesma, kura turklāt noslēdzas ar tekstu: „If you think this is over / Then you’re wrong...”), arī šo „The King of Limbs” var dalīt divās daļās. Pirmā noteikti patiks „The Eraser” un Jorka solo lietu cienītājiem, kamēr par otro stāvā sajūsmā būs tie, kas lika devītniekus un desmitniekus iepriekšējam Radiohead albumam „In Rainbows”.

Pirmā albuma puse iesākas ar uz bungu cilpām balstīto „Bloom”, ko gan nevar pielīdzināt „In Rainbows” ievaddarbam „15 Step”. Noskaņas un Jorka izteikti apreibušā un drūmā vokāla dēļ šo drīzāk varētu pielīdzināt „Everything In Its Right Place” no „Kid A”. Seko albuma ritmiskākais un enerģiskākais skaņdarbs „Morning Mr Magpie”, kas akustiskā versijā dzirdēts jau Jorka solo koncertos. Jāsaka, šeit dziesma izmainīta līdz nepazīšanai, no Džona Lenona stilā sacerētas akustiskas protesta dziesmas pārtopot par materiālu, ap ko darboties dabstepa producentiem un remiksētājiem.

Vienīgā albuma dziesma, ar ko pagaidām nespēju sadraudzēties, ir „Little By Little”, kas ļoti uzkrītoši atgādina „Amnesiac” perioda Radiohead daiļradi, mēģinot satuvināt elektroniskās cilpas un „Idioteque” ritmus ar akustisko ģitāru, toties pirmo daļu noslēdz, manuprāt, tieši šajā albuma vietā perfekti iederošs pus-instrumentāls, atkal dabstepīgs skaņdarbs „Feral”, kas jau liek domāt un ticēt, ka plates otrajā daļā mēs saņemsim to, ko esam gaidījuši – Radiohead uzdevumu augstumos.

Tā arī notiek. Seko šobrīd aktuālais singls „Lotus Flower” (starp citu, jā, kāpēc tad šo nevar dēvēt par hītu?!), ko gribētos dēvēt par pagaidām 2011.gada dziesmu ar lieliskākajiem basiem, nemaz nerunājot par izcilo Jorka vokālu un līdz asarām aizkustinošo piedziedājumu „Slowly we unfurl / As lotus flowers / Cause all I want is the moon upon a stick / Just to see what it is”. Jau pēc piektās reizes kļūst skaidrs, ka šis ir liekams vienā plauktiņā, ja ne gluži ar „Nude”, tad ar „Pyramid Song” noteikti.

Taču izcilāko albuma dziesmu Radiohead vēl ir pietaupījuši. Kā norāda pilnīgi visi mūzikas žurnālisti, kuru rakstus par Radiohead esmu lasījis pēdējās nedēļas laikā, „The King of Limbs” absolūts hailaits un uzvaras mirklis ir uz klavierēm balstītā, depresīvi skumjā balāde „Codex”. Aizmirstiet par „All I Need” aiz sentimenta paslēpto mīļumu! Šis ir salauzta vīrieša pirms-padošanās manifests, kas ierakstīts un izpildīts tik neiedomājami izjusti, ka dziesmā ietvertās skumjas kļūst par sava veida heroīnu, kas sākumā satrauc, bet tad ieved totālā miera pasaulē un citā dimensijā. Viens no visu laiku izcilākajiem Radiohead skaņdarbiem.

Kā noskaņu speciālisti Radiohead albumu turpina ar „Give Up The Ghost”, kuras absolūtais svētdienas pēcpusdienu miers kalpo kā xanax tablete pēc pārciestajiem pārdzīvojumiem un galvu reibinošajām izjūtām, kas piedzīvotas vēl minūti iepriekš, lēnām un nesteidzoties novedot pie šī īsā ieraksta noslēdzošā treka „Seperator”, kas savā ziņā atkal sasaucas ar ievadošo „Bloom” – bungu cilpas, izteikta basģitāra un jau minētais teksts par to, ka beigas obligāti nav tad, kad liekas, ka ir beigas.

„The King of Limbs” nav šedevrs, tas neatklāj neko tādu, ko mēs par Radiohead nezinājām. Vēl vairāk – šis nav ne tuvu no labākajiem Radiohead ierakstiem. Taču tas tik un tā pievelk kā magnēts, ļaujot ar katru nākošo klausīšanās reizi sevi iemīlēt vēl vairāk un vairāk, bez tam arī klusi – it kā neviļus, it kā nevērīgi – paužot mums jau sen zināmo patiesību, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Lielbritānijā nav bijusi izcilāka grupa par šo. Un, ja mēs pārmetam Radiohead „The King of Limbs”, tad – es ļoti atvainojos – U2 faniem jau sen būtu vajadzējis nošauties.

COVER: Bat For Lashes - "Strangelove"

Bat For Lashes – „Strangelove”
(Depeche Mode cover)
(from f/c „Gucci Guilty” soundtrack)
(available as a free download)

Ja kāds Depeche Mode fans vēlētos apkopot visas šīs slavenās britu apvienības kaverversijas, viņam (vai viņai) noteikti vajadzētu mājās atbrīvot vismaz vienu palielu plauktu. Nē, ne jau kompaktdiskiem. Ārējiem cietajiem diskiem. Personīgi man šos Depeche Mode dziesmu versiju tūkstošus apnika klausīties jau ap kādu 2002.gadu.

Protams, ir izņēmumi. Izņēmumi parasti rodas tad, kad pie Depeche Mode dziesmām ķeras klāt tādi meistari kā Nataša Hāna jeb Bat For Lashes, par kuru nekas nebija dzirdēts kopš 2009.gada, kad klajā nāca viņas lieliskais otrais studijas albums „Two Suns”. Bat For Lashes izpildījumā „Strangelove” izklausās pēc... Bat For Lashes! Tas tikai un vienīgi paspilgtina sen zināmo patiesību, ka Martins Gors 80’tajos gados bija viens no ģeniālākajiem dziesmu autoriem.

Vesels Depeche Mode kaverversiju albums Bat For Lashes izpildījumā gan nav gaidāms. Šī dziesma tapusi speciāli Gucci sieviešu smaržu „Guilty” reklāmas kampaņai. Pati reklāma sekošot tuvākajā laikā.

COVER: Jamie xx & Yasmin - "Touch Me"

Jamie xx & Yasmin - "Touch Me"
(live bootleg)

Džeimijs Smits no brīnumapvienības The xx mani kaut kā jūt. Vispirms viņš izzīlēja, ko es visvairāk vēlos klausīties karstās 2009.gada augusta dienās, kopā ar The xx izdodot ģeniālo albumu „xx”, bet šonedēļ nāca klajā ar kaverversiju dziesmai, par kuru man tieši tajā dienā bija uzdots rakstīt „Klasiskā Hīta” sadaļā. Tā teikt, lai dotu man iedvesmu rakstam.

Pagaidām nav informācijas, vai Smits jeb, kā viņš pats sevi dēvē, Jamie xx briest kādam solo ierakstam (EP vai pat pilnam albumam), bet, ja kaut kas tāds sekos, tad noteikti saule iespīdēs visu to cilvēku pakrūtē, kas no Džeimsa Bleika debijas albuma gaidīja ko līdzīgu EP „CMYK”. Tamdēļ, ka Jamie xx nerada dabstepu, viņš rada ko tādu, kam, manuprāt, būtu jāizgudro īpašs, atsevišķs apzīmējums.

Jau no pērnā gada nogales internetā cirkulē skaņdarbs „Far Nearer”, kam nupat tapusi arī pilnā 8 minūšu versija – diemžēl gan joprojām neglītā ala youtube līmeņa kvalitātē, taču pozitīvā ziņa ir tāda, ka šis instrumentālais treks tikšot izdots kā atsevišķs singls „kaut kad martā”. Neesmu nekāds Džeimija pelēkais kardināls, bet no sirds ieteiktu b-pusē šim singlam ievietot tieši šo – kaverversiju 2001.gada Rui Da Silva singlam „Touch Me”, par kuru diezgan plaši izstāstīju šeit.

Kā ārkārtīgi trāpīgi izteicās kāds YouTube.com komentētājs, „Touch Me” šo desmit gadu laikā ir bijušas vairākas kaverversijas, bet neviena no tām nav ne tuvu bijusi liekama blakus oriģinālam. Tā tas bija līdz brīdim, kad pie „Touch Me” pieķērās Jamie xx kopā ar dziedātāju Jasmīnu, par kuru gan man nav plašākas informācijas. Perfekts minimālisms. PER-FEKTS. Un, lai mute atkārtos pavisam plaši vaļā, pazaudējot realitātes izjūtu šo fantastisko skaņu buķetē, tas viss dzīvajā ir baudāms arī salīdzinoši labas kvalitātes video:

A-LIST: Wavves - "Horse Shoes"

Wavves - "Horse Shoes" [self-released]
(available as a free download)

Grupas Wavves līderis Neitens Viljamss pēc slavenā 2009.gada Barselonas skandāla, kad viņš bija spiests pamest festivāla Primavera Sound skatuvi, jo bija tik ļoti aplietojies ekstazī tabletes un alkoholu, ka nespēja izdabūt nevienu sakarīgu noti no ģitāras, ir kļuvis krietni vien ražīgāks.

Paralēli darbam pie marihuānas popularizēšanas (nesen tviterī Viljamss izteicās, ka vēlētos pat izveidot Wavves marihuānas brendu – nu līdzīgi kā slavenas popmūzikas dziedātājas lepojas ar savu smaržu un drēbju līnijām) Wavves pērn izdeva ļoti baudāmu un enerģisku albumu „King of the Beach”, bet pagājušajā nedēļā savā blogā par velti piedāvāja uzreiz divas jaunas dziesmas.

Ja „TV Luv Song” vairāk izklausās pēc niekošanās mēģinājumu starplaikos, tad „Horse Shoes” gribētu pat nosaukt par visu laiku iespaidīgāko un interesantāko grupas Wavves singlu, kas iesākas kā laisks garage-rock skaņdarbs, bet turpinājumā piedāvā neprātīgu, dullu un totāli narkotisku ģitāru vilni, visbeidzot pārejot vienā no pagaidām šī gada lipīgākajiem dziesmas noslēgumiem, kas man atgādināja vienu meldiņu no filmas „Sprīdītis”. Ar nosacījumu, ka šīs filmas varonis būtu pirms tam apēdis vismaz sauju ekstazī tablešu.

Starp citu, šo dziesmu jau 2009.gadā koncertos esot izpildījuši Neitens Viljamss ar Zeku Hilu – bijušo grupas Wavves bundzinieku. Tā kā šis MP3 skaņdarbs, kad to ievieto atskaņotājā, uzrāda mistisku albuma nosaukumu „Babes” un „6 dziesma no 13”, fani jau baumo, ka mūs šogad sagaida kāds jauns vai vienkārši agrāk neizdots albums no Wavves 2009.gada sastāva. Cerēsim!

Wavves - Horse Shoes by Hypetrak

A-LIST: The Fresh & Onlys - "Do You Believe In Destiny"

The Fresh & Onlys - "Do You Believe in Destiny" [Sacred Bones]
(from f/c EP "Secret Walls", out on April 26th)
(available as a free download)

Kā reiz šonedēļ lasīju vienu recenziju Tima Koena (grupas The Fresh & Onlys solists) jaunākajiem solo veikumiem „Magic Trick” un „Bad Blood”, kas abi iznāca vienā dienā, kur recenzents bija minējis frāzi, ka „brīžiem rodas sajūta, ka Koens gluži vienkārši nespēj pārstāt rakstīt dziesmas”. Pēc dažām stundām uzzinu, ka arī grupai The Fresh & Onlys aprīļa nogalē iznāks jauns EP „Secret Walls”, kas sekos tikai pērn rudenī izdotajam albumam „Play It Strange”.

Jaunā EP pirmais singls „Do You Believe In Destiny?”, ko grupa nupat piedāvāja lejupielādei par velti, it kā turpina iesāktās 60’to gadu popmūzikas nianses, tikai atšķirībā no iepriekšējiem singliem, kuros vairāk spraucās ārā laiskas surf-pop ietekmes (īpaši pēdējā singlā „Waterfall”), šeit jūtamas daudz liriskāks un hipnotiskāks noskaņojums, ģitāras tembram un arī ritmam ļoti līdzinoties The Lively Ones skaņdarbam „Surf Rider” (skatīt 1995.gada filmas „Pulp Fiction” skaņu celiņu).

The Fresh & Onlys - Do You Believe In Destiny by forcefieldpr

CLASSIC HIT: Michael Stipe & Coldplay – In The Sun (2006)

Michael Stipe & Coldplay – „In The Sun”

Release date: 06/02/2006
Label: Warner
AMG rating 2011: 8/10

2006.gada februāris AMGmusic ir bijis ne mazāk nozīmīgs kā 2001.gada februāris. Tieši šajā mēnesī tā pa īstam sākām no CD un audio kasetēm pāriet uz modernāko MP3 formātu. Starp citu, šajā sakarībā vēlos piebilst, ka nemaz nav tik neromantisks MP3 laikmets – klausīties vecus, apšaubāmas kvalitātes tolaik salasītus šī digitālā formāta ierakstus ir ne mazāk interesanti, kā uzlikt vecu kaseti ar no radio rakstītām un šņākoņas pavadītām dziesmām!

Ne velti šāds ievads – par 2006.gada februāra #1 popmūzikas topā (tolaik nesen tika iedibināta tradīcija atdalīt popmūzikas un rokmūzikas topus – jāatzīst, viena no dīvainākajām manām idejām...) kļuva tolaik tikai digitālā singlā izdotā R.E.M. solista Maikla Staipa kaverversija 2001.gada Džozefa Artura singlam „In The Sun”. Singlā tika iekļautas sešas šīs dziesmas versijas, starp kurām bija arī viena, kas aizķēra mūsu sirdis – dzīvais ieraksts no koncerta kopā ar tolaik AMGmusic vēl ļoti aktuālo britu ansambli Coldplay. Visi šī singla ienākumi tika ziedoti viesuļvētras Katrīna radīto postījumu likvidēšanai. 2005.gada augustā šī traģēdija prasīja vairāk nekā 1800 upuru.

Interesanti, ka Džozefs Arturs dziesmu „In The Sun” sarakstīja vēl deviņdesmitajos, bet oficiāli izdeva vien 2001.gadā. Pa to starpu dziesmu „aizņemties” vēl paspēja arī Pīters Geibriels, kura „In The Sun” versiju var dzirdēt 1997.gadā izdotajā Princesei Diānai veltītajā kompilācijā „Diana, Princess of Wales: Tribute”. Iespējams, ja tajā laikā es būtu bijis pazīstams ar Artura oriģinālu, tas atņemtu kādu kripatu no emocijām, kuras guvu, klausoties Maikla Staipa versiju, bet tas nekādā gadījumā neaizēno to, ka šī nudien ir skaista dziesma. Lai arī varbūt nedaudz amerikāniski saldena.



1.vieta rokmūzikas topā: Protocol – „Where’s The Pleasure?” [Polydor]

Tikmēr rokmūzikas topa 1.vietā 2006.gada februārī gozējās kāda tolaik (ja godīgi, arī tagad!) man absolūti nezināma grupa ar nosaukumu Protocol. Kā izrādās tagad, tas bija tolaik tikko kā dibināts jauns pop-rock kvintets no Londonas, un „Where’s The Pleasure?” bija viņu tikai otrais singls. Nedz koncerti kopā ar New Order, The Bravery un Hard-Fi, nedz noslēgtais līgums ar Polydor Records, nedz arī šī singla salīdzinošie komerciālie panākumi (27.vieta britu singlu topā) neļāva grupai kārtīgi atsperties, un Protocol debijas albums tā arī palika neizdots. Taču „Where’s The Pleasure?” skan tīri neko arī pēc pieciem gadiem! Bez tam Blondie šodien ir vēl lielākā modē kā 2006.gadā!



2.vieta rokmūzikas topā: Maximo Park – „I Want You To Stay” [Warp]

Vietu zemāk rokmūzikas topā pirms pieciem gadiem ierindojām tikko iepazīto britu kolektīvu Maximo Park un viņu tajā laikā aktuālo singlu „I Want You To Stay” no debijas albuma „A Certain Trigger”. Kopā ar Editors, Hard-Fi un Bloc Party Maximo Park veidoja t.s. 2005.gada indie izlaiduma klasi, kas pirms pieciem gadiem ļoti sildīja sirdis AMGmusic. Turmpākajos gados no Maximo Park gan vairs nesaņēmām gaidīto, bet „I Want You To Stay” pelnīti kļuva par otro lielāko grupas hītu AMGmusic (1.vietu pēc diviem gadiem izcīnīja „Karaoke Plays”).



3.vieta popmūzikas topā: Goldfrapp – „Ride a White Horse” [Mute]

Iemesls, kāpēc, izlaižot otrajā vietā popmūzikas topā tolaik esošo Candi Staton dziesmas „You Got The Love” kārtējo pārizdevumu, pieskaramies Goldfrapp singlam „Ride a White Horse”, slēpjas ne tik daudz apstāklī, ka šis ir ļoti veiksmīgs Goldrapp rokas iemēģinājums disko mūzikā, cik tajā, ka tieši šim skaņdarbam tapa viens no 2006.gada spēcīgākajiem electro-house remiksiem, kas joprojām glabājas AMGmusic klasisko hītu mapītē. Tamdēļ paralēli videoklipam iesaku nobaudīt arī spridzinošo FK-EK (Fransuā Kevorkiāns un Ēriks Kūpers) miksu.

CLASSIC HIT: Rui Da Silva feat Cassandra – Touch Me (2001)

Rui Da Silva feat Cassandra – „Touch Me”

Release date: 01/01/2001
Label: Artista
AMG rating 2011: 10/10

Arī janvārī nebiju piemirsis AMGmusic sadaļu „Klasiskais Hīts”, taču, kā jau vienmēr, darbu tik daudz, bet laika tik maz. Tā kā straujiem soļiem tuvojas AMGmusic oficiālā 15 gadu dzimšanas diena (tā tradicionāli tiek atzīmēta pēdējā marta dienā), šo jauko un sentimentālo rubriku necēlās roka pamest novārtā pilnībā. Bez tam ir arī citi iemesli, kāpēc 2001.gada februāra AMGmusic lielāko hītu būtu grēks nepieminēt!

Portugāļu dīdžeja Rui Da Silvas un britu dziedātājas Kasandras kopdarbs „Touch Me” kļuva par pirmo singlu manā CD kolekcijā, kas pārstāvēja lauciņu, ko dēvē par „progressive/deep house” – mūziku, ko tolaik vēl neklausījos, bet kas visā pilnībā pārņēma manu sirdi un prātu aptuveni gadu vēlāk. Vēl joprojām domāju, kā būtu bijis, ja šis singls pārsteidzošā kārtā neizcīnītu 1.vietu Lielbritānijas singlu topā, kur tad arī „Touch Me” pirmoreiz izdzirdēju. Tādā gadījumā ļoti ticami, ka par house mūzikas celmlauzi AMGmusic būtu kļuvis kāds cits skaņdarbs.

Mūziku vislabāk pārbauda laiks, un jo īpaši tas attiecas uz deju mūziku. Mūzikas Dievs ir mans liecinieks – tālajā 2001.gadā es ne tuvu nebiju pārliecināts, ka pēc apaļiem desmit gadiem par „Touch Me” varēšu rakstīt kā par vienu no spēcīgākajiem sava laika house/progressive trekiem, taču uzliekot šo singlu arī pēc šāda laika pārtraukuma, tas absolūti nekrīt ārā no citu tikpat klasisku vai pat vēl klasiskāku gabalu kopainas.

Transīgais ritms kopā ar progressive house raksturīgajiem basiem un nevainojamo, pat izcilo Kasandras vokālu „We can only understand what we’re shown / How was I suppose to know our love would grow?” nav zaudējis ne tikai tehnisko kvalitāti, bet pēc desmit gadiem skan arī tieši tikpat emocionāli, ja ne pat emocionālāk, kā tajā laikā. Turklāt singla versijā ir iekļauta arī gandrīz deviņas minūtes garā oriģinālā versija, ar kuru pat gribētu ieteikt visiem šo singlu sākt klausīties!

Interesants ir arī stāsts par šo skaņdarbu. Kā izrādās, sākotnēji Rui Da Silva bija ierakstījis „Touch Me” viens pats, vokāla vietā izmantojot semplu no Spandau Ballet 80’to gadu singla „Chant No. 1”. Tā kā šis sempls nebija saskaņots ar dziesmas autoriem, BMG kompānija aizliedza singlu izdot, tāpēc tas bija jāpārstrādā. Te nu palīgos nāca britu mūziķe Kasandra, kas uzrakstīja dziesmai tekstu un pati iedziedāja arī vokālu. Jāsaka – labi, ka tā. Bez Kasandras „Touch Me” jau būtu pavisam cits „Touch Me”. Tiesa, minēto oriģinālu, protams, neesmu dzirdējis.

Ar „Touch Me” galvu reibinošajiem panākumiem gan arī beidzās abu karjeras augšupeja. Ja par Kasandru Foksu šis tas vēl ik pa laikam parādījās mūzikas lappusēs (viņai dažus gadus vēlāk vēl iznāca pāris komerciāli veiksmīgi singli), tad par portugāļu dīdžeju Da Silvu pēc „Touch Me” gan neko neesmu dzirdējis. Tiesa, nupat uzzināju, ka viņš esot līdzautors milzīgajam 2003.gada Tim De Luxe hītam „It Just Won’t Do”, kā arī ik pa laikam joprojām izdod pa kādai house mūzikas platei.

P.S. Un vēl kāds iemesls, kāpēc „Touch Me” ir īpaša dziesma AMGmusic. 2001.gada februārī noslēdzās precīzi četrus gadus ilgušais posms, kurā AMGmusic katru nedēļu sastādīja singlu TOP 40. Tieši „Touch Me” bija lemts kļūt par pēdējā AMGmusic Top 40 numur viens.



CITI HĪTI AMGMUSIC 2001.GADA FEBRUĀRĪ:

2.vieta: Texas – „Inner Smile” [Mercury]

Otrajā vietā AMGmusic topā pirms desmit gadiem atradās viens no pēdējiem lielajiem grupas Texas hītiem – „Inner Smile”. 2000.gada oktobrī skotu (un nevis teksasiešu!) popgrupa izdeva savu labāko dziesmu izlasi, kurā bija iekļautas arī pāris jaunas kompozīcijas. Labus panākumus pie mums guva jau singls „In Demand” 2000.gada rudenī, bet vēl veiksmīgāks izrādījās „Inner Smile”, kuru arī pēc desmit gadiem uzskatu par vienu no jaukākajiem un sirsnīgākajiem Tecxas hītiem.



3.vieta: Dido – „Here With Me” [BMG]

Vēl vietu zemāk ar savu debijas singlu pirms desmit gadiem ierindojām tolaik vēl absolūti jauniņo un gandrīz nevienam nezināmo britu dziedātāju Daido. Ar to, ka viņas lielais brālis darbojās grupā Faithless vien nepietika. Vajadzēja vēl iesaistīties Eminemam, kurš Daido dziesmas „Thank You” (šī dziesma arī vēlāk tika izdota kā atsevišķs singls, sasniedzot labus panākumus) vokāla semplu izmantoja savā milzu hītā „Stan”. Uzreiz pēc tam strauji kā bulta gaisā uzšāvās veiksmīgā Daido solo karjera.



4.vieta: Brainstorm – „Online” [Mikrofona Ieraksti]

Pēc fantastiskā albuma „Veronika” biju tik ļoti, ļoti, ĻOTI vīlies sekojošajā Prāta Vētras albumā „Starp Divām Saulēm”, ka dziesma „Online” nāca kā šampanietis no draugiem dzimšanas dienā, kuru jau šķietami visi ir piemirsuši. Starp citu, „Online” – tāpat kā Rui Da Silvas „Touch Me” – var ierindot AMGmusic vēsturisko singlu sarakstā. Tieši šim skaņdarbam bija lemts izcīnīt 1.vietu AMGmusic atjaunotajā Top 10 2001.gada aprīlī.

A-LIST: Radiohead - "Lotus Flower"

Radiohead - "Lotus Flower" [XL]
(from LP "The King Of Limbs", out now digitally)

Mūzikas žurnālisti – tāpat kā Radiohead fani – ir sadalījušies divās frontēs. Vieni vēl no piektdienas nevar atiet no eiforijas par negaidīto dāvanu „The King of Limbs” albuma izskatā un virpināt konspirācijas teorijas par tēmu „Vai būs arī otrs albums no pasaulē spožākās grupas šogad?”, kamēr otri turpina purpināt un skeptiski vīpsnāt, sak, par ko tāda ažiotāža sacelta?

Lieki jau laikam piebilst, pie kuras no kategorijām piederu es. Tas, ko vēlos gan piebilst ir mana neizpratne par indivīdiem, kuri gaidīja „OK Computer”, „The Bends” vai vismaz „Hail To The Thief” līdzīgu materiālu no grupas, kuras solists jau gadus piecus/sešus (patiesībā – vēl vairāk!) ir totāli aizrāvies ar elektronisko mūziku un īpaši dabstepu. Tātad vienīgais mīnuss, ko pagaidām varam piedēvēt Radiohead – viņu jaunais albums nepārsteidza.

Dziesma „Lotus Flower”, ko Toms Jorks jau ne vienu reizi vien izpildījis savos koncertos, gan pārsteidz. Pārsteidz ar savu pamatīgumu un praktiski perfekto skaņu, kurai pat nav mazākās vietiņas, kur piesieties, arī pēc sešpadsmitās vai sešdesmitās noklausīšanās reizes. Sākot ar kāpjošo skaļumu, masīvajiem basiem dziesmas sākumā, turpinot ar dabstepīgo ritmu, kā arī lipīgo un izjusto, līdz kaulam smeldzīgo piedziedājumu („Slowly we unfurl / As lotus flower / Cause all I want is the moon upon a stick / Just to see what it is”) un beidzot ar Toma Jorka kustībām dziesmas videoklipā, kas tā vien atgādina nelaiķi Īenu Kērtisu.

Albuma verdikts vēl sekos, bet „Lotus Flower” ir KĀRTĒJAIS Radiohead šedevrs, kas jau šobrīd var sev droši rezervēt vietu 2011.gada labāko singlu kategorijā.

A-LIST: PS I Love You & Diamond Rings - "Leftovers"

PS I Love You feat Diamond Rings - "Leftovers" [Paper Bag]
(released as a digital single on February 22nd)

Kanādas indie-rock duets PS I Love You sevi pieteica jau pērnā gada rudenī, Ziemeļamerikā (Eiropā albums tiks izdots šopavasar) izdodot augsti novērtētu debijas albumu „Meet Me At The Muster Station”, kas gan īsti neuzrunāja šo rindu autoru (tiesa, šobrīd jau sāku savas domas mainīt...). Jaunākais singls „Leftovers” tapis sadarbībā ar PS I Love You tautieti Džonu O’Reganu jeb Diamond Rings. Šķiet, ka šajā apstāklī varētu slēpties iemesls, kādēļ šis jaunais darbs jau šķiet krietni vien pievilcīgāks par visu iepriekšējo, ko sanācis dzirdēt no PS I Love You.

Saglabājot dueta indie-rock ievirzes, Diamond Rings ar savu vokālu un klātbūtni piešķīris arī tādu kā sentimentāli skumju, ala post-pancīgu melodisku ievirzi, kas stipri atgādina Diamond Rings, manuprāt, ļoti veiksmīgo pērnā gada singlu „Wait & See” vai, pat vēl trakāk, – kādu nedzirdētu demo ierakstu no The National. Pantiņu iestarpinājums „Whoa-oh / Whoa-oh / Whoa-oh” un piedziedājums neiziet no prāta vēl ilgi pēc noklausīšanās. Biežāk šādas perfektas sadarbības!

A-LIST: MEN feat Antony Hegarty - "Who Am I To Feel So Free"

MEN feat Antony Hegarty - "Who Am I To Feel So Free" [IAmSound]
(released as a digital single on February 14th)

Entonijs Hegartijs disko mūzikā ir tikpat pārbaudīta vērtība kā Roberts Smits trance ierakstos. Par to simtprocentīgi 2008.gadā mūs pārliecināja Endijs Batlers un viņa apvienība Hercules and Love Affair. Un kāds gan tur arī būtu brīnums, ka cilvēks, kura balss un vizuālais tēls atgādina Boju Džordžu, būtu ideāli piemērots diskotēku zālēm?

Šoreiz Hegartija pakalpojumi lieti noderējuši Ņujorkas jaunajai disko/punk apvienībai MEN, ko izveidojuši Le Tigre dalībnieki Džei Dī Simsons un Johanna Feitmena. Debijas albums „Talk About Body” saņēmis teju iznīcinošas recenzijas no mūzikas apskatniekiem (jāsaka, cik es paklausījos, pamatoti iznīcinošas), taču „Who Am I To Feel So Free” komplektā ar Hegartija balsi sliktās lietas liek uz brīdi piemirst. Jo, kā gan tu domāsi par sliktām lietām, ja dikti gribas dejot?