Los Massieras - "Boogity Boogity Boogity" [Bananamania] (from "Boogity Boogity Boogity" 12" vinyl, out now) AMG rating: 8/10
Vasara turpina par sevi brīdināt. Ne tikai ik pa laikam ārā aiz loga iespīdot saulītei, bet arī transformējusies vinila plašu izskatā. Šis ir debijas ieraksts Berlīnē mītošajam dīdžeju duetam Los Massieras, kura sastāvā gan darbojas viens francūzis (Deivids Dukarūžs) un viens spānis (Hugo Kapablanka).
Disco, boogie un rokmūzikas apvienojums saulainā grūvā, kas pat nosaukts atbilstoši – „Boogity Boogity Boogity” – tāds ir AMGmusic šīs nedēļas garastāvokļa uzlabotājs, bez kura nekādi neiztikt šīs nedēļas nogales ballītē. Izgaršojiet!
THIS WEEK’S HOT MIX:
Glasser - "Tremel" (Astronomer Remix) [Young Turks] 7/10 (from "Tremel" 12" vinyl, out on March 29th)
Pantha Du Prince - "Stick To My Side" (Four Tet Version) [Rough Trade] 7/10 (from "Stick To My Side" digital single, out now)
Goldfrapp - "Rocket" (Richard X One Zero Remix) [Mute] 7/10 (from "Rocket" CD single, out now)
Two Door Cinema Club - "Undercover Martyn" (Whatever Remix) [Kitsune] 8/10 (from "Undercover Martyn" promo CD single)
Moonbootica - "Men of the Future" (Original Mix) [Moonbootique] 8/10 (from "Men of the Future" 12" vinyl, out now)
Pat neatceros, kur un kā pirmoreiz iepazinos ar Teenagersintokyo dziesmu „Peter Pan”, bet atminu, ka pēc pirmās dziesmas noklausīšanās twitter.com steidzu paziņot, ka „šis būs milzīgs hīts AMGmusic martā”. Drusciņ pārsteidzos un pārspīlēju, bet par Nedēļas Singlu „Peter Pan” tomēr ir izdevies kļūt.
Muzikāli šo varētu raksturot kā amerikāņu rokgrupas The Gossip krustojumu ar brazīliešu elektroniskās mūzikas ansambli CSS. Solistes vokāla un muzikālā noformējuma dēļ tieši šīs ir pirmās grupas, kuras iešaujas prātā, klausoties Teenagersintokyo. Iespējams, ka kļūstu vecs un neko nesaprotu no tīņiem, bet man jau šķiet, ka šis ir arī izteikti jauneklīgs un dumpiniecisks gabals, kas teksta dēļ („so long / we ran from home / so long / this daydream’s gone”) labi piestāvētu spuraina tīņa dienā, kurā visiem iespējamajiem ceļiem pārskrējis melns kaķis.
Teenagersintokyo nav tīņu bariņš no Japānas galvaspilsētas. Patiesībā pieci jaunieši cēlušies no Austrālijas pilsētas Sidnejas, bet nu jau labu laiku kā dzīvojot un ierakstoties Londonā. Kvinteta debijas albums „Scarface” iznākšot jūnija sākumā, bet jau tagad tas tiek ieskandināts ar, manuprāt, ļoti izdevušos, lai arī ne tuvu oriģinālu skaņdarbu „Peter Pan”. Vēl viena veiksmīga debija AMGmusic.
Pantha Du Prince feat Panda Bear - "Stick To My Side" [Rough Trade; 08/03/2010] AMG rating: 8/10
Joprojām neesmu stāvā sajūsmā un neģībstu par vācu minimal techno producenta Pantha Du Prince jeb īstajā vārdā Hendrika Vebera jauno albumu „Black Noise”, ko tik aizrautīgi slavē mūzikas kritiķi abos okeāna krastos, bet šis singls ir patiesi teicams sava žanra paraugs. Lielisks minimal savienojums ar eksperimentālu popmūziku, kas kaut kur atgādina pērnā gada Animal Collective plati.
Pag, es teicu Animal Collective? Par to brīnīties nevajadzētu. Šajā dziesmā kā vokālists piedalās ņujorkiešu grupas dalībnieks Panda Bear jeb Noa Lenokss. Tas pats Lenokss, kas radīja pagājušā gada AMGmusic GADA SINGLU „My Girls”, kas jau tagad saucams par klasiku.
Ļoti gaumīgs arī video. Ko Tu darītu, ja būtu koks?
Kate Nash - "I Just Love You More"
[free download; 15/02/2010] AMG rating: 8/10
Nedēļas (ja ne visa mēneša!) lielākais pārsteigums. Godīgi sakot, es biju uz pakaļas (pārnestā nozīmē, protams. Kaut gan... es laikam tiešām sēdēju tobrīd.), kad pirmoreiz noklausījos šo jauno Keitas Nešas singlu no viņas gaidāmā otrā studijas ieraksta „My Best Friend Is You”, kas tiks izdots 19.aprīlī.
Atgādināšu, ka šī jaunā angļu dziedātāja pie mūzikas debesīm iemirdzējās 2007.gada vasarā, izlaižot debijas albumu „Made of Bricks”. Lai arī tajā bija saskatāmas šādas tādas patīkamas novitātes un odziņas, ieraksts tomēr pārlieku atgādināja atbildes gājienu uz tikko slavu ieguvušo Lilijas Alenas uznācienu. Neatstāja sajūta, ka šī ir „kārtējā jaunā pop zvaigznīte”, kas uzspīdēs un nokritīs.
Un tagad noklausieties „I Just Love You More”! Kāda tur vairs Lilija Alena! Šeit Keita Neša izklausās daudz vairāk pēc Kārenas O no Yeah Yeah Yeahs, un tas šoreiz jāuztver kā liels kompliments. Kā atzīmēja kāds mūzikas žurnālists, ar šādu dziesmu Nešas jaunkundze ļoti labi izskatītos un izklausītos pat kāda pankroka saietā. Domājams, pēc šī singla Neša varētu zaudēt prāvu daļu piekritēju, kam patika saldās „Made of Bricks” dziesmiņas, bet... Pie velna! Šādi Keita izklausās KRIETNI seksapīlāk un labāk!
Kā jau rakstīju februāra Top 20, kur augsto 6.vietu ieņēma skaņdarbs „Dear God, I Hate Myself”, jau janvāra beigās (vēl pirms albuma iznākšanas un tikai pāris nedēļas pēc pirmā singla nodošanas klausītājiem) amerikāņu eksperimentālais art-rock ansamblis Xiu Xiu MP3 singla formātā izdevis vienu no labākajiem albuma „Dear God, I Hate Myself” gabaliem – ievadošo „Gray Death”.
Džeimija Stjuarta melanholiski depresīvajā balsī dziedātais„Beat, beat, beat me to death / I said it” tik tiešām izklausās pēc mazohistiskas lūgšanas un nevis draudiem. Lielisks muzikālais noformējums, kas balstīts uz akustiskās ģitāras rifa un papildināts ar elektroniskiem manevriem un teicamu basģitāras ritmu.
Errors - "A Rumour In Africa" [Rock Action; 22/02/2010] AMG rating: 8/10
Vēl viens teicams singls, kas aizķēries vēl no februāra. Skotu post-electro apvienība Errors pagājušajā nedēļā izlaida ļoti gaumīgu un baudāmu albumu „Come Down With Me” ar desmit instrumentālām kompozīcijām, no kurām noteikti izcelt var šo – plates pirmo singlu „A Rumour In Africa”. Patīkams elektroniskās mūzikas sajaukums ar post-rock un kraut-rock. Noteikti patiks citu skotu mūziķu – Mogwai – cienītājiem.
VĒL ŠONEDĒĻ DER DZIRDĒT:
Gramophonedzie - "Why Don't You" [Positiva; 01/03/2010] AMG rating: 7/10
Pēc pāris nedēļu izlaišanas atgriežamies pie nedēļas albumu apskata, kas ir vienīgais AMGmusic apskats, par ko manu sirdsapziņu droši var likt mierā. Albumu apskatā apkopojam prestižāko pasaules mūzikas mēdiju domas un izvelkam vidējo rādītāju. Šonedēļ NME, Pitchfork, Drowned In Sound, Clash Music u.c. izceļ šādus piecus albumus:
5.Broken Bells – „Broken Bells” [Bella Union]
Vidējā atzīme: 7.00
Presē jau daudz aprunātā Džeimsa Mersera no The Shins un mūzikas producenta Danger Mouse (Gnarls Barkley, Gorillaz) kopdarbs – nepilnu 40 minūšu garš The Shins melodiju un indie/folk noskaņu apvienojums ar hip-hop raksturīgu aranžējumu. Sākotnēji man šī plate likās nedaudz par garlaicīgu, bet beigās arī piešķīru atzīmi 7/10, kas nozīmē, ka šajā gadījumā esmu pilnīgi vienās domās ar pasaules kritiķiem. Ne spožs, bet labs ieraksts ar atsevišķām zelta pērlēm.
4.Gonjasufi – „A Sufi And A Killer” [Warp Records]
Vidējā atzīme: 7,50
Ārkārtīgi savāds un eksperimentāls, taču tajā pat laikā piesaistošs un neordinārs hip-hop debijas albums no Kalifornijas jogas skolotāja un mūziķa Gonjasufi. Šis gan ir ĻOTI eksperimentāls hip-hop albums, kas stipri sasaucas ar 60’to un 70’to gadu psihodēlisko rokmūziku un citām narkotiski dullām lietām. Gandrīz stundu garš ieraksts, kas sastāv no 20 dažādām muzikālām etīdēm. Albums, ko nav viegli pieņemt, bet, ja vēlaties ko nedzirdētu, tad šis ir ieraksts jums. AMGmusic atzīme – 7/10. Starp citu, ieraksta producents ir šobrīd hip-hop aprindās par teju labāko producentu uzskatītais Flying Lotus.
3.Titus Andronicus – „The Monitor” [XL Records]
Vidējā atzīme: 8,20
Vienīgais no šīs nedēļas Top 5 albumiem, kuru pagaidām vēl neesmu noklausījies. Ņūdžersijas noise rock/shogaze/lo-fi apvienības Titus Andronicus otrais studijas ieraksts, par ko gan vislielākā sajūsmā ir tieši britu prese – 9/10 piešķīris gan Clash Music, gan Drowned in Sound. Būs jāpavērtē arī AMGmusic.
2.Liars – „Sisterworld” [Mute Records]
Vidējā atzīme: 8,25
Iespējams, ka vienkārši šo vēl neesmu paspējis sagremot, bet pagaidām nespēju līdz galam sajūsmināties par jaunāko amerikāņu eksperimentālā post-punk/noise rock trio Liars plati „Sisterworld”, ko mūzikas apskatnieki teju vai ceļ debesīs (AMGmusic pagaidu atzīme – 6/10). Toties izdoma par saliekamo diska vāciņu un drīzumā sekojošo remiksu albumu gan ir teicama. Remiksētāju vidū būs arī Toms Jorks, starp citu. No albuma dziesmām noteikti jāizceļ eksplozīvais „Scarecrows on a Killer Slant”, kas tapis pēc tam, kad grupas solists Anguss Endrjū kļuvis par aculiecinieku kādai slepkavībai.
1.Gorillaz – „Plastic Beach” [EMI]
Vidējā atzīme: 8,25
Nedēļas albums gan AMGmusic skatījumā, gan – kas priecē – pasaules prestižāko mūzikas mēdiju acīs. Gorillaz pēc četru gadu pauzes atgriežas ar trešo studijas ierakstu, ko dažs labs jau nodēvējis par saturīgāko plati šo četru zīmēto varoņu karjerā.
Protams, nekas nav mainījies. Joprojām par mūziku Gorillaz atbild Deimons Olbērns, bet par vizuālajiem tēliem – mākslinieks Džeimijs Hjūlets. Joprojām Gorillaz albumā neiztrūkst bez veselas svītas viesmākslinieku. Šoreiz ir gan reperi Mos Def un Snoop Dogg, gan roka veterāni Miks Džounss, Pols Simonons un pat Lū Rīds, gan arī tādi interesanti viesi kā Libānas Nacionālais Orķestris un Čikāgas Hypnotic Brass Ensemble jeb Čikāgas Hipnotiskais Pūtēju ansamblis. Man personīgi gan visvairāk tīk zviedru grupas Little Dragon solistes Jukimi Nagano iedziedātās dziesmas – atklāju, cik ļoti labi Olbērna rakstītas dziesmas der maigai sievietes balsij.
Kā jau teicu, šis ir arī AMGmusic Nedēļas Albums, tamdēļ, ja man pietiks spēka, tuvāko dienu laikā par šo būs plašāks apraksts. Īsumā varu vien teikt, ka neuzskatu šo par labāko Gorillaz albumu, bet labs tas noteikti ir un uz mēneša albuma titulu pretendēs.
Mans personīgais albuma favorīts - viens no retajiem BEZ-viesmākslinieku trekiem "Rhinestone Eyes":
Ārpus konkurences:
Pavement – „Quarantine The Past” [Domino]
Vidējā atzīme: 9,00
Ārpus konkurences šoreiz paliek Pavement „Quarantine The Past”. Ne tāpēc, ka šim ierakstam daži izdevumi piešķīruši 10 balles no 10, bet tāpēc, ka šo jāsauc par IZLASI nevis albumu. Laikam jau viskarstāk gaidāmais notikums mūzikā šogad būs leģendārās alternative rock apvienības Pavement apvienošanās koncerti gan Amerikā, gan Eiropā. Lai atgādinātu par saviem darbiem 90’tajos, šonedēļ uz Domino Records izlaista grupas labāko dziesmu izlase. Atzīšos pavisam godīgi – es no Pavement zinu vien pāris dziesmas... Vīkendā beidzot labošu zināšanu robus un klausīšos tieši šo – Pavement izlasi „Quarantine The Past”.
Sparklehorse – „Someday I Will Treat You Good” [Parlophone; 1996]
Svētdienas vakarā (7.martā) mūzikas pasauli pāršalca traģiska vēsts, kas, protams, nevarēja neietekmēt arī šīs nedēļas AMGmusic „Klasiskā Hīta” izvēli. Pievienojamies daudzajām rokmūzikas slavenībām (Radiohead, Death Cab For Cutie, Flaming Lips un vēl un vēl un vēl) un atdodam cieņu talantīgajam amerikāņu mūziķim Markam Linkusam, kas 2010.gada 6.martā pašrocīgi šķīrās no dzīves.
Šoreiz mazāk runāsim par konkrētu DZIESMU, bet gan par konkrētu GRUPU, ar kuru interesantā kārtā gan AMGmusic ceļi šajos 15 gados tā arī ne reizi nekrustojās. Tāpēc vēl jo interesantāk bija arī pašam vienu dienu veltīt uzziņai, kas tad bija grupa Sparklehorse un kas bija tās līderis Marks Linkuss.
Marks Linkuss piedzima 1962.gada 9.septembrī Ārlingtonā, Virdžīnijas štatā ASV. Lielākā daļa Marka radinieku strādāja ogļu raktuvēs. Lai nebūtu jāiet senču pēdās, mazais Marks jau kopš bērnības sāka nopietni aizrauties ar mūziku, kas viņam palīdzēja arī pusaudža gados, kad šķīrās zēna vecāki. Pats Marks gan intervijās atzinis, ka trakajos tīņa gados bijis visai neciešams – dauzījies vietējās bandās, lietojis alkoholu un nekautrējies arī smēķēt zāli. Pie tam darījis to visai bieži.
80’to gadu sākumā Linkuss tomēr pabeidzis vidusskolu un pārcēlies dzīvot uz milzīgo Ņujorku, kur uzreiz nodibinājis savu grupu The Dancing Hoods. Bez Linkusa, kurš bija grupas vokālists un ģitārists, vēl The Dancing Hoods darbojās Bobs Bortniks (ģitāra), Dons Šorts (bungas) un Rendijs Mendisino (basģitāra). 80’to gadu otrajā pusē grupai iznāca divi albumi, kurus vietām pat atzinīgi novērtēja speciālisti, taču, lai sasniegtu arī komerciālus panākumus, The Dancing Hoods nolēma doties uz Losandželosu. Šī pārcelšanās izrādījās liktenīga grupas dalībnieku attiecībām, un drīz vien The Dancing Hoods izjuka.
Pēc The Dancing Hoods izjukšanas Marks Linkuss atgriezās dzimtajā Virdžīnijā, kur turpināja vienatnē rakstīt dziesmas, kā rezultātā arī tapa projekts Sparklehorse. Uzreiz jāpiebilst, ka vienīgais nemainīgais Sparklehorse dalībnieks arī ir Marks Linkuss – faktiski tas ir kā solo projekts, kur mainīgās vērtības bija pavadošie mūziķi koncertturnejās.
Mark Linkous
Jau ar pirmo Sparklehorse albumu – 1995.gada augustā izdoto „Vivadixiesubmarinetransmissionplot” – Marks Linkuss trāpīja desmitniekā. Plate izrādījās salīdzinoši komerciāli veiksmīga, turklāt pēc šī ieraksta iznākšanas Sparklehorse doties kopīgā turnejā pa Eiropu uzaicināja tolaik jaunās uzlecošās britu mūzikas zvaigznes – Radiohead. Marks Linkuss gan vēlāk intervijās atzina, ka tobrīd no Radiohead zinājis tikai vienu dziesmu – slaveno „Creep”.
Šī nu jau bēdīgi slavenā kopīgā koncertturneja varēja kļūt arī liktenīga Linkusam. Pēc kāda koncerta Londonas viesnīcas numuriņā Linkuss pārdozēja miega zāles un antidepresantus, sajauktus ar alkoholu. Pēc šī kokteiļa mūziķis iegrima letarģiskā miegā uz 14 stundām, pamatīgi noguļot kājas (līdzīgi, kā tas notiek neveiksmīgi apguļoties heroīna reibumā), kā rezultātā tikai pēc laimīgas operācijas atguva spēju staigāt, veselus sešus mēnešus pavadot ratiņkrēslā.
Atguvies no pārciestā Marks Linkuss jeb Sparklehorse izdeva, daudzuprāt divus savus labākos albumus – 1999.gada „Good Morning Spider” un 2001.gada „It’s a Wonderful Life”, kas slavens ar daudzo viesmākslinieku piedalīšanos – Toms Veits, Nina Pērsone no The Cardigans, Pīdžeja Hārvija, Viks Česnats u.c. „It’s a Wonderful Life” arī bija pirmais albums, ko Sparklehorse ierakstīja lielā studijā ar daudziem palīgiem, nevis mazā istabiņā paša spēkiem. Tas gan absolūti netraucēja arī par šo ierakstu turpināt sajūsmināties mūzikas kritiķiem.
Pēdējais Sparklehorse ieraksts – „Dreamt for Light Years in the Belly of a Mountain” – datēts ar 2006.gadu. Savukārt pēdējais Marka Linkusa muzikālais projekts bija pagājušā gada sadarbība ar slaveno producentu Danger Mouse (viena puse no duetiem Gnarls Barkley un Broken Bells, Gorillaz producents utt.) un vēl slavenāko kino režisoru Deividu Linču – „Dark Night of the Soul”. Tajā Danger Mouse un Marka Linkusa sacerētās dziesmas izpilda tādas slavenības kā The Flaming Lips, Džulians Kasablankass no The Strokes, Igijs Pops, Suzanna Vega, pieminētā Nina Pērsone no The Cardigans u.c.
„Dark Night of the Soul” tomēr neieraudzīja dienasgaismu Markam Linkusam vēl dzīvam esot. Autortiesību jautājumu nevienošanās ar EMI noveda pie tā, ka mūzikas koncerns neatļāva šo darbu izdot. Linkuss, Danger Mouse un Deivids Linčs atrada izeju: izdeva albuma bukletiņu komplektā ar tukšu kompaktdisku un zīmīti, kurā rakstīts: „Izmantojiet šo tā, kā tas jāizmanto”, tādējādi dodot skaidru mājienu, ka muzikālais materiāls ir jānokačā no interneta, kur šis ieraksts jau tad aktīvi ceļoja. Tiesa, neilgi pirms Linkusa nāves tomēr tika panākta vienošanās ar EMI, un šovasar „Dark of the Night” tomēr tiks izdots. Šo traģisko apstākļu dēļ diskam noteikti būs nu jau pavisam cita nozīme...
Marks Linkuss dzīvoja visai savrupu dzīvi, un ilgi pat nebija zināms kaut vai tas, cik viņam vispār ir gadu. Tamdēļ grūti saprast un secināt, kas notika šī acīmredzami skumjā un depresīvā cilvēka sirdī un prātā. Ir tikai kaili fakti. Sestdienas, 2010.gada 6.marta rītu Marks Linkuss pavadījis kopā ar diviem draugiem, kuri liecina, ka dziedātājs bijis „ļoti stiprā alkohola reibumā”. Apmainījies ar kādu personu ar īsziņām, pēc kuru saņemšanas palicis dziļi nomākts. Uzkāpis uz otrā stāva istabu. Pēc brīža nokāpis lejā un pateicis, ka gribot iziet pastaigāties. Apsēdies netālu esošajā vietējā alejā un no medību bises iešāvis sev tieši sirdī...
Kā jau minēju, ar Sparklehorse daiļradi esmu līdz šim bijis uz „Jūs”, tamdēļ nepretendēju uz labākās dziesmas atrašanu un nosaukšanu. Taču „Someday I Will Treat You Good” ir Marka Linkusa pirmais un, šķiet, joprojām arī populārākais hīts, kas izdots 1996.gada februārī. „I left my baby on the side of the highway / She just couldn’t see things my way...”.
REST IN PEACE, MARK!!!
MARK LINKOUS (1962-2010)
P.S. 1996.gadā Sparklehorse kopā ar Radiohead izveidoja arī kaverversiju klasiskajam Pink Floyd skaņdarbam „Wish You Were Here”. Manuprāt, šobrīd tas iederas vairāk nekā jebkad. Pie klavierēm Toms Jorks, pie mikrofona Marks Linkuss:
Release date: 08/03/2010 Label: The Numbers AMG rating: 7/10
Kamēr The Klaxons vēl tikai gatavojas piedāvāt savu otro studijas albumu, kas top nu jau vairāk kā divus gadus, citi, tā dēvētie, 2006.gada nu-rave absolventi – New Young Pony Club no Londonas – ir klāt ar turpinājumu savam 2007.gada debijas albumam „Fantastic Playroom”.
Atzīšos godīgi, mani tā arī nespēja sajūsmināt „Fantastic Playroom” ar tā minimālajiem, taču izteikti lipīgajiem un rotaļīgi popsīgajiem hītiem „Ice Cream” vai „Get Lucky”. Tamdēļ jo lielāks prieks dzirdēt, ka savā otrajā studijas ierakstā, ko New Young Pony Club ne tikai paši producējuši, bet arī paši saviem spēkiem izdevuši, izklausās... pieauguši.
Mans personīgais plates favorīts - ievadošais "Lost a Girl" (audio):
Kā absolūts pretpols debijas albumam, „The Optimist” piedāvā daudz dziļāku un tumšāku noskaņu, kurā dauzonīgās pop dziesmiņas ir nomainītas ar skarbākiem electro-indie sacerējumiem, kas noskaņas ziņā kaut kur sajaucas pat ar 80’to gadu post-punk mūziku un pārliecību. Protams, arī šeit ir saglabātas dziļas elektroniskās mūzikas ietekmes, taču „The Optimist” tās garšo pilnīgi savādāk.
New Young Pony Club
Ja nu-rave ir miris, kā to uzsver mūzikas kritiķi, tad New Young Pony Club ir īstajā laikā paspējuši no zārka izkāpt, mainot savu muzikālo daiļradi līdz nepazīšanai. Turklāt šajā gadījumā tas izklausās kā darīts nevis piespiedu kārtā, bet gan tīri organiski, un tas nenoliedzami priecē. New Young Pony Club ir iegājuši nākamajā fāzē.
Aktuālais singls "Chaos" - vienīgā dziesma albumā, kas stipri atgādina grupas debijas ierakstu:
