5.Washed Out – "Paracosm"
Release date: 12/08/2013
Label: Sub Pop
AMG rating: 7/10
30 gadus vecais amerikāņu
mūziķis Ernests Grīns jeb Washed Out
savā otrajā albumā „Paracosm” būtībā turpina iesākto virzienu. Var jau dēvēt to
par čilveivu, bet var arī vienkārši
raksturot albumu kā ideālu skaņu celiņu laiskai atpūtai pludmalē, sagaidot
saulrietu ar kādu eksotisku kokteili un romantisku noskaņojumu. Jāatzīst, ka
saturiski „Paracosm” ir vājāks par savu priekšgājēju, bet... tas vēl labāk
palīdz tēlaini aprakstīt plati. Proti, „Paracosm” ir kā vasara, kurā netrūkst
arī garlaicīgu dienu, bet vienalga ir skumji, kad tā beidzas.
4.MONEY – "The Shadow of Heaven"
Release date: 26/08/2013
Label: Bella Union
AMG rating: 8/10
Mančestras jaunā indie-pop
kvarteta MONEY pirmie singli radīja
mazliet kļūdainu iespaidu, ka tā būs tāda britu atbilde The Antlers, taču tā nebūt nav. Antlers ietekmes ir jūtamas, bet
platē ieskanas arī kaut kas no Wild
Beasts, kaut kas no citiem mančestriešiem WU LYF, kopsummā radot diezgan unikālu skanējumu britu indie mūzikas
scēnas sastāvā un atstājot ļoti patīkamu pēcgaršu. Gribētos ticēt, ka šis ir
starts kaut kam daudz lielākam un grandiozākam, jo savs rokraksts puišiem jau
ir. Ko vien vērta ir lieliskā, septiņu minūšu garā balāde „Goodnight London”.
3.Julianna Barwick – "Nepenth
Release date: 19/08/2013
Label: Dead Oceans
AMG rating: 8/10
Pēc lieliskās 2011.gada debijas ar albumu „The Magic Place”, jaunu plati šomēnes
izdeva Misūri ambientās mūzikas pārstāve Džuliana
Bārvika. Albuma nosaukums ir „Nepenthe”, kas sengrieķu valodā nozīmējot
„zāles pret skumjām”, tātad antidepresanti mūslaiku izteiksmē. Šoreiz nosaukums
ir absolūti trāpīgs albuma saturam, jo tā ir nirvāniska meditācija. Ja tas
vispār ir iespējams, „Nepenthe”, kas šoreiz tapis kopā ar stīgu ansambli Amīna
un meiteņu kori, ir vēl siltāk apskaujošāks un gaisīgāks par debijas albumu.
2.Forest Swords – "Engravings"
Release date: 26/08/2013
Label: Tri Angle
AMG rating: 8.5/10
Liverpūles producents Metjū
Bārnss 2010.gadā izdeva debijas EP „Dagger Paths”, kas satrieca ne tikai mani,
bet daudzus mūzikas apskatniekus un cienītājus. 2010.gads vispār bija ļoti
interesants elektroniskajā mūzikā, kad radās jauni virzieni, tai skaitā chill-wave,
witch-house, woozy dub, arī dapsteps šķēlās, un visā šajā kokteilī Forest Swords
izcēlās ar apbrīnojamu spēju vajadzīgās sastāvdaļas savienot pareizās un
iedarbīgās devās. Pēc tam sekoja veselu trīs gadu klusuma pauze, kas, kā vēlāk
izrādījās, bija saistīta ar Metjū veselības problēmām, proti nopietnu dzirdes
kaiti. Tagad Forest Swords ir atpakaļ ar pirmo pilno plati, un tā attaisno
visas ekspektācijas. Pat ja albums nav tik fiziski jaudīgs kā „Dagger Paths”,
tas ar savu plašumu, ko nereti piepilda arī draudošs klusums, ir emocionāli
vērienīgāks. Turklāt es neatceros vismaz šogad nevienu elektroniskās mūzikas
albumu, kura galvenais instruments būtu... ģitāra. Tās iestarpināšana
bangojošo, brīžiem neritmiski saraustīto bungu ritmā spēj būt fascinējoša.
1.Julia Holter – "Loud City Song"
Release date: 19/08/2013
Label: Domino
AMG rating: 9/10
Atzīšos, Losandželosas eksperimentālās ambient/electronic
mūziķes Džūlijas Holteres pērnā gada
„Ekstasis” plates burvību spēju izlobīt tikai pēc kādas trešās klausīšanās
reizes vēlu vakarā pie vīna glāzes. Toties trešais albums iedod pa nervu stīgām
nekavējoties. Iespējams tāpēc, ka šis ir pirmais albums, kuru Džūlija ierakstījusi
īstā ierakstu studijā ar paplašinātu ekipējumu. Iespējams tas ir tāpēc, ka šis
ir visdaudzšķautņainākais mākslinieces ieraksts, kurā no klusas meitenītes viņa
hameleoniski pārvēršas par dzīves nobružātu, uzstājīgu sievieti, tikpat viegli
atgriežoties atpakaļ. Viss skanējums, instrumentācija „Loud City Song” ir
pārliecinošs, bagāts un pārsteidzošiem pagriezieniem pilns. Šis ir jau Keitas Bušas un Dead Can Dance augstāko karjeras brīžu līmenis. Džūlija Holtere ir
radījusi savu šedevru.
