Jessie Ware -
"Wildest Moments" (Zed Bias Remix) [self-released]
(no official
release info)
Kad sarunā ar Haidenu Torpu
pajautāju Wild Beasts solistam, ko
viņš varētu ieteikt no jaunajiem britu māksliniekiem, kā pirmo mūziķis nosauca
jauno dziedātāju Džesiju Vēru, kuras
singls „Wildest Moments” ne tikai iekļuva AMGmusic A-LISTē, bet arī tika atzīts
par jūnija spēcīgāko singlu. Jau pagājušajā nedēļā tikām pie neslikta Star Slinger miksa šim trekam, bet par
deju zālēm daudz piemērotāku versiju „Wildest Moments” parūpējies UK garage/house veterāns, producents Zed Bias jeb Deivs Džouns. Nezinu, vai
šis tiks iekļauts oficiālajā singlā, bet klausieties to zemāk!
Skotijas post-electro ansamblis Errors,
kas vēl šī gada sākumā izdeva kritiķu tīri tā neko novērtēto albumu „Have Some
Faith In Magic”, oktobrī piedāvās jaunu astoņu treku EP. „New Relics” esot
ierakstīts šī gada pavasarī Glāzgovā un, kas interesanti, limitētā versijā tiks
piedāvāts ar kopā VHS videokaseti. Jā, pareizi izlasījāt – nevis DVD, bet VHS! Long live old-school! Tikmēr grupa
šodien prezentējusi gandrīz tituldziesmu
no gaidāmā EP – smagnējo, bet ļoti baudāmo „Relics”.
LOL Boys feat.
Heart Streets - "Changes" [Friends of Friends]
(from f/c EP
"Changes", out July 17th)
Losandželosas/Monreālas
producentu duets LOL Boys pirmoreiz
pie AMGmusic pieklauvēja pirms aptuveni mēneša, kad saņēmām interesantu,
mazliet dabstepīgu 2step/garage noskaņās ieturētu singlu „Get Close To Me”.
Visai interesanti, ka neviens no minētajiem mūzikas stiliem nav attiecināms uz
jaunāko dueta veikumu „Changes”, kas vairāk izklausās pēc viegla soft-disco/chill-pop skaņdarba, ar
solistes Heart Streats nebeidzamo
mantru „Things won’t change / Until we do”.
Jo interesantāk būs iečekot LOL Boys gaidāmo EP „Changes”, kas iznāks jau
nākamnedēļ.
Das Racist and
Talib Kweli - "The Actual" [self-released]
(from mixtape
"Eastern District Presents Mosholu", out now)
Nesen bariņš hip-hop (un ne
tikai!) mākslinieku no Bruklinas sapulcējās vienkopus, lai ierakstītu kopīgu
miksteipu „Eastern District presents Mosholu”, ko jau šobrīd var lejupielādēt
bez maksas. AMGmusic Jūsu uzmanību vērš uz Amaze
88 producētu treku, kurā piedalās reperis Talib Kweli un šajās lapās jau atzinību guvušais projekts Das Racist.
Gan uz albuma „Confess”
vāciņa, gan dziesmas „Five Seconds” videoklipā, gan arī jaunākajā video
„Patient” Džordžs Luiss redzams ģērbies motociklista ādas jakā, tērpies ar
aukstu acu skatienu, kāds parasti piemīt sliktajiem puišiem. Vai vismaz tā mums
mācījušas Holivudas filmas. Tomēr atšķirībā no „Five Seconds” ala grāvējfilmu
stilā ieturētā klipa, „Patient” kadros jau parādās jūtas, kas ir patiesā tēma,
kas caurvij gan visu albumu, gan arī konkrēto singlu.
Tieši šī cilvēcīgā būtība – ne
viss, kas šķiet ļauns, ir ļauns, un ne viss, kas šķiet piemīlīgs, patiesībā
tāds ir – ir vissaistošākā Twin Shadow
dziesmās. „You are adored / But you say
you’re alone / Like I’m nothing at all,” dzied šķietami huligāniskais
Luiss, kurš patiesībā pats ir ticis tīts ap pirkstu un iedzīts sāpju stūrī,
neziņā un melos. „I’m patiently waiting /
For you to give up everything / And say just what you mean,” dziesmas
varonis lūdzas piedziedājumā.
Lai arī muzikāli „Patient”
noteikti nav izteikti spilgtākā „Confess” dziesma (uz šo godu pretendē „Five
Seconds”, „Golden Light” vai „Run My Heart”), tās lieliskais teksts par
izlikšanos, cilvēku otras puses iepazīšanu, kaunu, bailēm un izmisumu ir
lielisks rezumē par albuma būtību, kurš liek gan raudāt, gan pasmaidīt, gan
apbrīnot Luisa spēju to tik izjusti un patiesi atspoguļot dziesmās. Bet par
albumu gan mazliet vēlāk...
Tas bija 2009.gada otrajā
pusē, kad visa pasaule uzzināja par Londonas trijotni The Invisible. Kā nu ne, ja viņu debijas ierakstu „The Invisible”,
ko man tā arī nav nācies dzirdēt, nominēja prestižajai britu Mercury mūzikas
balvai. Lai arī trofeju pelnīti ieguva The
xx, grupas panākumi bija rokā, un pirms mēneša The Invisible nāca klajā ar
debijas albuma turpinājumu „Rispah”, kuru man... jau atkal nav nācies dzirdēt.
Ļoti iespējams, ka šī kļūda būs jāmaina, jo aktuālais singls „Wings” ir bezgala
skaists ar savu Wild Beasts
noskaņojumu, Radiohead raksturīgajām
ģitārām un Foals tipisko ritma
struktūru.
Big Black Delta -
"IFUCKINGLOVEYOU" [Masters Of Bates]
(to be released as
a single on July 16th)
Kad Muse izdeva treileri
gaidāmajam albumam „2nd Law”, tas daudzus nepatīkami pārsteidza ar izteikti
dabstepīgu skanējumu ala Skrillex
garā. Ja nu grupa tiešām vēlētos jaunajā albumā iet elektroniskās mūzikas ceļu,
tad ārkārtīgi veiksmīgu piemēru nodemonstrē Losandželosas mūziķis Džonatans
Beits jeb Big Black Delta, kas
jaunākajā singlā „IFUCKINGLOVEYOU” sakausē vājprātīgu un ārdošu electro ar mjūziski operiskām āriju cilpām. Pievienojiet vēl Brendona Flauersa
manierē ieturētu vokālu, un risinājums ir rokā. Jā, nudien The Killers, Muse un,
piemēram, Boyz Noize varētu atstāt
uz kādas neapdzīvotas salas ar krietnu daudzumu apreibinošu un halucinogēnu
vielu. Domāju, ka rezultāts būtu līdzīgs.
Stokholmas jaunā mūziķe
Elinora Olovsdotera jeb Elliphant varētu pārējā dziesmas daļā dziedāt/repot da
jebko, tāpat visi pievērstu uzmanību vien frāzei: „I’m like a finger up your arse now / Wanna give it to me?”
Vienalga, vai Jums tas liekas uzbudinoši, pretīgi, jautri vai vulgāri, „Cian’t
Hear It” ir dzirdams neapšaubāms jaunietes talants, kas atgādina M.I.A. savos labākajos gados un man
šķiet pat interesantāks par šī mūzikas virziena jaunās uzlecošās zvaigznes Azēlijas Benksas pēdējiem singliem.
Vairs neatceros, kurš slavens
mūziķis vai mūziķe tviterī pasvieda informāciju par jauno Toronto apvienību DIANA (šoreiz tā nebija Grimes!), bet
jau tad ausīs iekrita grupas samtainais un patīkamais skanējums. Šonedēļ arī
līdz AMGmusic atceļojis singls „Born Again”, par kura oficiālu relīzi man nav
informācijas, bet tas nebūt netraucē baudīt šo vieglo pop/disco skaņdarbu, kas
stipri atgādina Twin Shadow
daiļradi, bet dziesmas nobeiguma saksofona solo, kuru iespēlējis Destroyer dalībnieks Džozefs Šabasons
ir kā attāls M83 – „Midnight City”
radinieks.
Labi, ka tikai pusotra nedēļa
palikusi līdz ilgi gaidītā Passion Pit
otrā albuma iznākšanai. Citādi Maikla Angelakosa vadītais kolektīvs pamanītos
visas dziesmas izlaist priekšlaicīgi kā singlus. Šis ir neilgā laikā jau
trešais Masačūsetas ansambļa skaņdarbs no minētās plates. Atšķirībā no
pirmajiem diviem „Constant Conversations” ir Angelakosa manierē ieturēta balāde
par salauztu sirdi, un tās dziedātājam, kā mēs zinām, padodas ļoti labi.
Ariel Pink's
Haunted Graffiti - "Only In My Dreams" [4AD]
(from f/c LP
"Mature Themes", out August 20th)
Pēdējos gados sanācis
iepazīties ar ļoti dažādiem mūziķiem, kuri perfekti iederas apzīmējumā „mūzikas
frīki”, bet pēc redzētajiem koncertiem, uzstāšanām un citām performancēm un
izpildījumiem nudien nenāk prātā neviens cits, kas varētu šim terminam
kvalificēties tik trāpīgi kā 34 gadus vecais avangarda mūziķis no Losandželosas
Eriels Pinks (īstajā vārdā Eriels Markus Rozenbergs).
Lai arī mūziķa karjera
sākusies jau 90’to gadu otrajā pusē, kad iznāca vairāki psihodēliski lo-fi
underground albumi, domāju, ka nebūšu vienīgais uz planētas, kas tā nopietni uz
Ariel Pink pirmoreiz paskatījās vien 2010.gadā, kad iznāca kritiķu mega augstu
novērtētais „Before Today” – albums, kas atnesa pasakaini skaisto, melodisko un
vasaras saulrietu pasākumiem tik ļoti piemēroto singlu „Round and Round”, kas
izpelnījās vietu arī tā gada AMGmusic Singlu Top 100.
Augusta vidū harizmātiskais
mūziķis un viņa pavadošā grupa būs atpakaļ ar jaunu plati „Mature Themes”, ko
ievada singls „Only In My Dreams”. Dziesma ne tikai turpina pasakaino, 60’to
gadu popmūzikas un psihodēlijas noskaņu, bet piedāvā arī ļoti labu padomu, ko
darīt, kad neveicas mīlestībā: „If at
first you don’t succeed in love / Dream a little dream about a girl so real”.
Tas viss pasniegts tik rotaļīgā un pozitīvā noskaņojumā, ka nevar saprastu un ir
arī pilnīgi nesvarīgi, vai Rozenberga kungs par Jums ironizē, vai ne.
Iepazīsimies ar vēl vienu
jaunu grupu no... Bruklinas! Starred
ir pavisam nesen izveidots duets, ko veido ģitārists Metjū Košaks (neņirgāties
par uzvārdu!) un vokāliste Liza Torna. Pēdējā savulaik darbojusies grupā Curls kopā ar nu jau bijušo Girls līderi Kristoferu Ouvenu.
Droši vien ļoti banāli ir
vilkt paralēles Starred debijas singlam „No Good” ar Girls mūziku, bet gribot
negribot, tieši agrīnie Girls skaņdarbi (jo īpaši „Hellhole Ratrace”) ir
pirmie, kas šaujas prātā, klausoties „No Good”. Tā pati sirdēstu un vientulības
slēpšana aiz sevis uzmundrināšanas, ietērpjot to akustiskās, sapņainās un „gan-jau-kādreiz-būs-labi” skaņās.
Savulaik rakstot par Girls
debijas albumu „Album”, vilku nelielas paralēles ar leģendāro Nirvana, un arī
Starred debijas singls viegli atsauc atmiņā smeldzīgākās Kobeina balādes, kur aiz
ironijas un sevis sildīšanas spraucas ārā vientulība un pašdestrukcija vai –
šajā gadījumā – apjukums. „I’ve been bad,
I’ve been lonely / It had nothing to do with our love”.
Par Baltimoras synth-pop/post-wave trijotni Future Islands AMGmusic pirmoreiz
sajūsminājās 2010.gadā, kad iznāca grupas otrais studijas albums „In Evening
Air” un tā fantastiskie singli „Tin Man” un „Walking Through The Door”, kas
pārsteidza ar apbrīnojamo spēju būt vienlaikus melanholiski emocionāliem, bet
tajā pat laikā pamanoties būt arī ritmiski veldzējošiem.
Visas šīs iemaņas grupa
ekselenti turpina arī jaunākajā singlā „Cotton Flowers”, kura ienākumi būs
veltīti VH1 kampaņai „Save The Music”. Arī šeit grupas vieglais synth-pop skanējums, kas skanējuma ziņā
pat sasaucas ar Grimes pēdējiem
singliem, perfekti kontrastē ar grupas solista Semjuela Heringa emocionālo
vokālu un post-pancīgi ritmisko basģitāru. Kas attiecas uz singliem, Future
Islands vēl nav spējuši pievilt. Šis ir kārtējais lieliskais pophīts no
ņujorkiešiem.
Tā kā šonedēļ Frenks Oušens, izlaižot savu ilgi
loloto un gaidīto debijas albumu nedēļu ātrāk par paredzēto termiņu, parūpējās
par lielāko haipu šīs nedēļas presē
(turklāt albums iznācis teicams!), par jauno R’n’B talantu drīzumā būs jārunā
plašākā kontekstā. Tikmēr piedāvāju Jūsu uzmanībai paša mākslinieka pagājušās
nedēļas nogalē nopludināto otro albuma singlu „Sweet Life”, kas nav tāda sāpju pasaule,
kā mūziķa spēcīgākie singli „Novocane” vai „Pyramids”, bet liek vilkt vēl
lielākas paralēles ar soul/r’n’b mūzikas zināmākajām leģendām. Un čalim vēl pat nav 25...
Apbrīnojami.
Aprīlī AMGmusic jūs
iepazīstināja ar jaunu deep house/dub
duetu no Velsas – Face + Heel, kuru
lieliskais skaņdarbs „No Stars” izpelnījās vietu šī gada A-LIST singlu
sarakstā. Maijā uz jaunā leibla Warm Records tika izdots apvienības debijas EP,
bet šonedēļ grupa sadarbībā ar leiblu piedāvā par velti lejupielādēt pavisam
jaunu treku „Crystal Plumage”, kas teicami turpina naksnīgās elektroniskās
rotaļas ar deep house struktūru un solistes Šineidas Makmilanas eņģelisko
vokālu.
Lai gan tas bija jau sen
(mūzikas dzīvē četras dienas IR sen!) un, kā zināmas, tas, kas sen nav
taisnība, izmantojot brīvības mirkli starp kāroto miegu pēc darba Star FM un
aktuālo singlu publicēšanas AMGmusic šovakar, vēlējos arī šeit ielikt kādu nu
jau vēsturisku interviju ar Wild Beasts
vienu no solistiem – Haidenu Torpu (augšējā bildē otrais no kreisās), kas tika ierakstīta Radio Naba studijā pagājušo ceturtdien (05.07.2012.) ap pulksten
13:00.
Vēsturiska intervija tamdēļ,
ka, pirmkārt, es līdz šim nevienu nebiju intervējis pa telefonu (sākuma satraukums vispār ņirdzīgs). Otrkārt,
tamdēļ, ka es vispār otro reizi mūžā kādu intervēju. Treškārt, tāpēc, ka Wild
Beasts šobrīd nešaubīgi ir viena no talantīgākajām, ietekmīgākajām un
baudāmākajām grupām britu salās pēdējos vismaz piecos gados. Pēdējais vispār interesanti, jo organizatori
teica, ka „pirmā ešelona grupas” nedošot vis mums intervēt. Ha-ha-ha. Radio
NABA dabūja PAŠUS spicākos no šī gada grupām.
Reāli nāk miegs un smacē darba
nasta, tamdēļ nelikšu visu intervijas atreferējumu latviešu valodā, kā biju sākotnēji plānojis. Galu galā
mūsdienu jaunieši tak angļu valodu prot labāk kā dzimto. Pavisam īsumā:
runājām par Positivus un Latviju (Haidens i’ dzirdēt neko nebija dzirdējis par
tādām lietām), par aizvadīto tūri un tās radītajām sekām, par jauniem
ierakstiem, par ALT-J un Haidena ieteikto Džesiju Vēru un Wild Beasts skanējuma
ietekmi.
ENJOY.
Pielikumā vien atgādināšu, ka
Wild Beasts 2009.gadā bija nominēti divām AMGmusic balvām – par gada labāko
singlu („All The King’s Men”) un gada labāko albumu („Two Dancers”). Abas gan
tika citiem, bet tik un tā. Augstu novērtējumu (8/10) saņēma arī pērnā gada „Smother”
albums, bet tā singls „Albatross” iekļuva AMGmusic pērn izveidoto A-LIST treku
sarakstā. Un neaizmirstam, ka Wild Beasts šogad Positivus uz mazās skatuves (!!!) sestdien (21.07.) plkst 20:00.
