Vakar uz pāris stundām mūzikas
pasauli savā varā un kontrolē bija pārņēmusi grupa Blur. Gluži kā The Beatles
savulaik uz Abbey Road studijas jumta, zem klajas debess, spītējot lietum,
leģendārā 90’to gadu britpop apvienība ar interneta starpniecību visai pasaulei
prezentēja divas jaunas dziesmas – rotaļīgo un satīrisko „The Puritan” un
Bovija stilā ieturētu balādi „Under The Westway”, kurai AMGmusic pastiprināti
vērš arī Jūsu uzmanību. It kā ~17 gadi nebūtu bijuši, Blur un Deimons Olberns
jo īpaši ir tik apcerīgs, romantisks un vienlaikus himnisks, kā savulaik
izpildot „The Universal” vai „This Is a Low”.
Turklāt Blur vakar izturējās
tik draudzīgi, iedvesmoti un mīklaini, ka baumas par un ap iespējamo Blur
atgriešanos albumu nerims vēl ilgi. Cerēsim. Krustosim īkšķus un cerēsim, jo ir
acīmredzams (ausīm dzirdams), ka grupa ir ļoti labā formā.
(from f/c LP
"Just Tell Me That You Want Me", out August 13th)
14.augustā iznāks leģendārajai
grupai Fleetwood Mac veltīta
kompilācija, kurā tādas esošās mūzikas zvaigznes kā Entonijs Hegartijs, MGMT,
The Kills, Best Coast, Tame Impala
un citi izpilda vecās, mazliet piemirstās un mūsdienu jaunatnei varbūt vispār
nepazīstamās Fleetwood Mac kompozīcijas.
Zviedru dziedātājas Lykke Li izvēle kritusi uz 70’to gadu
vidū Stīvijas Niksas sacerētu dziesmu „Silver Springs”, kas sākotnēji bijusi
domāta 1977.gada albuma „Rumours” vajadzībām, bet vēlāk tajā tomēr nav iekļauta
un tā vietā kļuvusi par b-puses kompozīciju. Interesanti, ka sirsnīgā un
bagātīgā dziesma tapusi pēc Stīvijas Niksas vētraino attiecību pārtraukšanas ar otru Fleetwood Mac dibinātāju Lindsiju Bakingemu.
Pēc visai neveiksmīgā un
nevajadzīgi sarežģītā pērnā gada albuma „Ritual Union” ar patīkamu,
atsvaidzinošu un atmosfērisku singlu atgriezies zviedru kolektīvs Little Dragon. Jaunais singls
„Sunshine”, kas gan vairāk piestāvētu saulrietam nevis saullēktam, tapis
Absolut Vodka sponsorētās „Absolut Remix” izlases vajadzībām, un gardais šņabis
atkal sagādājis mums ko jauku.
Precīzi pirms piecpadsmit
gadiem savus lielākos laurus AMGmusic plūca Džordžs Maikls, kas tolaik šeit bija teju Dieva vietā. Desmit #1
hīti un kopsummā 31 nedēļa pavadīta 1.vietā toreizējā AMGmusic Nedēļas Top 40.
Iespaidīgi. Kā izrādās, pērnā gada nogalē mūziķis piedzīvojis visai nepatīkamus
mirkļus, sasirgstot ar smagu plaušu karsoni un teju vai pieklauvējot pie debesu
vārtiem. Augustā 80’to gadu sekssimbols atgriezīsies ar jaunu singlu (pirmo
kopš 2008.gada Ziemassvētku dziesmiņas „December Song”), kurā tad arī
pārcilātas domas par „I’ve got to keep
breathing”, „This ain’t the day that it
ends” un „There’s no white light and
I’m not through”.
(from f/c LP
"Good Morning To The Night", out July 16th)
Ko darīt, kad aptrūkstas
idejas jaunām dziesmām? Atbildi atradis Austrālijas deju mūzikas duets Pnau –
parakāties Eltona Džona zelta kolekcijā. Pārveidojot, samplējot un vienkārši
spēlējoties ar leģendārā dziedātāja senseniem hītiem, Pnau (kura sastāvā
darbojas viena puse no Empire of the Sun – Niks Litlmors) darinājuši veselu
albumu, kas iznāks pēc divām nedēļām. Aktuālais un viegli saulainais singls
„Sad” tapis, izmantojot „Sorry Seems To Be The Hardest Word”, „Crazy Water” un
„Curtains” materiālus.
Iesoļojam vasaras karstākajā
daļā, kas jau šonedēļ sola pāri +30 grādiem! Tūlīt klāt arī festivālu sezona,
kas komplektā ar manu nu jau ikvasaras padarbošanos (pamāžošanos) ziņu lasītāja
ampluā Star FM un nebeidzamajiem vasaras svētkiem nozīmē mazāku uzmanības
pievēršanu jaunajiem singliem un albumiem. Bet apsolu rauties, cik tik spēka,
un arī Radio NABA Nedēļas Mūzikas Apskats tiks izlaists vien 20.jūlijā, kad
būšu devies Salacgrīvas virzienā, pirmoreiz... mūzikas žurnālista ampluā! Tā kā
varbūt AMGmusic izdosies parunāties arī ar kādu no mūziķiem.
Kamēr tā pa īstam sajūtam
jūlija karsto elpu, piedāvāju ielūkoties AMGmusic Jūnija TOP 20 sarakstā un
zemāk arī noklausīties visas dziesmas vienotā miksā.
AMGmusic komentārs:Peaking
Lights ir duets, ko veido vīrs un sieva – Ārons Koijs un Indra Dunis (vai
tik arī šai dāmai nav kādas saknes Baltijā...?). „Lucifer” ir laulātā pāra
trešais studijas ieraksts, kas seko pērn izdotajam „936”. Peaking Lights arī
šeit turpina nesteidzīgi un baudpilni savīt krautroku, psihodēliju, sintpopu un
ambient mūziku vienotā pulsā, kas kopā ar Indras Dunis narkotisko vokālu
brīžiem ieaijā, brīžiem ieved pat patīkamā transā.
4.Clams Casino – „Instrumental Tape 2”
Release date: 04/06/2012
Label: self-released
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: 2012.gadā to šķiet mazliet muļķīgi atgādināt,
bet joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka starp repu un hip-hopu liekama
vienādības zīme. Par uzskatāmu piemēru parūpējies itāļu izcelsmes amerikāņu
producents Maiks Volps jeb Clams Casino,
kas šomēnes laida klajā savu otro instrumentālo izlasi „Instrumental Tape 2”.
Turpinot pirmās kompilācijas (tā tika izdota pērn) tradīcijas, Clams Casino
šeit piedāvā bītus un motīvus, ko viņš veidojis tādiem mūziķiem kā A$AP Rocky, Lil B, The Weeknd u.c.
Ļoti baudāma, relaksējoša, neuzbāzīga mūzika, kas vienlaikus kalpo kā
apliecinājums, ka repošana ne tuvu nav vienīgais hip-hopa un r’n’b svarīgais elements.
3.Ty Segall Band – „Slaughterhouse”
Release date: 25/06/2012
Label: In The Red
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: ASV rietumkrasta mūziķis un ģitāras
pārvaldītājs Tajs Segalls ir viens nemiera gars, kas šķiet neizsīkstoši
izslāpis pēc mūzikas. Kopš pagājušās desmitgades vidū uzsāktās mūziķa karjeras
Segalls paspējis darboties jau vismaz četrās grupās un izlaidis vairākus
ierakstus. Šogad vien Tajs paredzējis izdot trīs(!) albumus. Otrais no tiem ir
„Slaughterhouse”, kas ir pirmais ieraksts, ko Segalls ierakstījis kopā ar paša
dibināto grupu Ty Segall Band. Tajā
atradīsit smagu, patumšu un kačājošu garāžroku, kas vienlaikus pamanās palikt
arī ļoti lipīgs un melodisks. Manuprāt, pagaidām mūziķa spožākais darbs.
2.DIIV – „Oshin”
Release date: 26/06/2012
Label: Captured Tracks
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: Lai arī „Oshin” neatklāj jaunus divriteņus un
tajā viscaur saklausāmas dzirdētas muzikālas ainas, albuma lielākā priekšrocība
un pluss ir tā miers un maz-budžeta pieeja, kas kopā ar Smita plūstošo vokālu
un liriskajām melodijām rada absolūtu relaksācijas sajūtu. Grupas, kuru
skanējumu presē salīdzina ar The Cure,
Joy Division vai Jesus and Mary Chain, protams, ir
pārpārēm, bet – ticiet man – DIIV uz to fona nepazudīs. Tieši otrādi – ar savu
debijas albumu šie jaunieši pierāda, ka mūzikas pasaulē viņi neapjūk un
nebaidās būt tādi, kādi ir.
1.Japandroids – „Celebration Rock”
Release date: 04/06/2012
Label: Polyvinyl
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: Skaistais
stāsts par to, kā vienā dienā no pagrīdes ansambļa kļūt par zvaigznēm – atliek
vien būt pareizajā vietā, pareizajā laikā un iepatikties pareizajiem cilvēkiem.
Braiens Kings un Devids Prouss duetu Japandroids
nodibināja jau 2005.gadā, bet trīs gadus vēlāk, par sakasītām naudiņām pašu
spēkiem izdevuši debijas albumu, dēļ panākumu trūkuma bija gatavi karjeru
beigt. Viss mainījās 2009.gada pavasarī, kad viens no plates singliem nonāca
ietekmīgā amerikāņu portāla Pitchfork uzmanības lokā. Sekoja milzu uzslavas,
albums tika pārizdots jau uz lielāka leibla, un kritiķi visās pasaules malās
nebeidza vien slavēt jaunos Kanādas talantus.
Ar debijas albuma
„Post-Nothing” materiālu nobraukājuši koncerttūrēs teju divus gadus no vietas,
pērn Japandroids tomēr atrada laiku, lai dotos ierakstu studijā un ierakstītu
debijas plates turpinājumu. Jaunais albums „Celebration Rocks” noteikti neliks
vilties Japandroids cienītājiem – šeit turpinās skaļa, elpu aizraujoša,
pozitīva un ar „visi-var-iet-dillēs-ja-kādam-kaut-kas-nepatīk”
attieksmi pildīta rokenrola ballīte. Jaunības degsme, vēlme spēlēt, skaļas
ģitāras un ārdošas bungas iet kopsolī ar lipīgiem piedziedājumiem, saulainām
melodijām un mīlestību pret dzīvi. Rokenrols ir dzīvs, tam tikai vajag piešaut
pareizo attieksmi!
AMGmusic komentārs: „Ir albumi, par kuriem var uzrakstīt detalizētu
analīzi divu word lapu garumā, bet ir albumi, kuri ir vienkārši jāklausās un
jābauda to vienkāršības un nesamākslotības dēļ. Pie pēdējiem noteikti
pieskaitāms arī Ņujorkas kolektīva DIIV
debijas albums „Oshin”, kurā tās līderis Zakarijs Kouls Smits pierāda, ka
dažreiz „mazāk” nozīmē „vairāk”.
Zakarijs Kouls Smits savu
muzikālo karjeru sāka kā ģitārists Ņujorkas kvartetā Beach Fossils, kas 2010.gadā startēja ar ļoti sapņainu un melodisku
debijas plati „Beach Fossils”. Interesanti, ka, lai arī Smits nebūt nebija
Beach Fossils līderis un noteicošais spēks, viņa pirmās grupas un paša pērn
izveidotās DIIV skanējumi ir ļoti pietuvināti viens otram. Arī albumā „Oshin”
dzirdamas tās pašas sapņainās šūgeiza pieejas, mirguļojošas pop melodijas un new wave/post-punk ietekmes.
Ņemot vērā grupas un tās
līdera jauno vecumu, ir apbrīnojama DIIV māka būt tik atbrīvotiem, vienkāršiem
un nesteidzīgiem, kādi viņi izklausās savā debijas ierakstā, kas tapis tikai
gadu pēc grupas nodibināšanas. Šis noteikti izriet arī no Koula Smita
personīgās attieksmes pret mūziku un dzīvi, kas izpaudās arī nosaukuma maiņā.
Sākotnēji grupa tika nosaukta Dive –
par godu Nirvana slavenajai
dziesmai, taču nosaukumu nācās mainīt, jo apvienība ar šādu nosaukumu jau esot
Beļģijā. Tad nu, lūk, Smits nosaukuma maiņu komentēja lakoniski: „Man piedrāzt, kā sauc grupu, galvenais taču
ir mūzika, un tā ir palikusi tāda pati.” Jā, par ko gan tur iespringt?
Lai arī „Oshin” neatklāj
jaunus divriteņus un tajā viscaur saklausāmas dzirdētas muzikālas ainas, albuma
lielākā priekšrocība un pluss ir tā miers un maz-budžeta pieeja, kas kopā ar
Smita plūstošo vokālu un liriskajām melodijām rada absolūtu relaksācijas
sajūtu. Grupas, kuru skanējumu presē salīdzina ar The Cure, Joy Division
vai Jesus and Mary Chain, protams,
ir pārpārēm, bet – ticiet man – DIIV uz to fona nepazudīs. Tieši otrādi – ar
savu debijas albumu šie jaunieši pierāda, ka mūzikas pasaulē viņi neapjūk un
nebaidās būt tādi, kādi ir.”
