JŪNIJS 2014: 5 ALBUMI

Nupat jau esam iestūrējuši pašā vasaras viducī – jūlija otrajā pusē, kas albumu ziņā jau tradicionāli ir otrs tukšākais posms gadā aiz decembra/janvāra. Toties jūnijs bija karsts! Auksto laiku perfekti remdēja vairākas izcilas plates. Pirmajā vietā atrodamā šobrīd ir AMGmusic gada labāko albumu trijniekā, bet uz vietu gada topā pretendē vēl astoņas(!), kas saņēmušas vērtējumu 8/10 vai 8.5/10. Turklāt šomēnes dienasgaismu ieraudzīja arī pirms divdesmit gadiem radītais Aphex Twin jeb Caustic Window ieraksts „Caustic Window”. Tas gan paliek ārpus konkurences, bet Jūnija Albumu Top 5 skatiet zemāk!

FIVE BEST ALBUMS OF THE MONTH:

5.The Antlers – Familiars

Release date: 16/06/2014

Label: Transgressive

AMG rating: 8/10

Pīters Silbermens nesen atklāja, ka iepriekšējos The Antlers albumus „Hospice” un „Burst Apart” viņam esot ļoti grūti klausīties, ņemot vērā, kādā depresijas stāvoklī tie tapuši (te laikam arī izskaidrojums, kāpēc abi bija mani lielākie draugi manas dziļākās psiholoģiskās bedres laikā pirms trim gadiem). Pēdējos gadus Silbermens pavadījis sevis meklējumos, lasījis grāmatas par Tibetu, un tas spilgti atklājas jaunajā albumā „Familiars”. Viscaur meditatīvā plate nav tik ausīs krītoši iedarbīga jeb „in-your-face” kā iepriekšējās divas, bet nekur nav zuduši fantastiskie Silbermena teksti, ar kuru citātiem var aizpildīt veselu lappusi, kā arī viņa komponēšanas talants. Pēc izlietām asarām kādreiz vajag arī pasmaidīt un nomierināties, un „Familiars” tieši to arī piedāvā.

4.Baložu Pilni Pagalmi – Stacija Mums

Release date: 31/05/2014

Label: Naba Music

AMG rating: 8/10

Par izciliem tekstu un melodiju meistariem runājot... Droši vien pat paviršākam latviešu mūzikas klausītājam jau sen nekas nav jāstāsta par Māri Švernu – iespējams izcilāko pašmāju neatkarīgās mūzikas autoru pēdējos divdesmit gados, un es arī to nemaz netaisos darīt. Ar visu iepriekš minēto nedaudz pretrunīgas emocijas atstāja Baložu Pilni Pagalmi iepriekšējais albums „Divreiz Izstāstītie Stāsti”. Par neizdevušos to nekādā gadījumā nevarēja dēvēt, taču būtībā šis ieraksts turējās uz atsevišķiem vaļiem (kaut vai izcilais „Romantisko filmu vakari”!), kas apkarināts ar dažiem „filleriem”. „Stacija Mums” ir pilnīgi pretējs stāsts. Šeit ļoti grūti izcelt kādu konkrētu dziesmu, bet toties albuma gabali tik organiski saplūst vienā gaišā, ballīšu atmosfēras kokteilī, ka pusstunda paskrien nemanot. No vienas puses tas ir arī albuma mīnuss (gribas vēl!), bet ļoti iespējams, ka tieši šādā koncentrācijā tas tik perfekti nostrādā. Turklāt izvēle albuma dziesmas nosaukt cilvēku vārdos ir perfekta mūzikas apskatniekiem, ar ko rotaļāties uz nebēdu. Nu kaut vai, manuprāt, albuma vienīgais vājais mirklis „Sofija”, par ko varētu rakstīt, ka meitene ir nesekmīgākā deviņu bērnu ģimenē, viņa tikai „zīmē un līmē, bet neko nesaprot” utt. Turklāt „Stacija Mums” ar 7 atskaņošanas reizēm, kā rāda mans mp3 atskaņotājs, bijis klausītākais albums AMGmusic ofisā aizgājušajā mēnesī.

3.clipping. – CLPPNG

Release date: 09/06/2014

Label: Sub Pop

AMG rating: 8/10

Jūnijā, kā ierasts, pilnīgi negaidīti savu jaunāko albumu (precīzāk – pusi no albuma) izdeva Kalifornijas skandalozie hip-hoperi Death Grips, kas tikai pāris nedēļas vēlāk paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Tieši ar viņiem visbiežāk salīdzina citu jauno Kalifornijas hip-hop trijotni clipping., savukārt otrs biežākais salīdzinājums ir duets Shabazz Palaces, kurus ar clipping. vieno kopīgs ierakstu leibls. Patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. clipping. patiešām savos ierakstos izmanto netradicionālu un stipri eksperimentālu muzikālo noformējumu un ir apveltīti ar gaumīgu humora izjūtu, bet nav nedz tik ekspansīvi un pat brutāli kā Death Grips, nedz tādā mākslinieciskā kosmosā (labā nozīmē!) kā Shabazz Palaces. Toties viņu debijas albums (otrais albums, ja skaitām pirms gada pašu izdoto „Midcity”) ir pilns ar negaidītiem muzikāliem risinājumiem, ļoti tīkamu repošanu no solista Stefana Bērneta un atsevišķās vietās pat stadioniskām melodijām. Noteikti ne klausāmviela ballītēm, bet skanējuma ziņā viens no pagaidām 2014.gada saistošākajiem hip-hop ierakstiem.

2.White Lung – Deep Fantasy

Release date: 16/06/2014

Label: Domino

AMG rating: 8.5/10

Kanādas pankroka trio White Lung savā karjerā ir spēruši soli pa solītim. Sākuši kā Vankūveras DIY/underground apvienība, tikai četrus gadu vēlāk izdeva savu debijas albumu, bet plašāku preses un mūzikas delikatešu cienītāju uzmanību izpelnījās pirms diviem gadiem ar savu otro plati „Sorry”, savukārt jaunākais veikums jau izdots slavenā leibla Domino Records paspārnē. Ar visu to „Deep Fantasy” tik un tā ir tipisks White Lung ieraksts, kurā nav kompromisu. Es varu apsolīt, ka visa atlikušā gada laikā jūs nedzirdēsit tik ekspansīvu, mežonīgu, sviedrainu enerģijas lādiņu, kas ne uz sekundi nekļūst nogurdinošs. Protams, 22 minūšu garos albumus reti var atrast „fillerus”, taču tikpat reti šādi ieraksti rada tādu piepildījuma sajūtu, kā to izdara ar netraucējošu feminisma piedevu un deviņdesmito gadu punk/hardcore stilistiku apslacītais „Deep Fantasy”, kuras centrālā ass ir ārēji mānīgi graciozā blondīne Miša Veja.

1.How To Dress Well – „What Is This Heart?”

Release date: 23/06/2014

Label: Domino

AMG rating: 9/10

Kad 2013.gada maijā pilnīgi apburts un teju hipnotizēts stāvēju Palladium koncertzālē How To Dress Well koncertā un nedaudz vēlāk arī pāris minūtes patērzēju ar vairāk nekā 1,90m garo un šokējoši vienkāršo, pat biklo Tomu Krellu par tīri sadzīviskām lietām (brāļu attiecībām un kādas meitenes zīmējumu, par kuru Toms bija sajūsmā un jautāja, ko man tas atgādina), nepameta sajūta, ka es nestāvu blakus „kārtējam hipsterim ar sintezatoru” (šādu vājprātīgu apzīmējumu HTDW izvēlējies britu žurnāls NME!), bet ļoti milzīgam talantam, un ka jau tuvākajā nākotnē mēs piedzīvosim kaut ko lielu. Šis „liels” ir noticis pat ātrāk nekā biju gaidījis, jo Toma trešais albums „”What Is This Heart?” ir ne tikai mūziķa pilnvērtīgākais un piepildītākais darbs, bet arī šedevrs savā žanrā. Krells joprojām ir tikpat trausls un trāpīgi vienkāršs, līdz ar to sirdi aizkustinošs savos izteiksmes līdzekļos, taču šīs plates trumpis ir tā grandiozitāte un līdz pēdējai detaļai niansētais skanējums, par ko lielu pateicība noteikti pienākas arī skotu producentam Rodijam Makdonaldam, kas ar How To Dress Well strādāja jau iepriekšējā platē „Total Loss”. Kad ir tik daudz ko teikt par kādu plati, iestājas pat neliels apjukums. Gan jau es saņemšos uzrakstīt vairāk, jo arī paša Toma Krella dzīvesstāsts ir ļoti interesants un, protams, atspoguļojas arī viņa dziesmās, bet tikmēr Jums iesaku no visas sirds iegādāties šo plati, kas šobrīd ir AMGmusic Gada Labāko Top 3.

JŪNIJS 2014: 5 DZIESMAS

Sveiciens jūlijā!

Pirms laba laika tviterī jokojos, ka, lai objektīvi novērtētu dziesmas, tās ir jāklausās divos stāvokļos – skaidrā un ne tik skaidrā. Tas pēdējais nereti ir kalpojis par iemeslu, kāpēc AMGmusic mēneša topi ir tikuši publicēti ar dziļu novēlošanos, jo, pirmkārt, tiem varu atvēlēt vien brīvdienas, no kā izriet otrs iemesls – vienmēr licies, ka it kā nav solīdi rakstīt tādā ballīšu atmosfērā. Šorīt izdomāju – kāpēc ne? Skeptiķus nomierināšu – tops ir sastādīts jau pirms četrām dienām, un tam nav nekāda sakara ar šobrīd aiz loga valdošo fantastisko laiku un manu prieku par to, ka divi aliņi ideāli nomaina paģiras pret lielisku garastāvokli. Vienkārši laika trūkuma dēļ nav pielikti galējie komentāri.

Par statistiku. Arī jūnijs singlu ziņā nav spējis mēroties spēkā ar gada pirmajiem mēnešiem, AMGmusic A-LISTē ir iekļuvušas vien 9 dziesmas. Tas laikam viss, kas jāzina. Tālāk būs vairāk jāklausās. Mēneša piecas dziesmas, kuras būs jāzina arī pēc 20, 50 un 100 gadiem, it īpaši tās pirmās divas. CHEERS!

EDIT!!! Šis ievads un zemāk sastādītais mēneša tops tika uzrakstīts aizpagājušajā sestdienā. Es pilnīgi aizmirsu, ka pēc uzrakstīšanas vēlams arī izdarīt tādu lietu kā nopublicēt to. :-)

FIVE BEST TRACKS OF THE MONTH:

5.Real Lies - "North Circular" [Marathon Artists]

Trīs londonieši pievienojas listei mūziķu, kas reanimē labāko no deviņdesmito gadu mūzikas. Dziesma, kas veltīta Londonas ziemeļu maģistrālei, atsauks atmiņā ne tikai divdesmit gadu vecas r’n’b/house noskaņas, bet sildīs sirdi arī The Streets faniem. Vairāk par dziesmu lasi šeit.

4.Living Days - "Thrill Anybody" [Federal Prism]

Ja esat regulārs AMGmusic lasītājs, droši vien nebūs noslēpums, ka mums šeit patīk masīvi, sienu tricinoši sintezatoru viļņi. Tā tas ir ar pēdējā laika zviedru māksliniekiem, tā tas bija ar White Hex, un tā tas ir arī ar jauno Bruklinas projekta Living Days singlu „Thrill Anybody”. Sintezatoros un sieviešu vokālos slēpjas spēks! Vairāk par dziesmu lasi šeit.

3.Caribou - "Can't Do Without You" [Merge]

Ievadā minēju, ka jūnijs bijis pavājš singlu ziņā. Jā, ja runājam par kvantitāti, tad tā ir, bet par kvalitāti ir cits stāsts. Normālos apstākļos Caribou atgriešanās singls „Can’t Do Without You” būtu pirmajā vietā, bet šomēnes bija vēl divi singli, kas šo liego, samtaino skaņdarbu ir pārspējuši. Un tomēr, šis ir viens no labākajiem Dena Sneita gabaliem, kas droši nekristu ārā no izcilā 2010.gada albuma „Swim”. Vairāk par dziesmu lasi šeit.

2.Jamie xx - "All Under One Roof Raving" [Young Turks]

„Do you like jungle music?” – „Jungle music? It’s alright man, but I heart house music!” Vēl perfektāk manas izjūtas nevar aprakstīt, kā to izdara Džeimijs Smits jeb Jamie xx no Latvijā ļoti mīlētās grupas The xx. Džeimijs jau 19 gadu vecumā sevi apliecināja kā vienu no jaunās paaudzes izcilākajiem skaņu un noskaņu meistariem, un to perfekti var izjust šajā darbā „All Under One Roof Raving” – viņa veltījumā britu disko/reiva kultūrai. Plašāk par dziesmu lasi šeit.

1.How To Dress Well - "Face Down" [Domino]

Man joprojām īsti nav saprotama atsevišķu mūzikas žurnālu skepse par jauno How To Dress Well albumu. Ja mēs cīnāmies pret r’n’b mūziku kā tādu, tad jā, tad es saprotu. Bet, ja šādi izklausās tas, ko dēvē par „radio-friendly” r’n’b, tad mums būtu aiz priekiem jāpalecas. Viens no izcilākajiem šā žanra ierakstiem, ko esmu dzirdējis, turklāt bez gala gaišs un nomierinošs. Kādu laiku jau apnicis blogot par izjukušām attiecībām (lai gan – tie dīvainā kārtā ir šeit lasītākie raksti!), bet līgo dienas rītā, tieši albums „What Is This Heart?” un konkrēti šis singls „Face Down” tik ļoti nomierināja un sagatavoja jauniem piedzīvojumiem, ka visu plati noklausījos pat trīs reizes pēc kārtas. „Look me in my face again and tell me what you wanna see / I don’t think you know what’s best for me / Just kiss me on my face and tell what’s love supposed to be / No, I don’t think you know what’s best for me / I don’t even know what’s best for me”. Izcili. Viens no gada singlu pretendentiem. Plašāk par dziesmu lasi šeit.