NEDĒĻAS "DMS" ASPKATS (12.10.-18.10.)

Thom Yorke – „Hearing Damage” [Atlantic Records]

(from soundtrack „New Moon”, out on October 19th)
AMG rating: 9/10

Par šo jau rakstīju pietiekami plaši iepriekš. Vien piebildīšu, ka „Hearing Damage” gan muzikālā ziņā, gan pēc savas kvalitātes ir kaut kas starp Radiohead pēdējo albumu „In Rainbows” un Toma Jorka „Harrowdown Hill” (manuprāt, spēcīgākais trumpis viņa 2006.gada solo albumā „The Eraser”). Dziesma, kas, nebīšos prognozēt, ir viens no GADA labākajiem skaņdarbiem. Nešaubīgi. Ja ir kāds konkrēts Jorks, kas tiek cildināts AMG, tad viņš izklausās tieši šādi. Blakus „Nude”, „All I Need” un jau pieminētajam „Harrowdown Hill”, šis ir viens no pasakainākajiem skaņdarbiem, kādu šajā desmitgadē Toms Jorks ir sarakstījis.

Nouvelle Vague feat Ian McCulloch – „All My Colours” [Peacefrog]
(from album „3”, out now)
AMG rating: 8/10

Tā kā šonedēļ iznāca jauns Echo & The Bunnymen albums, un singlu apskatā iekļāvām arī šīs plates pirmo singlu „Think I Need It Too” (patiesībā tas gan iznāca pirms divām nedēļām), nolēmu šīs nedēļas DMS izlasē ielikt arī kādu klasisku Echo & The Bunnymen dziesmu. „All My Colours” oriģinālā meklējams grupas slavenajā 1981.gada albumā „Heaven Up Here”.

Šajā gadījumā dziesmu ir pārtaisījis franču kaverversiju kolektīvs Nouvelle Vague, kas šovasar laida klajā savu trešo studijas ierakstu ar nosaukumu... „3”. Tur atrodamas gan Depeche Mode „Master and Servant”, gan Talking Heads „Road To Nowhere”, gan Roberta Palmera „Johnny & Mary”, gan daudzu citu slavenu izpildītāju klasisku hītu versijas Nouvelle Vague izpildījumā. Interesanti, ka šajā dziesmā piedalās arī tās oriģināla vokālists – Echo & The Bunnymen solists Īens Makaloks (starp citu, „Master and Servant” versijā piedalās arī Martins Gors!). Kopā tas izklausās gana skaisti un melanholiski.

The Pains of Being Pure at Heart – „Falling Over” [Fortuna Pop]
(from EP „Higher Than The Stars”, out now)
AMG rating: 9/10

Jau singlu apskatā rakstīju, ka šonedēļ iznācis lieliskās jaunās Ņujorkas apvienības The Pains of Being Pure at Heart EP „Higher Than The Stars” ar četrām jaunām dziesmām un teicamu Saint Etienne remiksu EP tituldziesmai. Ja „Higher Than The Stars” aizgāja singlu ieskaitē un pretendēs uz oktobra Top 20, tad šeit piedāvāju šī EP, manuprāt, lielāko pērli – ārkārtīgi pozitīvo, 80’to gadu popmūziku stipri, pat ļoti stipri atgādinošo „Falling Over”. Kārtējais pierādījums šo jauniešu daudzveidībai un mākai aizraut klausītāju. Vieni no gada labākajiem debitantiem!

Dziesmu var noklausīties šeit:

http://hypem.com/track/902810/The+Pains+Of+Being+Pure+At+Heart+-+Falling+Over

Big Boi feat George Clinton & Too $hort – „For Yo Sorrows” [Def Jam]
(from album „Sir Luscious Left Foot”, out soon)
AMG rating: 8/10

Big Boi, protams, ir plašāk pazīstams kā viena puse no lieliskā hip-hop dueta Outkast, kas ir viens no retajiem sava mūzikas stila pārstāvjiem, kuru ierakstus AMG gaida ar lielu nepacietību. Nu jau būs pagājuši seši gadi, kopš „Speakerboxx”...

Drīzumā gaidāms pirmais Big Boi solo albums, kura izdošanas datums gan tiek pārcelts un pārcelts. Zināms, ka jaunajā platē būs 16 dziesmas, kurās Big Boi asistē vairāki zināmi mākslinieki, piemēram, Outkast kolēģis Andre 3000, Mērija Džei Blaidža, T.I., Kriss Brauns, Džeimijs Fokss un citi. Šajā singlā, kā redzams, piedalījušies Too $hort un man līdz šim nezināmais Džordžs Klintons, kam, pieļauju, nav nekādas radniecīgas saiknes ar bijušo ASV prezidentu Bilu...

Šobrīd internetā jau nopublicēti četri gaidāmā albuma skaņdarbi, no kuriem mēs izvēlējāmies šo – visenerģiskāko un elektroniskām fīčām bagātāko treku „For Yo Sorrows”. Lūk, ŠĀDS hiphops mums tīk. ĻOTI tīk!

Dziesmu var noklausīties šeit:
http://pitchfork.com/reviews/tracks/11530-fo-yo-sorrows-ft-george-clinton-and-too-hort/


Fool’s Gold – „Surprise Hotel” [IAMSOUND]
(from album „Fool’s Gold”, out now)
AMG rating: 7/10

Fool’s Gold ir kārtējais jaunais pienesums mūzikā no ASV, par kuru īpaši pastiprinātu interesi šovasar izrādīja ietekmīgais mūzikas portāls pitchfork, lai gan, kad iznāca ilgi gaidītais debijas albums, galu galā tika piešķirta vien atzīme 7.6.

Tā kā albums pieejams pagaidām tikai ASV, neesmu vēl to dzirdējis, taču šis pirmais plates singls „Surprise Hotel” ir meistarīgs, lai arī pagarš (teju 7 minūtes) pozitīvs, afro-pop skaņdarbs ar folk mūzikai raksturīgu dziedājumu. Saulaina dziesmiņa pelēkam rudenim.

Dziesmu var lejupielādēt šeit:
http://pitchfork.com/reviews/tracks/11358-surprise-hotel/


VĒL ŠONEDĒĻ IESAKU:

Soviet Soviet – „Marksman” [self-released]
(from EP „Soviet Soviet”, out now)
AMG rating: 7/10

Dziesmu var lejupielādēt šeit:
http://pitchfork.com/reviews/tracks/11527-marksman/

Matias Aguayo – „Rollerskate” [Kompakt]
(from album „Ay Ay Ay”, out on October 26th)
AMG rating: 7/10

Paklausīties un lejupielādēt var šeit:
http://rcrdlbl.com/2009/10/08/download_matias_aguayo_rollerskate_radio_edit_


The Orb – „DDD” (Belka & Strelka remix) [Six Degrees Travel Series]
(from EP „DDD (Dirty Disco Dub)”, out now)
AMG rating: 7/10

Paklausītes un iegādāties var šeit:
http://www.trackitdown.net/genre/electronica/track/1052609.html

P.S.VISAS AUGSTĀKMINĒTĀS DZIEMAS (plus arī labākos šīs nedēļas singlus) JUMS IR IESPĒJA IEGŪT MP3 FORMĀTĀ! ATLIEK VIEN UZRAKSTĪT MAN PERSONĪGI UZ ZHAGARS@YAHOO.COM vai PORTĀLĀ DRAUGIEM.LV. IR TIKAI 10 BRĪVAS VIETAS, PASTEIDZIES!

NEDĒĻAS SINGLS (12.10.-18.10.)

Editors - "Papillon"

Release date: 12/10/2009
Label: Kitchenware
AMG rating: 9/10

Tā bija saulaina augusta diena. Piektdiena. Piektdienas pēcpusdiena, kad pirmoreiz AMG nokļuva apšaubāmas kvalitātes jaunākais Editors singls „Papillon”. Likās, ko gan vēl vairāk vajag piektdienas pievakarei – saule spīd spoži, garastāvoklis ideāls, vakara plāns jau kabatā... Nospiedu vienreiz „play”. Dziesma beidzās. Nospiedu vēlreiz „play”. Dziesma beidzās. Nospiedu vēlreiz „play”... Tā kādas sešas reizes. Nezinu, kas tajā brīdī ienāca galvās maniem nabaga kaimiņiem, bet mani tad tas vairs īpaši neinteresēja.

Šobrīd, kad saule ārā vairs spoži nespīd, ir auksts, un „Papillon” ir noklausīts jau savas 30 reizes, protams, emocijas ir rimušās. Vēl vairāk – šis noteikti NAV labākais, ko Editors ir piedāvājuši singla formātā (šķiet, „Munich” nekas nepārspēs!), taču jebkurā gadījumā 2009.gada lielajā noslēguma ballītē līdzās Yeah Yeah Yeahs „Heads Will Roll”, Arctic Monkeys „Crying Lightning” vai Placebo „For What It’s Worth” pievienojies vēl viens mega hīts, pie kura deju zālē var atstāt visas spēka paliekas.

Editors AMG uzmanību piesaistīja jau ar savu debijas plati „The Back Room” un pirmajiem singliem 2005.gada otrajā pusē. Starp citu, šķiet tad arī AMGmusic kļuva par pirmo mūzikas blogvietu Latvijā, kas aktīvi reklamēja un atbalstīja šo kvartetu no Birmingemas, jo grupa šeit uzmanību izpelnījās vien krietni vēlāk. Tā pa īstam laikam tikai 2007.gadā ar otro studijas albumu „An End Has a Start”.

Daudz šķēpu lauzts par to, vai Toms Smits apzināti tik ļoti kopē Joy Division nelaiķi solistu Īenu Kērtisu, vai viņiem vienkārši ir neizskaidrojami līdzīgas balsis, taču stipri šaubos, vai tas ir ļoti svarīgi. Atšķirībā no amerikāņu kolēģiem Interpol (otra slavenākā grupa, kurai piešuj Joy Division birku) Editors pamanās arī radīt ārkārtīgi lipīgas un vienkāršajam cilvēkam viegli apēdamas melodijas, kas, starp citu, NAV slikti, mani dārgie, snobiskie kolēģi.

Jaunais albums „In This Light and On This Evening” nu jau ir noklausīts trīs reizes (vīkendā noteikti klausīsimies vēl) un šobrīd varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Tiesa, man arī ne brīdi neuznāca bažas, kad Editors paziņoja, ka jaunajā albumā ģitāras tiks nomainītas ar sintezatoriem, un grupa radikāli mainīs savu skanējumu. Tā ir viena, galvenā lieta, kas krīt ausīs, klausoties „In This Light...”. Otra – grupa palikusi nobriedušāka un, lai cik tas dīvaini neskanētu, ņemot vērā „The Back Room” noskaņu, arī mazliet smagnējāka/depresīvāka. Vismaz tāds ir sākotnējais iespaids, un Editors gadījumā tas pavisam noteikti NAV mīnuss.

Par albumu gan plašāk nākamnedēļ. Šobrīd ļausimies singlam „Papillon”. Starp citu, ja vēlaties dzirdēt, kā Toms Smits dziedātu, ja viņa elks būtu Kriss Mārtins, iesaku iegādāties šo singlu un uzlikt trešo treku – „Like Treasure” (demo) (oriģinālā versija albumā, starp citu, man pat patīk mazāk, kā šī demo versija!). Gana interesanti!

P.S. Joprojām nav īstas skaidrības, kas ir „Papillon”, jo tulkojumā tas it kā ir kāds tauriņu paveids, tomēr acīmredzot taisnība būs tiem, kas norāda, ka šajā gadījumā ar „Papillon” domāts kādas franču 60’to gadu grāmatas varonis (ar iesauku „Papillon”, kas cēlusies no viņa tetovējuma – tauriņa). Šis vīrs bijis kļūdaini notiesāts par slepkavību, tomēr beigās viņam izdevies no cietuma izbēgt un patverties Venecuēlā. Editors dziesmā par saistību ar šo romānu liecina kaut vai pirmā rindiņa: „Make our escape / You're my own papillon”. Vai arī piedziedājuma otrā daļa: „Darling, you'll both get old and die here / Well that's quite enough for me dear, / We'll find our own home somehow.”

Ļoti gaumīgs arī video!

Savulaik jau liku draugiem.lv, bet šoreiz īpaši kādam labam draugam atkārtoti piedāvāju paskatīties Toma Smita lielisko performanci arī Szigetas festivālā šovasar Ungārijā:

Nedēļas Singlu Apskats (12.10.-18.10.), 2.DAĻA

The Pains Of Being Pure At Heart - "Higher Than The Stars"
[Fortuna Pop; 12/10/2009]
AMG rating: 8/10

Šogad ir bijis ļoti liels daudzums ar jauniem, talantīgiem un pat ļoti perspektīviem jaunpienācējiem mūzikā, bet pusotru mēnesi pirms finiša varu par visiem 100% teikt, ka The Pains of Being Pure At Heart no Ņujorkas būs iekļauti starp 5 labākajiem 2009.gada debitantiem mūzikā.

Kvarteta debijas albums „The Pains of Being Pure At Heart” nāca klajā februārī, bet šonedēļ veikalu plauktos ir nonācis jauns grupas EP ar četrām pavisam jaunām dziesmām (plus viens burvīgs remikss no Saint Etienne!), kas ir tikai kārtējais apliecinājums šo jauniešu spējai radīt ārkārtīgi pievilcīgas, pozitīvas un mīļas dziesmiņas. Ja albums tomēr vairāk klasificējams kā rokmūzikas ieraksts, tad šo EP es drīzāk ievietotu indie pop lauciņā. Turklāt ieraksts sanācis gana rudenīgs. Ne tādā lietainā un dubļainā ziņā, bet tāda rudens, kad caur mākoņu spraudziņu parādās saule un romantiski atspoguļojas zemē guļošajās krāsainajās lapās, un paliek vienkārši silti.

„Higher Than The Stars” EP lielākais trumpis gan, manuprāt, ir fantastiski lipīgais „Falling Over”, kuru tad arī iekļaušu šīs nedēļas DMS izlasē, bet mazās platītes tituldziesma, protams, iet singlu ieskaitē. Izskatās, ka beidzot izdosies ielauzties AMG mēneša topa desmitniekā (līdz šim augstākais sasniegums ir aprīļa singla „Young Adult Friction” 12.vieta).

Grupas uzstāšanās dzīvajā:



The Low Anthem – "Charlie Darwin" [Bella Union; 05/10/2009]
AMG rating: 7/10

Viens no maniem patīkamākajiem šīs nedēļas atklājumiem. The Low Anthem ir dibināta pirms trim gadiem Amerikas ziemeļu pilsētā Providensā, un tās līderis ir kāds folkmūziķis un gleznotājs vārdā Bens Nokss Millers. Lai arī šādi tādi ieraksti datēti jau ar 2007.gadu, ja es pareizi saprotu, tad oficiāli debijas albums „Oh My God, Charlie Darwin” iznācis vien šovasar. Starp citu, šogad grupa ir arī uzstājusies ne tikai dzimtās ASV lielākajos festivālos, bet arī slavenajā Glastonberijā.

Neesmu dzirdējis pilno albumu, bet „Charlie Darwin” ir ļoti skaists, nedaudz intīms un lirisks folk-rock paraugs, kas kaut kur pat atsauc atmiņā pagājušā gada lielisko Fleet Foxes debijas ierakstu.

Vampire Weekend - "Horchata" [free download; 05/10/2009]
AMG rating: 6/10

It kā nepieklājīgi likt tik zemu atzīmi Vampire Weekend, kuru otrais albums jau šobrīd ir viens no maniem gaidītākajiem 2010.gada ierakstiem, taču, ko var darīt – gaidāmā albuma pirmais singls „Horchata” nepārprotami būtu viens no neizteiksmīgākajiem debijas albuma „Vampire Weekend” gabaliem.

Gana daudz jau aprakstīts par nevainojamo reklāmas kampaņu, ar kuras palīdzību „Horchata” nonāca pie klausītājiem. Vien atgādināšu, ka šo singlu varat par baltu velti no grupas oficiālās mājaslapas lejupielādēt arī jūs, kā arī to, ka jaunais albums ar nosaukumu „Contra” nāks klajā pašā 2010.gada sākumā – 11.janvārī.

Dziesmiņa nebūt nav slikta, tajā ir saglabājušies visi Vampire Weekend pozitīvisma un gaišuma elementi, tiesa nedaudz mazinājies afro-beat īpatsvars, tā vietā dziesmiņa vairāk asociējas ar beach-pop mūziku. Tomēr debijas albuma noskaņai gana līdzīgs darbs. To es uzsveru tamdēļ, ka cilvēki, kas JAU tikuši pie „Contra” kopijām (žurnālisti ASV) uzsver, ka šis ir tipiskākais „Vampire Weekend” albuma skaņdarbs, bet pārējie tomēr atšķiroties vairāk. Tas varētu liecināt, ka šis par velti atdotais singls varētu kalpot kā tāds savdabīgs Vampire Weekend tilts no viena albuma uz otru – no viena dzīves posma uz nākošo. Un „Contru” slavē. Tas priecē.

Robbie Williams – "Bodies" [Virgin; 12/10/2009]
AMG rating: 6/10

Vispirms jau prieks redzēt veco zēnu Robiju Viljamsu beidzot tikušu vaļā no visām savām atkarībām un atkal darbībā. Galu galā ar tādu harizmu un pievilkšanas spēju pēdējos desmit gados reti kurš popmūzikas varonis var lepoties. Katrā ziņā AMG vairāk priecē neizdevies Viljamsa albums nekā daudzmaz OK sanācis Take That ieraksts. Jocīgi, bet tā ir.

Jaunais singls „Bodies”, kas ir priekšvēstnesis novembrī gaidāmajam Viljamsa astotajam studijas albumam „Reality Killed the Video Star” („Kāruma” sieriņš par nosaukumu!), jau izsaucis visai skarbu reakciju no mūzikas preses. Jāpiekrīt vien ir, ka šis gluži nav ļoti spēcīgs ierocis, lai veiksmīgi atgrieztos mūzikā pēc divu gadu pauzes, tomēr noteikti nav arī no vājākajiem Viljamsa darbiem.

Patiesībā dziesma ir tīri veiksmīga, t.s. „radio draudzīgā” formāta pop dziesmiņa, kas visai stipri atgādina kaut ko no pēdējās desmitgades Pet Shop Boys daiļrades. Tomēr pievienošos tam viedoklim, ka Robijam acīmredzami vajadzīgs kāds līdzautors. Ja ne gluži Gajs Čambers, kas viņam asistēja dziesmu rakstīšanā, sākot ar debijas ierakstu un beidzot ar 2002.gada plati „Escapology”, tad vismaz Stefans Dafijs, kurš ir līdzautors visām dziesmām 2005.gada Viljamsa platē „Intensive Care”. Bet... Nesteigsimies ar secinājumiem – jau 9.novembrī iznāks „Reality Killed The Video Star”, tad arī spriedīsim.

The Phenomenal Handclap Band - "15 to 20" [Tummy Touch; 12/10/2009]
AMG rating: 6/10

Ar otro singlu pie mums atgriežas brukliniešu kolektīvs The Phenomenal Handclap Band. „15 to 20” turpina grupas savdabīgo muzikālo kokteili, kurā apvienotas gan deju zālēm piemērotas disko mūzikas skaņas, gan arī funk ritmi un pat šādās tādas indie iezīmes. Skanējuma ziņā atgādina brazīliešu kolektīvu CSS, taču izteiksmes ziņā gan šim Ņujorkas ansamblim vēl augt un augt. Jebkurā ziņā interesanta klausāmviela, turklāt gana piemērota arī ballīšu materiālam.

The Twang - "Encouraging Signs" [B-Unique; 12/10/2009]
AMG rating: 6/10

Tā arī neesmu sapratis, ko tik ļoti atbaidošu britu kritiķi ir saskatījuši birmingemiešu kolektīva The Twang skanējumā. Vai tiešām viņi šīs tipiskās angļu pab-roka grupas ierakstā cerēja atrast kādas Toma Jorka cienīgas muzikālas spēles un mākslinieciskus novatorismus?

Jaunais singls „Encouraging Signs”, kas ir otrais no šogad iznākušā grupas otrā albuma „Jewellery Quarter” gan nav tik melodisks un lipīgs kā priekšgājējs „Barney Rubble” (13.vieta AMG augustā), tomēr joprojām saglabā grupas radīto pozitīvismu un neuzbāzību. Gana gaumīgi, manuprāt.

http://www.youtube.com/watch?v=bcSOweCaQig


Spinnerette – "All Babes Are Wolves" [Hassle; 12/10/2009]
AMG rating: 5/10

Jūlijā, kad mēneša topā augsto 15.vietu ieņēma Spinnerette debijas singls „Baptized By Fire”, nedaudz brīnījos par izteikti zemajiem grupas debijas plates vērtējumiem. Otrais singls liek saprast, kur tā pele aprakta. Šis, atšķirībā no sava priekšgājēja, jau ir stipri viduvējs alternative rock singls, kas pat Kortnijai Lovai noderētu vien kā b-puses skaņdarbs. Gana klišejiski un par saviem 15 gadiem novēloti.


Wolfmother – "New Moon Rising" [Island; 12/10/2009]
AMG rating: 4/10

Drowned in Sound šo nodēvēja par bezjēdzīgāko nedēļas singlu. Neesmu radis būt tik kategorisks, bet grūti nepiekrist DiS un atspēkot viņu argumentus. Šķiet, pēc 2005.gada debijas albuma „Wolfmother” austrāliešu rokeriem vajadzēja apstāties. To saprata visi grupā, izņemot solistu Endrjū Rokdeilu, kas ap sevi sapulcinājis pavisam jaunu komandu, nosaukumu gan nemainot, un drīzumā laidīs klajā otro Wolfmother albumu „Cosmic Egg”. Kādam tas interesē?

P.S. Viens, pie tam ĻOTI LIELS pluss gan ir šai dziesmai – LIELISKS remikss no jau rīt Rīgā gaidāmajiem YACHT. Ļoti garšīgs ballīšu treks!

Nedēļas Singlu Apskats (12.10.-18.10.), 1.DAĻA

A Place To Bury Strangers - "In Your Heart"

[Mute; 12/10/2009]
AMG rating: 8/10

Savulaik par skaļāko (vārda tiešajā nozīmē) dēvētā jaunā Ņujorkas grupa A Place To Bury Strangers (cepums par nosaukumu!) atgriežas ar otro studijas albumu, kas ir trijotnes pirmais zem lielā ierakstu leibla Mute paspārnes.

APTBS ir no tām grupām, kas par savu popularitāti (un ierakstu līgumu) var lielā mērā pateikties internetam un konkrēti portālam pitchfork.com. Tieši tur parādījās pirmā ļoti glaimojošā grupas debijas ieraksta „A Place To Bury Strangers” recenzija, kad tas tik tikko bija izdots ASV (2007.gada septembrī). Pēc tās, protams, interese par šo skaļo, griezīgo lo-fi/noise rock/shoegaze grupu tikai pieauga. Tiesa, līdz debijas albuma Eiropas relīzei nācās gaidīt vēl veselu gadu.

Tomēr, kad tas tika sagaidīts arī šaipus Atlantijas okeānam, priecājās ne tikai britu mūzikas mēdiji, bet arī pašmāju AMG. Ar savu debijas singlu „I Know I’ll See You” (silti iesaku - http://www.youtube.com/watch?v=HFa4a56j52o) jaunā grupa no Ņujorkas pērnā gada novembrī trāpīja ne vairāk un ne mazāk kā UZREIZ 1.vietā tā laika AMG rokmūzikas topā. Šī gada sākumā tam pievienojās arī „Missing You”, sasniedzot 19.vietu, un izskatās, ka pirmais singls no otrā albuma arī būs stabils Top 20, ja pat ne Top 10 hīts pie mums.

Principā, ņemot vērā, ka APTBS Latvijā, maigi izsakoties, nav pārāk populāra grupa, tā vien prasītos šos abus albumus iztirzāt atsevišķā rakstā, ko arī darīšu, ja sanāks kāds brīvāks brīdis šonedēļ. Vien šobrīd piebildīšu, ka abi albumu saņēmuši AMG vērtējumu 7/10, turklāt ar pietiekami atšķirīgiem iemesliem. Ja pirmajā albumā mūs uzrunāja un saistīja tieši grupas trulais, nenopulētais un netīrais skanējums un tāda maģiska strāva, kas virmoja no šiem jauniešiem, tad jaunajā platē jau ir jūtama kvalificēta producenta klātbūtne, turklāt parādījies arī izteiktāks melodiskums. Toties, pietrūkst TĀDA oga, kāda debijas ierakstā bija izteikti depresīvā un smeldzīgā „The Falling Sun”, kas pērnā gada beigās kļuva par vienu no maniem lielākajiem atklājumiem mūzikā.

Kas attiecas uz pašu singlu (vo, tas ir jāmāk – rakstīt singla recenziju, un pieskarties pašai dziesmai piektajā rindkopā! :)), šis ir nešaubīgi skanīgākais un izteiktākais APTBS hīt-singls, ko nenoliedz ne pati grupa, ne arī tās fani. Tā teikt, ideāla dziesma, ar ko iepazīstināt sevi plašākai publikai. Pietiekami agresīvs, pietiekami šūgeizisks, pietiekami nepieradināts, bet tajā pat laikā stabili prātā paliekošs noise rock un post-punk savienojums ar shoegaze, turklāt ar ļoti iedarbīgu piedziedājumu. ĻOTI labs darbs!

Ash - "True Love 1980" [Atomic Heart; 12/10/2009]
AMG rating: 7/10

Ja man kāds kaut vai pirms gada censtos iestāstīt, ka šis ir jaunākais ziemeļīru rokmūziķu(!!) Ash singls, es, visticamāk, ar šo cilvēku turpmāk drīzāk censtos apspriest biomolekulas karkasa dinamikas un konformācijas līdzsvaru, bet ne mūziku (piemēram – šeit var paklausīties Ash vēl pirms nieka diviem gadiem - http://www.youtube.com/watch?v=QLOY_LrRet4). Taču, te nu mēs esam. Ir 2009.gada oktobris, un Ash arī savā nākamajā singlā (ievads bija jau jūnija singlā „Return of White Rabbit) skan kā izrauti no kāda 80’to gadu New Order vai Human League albuma.

Atgādināšu, ko jau rakstīju jūnijā. Ash šogad nāca klajā ar paziņojumu, ka albumu formāts 21.gadsimtā sevi ir izsmēlis, tāpēc grupa turpmāk izdos tikai singlus. Toties, sākot ar oktobri, izdos tos pa vienam katru otro nedēļu, un tā... 26 dziesmas!!! Respektīvi, turpmākā gada laikā ik pēc divām nedēļām mēs tiksim pie jauna Ash singla. Pieļauju, ka jau ap Ziemassvētkiem mums tas viss būs līdz mielēm apnicis, bet pagaidām grupa turpina pozitīvi pārsteigt. Jā, šogad, kad 80’to gadu synth-pop vilnis ir sasniedzis mega apmērus, tas vairs nav ne novatoriski, ne oriģināli, tomēr dziesma ir sanākusi pat ļoti veiksmīga.

Piebildīšu, ka viss šis 26 singlu projekts saucas „A-Z Series” (angļu alfabētā ir 26 dziesmas), un katrs singls iznāks vinla platē, limitētā 1000 kopiju daudzumā. Protams, interesentiem būs iespēja arī lejupielādēt sev tīkamās dziesmas interneta veikalos MP3 formātā. „Return of White Rabbit” bija kā tāds ievads visam šim projektam, bet „True Love 1980” jau ir pirmais oficiālais singls, kam dots burtiņš „A”.

P.S. Klipā, aptuveni 2.minūtes sākumā džeks sačakarē sev roku akurāt, kā to parasti izdaru es. Kā teiktu Anatolijs Kreipāns: „Nervi... Tie ir nervi!” (uzsvars uz šaurajiem „e”, protams!).

P.P.S. Rakstot P.S., es vēl nebiju noskatījies klipu līdz galam... Njāāā, interesants noslēgums! :)))

CANT - "Ghosts" [Terrible Records; 13/10/2009]
AMG rating: 6/10

CANT ir brukliniešu apvienības Grizzly Bear basģitārista Krisa Teilora blakusprojekts, kura pirmais auglis ir šis debijas singls „Ghosts”, kas nupat kā izdots vinila platē uz ASV leibla Terrible Records, kuru dibinājis, starp citu, pats Teilors.

Lai arī redzamākie vīri grupā Grizzly Bear neapšaubāmi ir Eds Droste un Daniels Rosens, Kriss Teilors ir kā tāds kvarteta pelēkais kardināls. Starp citu, tieši viņš bija pēdējā, ārkārtīgi veiksmīgā Grizzly Bear albuma „Veckatimest” producents – fakts, kas pat man bija paslīdējis garām nepamanīts. Tāpat koncertos Teilors bieži vien ne tikai redzams ar savu ierasto basģitāru, bet izpilda arī tādus pūšamos instrumentus kā klarnete, flauta, saksofons...

„Ghosts”, iespējams, ir nepieciešams vairāk laika, lai pamatīgāk nosēstos. Nu gluži kā ar Grizzly Bear singliem, kas tā uzreiz nekad AMG nav lielus panākumus guvuši. Šo, protams, nevar nostādīt blakus Grizzly Bear labākajiem darbiem, taču „Ghosts” ir gana interesants, naksnīgs skaņdarbs, kas skanējuma ziņā atsauc atmiņā slaveno Tarantīno filmas „Pulp Fiction” skaņu celiņu.

Dziesmu iespējams par velti lejupielādēt šeit:
http://pitchfork.com/forkcast/13470-ghosts/


Dinosaur Jr. - "Pieces" [PIAS; 13/10/2009]
AMG rating: 7/10

Leģendārā alternative rock/grunge apvienība Dinosaur Jr šogad atgriezās ar jaunu plati „Farm”, kura jau daudzviet saņēmusi palielas kritiķu uzslavas. Dinosaur Jr dibināta jau astoņdesmito gadu pirmajā pusē, bet savas karjeras spožākos mirkļus piedzīvoja 80’to gadu beigās/90’to gadu sākumā, 1991.gadā pamanoties arī izraisīt maza izmēra skandālu ar, manuprāt, gana stilīgo albuma „Green Mind” vāciņu (var apskatīt šeit).

90’to gadu beigās grupa izjuka, taču pirms dažiem gadiem atkal apvienojās, un „Farm” (starp citu, atkal jau ĻOTI labs albuma vāciņš, redzams fonā zemāk pievienotajā youtube.com video) ir grupas otrais albums pēdējo divu gadu laikā. Tāds tipisks 90’to gadu alternatīvais roks, kas vismaz šajā konkrētajā dziesmā pārliecina. Singls gan iznācis plates formātā tikai ASV.

Echo & The Bunnymen - "Think I Need It Too" [Ocean Rain; 28/09/2009]
AMG rating: 6/10

Vēl vienas leģendas, šoreiz gan no mums daudz tuvākās Lielbritānijas. Leģendārie Echo & The Bunnymen no Liverpūles šonedēļ piedāvā savu kārtējo albumu „The Fountain”, par kuru gan es neko labu pateikt nevarēšu. Katrā ziņā Echo & The Bunnymen cienītājiem es ieteiktu nebojāt savu labo priekšstatu par grupu, kas pirms 20-25 gadiem dāvāja pāris neaizmirstamus albumus, kurus atsevišķi mūzikas žurnāli joprojām ierindo „visu laiku labāko” ierakstu topos. Tomēr pirmais singls nav slikts. Iespējams, pat labākā dziesma jaunajā platē. Varētu būt IDEĀLS skaņu celiņš garākam pārbraucienam mašīnā. Nudien.

P.S. Tas gan galīgi šobrīd neattiecas uz tēmu, bet... Nesen sanāca lasīt vienu rakstu clashmusic.com par ne mazāk leģendāro britu kolektīvu The KLF. Izrādās viens no KLF dibinātājiem Bils Dramonds ir savulaik (80’to gadu sākumā) bijis Echo & The Bunnymen menedžeris. Kādus tik brīnumus Dramonds nav savulaik izdomājis, kā grupai tikt pie slavas! Labākais man no visa tā šķita ideja par to, ka Echo & The Bunnymen solistam Īenam Makalokam vajadzētu... inscenēt savu nāvi! Tas Dramondam iešāvies prātā, redzot, kādus komerciālus panākumus gūst kaimiņi no Mančestras Joy Division pēc Īena Kērtisa pakāršanās. Dramonda plānos ietilpa arī Makaloka „atgriešanās no mirušajiem” pēc 3-4 mēnešiem, kas savukārt, pēc viņa domām, VĒL vairāk radītu ažiotāžu un tādējādi celtu pārdoto ierakstu rādītājus Echo & The Bunnymen. Savdabīgi. Bet atcerēsimies, ka mēs runājam par cilvēku (Dramondu), kas savulaik Brit Awards ceremonijas laikā pēkšņi sāka šaut uz skatītājiem no kalašņikova (tiesa, ar tukšām patronām), aizkulisēs atstiepa tikko nogalinātu aitu un demonstratīvi sadedzināja apaļu miljonu britu mārciņu... Interesanta personība.

I Concur - "Sobotka" [Club AC30; 05/10/2009]
AMG rating: 6/10

I Concur ir jauna apvienība no Līdsas, kas drīzumā piedāvās savu debijas albumu „Able Archer”. Grupa, kas slavena ar saviem tekstiem par sabiedrībā populārām kultūras tēmām (piemēram, šajā dziesmā tiek apdziedāts amerikāņu televīzijas seriāls „The Wire”), dibināta pirms trim gadiem un spēlē diezgan nesarežģītu alternatīvā roka sajaukumu ar postroku. Nekas ārkārtīgi interesants un graujošs, bet gana gaumīgi un pieņemami.

Johnny Foreigner - "Criminals" [Best Before; 12/10/2009]
AMG rating: 5/10

Lai arī šis ir vismaz trešais Johnny Foreigner singls, kas atkļuvis līdz AMG, šķiet par šo grupu nekad neko neesmu stāstījis. Acīmredzot tam ir bijis pamats. Johnny Foreigner ir salīdzinoši jauna grupa no Birmingemas, kas spēlē vieglu pankroka sajaukumu ar garage rock. Pērnā gada vasarā tika izdots viņu debijas albums „Waited Up Til It Was Light”, kas tika augstu novērtēts britu presē. Starp citu, šī albuma singls „Salt, Peppa and Spinderella” savulaik izcīnīja arī augsto 13.vietu AMG topā.

Skatīsimies, ko britu prese teiks par jauno Johnny Foreigner albumu „Grace and the Bigger Picture”, kas iznāks oktobra beigās, bet albuma pirmie divi singli liek vilties. Ja vēl vasarā izdotais pirmais singls „Feels Like Summer” likās kaut kur interesants un saistošs, tad šis jau ir lemts pazušanai punk/garage rokmūzikas dziļajos plašumos. Diemžēl izskatās, ka šie jaunieši neko jaunu piedāvāt nespēs.

NEW SONG: Thom Yorke – „Hearing Damage”

Kur nu vēl labāk sākt ievadu šim mazajam rakstiņam, kā ar citātu no kāda youtube.com komentētāja: „Kādā sakarā Toms Jorks atrodams skaņu celiņā 13 gadus vecām meitenēm domātā filmā par vampīriem?!?” :D Ģeniālākais komentārs šonedēļ.

Tā vien šķiet, ka tad, kad filma „Twilight Saga: New Moon” parādīsies uz Latvijas kinoteātru ekrāniem (novembra beigās, ja pareizi sapratu), būs vien jāuzvelk lielais melnais apmetnis, tumšās saulesbrilles un platā hūte, jāiemūk pūlī starp šīm 13 gadus vecām meitenēm un jāaiziet uz filmu arī man. Kāpēc? Pretjautājums – vai zināt, kas piedalās „New Moon” soundtrekā? Toms Jorks? Jā, arī. Vēl arī Grizzly Bear. Vēl arī Muse (ar dziesmu no jaunā albuma). Vēl arī Editors. Vēl arī Bon Iver. Vēl arī The Killers. Vēl arī Death Cab For Cutie. Vēl arī Lykke Li. Vēl arī... APNIKA!

Par šo, maigi izsakoties, pārsteidzošo soundtreku jau labu laiku kā runā amerikāņu mūzikas prese, kuru šoku pat nespēšu atstāstīt. Vien pateikšu, ka sākotnējās baumas par Toma Jorka dziesmas iekļaušanu šajā filmā portāls pitchfork.com uztvēra par... smieklīgu izdomājumu. Tajā pat laikā grūti ko pārmest žurnālistiem. Neesmu gan redzējis nevienu no „Twilight Saga” filmām (pat nezinu, vai vispār tādas ir vairākas vai viena pagaidām...?!), bet aptuveni nojaušu, ar ko šeit ir darīšana. Un Toms Jorks tur nu nekādi neierakstās...

Šorīt PROMO kopija soundtrekam „New Moon” nonāca arī AMG rīcībā (veikalos šo disku meklējiet nākampirmdien), un, protams, pirmais, ko noklausījos bija jau saslavētais Toma Jorka jaunais skaņdarbs „Hearing Damage”. Tā kā pēdējie divi Jorka singli uz mani pārlieku pozitīvu iespaidu neatstāja, arī šajā gadījumā ne uz ko izcilu necerēju, sak, ne jau nu labāko pēdējā laika dziesmu Toms Jorks būs atdevis tīņu vampīrfilmu veidotājiem... Nezinu, kas vēl ir Toma Jorka pūrā pēdējā laikā, bet šis ir viens no labākajiem gabaliem, ko es esmu no Jorka dzirdējis kopš 2007.gada „In Rainbows” albuma, nemaz nerunājot par „The Eraser” disku, kur šis līdzās „Harrowdown Hill” būtu albuma neapšaubāms hailaits.

Lieliska dziesma, lieliska uzbūve un lielisks izpildījums. TEICAMI! Viens no pretendentiem uz mēneša DMS treka nosaukumu:

P.S. Visu „New Moon – OST” vērtēsim pēc nedēļas.

P.P.S. Pēc ceturtās reizies (nupat) vispār JUMTU RAUJ NOST! Nu kā var viens cilvēks būt tik talantīgs?! Kur ir taisnība, Dieva kungs?!

"And you can do no wrong

In my eyes

In my eyes

You can do no wrong

In my eyes

In my eyes..."

IESKATS NEDĒĻAS JAUNUMOS (12.10.-18.10.)

Eh, pat negribas neko rakstīt, jo psiholoģiskais stāvoklis, ja jāsaka godīgi, nav īpaši uzlabojies, kopš sestdienas vakara, kad notika nu jau bēdīgi slavenā futbola spēle starp Latviju un Grieķiju. Tā vien izskatās, ka grupai YACHT būs visai pasmags uzdevums (bet toties lieliska iespēja sevi pierādīt!) mēģināt AMG garastāvokli un domāšanu atgriezt vasarīgās noskaņās.

Jā, arī laiks ārā dara savas lietas, un pēc tik lieliskas vasaras nav viegli atkal atgriezties melnajā tumsā, kuru pavada kaut kāds draņķīgi spēcīgs un fig-viņ-zin no kurienes cēlies pretīgs vējš ar lietu, kas liek lielāko daļu jauno albumu un singlu vērtēt tumsā vai pustumsā, bet... Tā nu tajā dzīvē viss iekrāsots.

Labi, pietiks par negatīvām lietām, ar kurām jau tā pārpludināti masu mēdiji (starp citu, par šo varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu, jo es pirmdienu pēc ilga laika pārtraukuma paņēmu brīvu un izdomāju vienu vakaru veltīt televīzijas programmu baudīšanai... Džīzas Kraist! Nudien, saprotu, kāpēc Latvijā dzīvo tik negatīvi noskaņoti cilvēki – man kā jūtīgākai dvēselītei vispār pietika ar divām ziņām (šķiet, TV3 un LNT), lai saprastu, ka – nu i nafig! labāk South Park kādu sēriju noskatīties piecpadsmito reizi!), paskatīsimies, kas tad šonedēļ darāms, skatāms un klausāms mūzikā!

Pirmkārt, apņemos šonedēļ beidzot sakārtot pērnās nedēļas singlu apskatu. Ir jau principā skaidrs par 99,99%, kas ir pagājušās Nedēļas Singls (arī albums „Two Dancers” iegūst papildus plusiņus...), bet bija vēl vairāki ievērības cienīgi singli, kuri pretendēs uz augstām vietām Oktobra Top 20. Fever Ray, Natalie Imbruglia(!!!), Kid Harpoon, Massive Attack u.c.

Otrkārt, šonedēļ atkal 12 jaunas dziesmas nodotas AMG vērtēšanai, kurām principā jau jāķeras klāt (tai skaitā jaunais Robija Viljamsa singls!). Tāpat atkal AMG rīcībā 8 jauni albumi, kurus šonedēļ centīsimies izklausīties. Lielākā uzmanība, protams, pievērsta Editors un Fuck Buttons jaunajām platēm. Bet kopsummā šonedēļ izvērtēsim sekojošus ierakstus:

SINGLI:

A Place To Bury Strangers - "In Your Heart" [Mute; 12/10/2009]
Ash - "True Love 1980" [Atomic Heart; 12/10/2009]
Dinosaur Jr. - "Pieces" [PIAS; 13/10/2009]
Echo & The Bunnymen - "Think I Need It Too" [Ocean Rain; 28/09/2009]
Editors - "Papillon" [Kitchenware; 12/10/2009]
I Concur - "Sobotka" [Club AC30; 05/10/2009]
Low Anthem – "Charlie Darwin" [Bella Union; 05/10/2009]
Robbie Williams – "Bodies" [Virgin; 12/10/2009]
The Pains Of Being Pure At Heart - "Higher Than The Stars" [Fortuna Pop; 12/10/2009]
The Phenomenal Handclap Band - "15 to 20" [Tummy Touch; 12/10/2009]
The Twang - "Encouraging Signs" [B-Unique; 12/10/2009]
Vampire Weekend - "Horchata" [free download; 05/10/2009]

ALBUMI UN EP:

A Place to Bury Strangers - Exploding Head
Bad Lieutenant - Never Cry Another Tear
Echo & The Bunnymen - The Fountain
Editors - In This Light And On This Evening
Fuck Buttons - Tarot Sport
The Drums - Summertime EP
The Flaming Lips - Embryonic
The Pains of Being Pure At Heart - Higher Than The Stars EP


Bet šajā nedēļas nogalē, protams, visi uz Spīķeriem uz YACHT koncertu, kuram nu jau ir zināmi arī iesildītāji. Par to sīkāk varat lasīt šeit:
http://www.tvnet.lv/muzika/news/article.php?id=530547

P.S. Svētdienas vēlā vakarā pamostoties, nonācu pie secinājuma, ka dažreiz ir labi kaut ko aizmirst. Pēc neveiksmīgā futbola mača vienā no Jūrmalas kazino sanāca iepazīties ar divām ļoti jaukām un sirsnīgām meitenēm no... Norvēģijas. Tikai svētdien atcerējos, ka viens no lielākajiem viepļiem un maitām ar vienu no nu jau melnāko sirdsapziņu pasaulē – futbola tiesnesis vārdā Toms Ovrebo – taču arī nāk no šīs pašas troļļu zemes. Eh, cik labi, ka nesabojāju vēl vairāk vakaru sev un divām daiļām un atvērtām meitenēm ar šo sāpīgo tematu. :) Tā vietā jautri pačalojām par Royksopp un Fever Ray mūziku, un es guvu apliecinājumu divām sen zināmām patiesībām par Jūrmalu – 1)ja vien ārā nav vasara, normālam cilvēkam NAV kur atpūsties. VISPĀR(!!!), 2)Latvijā (un līdz ar to arī Jūrmalā) ir diezgan daudz ļoti pārpucētu un garlaicīgu cacu. :) Krieviem ir viens ļoti labs teiciens par vienkāršumu un tautas pavilkšanos uz to... ;)

Video: YACHT uzstāšanās Amsterdamā pirms nieka vienas nedēļas, kas nozīmē, ka ko ļoti līdzīgu varam gaidīt šosestdien Rīgā. Dziesma „Ring The Bell” no jaunā albuma „See Mystery Light”. Izskatās, ka tieši ar šo dziesmu YACHT sāk savus koncertus (arī albumā „Ring The Bell” ir pirmais treks). Mācāmies jau laikus vārdiņus – „Will we go to heaven? / Or will we go to hell?” :) :

NEWS: Animal Collective ievieš skaidrību

Gaidāmā EP vāciņš

Kamēr tepat Rīgā izjūk Latvijas nozīmīgākais laikraksts „Diena”, bet Latvijas futbola izlase Atēnās piedzīvo smagu un sāpīgu zaudējumu savā svarīgākajā pēdējo piecu gadu spēlē, baltimorieši Animal Collective beidzot atrisinājuši savu gaidāmā albuma/singla rēbusu. Kā izrādās, taisnība PATIEŠĀM vienmēr ir visam pa vidu. 8.decembrī tiks izlaists jauns EP jeb maxi-singls ar 5 jaunām dziesmām, un tas tik tiešām sauksies „Fall Be Kind”.

Grupas dalībnieks Deivs Porters intervijā pitchfork.com jau paspējis pastāstīt, ka ieraksts būs aptuveni 28 minūtes garš, un kā jau nosaukums norāda, būšot ieturēts rudenīgās noskaņās. Digitāli „Fall Be Kind” būs pieejams jau novembrī, bet CD relīze tiešām gaidāma 8.decembrī. Tāpat Porters norādīja, ka dziesmas tapušas aptuveni vienā laikā ar „Merriweather Post Pavillion” materiālu, atsevišķi skaņdarbi pat jau spēlēti koncertos. Dziesmu saraksts gaidāmajā EP būs sekojošs:

1.Graze
2.What Would I Want? Sky
3.Bleed
4.On A Highway
5.I Think I Can

Porters norādīja, ka gaidāmais ieraksts būšot „tumšāks”, salīdzinot ar „Merriweather Post Pavillion”: „Ne gluži skanējuma ziņā, bet melodijas – tās noteikti ir drūmākas. Tās nav nomācoši depresīvas, bet, es teiktu, tām piemīt tāda naksnīgāka un skumjāka noskaņa.”

Pilno interviju, kurā Porters stāsta arī par pabeigto darbu pie Denija Pereza filmas un iemesliem, kāpēc Animal Collective vismaz tuvākajā laikā negrasās vairs koncertēt, varat lasīt šeit:

http://pitchfork.com/news/36753-animal-collectives-avey-tare-reveals-all-about-new-ep-film-tour-hiatus/

Jāpiezīmē, ka baumas par Animal Collective singlu „Brothersport” arī nav no pirksta izzīstas. Tām gan nav nekāda sakara ar 8.decembri. Trešais singls no „Merriweather Post Pavillion” iznāks 9.novembrī – aptuveni menesi pirms gaidāmā EP.