The Mary Onettes - Naive Dream

The Mary Onettes - "Naive Dream" [Labrador]

(from f/c EP "Portico", out March 4th)

Šodien viena riktīga zviedru diena sanākusi. Jau nākamnedēļ jaunu mini albumu izdos dream-pop trio The Mary Onettes no Zviedrijas dienvidu pilsētas Jenšēpingas. Grupa dibināta jau pirms 15 gadiem, bet ar ierakstu izdošanu nekad nav aizrāvusies. Šo gadu laikā ar lieliem intervāliem izdoti vien trīs albumi, no kuriem pēdējais – Hit The Waves – iznāca pērn. The Mary Onettes līdz šim dzirdētie singli vairāk asociējušies ar astoņdesmito gadu popmūziku, taču jaunākais singls „Naive Dream” no gaidāmā EP „Portico” drīzāk atgādina kaut ko no The Cure vai The Pains of Being Pure At Last daiļrades. Sākotnēji tas pat nedaudz traucēja, taču kaut kā skumīgu un nostalģisku pārdomu rezultātā šorīt melodija pat ļoti uzstrinkšķināja pa sirds stīgām.

iamamiwhoami - hunting for pearls

iamamiwhoami - "hunting for pearls" [to whom it may concern]

(released as a single on February 26th)

Pirms mēneša zviedru mūziķes Džonnas Lī audiovizuālais projekts iamamiwhoami izdeva pasakaini burvīgu singlu „fountain”, kas iekļuva AMGmusic A-LISTē. Neilgi pēc tam leibls to whom it may concern savā mājaslapā ievietoja sadaļu „Generate”, kuras cilvēki var ziedot naudu, kas tiks izmantota „tikai mākslinieciskiem nolūkiem”. Tagad turpat blakus parādījies jauns skaņdarbs „hunting for pearls”, kas jau atkal papildināts ar skaistu videoklipu. Turklāt lapas augšējā kreisajā pusē ir trīs bilžu rāmīši – vienā singla „fountain” attēls, otrā „hunting for pearls”, bet trešais stāv tukšs. Droši vien nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai nojaustu, ko tas nozīmē.

World Tour - Surreal

World Tour - "Surreal" [Emotion]

(released as a single on February 25th)

Zviedru trio World Tour debitēja jau pirms diviem gadiem, kad uz pazīstamā amerikāņu leibla Cascine iznāca grupas debijas EP „Believe”, taču tas arī bija pēdējais, ko klausītāji no Fēliksa, Tobiasa un Merikes dzirdēja. Nav zināms, kas notika ar viņu sadarbību ar Cascine, bet tagad zviedri izdevuši jaunu singlu uz savu tautiešu leibla Emotion Records. Turklāt jaunais singls diezgan atšķiras arī muzikāli. Kur „Believe” bija melanholiski silts, ar akustiskās ģitāras iestarpinājumiem, tur „Surreal” ir visnotaļ skumjš un ledains transīgs electro-pop gabals, kādus vēl nesen piedāvāja Stay Positive.

ALBUMS: St. Vincent – St. Vincent

St. Vincent – "St. Vincent"

Release date: 24/02/2014

Label: Loma Vista

AMG rating: 8.5/10

Šīs nedēļas sākumā Annija Klārka jeb St. Vincent viesojās amerikāņu humorista Stīvena Kolbēra raidījumā „The Colbert Report”. Šova vadītājs allaž uzdod asprātīgus un āķīgus jautājumus, un arī Klārkai viņš pajautāja: „Tavu mūziku var vienkārši baudīt, vai tur ir kaut kas JĀSAPROT?”. Zālē sēdošo skatītāju smieklu šalts pavadījumā Annija sacīja, ka vienmēr vēlējusies atrast zelta vidusceļu. Ja tā, tad līdz šim viņai tas nav izdevies visai veiksmīgi, jo kritiķi augstākās atzīmes St. Vincent nekad nav žēlojuši, bet pat es, kurš it kā skaitās „mūzikas gardēdis”, par nevienu albumu milzīgā starā neesmu bijis. Laikam vienkārši „NESAPRATU”. Toties tagad viss ir mainījies.

Iespējams, pie vainas ir agri atnākušais pavasaris. „St. Vincent” ar savu sprakšķošo ritmu, dauzonīgajām rotaļām, kas mijas ar glaudošām melodijām un brīžiem arī kādu romantiskāku noti, ir vienkārši perfekts skaņu celiņš dienās, kad spīd saule un ieplūst siltāks gaiss. Ticamāka gan ir versija, ka šis gluži vienkārši ir visvieglāk uztveramais albums Klārkas karjerā, taču joprojām saglabājot viņas rokrakstu, brīžiem izaicinošo un noslēpumaino toni.

Blakus ekspresīvajiem singliem „Birth In Reverse” un „Digital Witness” ir sentimentālākas balādes, kā „I Prefer Your Love”, kas ir veltīta mūziķes mātei („I prefer your love to Jesus”). Blakus vienkāršiem un pielīpošiem hītiem kā Blondie atgādinošajam „Psycopath”, ir filozofiskākas un dziļākas dziesmas, kā „Severed Crossed Fingers”, kurā izmantots fragments no rakstnieces Lorijas Mūras aprakstītas lidmašīnas katastrofas, pēc kuras atrasta cilvēka roka ar sakrustotiem pirkstiem, tādējādi simbolizējot cilvēka spēcīgo vēlmi cerēt, kad cerības vairs nav. Līdz ar to viss 40 minūšu ieraksts ir kā aizraujoša piedzīvojumu filma dažādu vecumu skatītājiem (šajā gadījumā – klausītājiem ar dažādu muzikālo zināšanu pakāpēm).

Electric And The Things - Migla

Electric And The Things - "Migla" [self-released]

(available as a free download)

Vakardienas rīts man iesākās ar, šķiet, manā mūžā pirmo twitter-rant skaidrā prātā (no rītiem lietoju tikai cigaretes un kafiju). Ļoti sadusmojos par parādījušos ideju par kvotu ieviešanu Latvijas radiostacijās. Divus iemeslus, kāpēc man tas šķiet ne tikai lieki, bet arī mūziku kropļojoši (nemaz nerunājot par to, ka kvotas mākslas jomā man vispār ir nepieņemamas), jau pateicu un šeit neatkārtošu. Tā, protams, ir tikai sakritība, taču dažas minūtes vēlāk e-pastā saņēmu vienu ļoti jauku debijas singlu no kāda jauna pašmāju kolektīva.

Electric and the Things ir jauns projekts, par kuru pagaidām zināms visai maz. Tajā darbojas (varbūt vada?) grupas Pyro Trees bundzinieks un dīdžejs Pēteris Ozols, apvienība šogad uzstājās Latvijas Mākslas akadēmijas ikgadējā karnevālā, uz kuru šogad nebiju (biļešu cenas lika meklēt, cikos uzstāsies Daft Punk vai Kanjē Vests, bet tā arī programmā neatradu...). Projekta SoundCloud vietnē pagaidām publicēti divi skaņdarbi. Godīgi sakot, man interesantāks šķiet instrumentālais skaņdarbs „Intro”, taču svaigas vēsmas Latvijas indie-pop lauciņā ienes arī mīlīgā, taču beigās eksplodējošā dziesmiņa „Migla”, kas piektdien startēs kā jaunums Radio Naba LV Top 10.

A-LIST: Cloud Nothings - Psychic Trauma

Cloud Nothings - "Psychic Trauma" [Wichita]

(from f/c LP "Here And Nowhere Else", out March 31st)

Aizvien vairāk sāk šķist, ka Klīvlendas kolektīva Cloud Nothings pēdējo albumu, 2012.gada sākumā izdoto „Attack On Memory” būšu mazliet nenovērtējis. Grupas 2011.gada ieraksts „Cloud Nothings” mani joprojām atstāj vienaldzīgu dēļ pārāk uzkrītošās power-pop ietekmes, taču to, kāpēc 2012.gada A-LIST sarakstā AMGmusic neiekļāva lielisko, tumšo un smeldzi kāpinošo dziesmu „No Future/No Past”, nemācēšu izskaidrot.

Pirms „Attack On Memory” iznākšanas grupas līderis Dilans Baldi tika presē citēts, sakot, ka viņam esot „piegriezies” power-pop un depresīvāki motīvi bijuši apzināti. Iespējams, tagad viņam „piegriezušies” depresīvie gabali, jo pirmais singls „I’m Not Part Of Me” bija zināmā mērā atgriešanās pie grupas pirmsākumiem. Savukārt jaunākais skaņdarbs „Psychic Trauma” ir kas cits. Šeit Dilans šķietami atradis perfekto balansu starp popmūzikas cienīgām melodijām un pirmatnēju agresiju, kas atkal ieskanas viņa vokālā. Manuprāt, spēcīgākais grupas singls karjerā.

Coldplay - Midnight

Coldplay - "Midnight" [Parlophone]

(no official release info)

„Kas noticis ar Coldplay?” – šādu jautājumu jau vismaz sešus gadus var uzdot cilvēki par grupu, kas radīja vienu no pagājušās desmitgades labākajiem ierakstiem, bet pēc tam sāka izstrādāt ne tos smieklīgākos jokus. „Kas noticis ar Coldplay?!” – pavisam citā kontekstā šādu jautājumu cilvēki uzdod šonedēļ, kad atklātībā nodots grupas jaunākais singls „Midnight”. Daudzi izteica minējumu, ka tas varētu būt saistīts ar Krisa Mārtina lielo mīlestību pret Bon Iver daiļradi, bet šī atbilde mani līdz galam nepārliecināja, jo vienīgās tiešās līdzības ir vokāla ierakstīšanā izmantotais vokoderis.

Izrādās, jaunā singla producents ir Džons Hopkins, un pati dziesma balstīta uz kāda viņa 2003.gada radītas kompozīcijas bāzes. Tas perfekti izskaidro šīs dziesmas pārsteidzošo dzidro skanējumu, maigo basa līniju un pasakainās elektronisko skaņu virtenes dziesmas pēdējā trešdaļā, kuras varēja daudz un dikti izjust Hopkinsa lieliskajā pērnā gada ierakstā „Immunity”. Droši vien, ka naivi, bet tomēr ceru – varbūt Coldplay spiedzošie fani iegādāsies šo plati. Bet tikmēr Hopkins ir radījis Coldplay labāko singlu pēdējos vismaz astoņos gados.

P.S. Nav pagaidām informācijas par oficiālu relīzi. Ir apstiprināts, ka Coldplay raksta jaunu albumu, ko paredzēts izdot jau šī gada izskaņā, bet, vai tur būs iekļauts „Midnight”, nav zināms.

ALBUMS: Neneh Cherry – Blank Project

Neneh Cherry – "Blank Project"

Release date: 24/02/2014

Label: Smalltown Supersound

AMG rating: 8/10

„Ja kāds raksta recenziju jaunajam Nenas Šerī albumam un piemin manu darbu, bet nepiemin RocketNumberNine, tas ir amatieris,” pirms dažām dienām tviterī rakstīja Kīrens Hebdens jeb Four Tet, kurš ir „Blank Project” producents. Es, protams, esmu pilnīgs amatieris, bet, tā kā vēlos izlikties par sūru profesionāli, šo informāciju iekļauju pirmajā rindkopā. Tā, tas ir nodarīts, var ķerties pie paša albuma.

Deviņdesmito gadu sākumā tik populārās zviedru dziedātājas pēdējais albums „Man” iznāca tālajā 1996.gadā. Kopš tā laika par viņu bija stipri maz dzirdēts, līdz 2012.gadā Nena Šerī atgriezās ar ierakstu „The Cherry Thing”, kas tapa kopā ar skandināvu džeza mūzikas trio The Thing. Platē lielākoties bija dažādas kaverversijas (tai skaitā izcila versija klasiskajam Suicide hītam „Dream Baby Dream”), turklāt idejas un izpildījuma autori pamatā tomēr bija The Thing. Taču āķis lūpā Nenai Šerī tika iekabināts, un viņas jaunākais ieraksts „Blank Project” stilistiski savā ziņā ir turpinājums „The Cherry Thing”.

Daudzas mūziķes (Grimes, Sky Ferreira) pēdējo gadu laikā sūdzējušās, ka pēc veiksmīgiem ierakstiem mūzikas apskatnieki vairāk uzsver producentus, nevis viņas. Piekrītu, ka mazliet netaisnīgi, bet nepieminēt Four Tet šeit nav iespējams. Gan tituldziesmas „Blank Project”, gan viena no albuma absolūtajiem hailaitiem „Naked” ritmiskā struktūra un muzikālais zīmējums ir tipiski Four Tet roku darbi, un tas ir pirmais, kas krīt ausīs. Taču noteikti neaizmirsīsim, ka arī Šerī nav svešas spēlēšanās ar dažādiem mūzikas stiliem. Domāju, ka abu (un, protams, arī RocketNumberNine!) sinerģija padara albumu tik baudāmu.

Albums piesaista uzmanību jau ar ievadošo dziesmu, pilnīgā minimālismā, kur bez Nenas balss ir tikai periodiski basi un four-tet-īgi klikšķi, ieturēto „Across The Water”, kas ir veltīta nesen mirušajai Nenas mātei. Pēc tituldziesmas un minētā izcilā gabala „Naked” seko otrs plates spēcīgākais skaņdarbs „Spit Three Times”, kas atgādina ne tikai pašas mūziķes 90’to gadu darbus, bet arī kaut ko no tā paša perioda Massive Attack daiļrades. Pirmo albuma pusi noslēdz dauzonīgais „Weightless”, kurā krautroka un pat industrial elementi eleganti apvienoti ar Hebdena iemaņām tech/house mūzikā.

Jāpiekrīt, ka mazāk krāšņa ir albuma otra puse. Tajā ietverti jau iepriekš publiskotie singli „Everything” un kopā ar Robinu izpildītais „Out of The Black”, bet arī te neiztrūkst bez savas odziņas, un tā ir albuma vienīgā balādē „422”. Arī šeit Four Tet klātbūtne uz brīdi pilnīgi aizmirstas, jo visu uzmanību paņem izjustais Nenas Šerī vokāls un burvīgā noskaņa.

„Blank Project” atstāj iespaidu, ka Nena Šerī nav vis bijusi pagājusi pilnīgi malā no mūzikas vai pat aizmirsusi to. Drīzāk uzsūkusi visaktuālākās tendences un nepacietībā gaidījusi mirkli, kad „izšaut”. Lieliska atgriešanās!

A-LIST: The Horrors - I See You

The Horrors - "I See You" [XL]

(from f/c LP "Luminous", out May 5th)

Lai nu ko, bet sēdēšanu uz viena mūzikas trepju pakāpiena un sevis atražošanu britu grupai The Horrors neviens nekad nevarēs pārmest. Sākuši kā teju psihopātiski panki 2007.gadā ar albumu „Strange House”, divus gadus vēlāk viņi visus šokē ar spēlēšanos ar šūgeizu un krautroku singlā „Sea Within a Sea” un melodisku otro plati „Primary Colors”. Paiet vēl divi gadi, un The Horrors atkal izdomā ko jaunu – šoreiz viņi atpako sintezatorus un izdod stadionus piepildošas grupas cienīgu ierakstu „Skying” ala agrīno The Killers gaumē.

No šāda skatpunkta veroties, mazāku šoku noteikti raisīs jaunākais grupas singls „I See You”, kas ievada 5.maijā gaidāmo ceturto studijas albumu „Luminous”. Šis principā ir jūtams turpinājums synth-pop/stadium-rock pildītajai „Skying” platei, daudzi noteikti atradīs arī līdzības ar astoņdesmito gadu U2 un Simple Minds daiļradi. Taču komplektā ar psihodēlisko skaņdarba otro pusi šis nebūt nešķiet pārāk pulēts un kalkulēts darbs, drīzāk tad jau episks. Tāds labs kārtējais atgādinājums, ka mūzikā visdrošākās lietas ne vienmēr ir tās sliktākās, vien jāmāk atrast pareizo balansu.

Protomartyr - Come & See

Protomartyr - "Come & See" [Hardly Art]

(from f/c LP "Under Color Of Official Right", out April 8th)

Pirms vairāk nekā mēneša vērsu jūsu uzmanību kādam salīdzinoši jaunam pankroka kolektīvam no Detroitas, vārdā Protomartyr, kas tobrīd piedāvāja savu jaunāko skaņdarbu „Scum, Rise!”. Jau aprīlī iznāks viņu otrais studijas albums (pirmais uz pazīstamā leibla Hardly Art) „Under Color Of Official Right”, un tagad klāt plates otrais singls „Come & See”. Atšķirībā no agresīvā un tumšā pirmā singla jaunākais gabals ir piezemētāks, šķietami pieaugušāks, taču joprojām ļoti baudāms, nedaudz atgādinot Nika Keiva agrīno daiļradi.

Hipstokrātija - Pasaules Nav

Hipstokrātija - "Pasaules Nav" [self-released]

(from f/c EP, out later this spring)

Prieks redzēt, ka jaunais duets Hipstokrātija šīs nedēļas sākumā gozējas uzreiz vairāku Latvijas interneta portālu pirmajās lapās. Labi atceros, kā mēs ar Radio NABA vadītāju Madaru Štramdieru pirms vairākiem mēnešiem viņa mašīnā klausījāmies puišu tik tikko publiskoto pirmo singlu „Starp Citiem” un kopīgi nospriedām, ka viens no labākajiem pašmāju gabaliem pēdējā laikā. Pāris nedēļas vēlāk vienā pasākumā, kurā es dīdžejoju, klubā „NABAKLAB” nejauši sanāca iepazīties un draudzīgi papļāpāt ar dueta dalībnieku Mārtiņu, un jau tad viņš solīja, ka drīzumā sekošot vēl viena dziesma.

Aktuālais singls „Pasaules Nav”, kas ir diezgan radikāli atšķirīgs no pirmā darba, it īpaši noskaņas ziņā, ir klāt, bet tā vēl nav pati priecīgākā ziņa. Pirmkārt, Hipstokrātija, kuras sastāvā darbojas „ideju ģenerētājs” un producents Kristaps un minētais multi-instrumentālists Mārtiņš, dziesmai radījuši arī ļoti piestāvošu video. Otrkārt, duets jau pavisam drīz sola debijas EP, kurā bez pašu skaņdarbiem būs arī viena kaverversija, kā izsakās paši jaunieši, „ļoti pazīstamai latviešu dziesmai”. Jaunie hipstokrāti sākuši daudzsološi.