HOT MIX (tracklisting; 23.09.2011)

SEPTEMBRIS2011 - TRACKLISTING

Nirvana - "Something In The Way"
The Cure - "Faith"
Kino - "Spokoinaja Noch"
Joy Division - "Disorder"
Aurora - "Iezīmēta Diena"
Pearl Jam - "Alive"
Manic Street Preachers - "Motorcycle Emptiness"
The Smiths - "There Is A Light That Never Goes Out"
The Smashing Pumpkins - "Disarm"
Metallica - "The Unforgiven"
Alice In Chains - "Would?"
Placebo - "Without You I'm Nothing"
K.Remonts - "Par Lauku (Tevi un Mani)"
Platinum Blonde - "Not In Love"
Queen - "The Show Must Go On"
U2 - "Please"
Martin L. Gore - "In a Manner of Speaking"
Garbage - "#1 Crush"
Depeche Mode - "In Your Room"
Nick Cave & The Bad Seeds - "Weeping Song"
Bjork - "Hyperballad"
Massive Attack - "Safe From Harm"
Ladytron - "Beauty #2"
Mandalay - "Beatuiful (7" canny mix)
Paula Abdul - "Rush Rush"
PM Dawn - "Set Adrift On Memory Bliss"
Cyndi Lauper - "Time After Time"
Michael Jackson - "Liberian Girl"
Natalie Imbruglia - "Smoke"
Sade - "No Ordinary Love"
Duran Duran - "Come Undone"
The Cure - "Disintegration"
R.E.M. - "E-Bow The Letter"
U.K. - "Ziemeļu Puse"
Radiohead - "Street Spirit (fade out)"
Counting Crows - "Colorblind"
Peter Gabriel - "Mercy Street"
Prāta Vētra - "Šo Dziesmu Es Dziedāšu Tev"
The Cranberries - "Pretty"
Jeff Buckley - "Hallelujah"
Leonard Cohen - "Suzanne"
Bob Dylan - "Mr. Tambourine Man"
Bruce Springsteen - "The River"
Sinead O'Connor - "The Last Day Of Our Acquaintance"
Simple Minds - "Let There Be Love"
David Bowie - "Space Oddity"
Remix - "Vēstule"
Dead Can Dance - "The Carnival Is Over"
Simon & Garfunkel - "The Sound of Silence"
The Doors - "Riders of the Storm"

3 CLASSIC HITS (SEPTEMBER 1996; 2001; 2006)

Ar šo atjaunojam vēl vienu piemirstu AMGmusic sadaļu – ielūkošanos vēstures lapaspusēs. Tā kā šogad aprit precīzi 15 gadi, kopš AMGmusic rašanās, turpmāk (cerams!) katru mēnesi ielūkosimies, kas mūsu nometnē bija visaktuālākais pirms piecpadsmit, pirms desmit un pirms pieciem gadiem. Ceru, ka šo to bērnības vai jaunības atmiņu atsvaidzinošu tur atradīsit arī jūs.

1996.GADA SEPTEMBRIS

1.vieta: The Fugees – „Killing Me Softly” [Ruffhouse]

1973.gadā Roberta Fleka „Killing Me Softly With His Song” padarīja par superhītu ASV un izcīnīja arī Grammy balvu par tā gada labāko dziesmu. Tomēr bija jāpaiet vēl 23 gadiem, lai „Killing Me Softly” pārņemtu ne tikai ASV, bet visu pasauli. Ar šo singlu savu spožo, bet ļoti īso karjeru iesāka haitiešu izcelsmes amerikāņu hip-hop apvienība The Fugees. Viņu versija par „Killing Me Softly” izrādījās tik veiksmīga, ka, lai pievērstu klausītāju uzmanību savam nākošajam singlam („Ready or Not”), grupa bija spiesta pārtraukt tirgot „Killing Me Softly”. Lieki piebilst, ka šī dziesma ieguva neskaitāmas 1.vietas dažādu pasaules valstu topos un gadu noslēdza kā otrs pārdotākais singls pasaulē, paliekot tikai aiz Spice Girls debijas dziesmas „Wannabe”. Arī AMGmusic 1996.gadā nekādi nespēja pretoties Lorenas Hilas un viņas biedru vilinājumam.

2001.GADA SEPTEMBRIS

1.vieta: Placebo – „Black-Eyed” [Virgin]

„Black-Eyed” bija Placebo trešā albuma „Black Market Music” pēdējais, līdz ar to vismazāk populārais singls. Tomēr jāņem vērā, ka tajā laikā, proti, 2001.gada septembrī bija pagājis tikai mēnesis kopš fantastiskā Placebo pirmā koncerta Latvijā, Ķīpsalas hallē. Tās atmiņas izdzēst nav iespējams, un tas atspoguļojās arī AMGmusic topā – Placebo ar „Black-Eyed” atklāja savu #1 hītu parādi pie mums. Vēlāk šim piemēram sekoja vēl vairākas grupas dziesmas.

2006.GADA SEPTEMBRIS

1.vieta rokmūzikas topā: Tribes of the City – „A Dream” [Platforma]

Sākot no 2004.gada AMGmusic tika atdalīti popmūzikas un rokmūzikas topi (tā tas turpinājās līdz pat 2009.gadam!), tamdēļ šeit nākas izvēlēties. Popmūzikas topā 1.vietu ieguva Cassius ultra-pozitīvais hīts „Toop Toop”, bet tomēr lielākas emocijas un atmiņas no tā laika izsauc rokmūzikas topa 1.vieta – Tribes of the City otrais singls no albuma „For The Sleepy People”, kas deva grupai pirmo #1 AMGmusic topos. Starp citu, šodien noklausījos vēlreiz minēto albumu un secināju, ka šī TIEŠĀM ir fantastiska plate, un ļoti žēl, ka TOTC tā arī neizdevās kļūt par zvaigznēm ārpus Latvijas. Es šo albumu arī tagad ar lepnumu stādītu priekšā, piemēram, amerikāņu kolēģiem!

Tribes Of The City - A Dream by amgmusic

SINGLE OF THE WEEK (19.09.-25.09.)

SINGLE OF THE WEEK

Pallers - "Years Go, Days Pass" [Labrador]
(from f/c LP "The Sea Of Memories", out on September 26th)

Labrador Records Pallers spēlēto mūziku raksturo kā „deju mūziku slinkajiem un ar depresiju sirgstošiem cilvēkiem.” Nezinu par pirmajiem, bet otrajiem šis noteikti noderēs. Ārkārtīgi samtaina, plūstoša un grūvīga kompozīcija ar tikai zviedru elektroniķiem (ala jj vai ceo) raksturīgo vokālu, kas komplektā ar Depeche Mode „Violator” posmu atgādinošiem sintezatoru piesitieniem burtiski ievelk sevī. Rudens ir klāt, un tas ir atnācis ar vienu pasakaini skaistu melanholiju no Zviedrijas.

Plašāk par dziesmu lasi šeit.

THREE FOR THE WEEKEND

Šī nedēļas nogale – grozi, kā gribi – ir pakārtota ģitārmūzikai. Pirmkārt un galvenokārt, šosestdien, 24.septembrī, apritēs precīzi 20 gadi kopš leģendārā Nirvana albuma „Nevermind” iznākšanas. Jau esmu stāstījis, ka par godu šim notikumam pirmdien iznāks leģendārā albuma deluxe izdevums, kas papildināts ar vēl trim CD un vienu DVD. Līdz ar to skaidrs, ka vismaz AMGmusic nometnē šī nedēļas nogale paies Nirvana zīmē. Taču otrkārt, šonedēļ par savu izjukšanu paziņoja cita leģendāra ASV rokgrupa – R.E.M. Tas savukārt nozīmē, ka pienācis laiks pārcilāt šīs apvienības vecos CD un atrast ko sen nedzirdētu tajos. Savukārt, ja nu jums ģitāru spīdzināšana un melodisku hītu klausīšanās vīkendā galīgi neiet pie sirds, piedāvāju arī vienu treku sestdienas ballītei deju zālē.

Tātad šīs nedēļas „3 For The Weekend” izlasē: viens no „Nevermind” populārākajiem skaņdarbiem – „Lithium” – dzīvajā ierakstā no 1991.gada koncerta Amsterdamā. Iespēja pavērot, kā savu sirdi izkliedz Kurts Kobeins; R.E.M. debijas singls „Radio Free Europe” un vienlaikus debija televīzijā – Deivida Letermana šovā. Iespēja ne tikai paskatīties, kā Maikls Staips izskatās ar matiem, bet arī palūkoties uz Letermana kungu pirms astoņpadsmit gadiem; Un galu galā arī viens garšīgs reivs 90’to gadu mērcē no šonedēļ iznākušā Stereo MCs jaunākā albuma „Emperor’s Nightingale”.

Nirvana – „Lithium” (Live from Amsterdam; 1991)

R.E.M. – „Radio Free Europe” (Live at David Letterman show; 1983)

Stereo MCs – „Desert Song” (album version; 2011)

NEDĒĻAS ALBUMU APSKATS (19.09.-25.09.)

Stereo MCs – „Emepror’s Nightingale”

Release date: 19/09/2011
Label: K7!
AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Pēc slavas mirkļa, ko deva albums „Connected” (pateicoties tam, Stereo MCs tika arī pie BRIT Awards balvas kā „Gada labākā grupa” un par „Gada labāko albumu”), līdz nākošajam Stereo MCs albumam bija jāgaida... 9 gadi! Tad klajā nāca albums „Deep, Down & Dirty”, kas simpātisks šķita vien dažiem mūzikas mēdijiem (atzīšos, ieskaitot AMGmusic), bet ar katru nākošo plati – 2005.gada „Paradise” un 2008.gada „Double Bubble” – cerības, ka leģendas varētu radīt ko spožu un prātā paliekošu, šķiet, saglabājās vien grupas uzticamākajiem faniem. Un te nu mēs nonākam pie 2011.gada un albuma „Emperor’s Nightingale”. (...) 50 gadi nav nekāds šķērslis, un, izskanot „Emperor’s Nightingale” es sapratu, ko vislabāk vēlētos saņemt savā 50 gadu dzimšanas dienā – vienu exctasy tableti (ja līdz tam laikam nebūs kas labāks izgudrots) un ielūgumu uz vienu ellīgu reiva pasākumu.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Kasabian – „Velociraptor!”

Release date: 19/09/2011
Label: Columbia
AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Kamēr Muse un zināmā mērā arī Arctic Monkeys ir zaudējuši iedvesmu, Lesteršīras apvienība Kasabian ar savu ceturto albumu „Velociraptor!” (nosaukums ņemts no kādas dinozauru sugas, kas staigāja pa šo grēcīgo zemīti aptuveni 75 miljonus gadus, pirms piedzimi Tu) apliecina – viņi ir gatavi uzņemties šobrīd lielākās Lielbritānijas grupas laurus un piepildīt stadionus. Jaunajā platē bez stadioniskām himnām un masīvu skaņu sienu dzirdams arī tas Kasabian, kas 2004.gadā priecēja ar tādiem singliem kā „Club Foot”, „Processed Beats”. Tas īpaši patīkami noteikti būs tiem, kas ar Kasabian sadraudzējās tālajā 2004.gadā, kad iznāca viņu debijas albums. Skanējums ir tikpat psihodēlisks.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Disco Inferno – „The 5 EPs”

Release date: 19/09/2011
Label: One Little Indian
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Leģendārās 90’to gadu britu post-rock apvienības Disco Inferno izlase, kurā apkopoti pieci starp 1992. un 1995.gadu izdoti EP, turklāt hronoloģiskā secībā. Domājams, šī ļoti rudenīgā un smeldzīgā izlase noderēs gan tiem, kas bija tuvās attiecībās ar Disco Inferno 90’tajos, gan tiem, kas šo ansambli iepazīs vien ar šo kompilāciju. Pirmajiem tā būs patīkama atkalsatikšanās, kamēr otrajiem – iespēja paklausīties vienu no progresīvākajām aizpagājušās dekādes rokgrupām (uzsvars uz „rok!”), kas atļāvās savā mūzikā izmantot datorus un semplerus.

Neskatoties uz to, ka Disco Inferno ierasts ievietot „experimental” un „post-rock” lauciņos, šeit pāri malām stiepjas ietekmes arī no 70’to gadu post-punk mūzikas, jo īpaši Joy Division un Wire. Tomēr lielākoties tā ir veldzēšanās Disco Inferno eksperimentālākajā pusē, kurā netrūkst dažnedažādāko semplu (piemēram, deviņas(!) minūtes garais „From the Devil to the Deep Blue Sky” balstīts uz plīstošu stiklu skaņas sempla), kas eleganti sapludināti kopā ar dzīvajiem instrumentiem. Tas viss kopā veido sajūtu, ka 2011.gadā Disco Inferno izklausās, iespējams, iederīgāk nekā 1992.gadā.”

Jens Lekman – „An Argument With Myself” EP

Release date: 19/09/2011
Label: Secretly Canadian
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Zviedru dziesminieks Jens Lekmans laidis klajā savu kārtējo EP. Interesanti, ka viņa vairāk nekā desmit gadu karjeras laikā iznākušas vien divas ilgspēlējošās plates (2004.gada „When I Said I Wanted To Be Your Dog” un 2007.gada „Night Falls Over Kortedala”), taču „An Argument With Myself” ir, ja pareizi saskaitīju, mūziķa jau trīspadsmitais EP. Lekmana mūzikas cienītāji noteikti nebūs vīlušies. Arī šeit sastopamas piecas mīļas, sirsnīgas indie/folk dziesmiņas ar gaišu noskaņu un spēju ietekmēt garastāvokli. Lai arī muzikāli šis noteikti nav Lekmana spēcīgākais darbs, kārtējo reizi centrā ir viņa asprātīgā lirika. Ko vien vērts ir EP titulskaņdarba „An Argument With Myself” strīds „Fuck you! / No, you fuck you!”, kas laipnajā Jensa balsī izklausās pat aizkustinoši.”

Teeth – „Whatever”

Release date: 19/09/2011
Label: Moshi Moshi
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Austrumlondonas kolektīvs Teeth, ko pamatoti var dēvēt par britu atbildi Kanādas duetam Crystal Castles, savā debijas albumā piedāvā trokšņainu un spiedzošu elektro panku pusstundas garumā. Diemžēl atšķirībā no Kanādas kolēģiem, Teeth pietrūkst tā harismātiskuma un muzikālās inteliģences, kas strāvo no Crystal Castles. Albums, neskatoties uz savu relatīvo īsumu, atstāj pārlieku lielu aukstuma sajūtu, līdz galam tā arī nespējot uzrunāt klausītāju. Tiesa, platē var atrast pāris ļoti labas pērles. Interesanti, ka pie tām gribas pieskaitīt arī divus plates lēnākos skaņdarbus – „Sea Spaces” un „Flowers”. Iespējams, nākamajos ierakstos mazliet vairāk derētu pavariēt ar noskaņu?”

ALBUMS: Stereo MCs - Emperor's Nightingale

Stereo MCs – „Emepror’s Nightingale”

Release date: 19/09/2011
Label: K7!
AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Vienas nedēļas laikā iznāk ļoti liels skaits albumu. Laika trūkuma dēļ, protams, nākas izvēlēties, kurus klausīties un kurus ne, jo tur tāpat nav cerību saklausīt ko jaunu un interesantu. Atzīšos, ka sākotnēji jaunākais Stereo MCs albums „Emepror’s Nighttingale” nebija manos plānos, taču beigu beigās tomēr izlēmu noriskēt – sak, ko tad leģendārie 90’to gadu elektronščiki būs sastrādājuši. Tagad esmu bezgala priecīgs, ka The Duke Spirit jaunā albuma vietā tomēr nosliecos par labu šim.

Stereo MCs, kura sastāvs joprojām nav mainījies (vokālists Robs Bērčs jeb „Rob B”, producents Niks Halams jeb „The Head” un bundzinieks Īens Rositers jeb „Owen If”) 90’to gadu mūzikas cienītājiem noteikti joprojām ir atmiņā, pateicoties divām tā laika deju mūzikas klasiskām – „Connected” un „Step It Up”. Interesanti uzzināt, ka patiesībā 1992.gada albums „Connected”, kurā bija iekļauti abi minētie hiti, bija jau trešais grupas karjerā, kas aizsākusies jau 1985.gadā – bez naudas, bez ierakstu kompānijas un ar koncertiem mazos klubiņos, uz kuriem grupa devusies ar sabiedrisko transportu.

Pēc slavas mirkļa, ko deva albums „Connected” (pateicoties tam, Stereo MCs tika arī pie BRIT Awards balvas kā „Gada labākā grupa” un par „Gada labāko albumu”), līdz nākošajam Stereo MCs albumam bija jāgaida... 9 gadi! Tad klajā nāca albums „Deep, Down & Dirty”, kas simpātisks šķita vien dažiem mūzikas mēdijiem (atzīšos, ieskaitot AMGmusic), bet ar katru nākošo plati – 2005.gada „Paradise” un 2008.gada „Double Bubble” – cerības, ka leģendas varētu radīt ko spožu un prātā paliekošu, šķiet, saglabājās vien grupas uzticamākajiem faniem.

Un te nu mēs nonākam pie 2011.gada un albuma „Emperor’s Nightingale”. Albums iesākas ar instrumentālu intro „Wooden Heart”, kas balstīts uz padrūmu meldiņu spēlējošām klavierēm, radot nelielas asociācijas ar Depeche Mode 1989.gada koncertierakstu „101”. Tas pāriet albuma pirmajā singlā „Boy” – arī uz klavierēm balstītu skaņdarbu, kas ir vispopsīgākā dziesma, ko nācies dzirdēt no Stereo MCs, vairāk atgādinot James nekā 90’to gadu deju zāļu izpildītājus. Šajā mirklī var iezagties prātā doma, ka nu jau 50 gadu slieksni pārsniegušie vīri ir kļuvuši rāmāki un neko eksplozīvu vairs radīt nav spējīgi.

Taču, sākot ar trešo plates treku – fancīgo un uz break bītiem balstīto „Phase Me” – ieskanas pirmais signāls, ka mūs tomēr sagaida ballīte. Tā arī notiek. Sekojošais „Far Out Feeling” ar izcilo ievadtekstu „Medication, take me / We can cut the chase” un elektrizētajiem sintezatoriem pavisam droši iekabina Kelvinam Herisam un visiem pārējiem šobrīd deju zāles pildošajiem jauniešiem. Seko sākotnēji šķietami mierīgāks, bet turpinājumā mūsdienīgām, griezošām electro skaņām bagātināts un turklāt ārkārtīgi lipīgs skaņdarbs „Sunny Day”.

Turpinājumā izskan trīs mazāk veiksmīgākie albuma treki – pārlieku modernizētais „Manner”, ar tipiskajām 90’to gadu house mūzikas klavierītēm iesāktais, bet turpinājumā popsīgais „Tales” un vienīgais plates lēnais „2cando” – taču arī tie ir gana baudāmi, turklāt atļauj ievilkt elpu pirms albuma noslēdzošā četrinieka, kas burtiski eksplodē. Jau ar pirmajām „Bring It On” skaņām top skaidrs, ka reivs šiem vīriem vēl ir asinīs, un turpmākajās 13 minūtēs Stereo MCs spoži nodemonstrē savu tumšāko pusi, piedāvājot dejas 90’to gadu reiva ballīšu manierē, kas izklausās perfekti iederīgas šim laikmetam, kad 90’to gadu mūzika ir modē.

Albumu noslēdz dabstepīgais un ar tribal/breakbeat iezīmēm apveltītais reivs „Desert Song”, kas ir tik ritmisks, pavelkošs un naksnīgs, ka tā vien gribas aiztaisīt acis un vienkārši dejot – neatkarīgi no tā, vai dzerta kafija, tīrs ūdens vai izšķīdināta exctasy tablete, lai gan pēdējais variants noteikti būtu ideālāks. Šī treka noslēgums ar hipnotizējošo, dobjo un spridzinošo sintezatora partiju liek zaudēt jebkādu laika izjūtu, vien atstājot vēlmi, lai šī sajūta (gabals) nekad nebeidzas.

Tomēr tas notiek un izskan arī outro jeb „Wooden Heart Reprise”, kas ir kā tāda odziņa uz tortes – bērnu mantiņu atgādinošu mīlīgu skaņu pavadībā izspēlēta albuma sākumā, uz dobjajām klavierēm dzirdētā instrumentālā tēma, kas liek noprast, ka jautrā ballīte ir beigusies un tagad laiks vissaldākajam miegam. 50 gadi nav nekāds šķērslis, un, izskanot „Emperor’s Nightingale” es sapratu, ko vislabāk vēlētos saņemt savā 50 gadu dzimšanas dienā – vienu exctasy tableti (ja līdz tam laikam nebūs kas labāks izgudrots) un ielūgumu uz vienu ellīgu reiva pasākumu.

RMX: L-Vis 1990 - Lost In Love (Neon Dreams Club Mix)

L-Vis 1990 - "Lost In Love" (Neon Dreams Club Mix) [Mad Decent]
(available as a free download)

Mierīgas piektdienas noskaņām radīts skaņdarbs no L-Vis 1990. Slavenā leibla Mad Decent pārstāvis L-Vis 1990 (īstajā vārdā Džeimss Konolijs) ir Londonas dīdžejs, kas jau pāris gadus kā apgrozās zināmāko šīs pilsētas dīdžeju vidū un pavisam drīz laidīs klajā debijas albumu „Neon Dreams”, kur varēsit atrast šī miksa oriģinālu, dziesmu „Lost in Love”. „Neon Dreams Club Mix”, kā jau var noprast pēc nosaukuma, ir paša Konolija veidots rīmeiks savam gabalam, kas popdziesmu pārvērtis par vieglu house mūzikas skaņdarbu ar 90’to gadu sākumposma tendencēm, saglabājot oriģināla sentimentu un vieglo skanējumu.

Unicorn Kid - Boys Of Paradise

Unicorn Kid - "Boys Of Paradise" [Cool Records]
(from f/c EP "Tidal Rave", out on October 10th)
(available as a free download)

Pietiks rudens drēgnuma, laiks ielaist sauli! Ja ne to, kas spīd debesīs, tad vismaz to, kas silda muzikāli. Unicorn Kid ir tikai 19 gadus vecs jaunietis no Edinburgas, Skotijas, kas oktobra sākumā uz leibla Cool Records piedāvās debijas EP „Tidal Rave”. Tajā varēsit atrast šo, izteikti balērisko un laisko pludmales ballīšu skaņdarbu, kas, lai arī skan pat uzmācīgi līdzīgi spāņu apvienības Delorean daiļradei, tomēr noteikti uzrunās pēc saules un pozitīva noskaņojuma izslāpušos. Kamēr gaidām EP, šo treku var lejupielādēt arī bez maksas.

BOYS OF PARADISE by ✌ Unicorn Kid ✌