Ar nožēlu un pēc ļoti ilga
pārdomu brīža esam vienojušies ar priekšniecību, ka rītdien Nedēļas mūzikas apskats Radio NABA
neizskanēs. Tas ir saistīts tikai un vienīgi ar mani, veselību un personiska
rakstura lietām. Arī ar temperatūru un pēc negulētām naktīm nevienu raidījumu
neesmu izlaidis un piegājis ar pilnu atbildību, cenšoties visu izdarīt pēc
iespējas labāk. Jūtu, ka šobrīd neesmu gatavs pilnvērtīgi novadīt raidījumu.
Atvainojos visiem, kam tas sagādājis neērtības.
NMA noteikti atgriezīsies jau pēc nedēļas – 15.februārī.
AMGmusic Janvāra singlu TOP 20
ir klāt. Patiesībā tam bija jāparādās šeit jau pirms četrām dienām ar plašāku
izklāstu, jo 2013.gada pirmais mēnesis singlu ziņā ir bijis ļoti spēcīgs,
bet... Šobrīd patiešām nav spēka. Pēdējās dienās dzīvoju uz zālēm, un, ticiet, nav
viegli sakarīgi padomāt, kur nu vēl analizēt mūziku. Arī mēneša miksteips
šoreiz nevis no 20, bet gan 10 mēneša spēcīgākajiem singliem.
Tiksimies pēc kāda laiciņa.
Iespējams, jau piektdien Radio NABA
Nedēļas mūzikas apskatā, ja spēšu saņemties. Patīkamu klausīšanos!
JANVĀRA SINGLU
TOP 20:
20.Mozart's Sister - "Mozart's Sister" [Merok]
19.Feathers - "Land Of The Innocent" [tba]
18.John Grant - "Pale Green Ghosts" [Bella
Union]
17.Sir Sly - "Ghost" [National Anthem]
16.Wampire - "The Hearse" [Polyvinyl]
15.Iceage - "Ecstasy" [Matador]
14.KOTA - "Masters Of The Sun" [self-released]
13.Bebe Black - "Deathwish" [Columbia]
12.Willow Smith - "Sugar and Spice"
[self-released]
11.Toro Y Moi - "Say That" [Carpark]
10.Jagwar Ma - "The Throw" [Marathon Artists]
9.Lovestreams - "Shock Corridor" [Jagjaguwar]
8.Devendra Banhart - "Never Seen Such Good
Things" [Nonesuch]
7.Torres - "Honey" [self-released]
6.Unknown Mortal Orchestra - "So Good at Being in
Trouble" [Jagjaguwar]
5.Esben And The Witch – „Wash The Sins Not Only The
Face”
Release date: 21/01/2013
Label: Matador
AMG rating: 8/10
Pēc relatīvi neveiksmīgā
2011.gada debijas ieraksta „Violet Cries” Braitonas trio Esben and the Witch divus gadus vēlāk nāk ar krietni nobriedušāku,
dziļāku un saturiski pārdomātāku ierakstu. Grupa nav mainījusi savu skanējumu,
tas joprojām ir depresīvs un ledains, toties klāt nākušas izjustākas emocijas,
kas labāk ļauj izpausties spēcīgajam Reičelas Deivisas vokālam, plašākas skaņu
sienas, kas brīžiem pat goth-rock
stilu nomaina pret shoegaze, un
pārliecinošākas, smeldzīgākas melodijas.
4.Torres – „Torres”
Release date: 22/01/2013
Label: self-released
AMG rating: 8/10
Absolūti nereklamējoties,
pašas spēkiem gada sākumā vienu no potenciāli labākajiem 2013.gada debijas
ierakstiem klajā nākusi 22 gadus jaunā meitene no Nešvilas – Skota Makenzija,
kas par segvārdu izvēlējusies Torres,
futbolista ar tādu pašu uzvārdu dēļ padarot gandrīz par neiespējamu kaut ko par
viņu atrast internetā. Tiesa, nekādas plašās informācijas jau nav tāpat. Albuma
dziesmas ierakstītas teju vai ar vienu/diviem piegājieniem, daudzviet
izmantojot vien elektrisko ģitāru. Galvenais instruments „Torres” albumā gan ir
Makenzijas vokāls, kas varbūt nav spēcīgākais, taču rada absolūti fantastisku
noskaņu gammu, kas brīžiem atgādina PJ
Harvey, brīžiem Bat For Lashes,
tā pa īstam nelīdzinoties ne vienai, ne otrai.
3.Local Natives – „Hummingbird”
Release date: 28/01/2013
Label: Infectious
AMG rating: 8/10
Losandželosas kvartets Local Natives otrais studijas albums
„Hummingbird” vispirms pārsteidz ar savu briedumu. „Hummingbird”, kas tapis
Ņujorkā kopā ar The National
ģitāristu Āronu Desneru, skan plašāk, eksplozīvāk un melanholiskāk. Jau pirms
trim gadiem grupa tika slavēta par izcilo melodiju izjūtu, kas nav pazaudēt arī
šeit, toties puiši, kas uzsver, ka visas dziesmas sacer un ieraksta kopā,
auguši tekstuāli. Vienmēr patīkami redzēt, kā jauni mūziķi pilnveidojas un aug.
Ar „Hummingbird” Local Natives pierāda, ka ir uz pareizā ceļa, un dāvā mums
pagaidām romantiskāko un skaistāko 2013.gada albumu.
2.Parquet Courts – „Light Up Gold”
Release date: 14/01/2013
Label: What’s Your Rupture?
AMG rating: 8/10
2012.gada nogalē AMGmusic
atzīmēja, ka nākamajā gadā noteikti vajadzēs pievērst uzmanību
Teksasas/Ņujorkas jaunajam kolektīvam Parquet
Courts. Prieks apgalvot, ka šīs prognozes bijušas pareizas, jo grupa
laidusi klajā pagaidām labāko 2013.gada debijas albumu. 33 minūšu garais
ieraksts ir viena lieliska un jautra ballīte ar dziesmām, kas lielākoties
nepārsniedz 3 minūšu garumu. Tāda sajūta, ka teksasieši vienkārši izbauda
tusēšanos un spēlēšanu kopā, apvienojot to ar talantu radīt melodiskas un līdzi
dziedamas pankroka dziesmiņas, kas apvieno visu pozitīvāko no amerikāņu
alt.rock saknēm.
1.Foxygen – „We Are The 21st Century Ambassadors Of
Peace & Magic”
Release date: 21/01/2013
Label: Jagjaguwar
AMG rating: 8/10
Kaliforniešu Džonatana Rado un
Sema Frānsa duets Foxygen radies jau
2005.gadā, kad abi sāka eksperimentēt ar sev tīkamajām 60’to gadu psihodēlijas
skaņām. Pašu spēkiem izlaiduši vairākus EP, 2011.gadā liktenis puišus saveda
kopā ar pazīstamo producentu un mūziķi Ričardu Sviftu, kurš ir arī grupas The Shins dalībnieks. Sekoja debijas
albums „Take The Kids Off Broadway”, kritiķu atzinības un milzu ekspektācijas
no otrā studijas albuma.
Ir neskaitāmi piemēri, kad
jaunas grupas, vēl īsti nesākušas savu karjeru, bet jau sauktas par „nākotnes
zvaigznēm”, gluži vienkārši pārdeg, taču šis nav tas gadījums. Foxygen nav mēģinājuši izlikties par
gudrākiem nekā ir, un arī otrajā platē turpina darīt un spēlēt to, kas pašiem
patīk un padodas, turklāt darīt to ar tādu mieru un pārliecību, it kā tiešām
dzīvotu kādā komūnā, nelasītu presi, nebūtu neko dzirdējuši par internetu un
vispār dziļi spļautu virsū visam, ko domā pārējā pasaule.
Ja jums neiet pie sirds 60’to
gadu psihodēlija un atbaida hipiji, turieties tālāk no šīs plates. 36 minūšu
garais ieraksts ir pilns ar atsaucēm uz šo laika periodu mūzikā, brīžiem pat
uzkrītoši līdzinoties kādam konkrēti, kas arī varētu būt lielākais albuma
mīnuss. Piemēram, dziesmas „On Blue Mountain” piedziedājumā pilnīgi prasās
dziedāt „We can’t go on together /With suspicious minds” Elvisa Preslija balsī, citviet atkal
saklausāms agrīns Deivida Bovija vai
pašu Foxygen elku The Rolling Stones
pirksts.
Taču visas atsauces, ietekmes
un līdzināšanās ir tik nepiespiestas, organiskas un pat rotaļīgas, kas tas
kļūst par albuma lielāku plusu – šī absolūtā nesatraukšanās, ko par to domās
kritiķi un cik dažādus salīdzinājumus tie spēs sameklēt. Komplektā ar izcili
humoristisko liriku, Foxygen spēj ārstēt no skumjām labāk par kvalificētu
psihologu.
