Pirms gandrīz precīzi 10 gadiem - 2003.gada 27.jūnijā - agrā rītā, pēc tusiņa kopā ar ex-klasesbiedriem un gaišas noskaņas, kas tika pastiprināta ar amfetamīna lietošanu, atbraucis mājās es uzrakstīju dzejoli. Nevarēju pat iedomāties, ka pēc 10 gadiem tas būs ļoti labs raksturojums Daft Punk albumam.
Nesenā intervijā Devonam
Velšam no Majical Cloudz vaicāja, kas, viņaprāt, ir labākā koncertu vieta
Monreālā. Viņš nosauca sava drauga Metjū mājokli, kas nedēļas nogalēs pārtopot
par vietējo mūziķu uzstāšanās vietu. No sava mājas bāriņa Metjū tirgo alkoholu,
viņš izveidojis improvizētu skatuvi turpat istabā, pieslēdzis visparastākās
mājas skandas, un cilvēki, kas vēlas, tur var uzstāties aptuveni 20 cilvēku
lielai publikai. Šķiet, tā varētu būt perfekta vieta, kur dzīvajā baudīt Majical Cloudz.
Nepārsteidz, ka Monreālas
popmūzikas dueta koncertos nereti meitenes (un gan jau to darītu arī
emocionālais šo rindu autors) no sirds apraudoties. Grūti būtu atrast vēl kādu
pēdējos gados izdotu mūzikas albumu, kas būtu tik tiešs. Bez zemtekstiem, bez
aplinkiem, bez liekvārdības iztiek Devons Velšs, kura balss un teksts spēlē
pirmo, otro un nereti arī trešo vijoli Majical Cloudz dziesmās. Līdzīgu mūziķu
netrūkst, kaut vai How To Dress Well, bet Majical Cloudz atšķirība ir tieši šī
familiaritāte un neflirtējošs tiešums. Kā uz soliņa sēdošs iedzēris kungs, kas
tieši Tev un tagad vēlas izkratīt sirdi un pafilozofēt par lietām.
Un temati ir dažādi, tāpat kā
noskaņas. Pirmais albuma singls „Childhood’s End” ar savu drūmo atklāsmi, ka
pēc saulainas bērnības gala beigās pienāk nāve, varēja radīt nepareizu
priekšstatu. Pamatā „Impersonator” caurstrāvo nevis skumjas vai bezcerība, kā
tas nereti ir līdzīgā manierē ieturētos albumos, bet gan drīzāk fakta
konstatācija, lietu nosaukšana īstos vārdos un samierināšanās ar to. Piemēram,
otrajā skaņdarbs „This Is Magic”, kurā bez patosa Velšs dzied: „If this is the last thing that I do / I feel
good that I sang it”. Jāpiebilst, ka arī muzikāli albums ir ieturēts
filigrāni. No mazām niansītēm, līdz pat dziesmai „Mister”, kas vispār atrodas
ļoti tuvu synth-pop teritorijai.
Runā, ka Devons Velšs
koncertos mīl skatīties pirmajās rindās esošajiem tieši acīs. Šis albums uzrunā
tieši tā, kā to dara cilvēki, kad runājot skatās acīs. Ja albuma temati (arī
muzikālie) ir aizskar arī Tevi, tad „Impersonator” būs viens no 2013.gada foršākajiem čomiem.
(from f/c LP
"Beams - Complete Editon", out June 17th)
Amerikāņu mūziķis Metjū Diers jūnijā laidīs klajā
paplašinātu izdevumu savam pērnā gada albumam „Beams” (7/10 – AMGmusic vērtējums).
Bez 11 albuma skaņdarbiem, tur būs arī vesela kaudze ar remiksiem, dziesmas no
EP „Headcage”, kā arī viens pilnīgi jauns gabals. „She’s Just That Way” varētu
būt rotaļīgākais Diera skaņdarbs, kas mūziķa dziedāšanas manieres dēļ nedaudz
atgādina kaut ko no Pulp
diskogrāfijas.
2009.gada janvāris bija visai melns
mēnesis AMGmusic biogrāfijā. Ar to daļēji var izskaidrot, kāpēc ar ovācijām
tika sagaidīts jauns britu kolektīvs, kura pirmo singlu sauca „Death”, bet otro
– „To Lose My Life”. Pēdējais kļuva par milzīgu hītu Eiropā, un White Lies ierakstījās arī AMGmusic labāko
debitantu sarakstā, tiesa, līdz brīdim, kad es dzirdēju, cik drausmīgi grupa
izklausās koncertos.
Kritiķi ir bijuši ārkārtīgi
nežēlīgi pret White Lies, īpaši viņu otro albumu „Ritual”, kas iznāca 2011.gada
janvārī. Tas grupu acīmredzami nesatrauc, jo jaunākais singls „Getting Even”
spītīgi turpina White Lies muzikālo līniju – post-punk pamatus novest līdz
13-15 gadus vecu, pusaudžu problēmu piesātinātu bērnu saprašanai. Un tieši šis
savādais naivums dīvainā kārtā padara „Getting Even” mīlīgu. The Killers
kloni? Varbūt, bet labāk The Killers 2005 kloni, nekā paši The Killers 2013.
Britu producente Sāra
Abdela-Hamida jeb Ikonika ir viena
no daudzpusīgākajām un līdz ar to interesantākajām slavenā leibla Hyperdub māksliniecēm. Viņas kontā gan
ir tikai viens studijas albums (2010.gadā izdotais „Contact, Love, Want,
Have”), bet daudzie remiksi un singlu plates norāda, ka jaunā sieviete nebaidās
eksperimentēt ar dažādām skaņām un mūzikas stiliem. Visam cauri vijas dubstep ietekmes, bet tās var būt gan
griezīgi agresīvas, gan relaksējoši meditējošas, gan dejot aicinošas. 29.jūlijā
iznāks Ikonika otrais studijas albums „Aerotropolis”, ko šobrīd ievada pirmais
singls „Beach Mode (Keep It Smile)”, un tas atkal ir kaut kas nedzirdēts
Ikonika daiļradē. Šis vairs nav nekāds dabsteps, bet absolūts house mūzikas skaņdarbs, turklāt
saulains un izteikti melodisks, atgādinot 80’to gadu nogales tendences.
Domāju, ka nebūs pārspīlēts,
ja teikšu, ka dāņu producents Anders Trentemellers bija viens no spēcīgākajiem
iepriekšējās desmitgades remiksētājiem. Ko vien vērti ir viņa miksi The Knifesinglam „We Share Our Mothers Health” un īpaši Royksopp „What Else Is There?”, ja jāizceļ skaļākie. Savukārt pēdējoreiz viņš tika manīts pirms
pusotra gada ar ļoti naksnīgu rīmeiku tā gada singlam #1 – M83 „Midnight City”.
Tikmēr, kā tas nereti ar
remiksētājiem ir, paša Trentemoller
kontā ir vien divi studijas albumi, no kuriem pēdējais iznāca 2010.gadā. Šogad
tikšot izdots trešais ieraksts ar nosaukumu „Lost”, un klāt tā pirmais singls
„Never Stop Running”. Interesanti, ka viesvokālista lomā šeit iejuties The Drums līderis Džonijs Pīrss. Kā jau
rakstīju pērn, grupa paņēmusi mazu pārtraukumu, kura laikā Pīrss plāno izdot
solo plati šogad. Nemaz nebūtu slikti, ja tajā mēs sagaidītu kaut ko līdzīgu
šim – The Drums gaišu liriskumu komplektā ar labi nostrādātu un plaši skanošu electro/pop.
(from f/c LP
"Purple Skies, Toxic River, out in June)
No leģendārajiem stāstiem par
Maiklu Džeksonu līdz pat nupat izdotajam Daft Punk jaunajam albumam –
perfekcionisms profesionālu mūziķu vidū nav sveša parādība. Daudz retāki ir
gadījumi, kad šī īpašība piemīt jaunpienācējiem mūzikā. Austrālijas
galvaspilsētas Kanberas mūziķis Bobijs Kills jeb TV Colours divreiz esot pabeidzis debijas albuma ierakstu un...
divreiz to iznīcinājis, lai atkal sāktu no jauna. Beidzot Kills laikam ir
apmierināts ar paveikto, jo tuvāko nedēļu laikā beidzot izdos loloto albumu
„Purple Skies, Toxic Rivers”. Pirmais singls „Beverly” tiešām izklausās gan
piepildīts un nostrādāts, gan himnisks un melodisks, muzikāli atsaucot atmiņā
vienu no 2012.gada spēcīgākajiem ierakstiem rokmūzikā – Japandroids plati „Celebration Rock”.
Par 2012.gada spožāko hītu
hip-hop lauciņā un vispār vienu no pērnā gada Top 20 singliem parūpējās
Kalifornijas reperis Kvinsijs Metjū Henlijs jeb Schoolboy Q. Šobrīd mūziķis strādā pie turpinājuma, un pagājušās
nedēļas nogalē kādas NBA spēles laikā tika prezentēts jauns Schoolboy Q
skaņdarbs „Hell of a Night”, ko producējis Dj
Dahl. Minētais hīts „Hands on the Wheel”, kas bija atrodams viņa pērnā gada
albumā „Habits & Contradictions”, būtībā bija himna alum, zālei, ballītēm
un seksam. Līdzīgā manierē ieturēts arī „Hell of a Night”, kas varētu būt
radio-draudzīgākais Schoolboy Q singls pagaidām.
