A-LIST: Sigur Ros - Brennisteinn

Sigur Ros - "Brennisteinn" [XL]

(from f/c LP "Kveikur", out June 17th)

Kad nedēļas sākumā kārtējā dāma sarunā ar mani pauda milzu prieku par to, ka šogad Positivus uzstāsies Sigur Ros, sāku aptuveni uzskaitīt, cik no man pazīstamiem cilvēkiem to jau ir teikuši. Saskaitīju aptuveni desmit meitenes un NEVIENU vīriešu kārtas pārstāvi. Gluži pretēji – kāds Radio NABA kolēģis pērn ap Ziemassvētkiem man apgalvoja, ka „Sigur Ros tak ir geju muzons...”.

Minēto frāzi, kā arī to, kāpēc vēl līdz pagājušajai piektdienai man nekādu sajūsmu neizsauca ziņa par Sigur Ros piedalīšanos Baltijas valstu lielākajā mūzikas festivālā šogad, var saprast. Jā, nebija slikti pēdējie divi grupas albumi; jā, tīri atzīstami vērtējams arī Jonsi solo iznāciens 2010.gadā, taču tas viss tomēr neatstāja sajūtu, ka... gribas TO kaifu, ko grupa spēja dot pirms desmit un vairāk gadiem. Domāju, ka līdzīgi jūtošiem cilvēkiem kā saldais ēdiens pirms septiņām dienām nāca jaunākais Sigur Ros singls „Brennisteinn”. Lai arī ar distancīti, bet tomēr šeit ir sajūtams tas Islandes skarbums un eksplozīvā enerģija, ar ko post-rock kolektīvs izpelnījās mīlestību 90’to gadu izskaņā. Esmu atkal ieintriģēts.

Mount Kimbie - Made to Stray

Mount Kimbie - "Made to Stray" [Warp]

(from f/c LP "Cold Spring Fault Less Youth", out May 27th)

Ar ziņām par maijā gaidāmu jaunu albumu un tā pirmo, ļoti daudzsološo singlu „Made Me Stray” nedēļas sākumā atzīmējās Londonas IDM duets Mount Kimbie, ko veido Kais Kampos un Doms Meikers. Abi iepazinās tikai pirms pieciem gadiem, studējot vienā universitātē, taču ļoti ātri iekaroja vietu tolaik apgriezienus tikai uzņemošajā minimal/ambient/post-dubstep mūzikas scēnā. 2010.gada debijas albums „Crooks & Lovers” izpelnījās ļoti spēcīgas atzīmes no prestižākajiem mūzikas žurnāliem. Tikmēr „Made To Stray” ar minimālo, bet uzkrītoši maršējošo ritmu ir vistuvāk deju mūzikai esošais singls Mount Kimbie diskogrāfijā.

Pure X - Someone Else

Pure X - "Someone Else" [Acephale]

(from f/c LP "Crawling Up the Stairs", out May 13th)

Lai gan Teksasas apvienības nosaukums slengā apzīmē pavisam citas narkotiskas ietekmes vielu, Pure X 2011.gada debijas albums „Pleasure” drīzāk raisīja tādu maigu, mierpilnu vakara zaļganās pīpes nokrāsu. Mazāk lo-fi, vairāk country, bet līdzīgas iezīmes bija arī maijā gaidāmā otrā albuma „Crawling Up The Stairs” ievadošajā dziesmā „Things In My Head”. Toties pilnīgi cits stāsts ir ar jaunāko singlu „Someone Else”.

„Come on, burn me / Until this body is dust / Oh, come on, make me feel something / Baby, I don’t give a fuck,” vibrējošās skumjās, kas balansē uz apātijas robežas, dzied solists Neits Greiss, līdz izskaņā tomēr uzsprāgst dusmās: „You know I earned it / So come on, give me all your love”. Saturiski noteikti smeldzīgākais un interesantākais Pure X singls.

A-LIST: Majical Cloudz - Childhood's End

Majical Cloudz - "Childhood's End" [Matador]

(from f/c LP "Impersonator", out May 27th)

Par Kanādas Majical Cloudz pirmoreiz dzirdējām gandrīz precīzi pirms gada, kad kopā ar savu tautieti, leibla biedreni un vienkārši labu paziņu Grimes tapa singls „Song For Ric” – veltījums tolaik tikko tapušajam jaunās mūzikas blogam Ad Hoc. Tolaik tas vēl bija Monreālas mūziķa Devona Velša solo projekts, taču jau dažus mirkļus vēlāk pārtapa par duetu, pievienojoties Metjū Oto. Pērnā gada izskaņā abi izdeva arī debijas EP „Turns Turns Turns”, kam maijā sekos arī debijas albums „Impersonator”.

Tas tiek ievadīts ar strukturāli pagaidām noteikti spēcīgāko Majical Cloudz skaņdarbu „Childhood’s End”. Ja minētajā EP duets ne ar ko daudz neatšķīrās no Autre Ne Veut un How To Dress Well, tad šis singls, pateicoties izteiksmīgajam un uzstājīgajam Velša vokālam, ir kas ļoti interesants un grūti vārdos ietērpjams. Brīžiem drīzāk deklamācija nekā dziesma, „Childhood’s End” ar savu pamatīgumu un pārliecību tā piesūc uzmanību, kā fonā paliek būtībā stipri melnais dziesmas teksts par bērnību, dzīvi un nāvi.

Itasca - Four At Rest

Itasca - "Four At Rest" [Sloow Tapes]

(from f/c cassette "Proto", out in April)

Man jau tā ļoti saista depresīvas vai citādi psiholoģiski sačakarētas sievietes (ar šo mīklu pat mana psihoterapeite īsti netika galā...), bet, ja vēl viņas izpaužas mūzikā, tad sirds pavisam atmaigst. Neņemos spriest par Kailas Koenas, kas agrāk uzstājās ar segvārdu Sultan, psiholoģisko stāvokli, bet viņas dziesmas ir gaužām skumjas. Pirms dažiem gadiem nomainījusi dzīvesvietu no Ņujorkas uz Losandželosu, mūziķe pieņēma arī jaunu skatuves vārdu – Itasca. Aprīlī iznāks jaunās dāmas albums „Proto” kasetes formātā, ko šobrīd ievada visnotaļ grūtsirdīgs singls „Four at Rest”.

A-LIST: Binary - G.O.D.

Binary - "G.O.D." [self-released]

(from f/c EP "Amber", out April 1st)

Lai arī deviņdesmitajos ir iznākuši divi no visu laiku izcilākajiem rokmūzikas albumiem, šī desmitgade kopsummā nevar lepoties ar milzīgāko ietekmi ģitārmūzikā. Tamdēļ nav brīnums, ka divdesmit gadus vēlāk tikai atsevišķu jauno grupu skanējumā var atrast mežonīgo 90’to atskaņas. Viena no tādām ir Londonas kvartets Binary.

Grupas karjera pagaidām attīstījusies diezgan straujiem soļiem. Tikai pirms gada iznāca debijas singls „Prisoner”, kam uzreiz sekoja lielas turnejas kopā ar A Place To Bury Strangers un Marily Manson. Tieši pēdējo asums un Nine Inch Nails agrīnais industriālisms vistiešāk saklausāmi Binary singlos. Tiesa, nedaudz atšķirīgs ir jaunākais singls „G.O.D.”, kas ir melanholiskākais un arī iespaidīgākais grupas darbs pagaidām.

Gabriel Bruce - Greedy Little Heart

Gabriel Bruce - "Greedy Little Heart" [Mercury]

(from f/c LP "Love In Arms", out May 6th)

Jau pirms gada atzīmējies vairākos britu mūzikas žurnālos, maijā sākumā debijas albumu nobriedis izdot jaunais Londonas mūziķis Geibriels Brūss, kas iepriekš bija grupas Loverman līderis. Presē Brūss visbiežāk pielīdzināts Nikam Keivam un Leonardam Koenam, taču viņa jaunākajā singlā „Greedy Little Heart” drīzāk saklausāmas 80’to gadu Brūsa (get it?) Springstīna nianses. Tas šoreiz ir kompliments – singls ir tiešām lipīgs, melodisks un pavasarīgi saulains.

Active Child - Evening Ceremony

Active Child - "Evening Ceremony" [Universal]

(from f/c OST "The Host", out now)

Šodien tāda filmu skaņu celiņu diena. Jau stāstīju, ka aprīlī iznāks M83 veidots saundtreks sci-fi (latviski būtu „zin-fan”) kinolentei „Oblivion”, savukārt pirmdien veikalos nonāca tīņu ziepju operas „The Host” muzikālais pavadījums. Starp dažiem pabriesmīgiem izpildītājiem tajā var atrast arī Losandželosas mūziķi Patu Grossi jeb Active Child, par kuru nekas nebija dzirdēts kopš ļoti solīdā 2011.gada albuma „You Are All I See”. Viņa pienesums „Evening Ceremony”, lai arī būtiski neatšķiras no iepriekšējiem mūziķa singliem, ir ļoti skaists darbs.

Young Galaxy - New Summer

Young Galaxy - "New Summer" [Paper Bag]

(from f/c LP "Ultramarine", out April 8th)

Jau pēc nepilnām divām nedēļām iznāks ceturtais Kanādas indie-pop kolektīva Young Galaxy studijas albums „Ultramarine”, kas gluži tāpat kā 2011.gada „Shapeshifting” tapis sadarbībā ar zviedru producentu Denu Lisviku. Turpinot tradīciju katru mēnesi piedāvāt jaunu dziesmu (janvārī tika izdots „Pretty Boy”, bet februārī – „Fall For You”), Young Galaxy ir klāt ar trešo singlu „New Summer”.

Club 8 - Stop Taking My Time

Club 8 - "Stop Taking My Time" [Labrador]

(from f/c LP "Above the City", out May 21st)

Gada sākumā pamatīgi samulsināja zviedru indie-pop duets Club 8, izdodot sev netipiski drūmu, pat depresīvu skaņdarbu ar tam labi piestāvošu nosaukumu „Kill Kill Kill”. Tolaik minēju, ka tas varētu būt atsevišķs singls kādam īpašam projektam, bet izrādās – nē, tas bija ievads gaidāmajam astotajam albumam „Above The City”, kas tiks izdots maijā. Pilnīgā depresijā Club 8 gan nav ieslīkuši. Albuma otrais singls „Stop Taking My Time” jau ir daudz tipiskāks zviedru electro-pop.