NEDĒĻAS SINGLS

Jāsaka, ka, lai arī šonedēļ atkal ienāca veseli 16 jauni singli, no tiem nebija neviens tāds, dēļ kura AMG juktu prātā. Tomēr, protams, savu favorītu esam izvēlējušies. Tāpēc šīs nedēļas AMG singls ir:

ANE BRUN - "The Puzzle"

[DeTerMine Records; 18/05/2009]
AMG rating: 8/10

Apraksts par dziesmu un tā videoklips atrodams šeit.


Vēl šonedēļ:

The Horrors - "Who Can Say" [XL; 11/05/2009]
AMG rating: 8/10

Kleerup feat Titiyo - "Longing For Lullabies" [Positiva ; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Deerhunter - "Rainwater Cassette Exchange" [4AD; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Grizzly Bear - "Two Weeks" [Warp; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Ladyhawke - "Back Of The Van" [Island; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

The Twilight Sad - "Reflection Of The Television" [free download; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Plugs - "All Them Witches" [Kill 'Em All; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Dizzee Rascal & Armand Van Helden - "Bonkers" [XL; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

Datarock - "Give It Up" [Nettwerk; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

Major Lazer feat Santigold - "Hold The Line" [free download; 20/04/2009]
AMG rating: 6/10

Graham Coxon - "Sorrow's Army" [Transgressive; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

White Denim - "Mirrored And Reverse" [free download; 11/05/2009]
AMG rating: 6/10

Marilyn Manson - "Arma-Goddamn-Motherfuckin-Geddon" [Interscope; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

Daniel Merriweather - "Red" [Columbia; 18/05/2009]
AMG rating: 5/10

Regina Spektor - "Laughing With" [Sirel; 18/05/2009]
AMG rating: 5/10

The Killers - "The World We Live In" [Island; 18/05/2009]
AMG rating: 5/10

SINGLI - Ceturtdiena, 21.maijs

The Horrors - "Who Can Say"

[XL; 11/05/2009]
AMG rating: 8/10

Līdzīgi kā gadījumā ar Grizzly Bear, arī šis principā otrais singls no grupas jaunākā studijas albuma („Primary Colours” – iznāca mēneša sākumā), taču oficiāli – CD versijā – pirmais. Tikai atšķirībā no Grizzly Bear, šoreiz oficiālais singls ir pat VĒL labāks par pirms tam par velti piedāvāto „Sea Within A Sea”. Pirmkārt, šis ir krietni radio-draudzīgāks, otrkārt, krietni pozitīvāks, treškārt – VĒL attālinātāks no tā, ko grupa piedāvāja savā debijas platē pirms diviem gadiem. Patiešām jākož pirkstos, ka vēl nav sanācis noklausīties grupas jaunāko veikumu. Būs nākamnedēļ jāatrod tam laiks. Izskatās, ka šeit būs tas retais gadījums, kad otrais albums krietni pārspēj pirmo.




VĒL ŠONEDĒĻ:

The Twilight Sad - "Reflection Of The Television" [free download; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Plugs - "All Them Witches" [Kill 'Em All; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

White Denim - "Mirrored And Reverse" [free download; 11/05/2009]
AMG rating: 6/10

Regina Spektor - "Laughing With" [Sirel; 18/05/2009]
AMG rating: 5/10

The Killers - "The World We Live In" [Island; 18/05/2009]
AMG rating: 5/10

ALBUMS - Passion Pit - "Manners"

PASSION PIT – „Manners”

Release date: 18/05/2009
Label: Columbia
AMG rating: 8/10

Vēl šorīt modos ar domu, ka nu vismaz ar albumu apskatu šai nedēļai problēmu nebūs, jo līderis tak skaidrāks par skaidru – Manic Street Preachers šonedēļ laiduši klajā savu spēcīgāko albumu pēdējos desmit gados – kādi tur vēl jautājumi! Aha, kā tad... lika pagaidīt!

Daudz jau šogad runāts par vieniem no gada labākajiem debitantiem Passion Pit, bet nu īsumā tad vēlreiz par svarīgāko. Grupa radusies tikai pirms diviem gadiem Masačūsetā. Tās sastāvā darbojas pieci cilvēki, taču galvenais dziesmu un idejas autors ir grieķu izcelsmes amerikānis Maikls Angelakos.

Pirmoreiz par Passion Pit izdzirdēju pērnā gada nogalē, kad ASV (Eiropā – šī gada sākumā) iznāca grupas debijas EP jeb mazā platīte ar pieciem trekiem „Chunk of Change”. Tā bija interesanta ne tikai ar to, ka Passion Pit spēlētais indie electro-pop būtiski leca laukā no citiem šī stila pārstāvjiem ar savu nepieradinātību, bagātīgo skanējumu un interesanto Angelakos dziedāšanas manieri, bet arī ar stōriju. Proti, Angelakos šo EP sākotnēji bija radījis kā dāvanu Valentīna dienā savai mīļotajai meitenei. Laikam jau kaut kas ar to meiteni riktīgi nebija, jo nu vairs abi nav kopā...

„Chunk of Change” slavas dziesmas dziedāja visas pasaules kritiķi, Passion Pit dēļ šī EP arī iekļuva BBC „Sound of 2009” aptaujas desmitniekā, taču AMG kaut kā līdz galam šis ieraksts neuzrunāja, un arī tagad, ja godīgi, es šai platei piešķirtu tos pašus 6/10. Nu ok, vāārbūt tomēr 7 no 10.

No pieminētā EP grupas debijas albumā „Manners”, kurš veikalos pieejams no pirmdienas, iekļauta vien dziesma „Sleepyhead”, ko arī var uzskatīt par grupas lielāko hītu. To savām reklāmas vajadzībām jau pamanījušies izmantot MTV un Play Station, kā arī 2008.gada labāko klipu topā iekļāva prestižais pitchforkmedia.com. Kritiķi, kas „Manners” albumu tomēr vērtē atturīgi (jāsaka, tādu gan nav daudz) norāda, ka tas arī jūtams skaņas ziņā – „Sleepyhead” ar savu minimālistisko piedziedājumu tomēr atšķiras no pārējā albuma. Jā, dziesma nenoliedzami ir viena no lielākajām albuma pērlēm ar savu himnisko piedziedājuma „āāāā...”, bet... Tādu pērļu te ir PILNS!

Godīgi sakot, vienīgais ne īpaši uzrunājošais un izteiksmīgais gabals, manā skatījumā, atrodams pašā tā sākumā – ievadošais „Make Light”, kas var radīt nepareizu priekšstatu par visu albumu. Kaut gan no otras puses – klausoties albumu trešo reizi, jau šķiet, ka arī „Make Light” ir vietā un nostrādāts godam. Pēdējo teikumu vispār var attiecināt uz visu albumu, un te nu man jāpiekrīt par visiem 100 procentiem mūzikas portālam clashmusic.com – albums ar katru nākošo klausīšanās reizi atklāj kaut ko jaunu, un tā jau ir augstas klases pazīme!

Sekojošais „Little Secrets” jau ir pumpējošāks, saulaināks un dejojamāks, taču pirmā īstā sirds ietrīsēšanās ir pie trešās dziesmas „Moth’s Wings”. Turklāt jau atkal – gabals iesākas it kā necili, taču tad pēkšņi ieskanas tik nenormāli mīļš klavieru meldiņš, ka sirds burtiski izkūst uz līdzenas vietas. Un arī šo var teikt visa albuma kontekstā – ne viena vien dziesma sākas neuzkrītoši, nupat jau šķiet: „Re, tomēr viens necils skaņdarbs albumā”, kad pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm parādās kāda ekselenta sintezatora partija vai vienkārši sapņainas skaņas vai kas cits, un tu saproti – nē, tieši otrādāk – arī ŠIS gabals ir viens no labākajiem albumā. Te labākais piemērs varētu būt plates vidusdaļā atrodamais „Swimming in the Flood”, kas ir viena no skaistākajām pop dziesmām, ko šogad esmu dzirdējis.

Ja man jāraksturo Passion Pit muzikāli, tad es laikam varētu pateikt tikai vienu teikumu – iedomājieties, ka klausāties Animal Collective vispopsīgāko albumu, kas tapis ciešā sadarbībā ar MGMT un Friendly Fires. Jā, lai arī Passion Pit ir ierindojami tā dēvētajā indī electro-pop lauciņā, kas deva tik daudz labu debitantu pagājušogad (Cut Copy, MGMT, daļēji arī Friendly Fires) un turpina dot šogad (šomēnes vien – Golden Silvers, Fenech Soler, Tommy Sparks...), visvairāk „Manners” asociējas ar eksperimentālā roka pārstāvjiem Animal Collective. Pie vainas laikam būs kopīgais skaņu kokteilis, kas brīžiem pat ir grūti sagremojams (tiesa gan, ar to visu galā tikt palīdz perfektās melodijas un naivais labsirdīgums, kas staro no šī albuma), kā arī abu grupas solistu līdzīgais dziedājums.

Vienā vārdā – IESAKU! Un ļoti sirsnīgi! Viens no gada ierakstiem par visiem simts procentiem!

Slavenais "Sleepyhead" video:

SINGLI - Trešdiena, 20.maijs

Kleerup feat Titiyo - "Longing For Lullabies"

[Positiva ; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Ko es vakar tur muldēju par AMG apsēstību ar skandināviem?! Muļķības! Šodienas labākais skaņdarbs pieder... zviedru producentam Andreasam Klērapam aka Kleerup! :-)

Patiesībā „Longing For Lullabies” iznāca jau pagājušā gada pavasarī, taču man nezināmu iemeslu dēļ šī laiskā, mīlīgā, Robinas „With Every Heartbeat” atgādinošā dziesmiņa īpašu uzmanību tā arī neizpelnījās. Un arī AMG tai pagāja garām.

Šonedēļ uz slavenā deju mūzikas leibla Positiva Records ir atkārtoti iznācis šis singls, ar jauniem remiksiem, un nu ir īstais brīdis tam pievērst uzmanību. Protams, šo ne tuvu nevar salīdzināt ar pirms diviem gadiem mūsu un arī Jūsu prātus un sirdis veldzējošo, fantastisko „With Every Heartbeat” (atgādinu, ka arī pie šīs dziesmas savu roku ir pielicis Kleerup), taču šis ir gana pozitīvs un gana vasarīgs, lai papildinātu labāko dziesmu krājumus 2009.gada maijā.

Starp citu, vokāls šajā dziesmā pieder zviedru dziedātājai Titiyo, kas prātā palikusi no 2001.gada, kad viņas līdz šim vienīgais singls AMG – dziesma „Come Along” aizsniedzās līdz augstajai 4.vietai.




Grizzly Bear - "Two Weeks" [Warp; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Šis ir vēl viens no šīs nedēļas singliem, kas pavisam noteikt reāli pretendēs uz iekļūšanu maija mēneša topā. Ja pavisam godīgi, tad man joprojām vairāk simpatizē aprīlī par veltie piedāvātais „Cheerleader”, bet arī pirmais oficiālais Grizzly Bear singls no pēc nedēļas gaidāmā jaunā albuma „Veckatimest” vieš cerības, ka šī plate būs tiešām tik īpaša, kā par to izsakās tie, kas to jau dzirdējuši...


Ladyhawke - "Back Of The Van" [Island; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Lady GaGa, Lady Sovereign, Ladytron.... Sāk jau jukt, kas īsti bija Ladyhawke. Āā, pareizi, tā bija tā jaunā dāma no Jaunzēlandes, īstajā vārdā Pipa Brauna, kas pērn izdeva visai gaumīgu debijas albumu un no tā nāca trīs nosacīti hīti AMG pērn - „Paris Is Burning”, „Dusk Till Dawn” un „Delerium”. Slavu meitene ieguva ar pirmo no pieminētajiem skaņdarbiem, taču pirms tā 2008.gada sākumā tika izlaists singls „Back of the Van”. Tagad īstais brīdis to pārizdot, un, jā... arī to var uzlikt uz popmūzikas saldumu galda.



Vēl šodien:

Major Lazer feat Santigold - "Hold The Line" [free download; 20/04/2009]
AMG rating: 6/10

Graham Coxon - "Sorrow's Army" [Transgressive; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

Marilyn Manson - "Arma-Goddamn-Motherfuckin-Geddon" [Interscope; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

ALBUMS - Manic Street Preachers - "Journal For Plague Lovers"

MANIC STREET PREACHERS – „Journal For Plague Lovers”

Release date: 18/05/2009
Label: Columbia
AMG rating: 8/10

Laikam jau svētīgi, ka ļoti ilgu laiku nebiju klausījies neko no saviem 90’to gadu iecienītākajiem rokmūzikas albumiem. Pēdējā laikā daudzām slavenām un jau sen sevi pierādījušām grupām modē ir pirms katra jaunā albuma vēstīt par „atgriešanos pie saknēm”. Pirms „Journal For Plague Lovers” no Manic Street Preachers neko tādu intervijās nelasīju (varbūt pavirši lasīju?). Taču jaunais albums ir viens no lieliskākajiem 90’to gadu alternative rock paraugiem.

Daudzviet jau mūzikas presē ir aprakstīts par to, kam un kāpēc ir veltīts „Journal For Plague Lovers”. 1995.gada 1.februārī, tikai dažus mēnešus pirms albuma „The Holy Bible” izdošanas, bez vēsts pazuda grupas ģitārists Ričijs Edvards. Lai gan tā arī līdz pat šai dienai nav zināms, kas ar viņu patiesībā notika, pagājušā gada novembrī Edvardsu pasludināja par mirušu. Jaunajā albumā visas dziesmas sacerētas, izmantojot Edvardsa neilgi pirms savas pazušanas atstātos dzejoļus. Arī albuma vāciņu radījusi tā pati māksliniece, kas radīja „The Holy Bible” vāciņu. Pat par producentu „Journal For Plague Lovers” tika izvēlēts Stīvs Albini, par kura darbu pie Nirvanas slavenā ieraksta „In Utero” (1993) esot tā sajūsminājies Edvards.

Manic Street Preachers sakarā laikam jau jāsāk ar to, ka man šī grupa nesākās ar slavenajiem „Generation Terrorists” (1992) vai „The Holy Bible” (1995), bet gan ar viņu komerciāli visveiksmīgāko plati – 1998.gada „This Is My Truth, Tell Me Yours”, kuras singli sasnieguši vislielākos MSP panākumus AMG topos. Laika gaitā esmu pārskrējis pāri arī visam, ko velsiešu kvartets izdeva pirms tam, taču, jāsaka godīgi, nekad tā īsti neesmu atradis laiku tajā iedziļināties.

Un varbūt te arī ir atbilde, kāpēc es tik ļoti esmu sajūsmā par šo ierakstu. Manuprāt, tas no visiem pēc-this-is-my-truth darbiem ir vispatiesākais, nesamākslotākais un tīrākais rock ieraksts. No vienas puses pat ļoti žēl, ka grupa pieņēmusi lēmumu no „Journal For Plague Lovers” neizdot nevienu singlu, jo, manā skatījumā, te ir PILNS ar potenciālajiem hitiem, kurus korī dziedāt līdzi koncertos. Nu kaut vai mīlīgais „Jackie Collins Existential Question Time” ar līdz smieklīgumam vienkāršo piedziedājuma „Oh mummy, what’s a Sex Pistol?/ Oh mummy, what’s a Sex Pistol?” vai „Marlon J.D.” un tā no pirmās reizes pielīpošo „So see, so see / Marlon J.D.”.

Turklāt Maniki šajā platē tikuši pilnībā vaļā no kādas citas problēmas, kas nereti piemeklē rokgrupas, kas cenšas spēlēt īstu rokmūziku. Proti, šeit absolūti nav griezīgu ģitāru, daudz neciešami skaļu skaņu, bet maz melodiju. Ir tieši otrādāk – šis ir viens no melodiskākajiem Manic Street Preachers albumiem ever. Un teksti...

Jā, protams, ja runājam par „Journal For Plague Lovers”, tad pavisam noteikti pirmkārt ir jārunā par liriku un līdz ar to arī tas autoru. Nav noslēpums, ka Ričijs Edvards bija cilvēks, kas diezgan pamatīgi cieta no depresijas, kas izpaudās arī sevis graizīšanā un kropļošanā. Nu jau par leģendāru ir kļuvusi 1991.gada intervija žurnālam NME, kuras laikā, atbildot uz žurnālista skepsi pret Manic Street Preachers mūziku un tās nopietnību pretendēt uz kaut ko, Ričijs vienkārši paņēma žileti un iegrieza sev rokā uzrakstu „4 REAL”. Pēc intervijas tam tika uzliktas 17 šuves... Arī vēlākajās intervijās Edvards atzinis, ka viņam patīk sevi graizīt, jo „kad es to daru, jūtos uzreiz labāk”.

Ričijs Edvards un slavenais griezums "4 REAL"

Vairāki dzejoļi, kas izmantoti šajā albumā ir tapuši arī psihiatriskajās iestādēs, kurās šad tad Edvards bija spiests paviesoties. Tā arī tapusi, piemēram, „She Bathed Herself in a Bath of Bleach” lirika, kas ir viena no aizkustinošākajām („She'd walk on broken glass for love/ She thought burnt skin would please her lover/ To keep love alive and lust beside/ Kind people should never be treated like...”). Kā zināja stāstīt grupas basģitārists Nikijs Vairs, tad Edvards tur iepazinies ar vairākiem cilvēkiem un pacietīgi uzklausījis viņu dzīvesstāstus, vēlāk tos pārvērtis stāstos un dzejā.

Tomēr vissmagākā šajā kontekstā, BET arī diemžēl visneveiksmīgākā visā albumā ir noslēdzošā „William’s Last Words”, ko 2009.gada Manic Street Preachers ir... atvainojiet, bet sajājuši! Nikijs Vairs intervijā atzina, ka pie šīs dziesmas ir strādāts vissmagāk un tā nekā nav padevusies. Beigu beigās grupas solists Džeimss Dīns Bredfīlds pat atteicies to izpildīt, tāpēc vokāls šajā dziesmā pieder Vairam. Lieta tāda, ka šīs dziesmas teksts visnotaļ ļoti izklausās pēc pašnāvības vēstules... Lai arī Vairs ir kategoriski pret šādu nostāju, Bredfīlds ir izteicies, ka arī viņš šo dzejoli interpretē tieši tā (iespējams, tāpēc arī nav spējis to iedziedāt...). Tāpēc, manuprāt, šo skaņdarbu pārvērst par vispopsīgāko salonmūzikas dziesmu platē nebija īsti gudri... Kaut kā tomēr prasījās mazliet skumjāka un depresīvāka kopaina, bet no otras puse... Hei, varbūt Ričijs Edvards no mākoņmaliņas skatās, smaida un svilpo līdzi:

Isn't it lovely, when the dawn brings the dew?

I'll be watching over you

Isn't it lovely, when the dawn brings the dew?

I'll be watching over you

Goodnight my sweetheart

Until we leave tonight

Hold me in your arms

Wish me some luck as you wave goodbye to me

You're the best friends I ever had

Leave me, go Jesus

I love you, yeah I love you

Just let me go

I even love the devil

For yes he did me harm

To keep me any longer

'Cos I'm really tired

I'd love to go to sleep and wake up happy

Yeah I'm really tired

I'd love to go to sleep and wake up happy,

Wake up happy.

Divas dziesmas no jaunā albuma.

LIELISKS IERAKSTS! Viens no mēneša spožākajiem darbiem.

SINGLI - Otrdiena, 19.maijs

Ane Brun - "The Puzzle" [DeTerMine Records; 18/05/2009]

AMG rating: 8/10

Neklausoties dziesmas, no malas varētu šķist, ka AMG pēdējā gada laikā ir radusies kāda apsēstība ar skandināvu (pamatā – zviedru un norvēģu) mūziku. Turklāt, lielākoties, meiteņu un sieviešu izpildījumā.

Lūk, vēl viens debešķīgs ieraksts no kādas norvēģu dāmas Anes Brunas, kas gan mūzikā nav pirmo dienu ar pīpi uz jumta. Patiesībā albums „Changing of the Seasons”, no kura nāk šis konkrētais singls, ir jau ceturtais Anes karjerā. Tas klajā nāca pirms vairāk nekā gada. Ar mūziku meitene gan sākusi nodarboties vēl senāk – pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Ane pirmoreiz paņēma rokās ģitāru un uzstājās kā ielu muzikante Spānijā. Nu jau krietnus gadus Ane dzīvo Stokholmā un sadarbojas ar dažādiem skandināvu mūziķiem (tai skaitā, norvēģu supergrupu A-ha), kā arī izdod savus solo ierakstus.

„The Puzzle” ir skumjš stāsts par mīlestību („I walked into love/I walked into a minefield I never heard of”), kas tikai skandināvietēm tipiskā dziedāšanas manierē skan īpaši baisi un spokaini. Skudriņas uzdzenoša dziesma un vēl viens patīkams atklājums.

Annie - "Anthonio" [Pleasure Masters; 11/05/2009]
AMG rating: 7/10

Vēl šodien ieteiktu pievērst uzmanību arī dziedātājai Annijai (starp citu, ARĪ norvēģietei!) un viņas electro darbam „Anthonio” no septembrī gaidāmā otrā studijas albuma „Don’t Stop”. Popsīgs, bet ļoti sirsnīgs un vasarīgs, dejojams gabals. Stāsts par Anijas mīlas romānu Brazīlijā ar pusi vārdā Antonio. Dziesma beidzas ar vārdiem: „It may come as a suprise / My baby has your eyes”… :)

Vēl šodien:

Deerhunter - "Rainwater Cassette Exchange" [4AD; 18/05/2009]
AMG rating: 7/10

Dizzee Rascal & Armand Van Helden - "Bonkers" [XL; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

Datarock - "Give It Up" [Nettwerk; 18/05/2009]
AMG rating: 6/10

Daniel Merriweather - "Red" [Columbia; 18/05/2009]
AMG rating: 5/10

ALBUMS - British Sea Power - "Man of Aran"

BRITISH SEA POWER – „Man Of Aran”

Release date: 18/05/2009
Label: Rough Trade
AMG rating: 5/10

British Sea Power pagājušogad ar savu trešo studijas albumu „Do You Like Rock Music?” beidzot iepeldēja meinstrīmā, izpelnoties arī nomināciju Mercury Music balvai kā gada vērtīgākais ieraksts Lielbritānijā un nopelnot AMG vērtējumu kā Top 10 albums 2008.gadā. Tiesa, kā jau tas mēdz būt ar komerciāli veiksmīgiem albumiem – fani un atsevišķi mūzikas kritiķi rauca pieri... Pitchforkmedia pat atļāvās albumu novērtēt nevis ar skaitli, bet gan ar atzīmi „U2”, tādējādi uzskatāmi paužot viedokli, kuras grupas kurpēs grib iekāpt British Sea Power...

„Man of Aran” ir ļoti grūti vērtējams albums, tāpēc šoreiz varbūt nevajadzētu pārāk lielu vērību pievērst AMG novērtējumam. Lieta tāda, ka šis ir t.s. skaņu celiņš filmai, kuru es diemžēl tā arī neesmu redzējis. Un vērtēt gandrīz instrumentālu mūziku filmai bez vizuālajiem aspektiem ir praktiski neiespējami. Turklāt filma šoreiz ir dokumentāla, turklāt melnbalta, turklāt radīta 1934.gadā... Stāsts par salām netālu no Īrijas rietumkrasta, par tās iedzīvotājiem, skarbo ikdienu un cīņu ar sevi un apstākļiem.

Ticu, ka tas viss ļoti perfekti iet kopā – skarbi dokumentāli fakti un šāds diezgan depresīvs un brīžiem pat nomācošs instrumentāls rokmūzikas fons, bet... laikam būs jāsaņemas un jānoskatās filma. Katrā ziņā šo NOTEIKTI nevajadzētu vērtēt kā British Sea Power ceturto albumu, jo tas gluži vienkārši tāds nav. Faniem (grupas vai filmas) noteikti noderēs, pārējiem diez vai ieteiktu...

***

Video: fragments no filmas: