Kurt Vile – "Wakin On A Pretty Daze"
Release date: 08/04/2013
Label: Matador
AMG rating: 8/10
Māksla mēdz radīt maldinošu
priekšstatu par tās autoru. Nīla Janga
un Toma Petija daiļrades ietekmētais
Filadelfijas patriots Kurts Vails,
kurš nekautrējas izdot EP ar vāciņa attēlu, kurā pats redzams piedzēries un
atlūzis, kura daiļradē nereti saklausāmas narkotiskas psihodēlijas iezīmes,
izrādās, ir priekšzīmīgs ģimenes cilvēks. Var arī otrādi paskatīties –
garlaicīgs personāžs uzreiz nenozīmē, ka viņa mūzika būs garlaicīga.
Tā dēvēto dziesminieku lielākā
nelaime ir tā, ka katrs otrais, kam skapī stāv akustiskā ģitāra un ir izdots
vismaz viens singls, sevi pieskaita pie dziesminiekiem. Turklāt indie/folk mūzika, kaut arī ar visādām
piešpricēm, nav tas pateicīgākais mūzikas stils eksperimentiem un novitātēm.
Ilgu ceļu sava skanējuma meklējumos nogājis arī Kurts Vails, kam „Wakin On A
Pretty Daze” ir jau piektais studijas ieraksts, neskaitot vairākus EP un dalību
grupā The War On Drugs.
Līdz šim lielākoties tikai
žanra cienītāju apmīļotam māksliniekam izdot gandrīz 70 minūšu ierakstu ir
visai ambiciozs (lasi – riskants) solis. Taču Vails savus dūžus izmet jau
pirmajā dziesmā – deviņarpus minūšu garajā gandrīz-tituldziesmā
„Wakin On A Pretty Day”, kas mierīgi varētu beigties ap piekto minūti, bet
spītīgi turpinoties apliecina, ka Vailam uzturēt noskaņu un neapnikt ilgākā
posmā padodas bez jebkādas piepūles. Ja albumam izskanot tas piemirstas,
mūziķis to atgādina vēlreiz – pēdējā, desmit minūšu garajā, romantisma
piepildītajā „Goldtone”.
Kādā pasenā intervijā Vails
stāstīja, ka viņam patīk spert mazus solīšus, vērot kļūdas, no tām mācīties un
pašam meklēt savu ceļu. Albums „Wakin On A Pretty Daze” atstāj tieši šādu
iespaidu – pilnīgu mieru, nesteigšanos, teju vai mazu nirvānu, kuru ik pa
laikam satricina kāds ritmiskāks skaņdarbs. No tādiem īpaši izceļams aktuālais
singls „Never Run Away” ar lipīgāko piedziedājumu, kādu Kurts pagaidāms
sacerējis, kā arī „Shame Chamber” ar spalgajiem kliedzieniem starp
piedziedājumu un pantiņu, kas sākotnēji liek pat iztrūkties. Iztrūkties no
patīkama pārsteiguma, nevis miega, jo albuma melodijas ir tik plūstošas, ka neļauj
pat iesnausties. Tās liek paklausīgi šūpoties 70 minūšu garumā.
Veiksmes atslēga, kā zināms,
ir darbs + talants dažādās proporcijās. Kurts Vails noteikti nav no
izcilākajiem talantiem, taču klausīties, kā viņš savā piektajā albumā sasniedz
lielisku rezultātu, ir patiesa bauda. Vēl lielāka bauda ir par to pat nedomāt
un vienkārši ļauties mūzikai, kas ir vienlīdz labs skaņu celiņš kā
priekšzīmīgai atpūtai ģimenes dārzā, tā kopīgai dūmu kūpināšanai ar draugiem no
hipiju apcirkņiem.