ALBUMS - Girls - "Album"

GIRLS – „Album”

Release date: 28/09/2009
Label: Fantasy Trashcan
AMG rating: 8/10

Daudz šķēpu tiek lauzts par vēl vienu šī gada debijas albumu – jaunās San Francisko apvienības Girls debijas plati „Album”. Interesanti, ka ārzemju mūzikas kritiķu vidū vēl nav sanācis lasīt sliktas atsauksmes, tostarp arī tik radikāli atšķirīgu mūzikas mēdiju recenzijās kā amerikāņu Pitchfork.com un britu NME.com. Abi novērtējuši jauno albumu ar 9/10. Piekritīsit, ļoti augsts novērtējums!

Turpretī Latvijā Girls nemīl. To es sapratu pēc komentāriem TVNet.lv, pie kam tādu cilvēku komentāriem, kas, cik zināms, seko līdzi un orientējas mūzikā. Pirms biju pats albumu noklausījies, bija grūti ko iebilst, jo sākotnēji neiepatikās neviens no plates pirmajiem diviem singliem. Taču atlika tikai vienreiz albumu noklausīties, lai parādītos neizpratne par negatīvismu Girls sakarā.

Jā, šis ABSOLŪTI nav novatorisks ieraksts. Faktiski tajā vispār neatradīsit neko tādu, kas tādā vai citādā iesaiņojumā nebūtu jau dzirdēts un baudīts. Tomēr šis pār malām starojošais optimisms, saulainums un aicinājums mesties trakulīgās dejās (atsevišķos gabalos, piemēram, ievadošajā „Lust for Life”) arī mani neatstāja vienaldzīgu.

Muzikāli šis ir kokteilis starp 60’to gadu amerikāņu surf-rock mūziku (ala Beach Boys) un šobrīd tik aktuālo lo-fi stilu. Principā kaut ko attāli, bet tomēr līdzīgu gada sākumā piedāvāja The Pains of Being Pure at Heart, lai gan pēdējais tomēr ir vairāk uz rokmūziku tendēts ieraksts, kamēr šis ir daudz apcerīgāks, hipijiskāks un uz pop mūziku orientēts darbs. Esmu dzirdējis arī nepatiku pret solista Kristofera Ouvena vokālu, bet man šis Elvisu Kostello un Džārvisu Kokeru stipri atgādinošais puisis liekas kā salda un sen nebaudīta odziņa uz tā jau garšīgas kūkas.

Girls dziesmas, lielākoties, ir par... meitenēm, protams! :) Kā intervijā atzina Ouvens, liela daļa debijas albuma materiāla tapusi pēc sāpīgas šķiršanās no kādas meitenes (vai viņas vārds varētu būt Laura?), taču negaidiet šeit ēmo-isku vai depresīvu žēlošanos. Nē, tā vietā Ouvens vietām sarkastiski, vietām rotaļīgi par to pajokojas, un cenšas dzīvot tālāk. Šķiet, labākais šāds piemērs ir viens no maniem albuma favorītiem – „Laura” ar tekstu: „You've been a bitch, I've been an ass / I don't wanna point the finger / I just know I don't wanna do this”. Vietām gan tomēr izlaužas arī salauzta cilvēka sajūtas. Dziesma “Hellhole Ratrace” (mans favorīts #1! Stabili!) sākas ar sekojošu rindiņu: “I’m sick and tired of the way that I feel”…

Pa kreisi - Kristofers Ouvens

Starp citu, Ouvena biogrāfija ir tas, kas visvairāk tiek citēts mūzikas presē, iepazīstinot ar San Francisko kvartetu Girls. Lieta tāda, ka puisim bijusi diezgan smaga bērnība, lai neteiktu vairāk. Piedzimis sektantu „Children of God” („Dieva Bērni”) ģimenē ar visām no tā izrietošajām sekām. Piemēram, Ouvena vecākais brālis, vēl zīdainis būdams, gāja bojā, jo šī „reliģija” gluži vienkārši neatļauj iesaistīt tradicionālo medicīnu... Seko tēva aiziešana no ģimenes, mātes nodarbošanās ar prostitūciju (interesanti, ko par šo saka „Dieva Bērni”?!), un paša Kristofera pievēršanās panku dzīvesveidam...

Varētu gaidīt kādu smagā metāla ierakstu, punk rock albumu, vai kaut ko no Joy Division stilistikas, bet nē – šis ir absolūti pozitīvs un gaišs ieraksts. Interesanti, ka pitchfork.com norāda, ka šis debijas albums esot ierakstīts, puišiem lietojot „jebkādas tabletes, kas pagadījušās pa rokai”. Ja tas nav izdomājums, tad es vēlos zināt, kādā saulstaru aptiekā iepērkas Girls!

Vienā lietā gan es esmu vienisprātis ar amerikāņu kolēģiem. Klausoties šo ierakstu, nav nekādas vajadzības zināt plašo Kristofera Ouvena dzīvesstāstu, jo to gluži vienkārši var saprast dziesmās, klausoties starp rindiņām. Jā, tās nav nedz depresīvas, nedz nomācošas, taču nepamet sajūta, ka šeit ir KAUT KAS tāds, kas rodas ļoti reti. Diemžēl tik reti, ka es neticu, ka Girls spēs atkārtot šī albuma panākumus. Pat vēl vairāk. Kaut kāda baisa līdzība visā šajā veiksmes(?!?) stāstā ir ar... Kurtu Kobeinu. Tpu, tpu, tpu...

Jebkurā gadījumā šis IR ieraksts, ko es Jums silti iesaku. Šis paliek atmiņā.

P.S.EDIT(!) Nupat kā apskatījos arī wikipedia.org Girls lapu, un, jā... Puikas esot slaveni ar savu mīlestību pret narkotiskajām vielām, turklāt nemaz to neslēpjot. Pirchfork nemelo.

"Hellhole Ratrace" oficiālais video:

NEWS: Animal Collective gaidāms jauns singls

Joprojām nav nekādas saprašanas, kas tas par gaidāmo ierakstu "Fall Be Kind", kas joprojām atrodams amazon.com lapā un tiek piedāvāts par CD albuma tipisko cenu, taču šobrīd toties ir saņemta arī kāda oficiāla vēsts no Animal Collective ierakstu kompānijas Domino Records.

Minētajā 8.decembrī iznāks trešais singls no albuma "Merriweather Post Pavillion". Tā būs plates noslēdzošā dziesma "Brothersport". Singls būs pieejams MP3 un vinila plates formātā, kur b-puses skaņdarbs būs "Bleeding". Joprojām gaidām ziņas par mistisko "Fall Be Kind"...

BREAKING NEWS: Animal Collective decembrī jauns ieraksts?!

Nupat kā AMGmusic saņēmis pagaidām neapstiprinātu informāciju, ka šī gada viena no atzītākajām un veiksmīgākajām grupām Animal Collective, iespējams, decembrī izdos jaunu ierakstu. Tādā gadījumā tas būtu jau grupas otrais 2009.gada albums, sekojot janvārī iznākušajam "Merriweather Post Pavillion", ko daudzi kritiķi joprojām uzskata par spožāko šī gada ierakstu.

Pagaidām nav NEKĀDA apstiprinājuma šīm ziņām - ne no mūzikas mēdijiem, ne no pašas grupas, BET! Amazon.com vietnē atrodama lapa, kurā iespējams jau šobrīd par 11,38 dolāriem iepriekš pasūtīt Animal Collective ierakstu "Fall Be Kind", kas veikalos nonākšot 8.decembrī uz leibla Domino Records. Interesanti, ļoti ļoti interesanti. Skatieties paši: http://www.amazon.com/Fall-Be-Kind-Animal-Collective/dp/B002RD4V08/ref=sr_1_2?ie=UTF8&s=music&qid=1254884380&sr=8-2

Piebildīšu, ka AMG 2009.gada topā "Merriweather Post Pavillion" vismaz uz Top 10 noteikti nepretendē, toties šīs plates galvenais singls joprojām ir viena no fantastiskākajām dziesmām, kas šajā desmitgadē(!) sarakstīta. Stabils pretendents uz Gada Singla statusu - "My Girls":

GLASTONBURY 2010 - SOLD OUT!!!

Tā kā AMGmusic pastiprināti seko līdzi Glastonberijas festivālam, nevaru neielikt šeit ziņu, kas vienlaikus ir un nav šokējoša. Proti, svētdien tika uzsākta 2010.gada festivāla biļešu tirdzniecība. 180 000 - tāds ir kopējais biļešu daudzums. Pareizāk būtu teikt - BIJA. 12 stundu laikā festivāls tika izpārdots. Tiesa gan, nākamā gada aprīlī tirdzniecībā nonāks vēl papildus 13 000 biļešu, kā arī tās rezervētās, kas līdz tam laikam netiks izpirktas. Piebildīšu, ka vienas biļetes cena ir aptuveni 200 lati.

Tikmēr nesnauž bukmeikeru kantori un jau sākuši pieņemt likmes uz to, kas varētu būt nākamā festivāla galvenais mākslninieks jeb hedlainers. Tā kā nākamgad Glastonberijas festivāls svin apaļu 40 gadu jubileju, festivāla rīkotājs Maikls Īviss jau sen atpakaļ solīja, ka nākamgad būs kāds īpašs mākslinieks vai grupa - smagsvars, turklāt tika ziņots, ka tā būšot grupa/izpildītājs, kas līdz šim nekad nav uzstājies/-usies festivālā. Ja sasummē kopā šos divus faktorus, tad izkristalizējas trīs reālākie pretendenti - The Rolling Stones, U2 vai... Deivids Bovijs. Lai man piedod stounu un Bono fani, bet Deivids Bovijs - tā būtu FANTASTIKA! Turklāt es jau šobrīd iztēlojos kā par nākamās vasaras himnu varētu kļūt leģendārais, bet nedaudz piemirstais 1986.gada "Absolute Beginners". Starp citu, tiešām, noskatoties šo video fragmentiņu, sapratu, ka "Absolute Beginners" ir I-DE-Ā-LA himna festivāla noslēgumam. Ja Maikls Īviss neaizdomāsies, viela pārdomām varbūt Ģirtam Majoram? :) "As long as we're together / The rest can go to hell / I absolutely love you / But we're absolute beginners":

Tiesa gan, starp reālākajiem 2010.gada hedlaineriem tiek minētas arī grupas, kas jau savulaik sniegušas spožas un neazmirstamas performances Glastonberijā - 2005.gada varoņi Coldplay, 2004.gada zvaigznes Muse (starp citu, šis varētu būt reāls variants), kā arī vairākkārtējie Glastonbury Festival mīluļi - Radiohead. Starp kandidātiem bukmeikeri min arī nupat kā izjukušo grupu Oasis, piebilstot, ka nākamā gada jubilejas festivāls būtu ideāls laiks un vieta abiem naidā sagājušajiem brāļiem apvienoties un vienlaikus radīt lielāko ažiotāžu festivāla vēsturē. Skatīsimies. Es jau gan balsoju par Deividu Boviju!

P.S.Vēl koncertu sakarā nevaru nepieminēt Tomu Jorku. Pagājušās nedēļas nogalē ar trim koncertiem Losandželosā Jorks beidzot stādīja priekšā savu jauno pavadošo grupu, kurā ietilpst Red Hot Chili Peppers basģitārists Flea, R.E.M. pēdējo gadu bundzinieks Džouijs Varonkers, Radiohead ilggadējais producents Naidžels Godričs un brazīliešu multi-instrumentālists Mauro Refosko. Kā jau solīts, koncerta laikā no A līdz Z tika izpildīts materiāls no Jorka vienīgā, 2006.gadā izdotā solo albuma "The Eraser", kā arī dažas pilnīgi jaunas dziesmas. No tām mani ĻOTI uzrunāja dziesma "Lotus Flower", kas gan neesot Jorka solo gabals, bet Radiohead neizdota dziesma. Nudien, skan gluži kā no "In Rainbows" ierakstu sesijas pāri palicis gabals. Ļoti labs:

Koncerta dziesmu setilste:

1)The Eraser (no albuma "The Eraser")

2)Analyse (no albuma "The Eraser")

3)The Clock (no albuma "The Eraser")

4)Black Swan (no albuma "The Eraser")

5)Skip Divided (no albuma "The Eraser")

6)Atoms For Peace (no albuma "The Eraser")

7)And It Rained All Night (no albuma "The Eraser")

8)Harrowdown Hill (no albuma "The Eraser")

9)Cymbal Rush (no albuma "The Eraser")

10Lotus Flower (jauns Radiohead gabals)

11)Open The Floodgates (jauns gabals)

12)Super Collider (jauns gabals)

13)Paperbag Writer (Radiohead 2003.gada b-saids)

14)Judge, Jury & Executioner (jauns gabals)

15)The Hollow Earth (2009.gada singls)

16)FeelingPulledApartByHorses' (2009.gada singls)

HOT SONG - Vampire Weekend - "Horchata"

Pirmdien no rīta mūzikas presi pārpludināja ziņas, ka Vampire Weekend oficiālajā mājaslapā esot uzsākta laika atskaite, kurai jābeidzas pirmdienas vakarā. Nekādas informācijas, uz ko šī laika atskaite norādīs.

AMGmusic būtu vinnējuši derības. Pirmdienas vakarā jau VISI man zināmie mūzikas blogi, nemaz nerunājot par lielajiem portāliem, saviem lasītājiem piedāvāja JAUNU VAMPIRE WEEKEND DZIESMU! Jau pirms kāda laika ļoti interesanti tika izreklamēts jaunā albuma vāciņš (tā bilde gluži vienkārši bez jebkādiem komentāriem labu laiku gozējās visos mūzikas mēdijos, tikai vēlāk atklājot, ka tas ir gaidāmā albuma "Contra" vāciņš), tagad izdevies sev pievērst uzmanību vēl spožāk.

Pats dziesmu esmu noklausījies tikai vienu reizi, tāpēc komentārs nesekos. Tā vietā piedāvāju arī Jums paklausīties jaunāko Vampire Weekend veikumu un izdarīt secinājumus - vai 2008.gada vieni no spožākajiem debitantiem ir attaisnojuši cerības vai nav. Pirmais iespaids - VW ir palikuši elektroniskāki, bet savu afro-beat stilistiku un rotaļīgo šarmu nav zaudējuši.

Dziesmu par velti iespējams lejupielādēt grupas oficiālajā mājaslapā:

http://vampireweekend.com/

Atgādinu, ka albums "Contra" nāks klajās 2010.gada 11.janvārī uz leibla XL Records. Gaidīsim ar nepacietību. Tikmēr varam paskatīties vienu no daudzajām Vampire Weekend uzstāšanām šīs vasaras festivālos. "A Punk" un mans debijas albuma favorīts "M79", izpildīti Zviedrijas festivālā "Way Out West" 2009.gada augustā:

Ieskats nedēļas jaunumos

Gana par pagājušo nedēļu, jāsāk pievērsties šai. Atgādinu gan, ka šī ir pirmā pilnā oktobra nedēļa, kas nozīmē, ka galvenā AMG uzmanība šonedēļ būs pievērsta Septembra Top 20 apkopšanai, kā arī albumu un DMS apskatu veikšanai. Protams, nekur jau nepaliks arī jaunie singli un jaunie albumi. Cita lieta, ka šonedēļ izpaliks detalizētie apskati, pie tiem atgriezīsimies atkal nākamnedēļ.

Žēl. Šonedēļ pēc ilgāka laika pārtraukuma atkal būs sīva un aizraujoša cīņa par Nedēļas Singla titulu, kura galvenie pretendenti ir Fever Ray ar "Seven" un Wild Beasts ar "All The King's Men". Tāpat jauni singli no Client, Massive Attack, No Age, Natalie Imbruglia, Toro Y Moi un vēl vesela kaudze ar kārtējiem debitantiem.

Albumu frontē vispār vājprāts. Šķiet, šonedēļ albumus izdevuši visi, kam nav bijis slinkums... Tuvākajās dienās atlasīsim piecus savam apskatam, kur noteikti būs Air jaunākā plate (gaidam decembrī Rīgā!), The Raveonettes ceturtais albums, kā arī skotu The Twilight Sad otrais mēģinājums. Pārējos pagaidām nosaukt grūti, jo jāizvēlas būs starp aptuveni 20 platēm... Sekosim līdzi ieteikumiem no britu kolēģiem.

Tas darbiņš mums. Jums savukārt ieteiktu šonedēļ patīt bildi atpakaļ un atsvaidzināt atmiņā visus septembra spožākos mirkļus un ar šīs lapas palīdzību paklausīties septembra labākās dziesmas. Jau piektdien celsim galdā TOP 20!

See ya.

P.S.Nobeigumā vēlos piedāvāt mazu video materiālu no dziedātāja (un laba Bono čoma) Geivina Fraideja 50 gadu jubilejas ballītes. Šeit uz skatuves kopā ar citām slavenībām (Lū Rīdu, Loriju Andersoni, U2 u.c.) kāpis arī sen neredzētais Šeins Makgovans. Kā var nojaust no video fragmenta, vecais puika Šeins vismaz pāris graķīšus uz Geivina veselību jau ir ierāvis! :)

Ieelpo,... IE-ELPO! jeb The Prodigy koncerts 2009

Čau!

Kā jau ierasts, vēlā pirmdienas vakarā AMG sastāda savu nedēļas padarāmo darbu sarakstu un, protams, neaizmirst atskatīties uz pagājušās nedēļas nogali, kas bija pietiekami vētraina, neskatoties uz auksto, stipri vējaino un pretīgi līņājošo laiku.

2006.gadā nebiju uz The Prodigy koncertu Ķīpsalā (pat neatceros vairs, kāpēc...), tamdēļ aizvakar devos labot savu kļūdu uz Skonto Olimpisko halli. Sīkumos neizplūdīšu, vien galvenās lietas. 1.kārt. Skonto halli vajag, vai nu a)NOJAUKT!, vai b)AIZLIEGT tur rīkot koncertus. Pirms iekšā laišanas sanāca pārmīt pāris vārdus ar kādu The Prodigy krekliņā tērptu asprātīgu jaunekli, kurš man vaicāja, vai es esmu bijis uz The Chemical Brothers koncertu pirms gada. Saņēmis apstiprinošu atbildi, puisis pavaicāja galveno jautājumu: "Vai tā ir taisnība, ka Skonto hallē esot vienkārši drausmīga skaņa?". Nezinu, vai alkohola daudzums organismā, vai vienkārši labais garastāvoklis, vai arī patīkamās atmiņas par Chemical Brothers plosīšanos, bet viens no šiem trim iemesliem man lika atbildēt, ka tovakar ar skaņu viss bija kārtībā. Tikai pēc tam atcerējos, ka patiesībā jau nebija gan. Vienkārši es toreiz biju pie pašas skatuves, un norakstīju skaņas defektus uz manas lokācijas vietas tuvumu skaļruņiem.

Patiesība ir tāda, ka skaņa sestdienas vakarā bija vienīgā, kas SŪKĀJA. Un pie tam pamatīgi. Es pat nerunāju par to, ka spēcīgo basu dēļ man zāli uz 5 minūtēm nācās pamest (par to vēlāk), bet skaņa bija ļooti haotiska un brīžiem pat pamatīgi traucējoša. Bet tas tad arī bija vienīgais vakara mīnuss. Starp citu, piederu pie tiem, kam šāds salīdzinoši LIELS mīnuss netraucē labi atpūsties. Galvenais ir iejusties atmosfērā, bet skaņu var analizēt mājās pie atsvaidzinošas alus pudeles. :)

Otrā lieta - publika... Gaidīsiet, ka atkal teikšu ko sliktu? :) NĒ! Es, godīgi sakot, neatceros Latvijā redzējis TIK atsaucīgu publiku, kāda bija The Prodigy koncertā. Cilvēki bija tik izslāpuši pēc mežonīgajiem un smacējošajiem The Prodigy bītiem, ka Kīta Flinta iestudētās frāzes: "All my people, where the f**k are you?!" brīžiem bija pat vairāk nekā liekas. Beigu daļā pēc grupas aicinājuma sinhronā apsēšanās zālē un lēkšana atkal augšā vispār bija uz desmit ballēm.

Trešā lieta - spēlētais materiāls un starojošā enerģija no vīriem, kuriem ir jau pāri 40. PERFEKTI. Ja man izdosies tik tālu nodzīvot (atkārtoju - par šo tematu beigās! :) ), tad pavisam noteikti neatteiktos vēlēties būt tik enerģisks kādi pa skatvui plosījās Kīts Flints un Maksims Rialitī. Bet Laiemam Houletam - The Prodigy smadzenēm un GURU - iznākot no skatuves dibena koncerta beigās, šķiet manī izraisījās tāda milzu bijība, kāda reti kad izlaužas no ciniska mūzikas apskatnieka. Tas cilvēks tomēr ir Dzīva Leģenda, kas ir mainījis veselas paaudzes muzikālo domāšanu. Un tādus vaigā bieži neredzēsi.

Koncertu noslēdzošais "Out of Space"

Precīzi nepiefiksēju The Prodigu setlisti, bet no jaunā albuma, protams, tika nospēlēti visi iznākušie singli (tai skaitā jaunais "Take Me To The Hospital", kurš tieši sestdien koncertā iepatikās pa īstam), plus ievadošais "World's On Fire" un vēl pāris gabali. No debijas plates gan diemžēl bija tikai, šķiet, "Out Of Space" kā koncerta noslēgums. Jau pirms konča uzzināju, ka nebūs "No Good" no 1994.gada "Music for the Jilted Generation". Ja nebūtu zinājis, tad tā gan man būtu vilšanās diezgan stipra. Bet toties no šīs plates bija visi pārējie lielākie hīti - gan "Poison", gan "Voodoo People" (vēl viens no maniem koncerta favorītiem), gan arī "Their Law".

Magic people, LATVIAN people, Voodoo people! :)

Nu un, protams, neiztrūka arī Latvijā visiecienītākā albuma - 1997.gada "Fat of the Land" milzu hīti - "Smack My Bitch Up" (ideāls gabals beigām!!!), "Firestarter" (aptuveni konča vidū) un "Breathe" pašā sākumā. Jā, "Breathe" bija tā liktenīgā dziesma, kuras laikā devos pabaudīt Rīgas mitro, bet tomēr svaigo gaisu. Ja pirms diviem gadiem pēc Placebo koncerta metu akmentiņus rīkotāju dārziņā, ka tie nav nodrošinājuši cilvēkus ar svaigu gaisu, kā rezultātā gandrīz zaudēju samaņu, tad tagad saprotu, ka... vaina laikam būs jāmeklē manī. :)

Pirms koncerta ar vieglu smīnu, laiski iemalkojot "Captain Morgan" rumu ar kolu, norādīju kompanjonei uz n-tās reizes virmojošo uzrakstu uz lielajiem ekrāniem, kur bija trekniem burtiem brīdināts par spēcīgo basu bīstamo ietekmi uz cilvēku veselību. Tā teikt, hi-hi-hi. Nekāds hi-hi-hi gan manā prātā nebija, kad neilgi pēc "Breathe" sākuma jutu, ka sirds darbojas ļooti savādi, bet pats tūlīt zaudēšu samaņu, ja turpināšu būt TIK spītīgs, un pat šādos apstākļos lēkāšu līdzi ar pašiem pēdējiem spēkiem. Visas prāta paliekas mūzika tomēr man nav laupījusi, un es padevos un izgāju ārā ieelpt svaigu gaisu (atceros, arī vidusskolas laikā lietoju šādu terminu pīpēšanai...). Pēc tam gan biju atpakaļ uz strīpas un krietni vien piezemētāk un ņemot vērā veselības problēmas, tomēr turpināju izbaudīt šo lielisko un noteikti neaizmirstamo vakaru. Dzima pat joks, ka tagad es zinu, kā varu nomirt kādas labas grupas koncertā - jāsagaida Radiohead Latvijā un jāmauc tik uz nebēdu! :)

Slavenais "Breathe" no YouTube fanu video

Starp citu, te arī kāds padoms man pazīstamiem cilvēkiem, kuri uz Chemical Brothers pērn un The Prodigy šogad taisījās iet kā jaunībā. Proti, kopā ar E. Mīlīši, nedariet to nekad un nekādos apstākļos! Ja es iedomājos, kas būtu noticis, ja vēl alkoholam paralēli tiktu organisms pacelts ar E, tad paliek tīri vai baisi. Paldies Dievam, nav dzirēts, ka šogad koncī būtu bijis traģisku gadījumu, lai gan iepriekšējā reizē (pirms trim gadiem), ja pareizi atceros (varbūt, ka jaucu ar Underworld - neatceros precīzi), tādi bija. Tā tomēr nav diskotēka, jauda sirdij tiek dota virsū ĻOTI spēcīga. Starp citu, to sajutu pat pirms The Prodigy, kad spēlēja iesildošais dīdžejs (starp citu, ĻOTI labi spēlēja! Kas tas bija?), turklāt ne es vienīgais.

Anyway, pēc koncerta ideja doties uz after-party uz Essential klubu atkrita pati no sevis. Pat vēl vairāk. Pats sev par lielu pārsteigumu, pat atteicos no šampanieša un garšīģā liķierīša un, izdzēris divas pudeles Bauskas Veselības dzēriena, nodevos dziļam un patīkamam miegam, no kura pa īstam mani atmodināja tikai FC Arsenal spēles sākums svētdien 15:30.

Lūk, tā man gāja. Cerams, ka arī Jums bija pietiekami jautrs vīkends. Starp citu, šonedēļ laiks ievilkt nedaudz elpu no mūzikas un koncertiem, jo sestdien ir TAGAD VAI NEKAD futbola versijā. Latvijai IR JĀUZVAR Grieķija Atēnās, un mēs to varam! VARAM! Lai arī tas izklausās nereāli (arī grīkiem tā izšķiroša spēle), tomēr der atcerēties notikumus Turcijā pirms sešiem gadiem... Skatoties šo video, brīdī, kad Verpakovskis gūst otros vārtus un beigās (Kreipāna slavenais: "VAI JŪS SPĒJAT TAM NOTICĒT???") joprojām skudriņas pār muguru skrien un asaras raušas acīs. DŽEKI, SAŅEMAMIES OTRAM BRĪNUMAM: