GLASTONBURY 2009 - 3.daļa

Grandiozais festivāls noslēdzās naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika. Un kā vēl noslēdzās! Ar neaprakstāmu Blur performanci, kura pavisam noteikti nokļūs festivāla spožāko notikumu vēstures lapaspusēs. Šobrīd ir nakts no otrdienas uz trešdienu, kad top šis raksts. Pēc festivāla biju tik fiziski un garīgi izpumpējies, ka nejaudāju neko parakstīt, noguļot līdz sešiem pirmdienas vakarā! :o Grasījos ķerties pie rakstu darbiem, kad uznāca neapturama vēlme paklausīties vēlreiz ierakstus no Glāstonberijas (plus vēl apciemoja sens draugs...) un galu galā līdz rītam atkal nekas netika izdarīts. Nogulēta visa otrdiena, un nu beidzot varam ķerties vērsim pie mantām.



Pat nezinu, vai tas labi vai slikti, ka raksts par trešo dienu top ar novēlošanos. Labi, jo mazliet būs piezemētākas emocijas nekā tās būtu bijušas uzreiz pēc Blur mega-šova. Slikti, jo šādi tādi sīkumi, iespējams, būs izkrituši no prāta. Bet nu... Par visu pēc kārtas!

3.DIENA

Turpinām iepriekš iesākto iedomāto ceļojumu, un arī trešās dienas apskata laikā centīsimies iztēloties, ko mēs būtu darījuši un kādus māksliniekus izvēlējušies, ja patiešām būtu TUR klāt. Protams, protams, nešaubīga ne tikai šī vakara, bet visa festivāla nagla ir Blur uzstāšanās. Tāpat AMG šīs dienas favorītu saraksta augšgalā būtu Yeah Yeah Yeahs un Bat For Lashes sniegumi uz Otras skatuves.

Svētdienā, 28.jūnijā uz lielākajām skatuvēm bija manāmi sekojoši mākslinieki:

PYRAMID STAGE jeb galvenā skatuve:

Status Quo, Tony Christie, Amadou & Mariam, Tom Jones, Madness, Nick Cave & The Bad Seeds un Blur.

OTHER STAGE:

Art Brut, Enter Shikari, Yeah Yeah Yeahs, Bat For Lashes, Bon Iver, Glasvegas, The Prodigy u.c.

JOHN PEEL STAGE:

Wave Machines, We Have Band, Emmy The Great, Just Jack, Ladyhawke, Noisettes, Wombats, Echo & The Bunnymen u.c.


Glastonberija no putna lidojuma

Svētdiena AMG skatījumā būtu pavisam noteikti jāsāk ar leģendārā dīdžeja Džona Pīla vārdā nosauktās telts apmeklējumu. Tur pulksten 12 pēc vietējā laikā uzstāšanos sāka grupa Wave Machines, kuru debijas albumu pavisam nesen AMG novērtēja ar 7 no 10. Turklāt uzreiz pēc Wave Machines uz skatuves kāpa londoniešu dance/electro trijotne We Have Band, kuru lieliskais singls „You Came Out” pavisam droši ir viens no jūnija labākajiem singliem. Turklāt, gatavojoties šim rakstam, speciāli atraku vēl vairākus We Have Band gabalus (atgādināšu, ka šai grupai debijas albums vēl tikai gaidāms), un tie ir ne mazāk lieliski. Varētu būt bijis tāds uzmundrinošs un dejisks sākums svētdienas dienai.

Status Quo, kā izrādās, vēl spēlē

Tomēr britu preses uzmanības centrā, protams, bija Lielā skatuve, uz kuras pirmoreiz savas karjeras laikā uzstājās leģendārie Status Quo. Jāpiebilst, ka Status Quo uzaicināšana spēlēt uz lielās skatuves bija viens no lielākajiem iemesliem mūzikas žurnālistiem paņirgāties par šī gada sastāva izvēli. Sak, WTF?! Tomēr pie skatuves bija sapulcējies prāvs cilvēku skaits, un pēc Status Quo aptuveni stundu garā priekšnesuma nievas vairs nesanāca dzirdēt. Protams, lielākās ovācijas pie noslēdzošās Džona Fogertija „Rockin’ All Over The World” kaverversijas.

Tikmēr uz otras skatuves uzstājās ekscentriskie Art Brut. Viņi sava koncerta laikā nekautrējās iemest akmentiņus tādu slavenību kā The Killers un Kings of Leon dārziņā, nosaucot šo grupu dziesmu vārdus par „bezjēdzīgiem”. Vēlāk grupas solists Edijs Argos pastāstīja arī kādu interesantu gadījumu no vakardienas. Viņš esot vērojos Maximo Park uzstāšanos, kad pienācis klāt kāds cilvēks un pajautājis: „Vai tu esi tās grupas Maximo Park solists?” Uz ko Argos atbildējis: „Man prieks, ka tu sajēdz, kuru grupu šobrīd vēro!” Interesants pavērsiens bijis dziesmas „Emily Kane” laikā, kad tā neviļus pārvērtusies par The Smiths klasisko „There Is A Light That Never Goes Out”.

Ja Status Quo pavisam noteikti nespētu mani ieinteresēt, tad uz cita veterāna – Tonija Kristija – uzstāšanos uz „Pyramid” skatuves būtu jādodas. 70’to gadu populārais britu šlāger-izpildītājs sniedza tobrīd atbilstoši laikapstākļiem – saulainu un pozitīvu priekšnesumu, iekļaujot tajā 1999.gada All Seeing I dziesmu „Walk Like a Panther” (kuras autors, starp citu, ir Džārvis Kokers!), Endija Viljamsa „Can’t Take My Eyes Off Of You” un Righteous Brothers „You’ve Lost That Loving Feeling” kaverversijas. Protams, kā jau to varēja gaidīt, uzstāšanās tika noslēgta ar mega-populāro „Is This The Way To Amarillo”.

Vecais labais Tonijs Kristijs

Pēc Tonija Kristija vēlmi nodoties pozitīvās dejās raisošā seta AMG izvēlētos vēl uzkavēties pie galvenās skatuves, kur nākamie sarakstā bija Mali duets Amadou & Mariam. Lielākoties afrikāņu pāris izpildīja dziesmas no pērnā gada veiksmīgā albuma „Welcome To Mali”. Tiesa, dzīvajā, papildinātas ar bungām un ģitārām, šīs dziesmas skanēja krietni savādāk. Es teiktu – jaudīgāk. Tikmēr uz otras skatuves dārdināja Enter Shikari, bet Džona Pīla teltī varēja veldzēties Emmy The Great samtainajā balsī.

Pirmais no svētdienas galvenajiem notikumiem risinājās uz Otras skatuves aptuveni puspiecos pievakarē. Tad tur savu uzstāšanos sāka ņujorkiešu ansamblis Yeah Yeah Yeahs. Grupas soliste noteikti varētu pretendēt uz šī vakara viskošāk saģērbušos slavenības statusu. Uzvilkusi galvā kaut ko līdzīgu indiāņu galvassegai, Kārena setu iesāka ar vienu no skaistākajiem gabaliem no jaunā albuma – „Runaway”. Jāatzīst, pat diezgan netipiski, iesākt setu ar lēno dziesmu.

Kārena O no Yeah Yeah Yeahs

Nospēlējuši vēl pāris dziesmas no jaunās plates, pirmoreiz pa īstam publiku Yeah Yeah Yeahs sajūsmināja ar 2006.gada hītu „Gold Lion”, kuram turklāt uzreiz sekoja šī gada disko grāvējs „Zero”. Dziesmas ievadtekstu „Get your leather on” Kārena izpildīja tieši, demonstratīvi uzvelkot ādas jaku, kurai uz muguras ar kniedēm izšūti burti „K.O.”. „Zero” laikā arī publikā tika palaista milzīga piepūšama gumijas acs (gluži tāda, kāda uz singla „Zero” vāciņa), kas, protams, izpelnījās papildus spiedzienus un ovācijas.

Savu stundu garo šovu Yeah Yeah Yeahs noslēdza ar trim hītiem pēc kārtas. Vispirms balāde „Maps”, kuru Kārena O veltīja Maiklam Džeksonam, tad aktuālais singls „Heads Will Roll”, līdz beidzot uzspridzināja pavisam publiku ar 2003.gada singlu „Date With The Night”, kura izskaņā Kārena O pielika punktu mikrofona dzīvei, sadauzot to pret grīdu. Ģitārists to pašu paveica ar savu instrumentu. Jāsaka, kādu laiku nebija nācies redzēt tādas lietas. Iespaidīgi tomēr izskatās. :-)

Kamēr jaunieši ārdījās pie otras skatuves, vecāka gadagājuma cilvēki droši vien vairāk pulcējās pie galvenās skatuves, kur tobrīd uzstājās Toms Džounss. Džounsa kungs gan var tikt uzskatīts par Glastonberijas festivāla veterānu, jo uzstājas tur vismaz trešo reizi. Protams, arī šoreiz neiztika bez slavenajiem hītiem „Green Green Grass of Home” (ar šo Toms uzsāka setu), „Delilah” un „She’s a Lady”. Tomēr, manuprāt, interesantākā izvēle bija 1990.gada EMF singla „Unbelievable” kaverversija veterāna izpildījumā, ar kuru Toms Džounss savu uzstāšanos noslēdza.

Toms Džounss

Tālākā vakara izvēle bija sekojoša: Džona Pīla teltī varēja baudīt pērnā gada debitanti mūzikā – Pipu Braunu jeb Ladyhawke, uz galvenās skatuves uzstājās vēl vieni britu veterāni Madness, bet uz otras skatuves AMG viena no šī vakara favorītēm – Bat For Lashes.

Lai cik tas nebūtu bēdīgi, bet no šiem trim māksliniekiem, tieši Bat For Lashes uzstāšanos britu prese ir teju vai ignorējusi, tāpēc neko daudz pastāstīt par to nevarēšu. Vienīgais, ko internetā izdevās sameklēt, bija fantastiskās dziesmas „Daniel” video. Tajā, kā jau to varēja gaidīt, atklājās, ka Natašas Hānas balss dzīvajā ir vēl debešķīgāka nekā ierakstos. Turklāt smeldzīgās dziesmas laikā uz laiku virs debesīm savilkās tumšāki mākoņi, kas atmosfēru darīja vēl neaprakstāmāku. Man domāt, ka šī būtu bijusi viena no manām mīļākajām performancēm trešajā dienā. Interesanti, ka Bat For Lashes pavadošajā grupā, neskaitot virtuozo taustiņnieku, muzicē tikai sievietes. Lai kā man patiktu Nataša, es laikam vislabprātāk tēju pēc koncerta divatā iedzertu ar ļoti simpātisko rudmataino ģitāristi... :-) Kā varēja nojaust, tad ar „Daniel” Bat For Lashes uzstāšanos noslēdza.

Tikmēr, kā jau minēju, uz galvenās skatuves visa uzmanība bija ska veterāniem Madness, kuri Glastonberijā uzstājās pirmoreiz kopš 1986.gada. Pamatā grupa koncentrējās uz materiālu no jaunākā albuma „The Liberty of Norton Folgate”, bet, protams, neizpalika arī klasiskie hīti „One Step Beyond”, „Baggy Trousers” un „Our House”. Uzstāšanās esot bijusi ļoti pozitīva, un pūlis to uzņēma godam.

Anglijā lēnām sāka krēslot, pulkstenis jau rādīja nedaudz pāri 20:00, un tas nozīmēja, ka uz skatuves jākāpj vienam no visu laiku harizmātiskākajiem un savdabīgākajiem mūziķiem – Nikam Keivam ar savu leģendāro grupu The Bad Seeds. Te nu vietā piebilst, ka es joprojām sev īsti nespēju piedot, ka tā arī neaizgāju uz, kā stāsta, lielisko grupas koncertu Latvijā pirms trim gadiem.

Uznācis uz skatuves, Keivs sasveicinājās ar publiku un pavēstīja, ka viņu šī vakara koncerts būšot veltīts pirms trim dienām mirušajai amerikāņu aktrisei Farai Fosetai. Interesanti, ka Keivs, šķiet, bija vienīgais, kurš pieminēja ceturtdien mirušo Fosetu nevis Maiklu Džeksonu. Vai tas bija tāpēc, ka Keivam tiešām tuva šī aktrise, vai arī kā simbolisks žests, ka Maikls Džeksons nav vienīgais cilvēks uz šīs pasaules, kurš aizvadītajā nedēļā mira..?

Niks Keivs

Sets sākās ar klasisko „Tupelo”, tālāk sekoja tituldziesma no pēdējā grupas studijas albuma „Dig Lazarus Dig!!!”. Un, protams, hīti, hīti un hīti. „Red Right Hand”, „The Ship Song”, „Henry Lee” u.c. Kopumā – aizgrābjoša uzstāšanās! Kā jau ierasts gadījumos ar Niku Keivu, šī nebija tik ļoti līdzi dziedāšanas/dejošanas performance, cik perfekts, teatrāls šovs ar ģeniālu galveno aktieri galvenajā lomā.

Kā vienmēr, fantastiska bija dzīvā versija vienai no manām visu laiku mīļākajām Keiva dziesmām – „The Mercy Seat”. Turklāt tai uzreiz sekoja arī ģeniālā „The Weeping Song”, kuras sākumā Keivs citēja dziesmas piedziedājumu: „Šī ir raudamā dziesma. Dziesma, kuras laikā raudāt. Bet mēs neraudāsim ilgi.” Izklausījās amizanti un interesanti, kad šie vārdi tika izrunāti, nevis izdziedāti. :)

Noslēdza Keivs uzstāšanos ar leģendāro 1990.gada „Stagger Lee”. Interesanti, ka nebiju pat cerējis, ka Nick Cave & The Bad Seeds varētu izpildīt šo trakojošo un savdabīgo stāstu par bandītu Stageru Lī, taču, gatavojoties Glastonberijas 2009.gada festivālam, iekļāvu to savā prognozētajā Nika Keiva setā, kuru klausījos svētdien pa dienu. Tad nu liels bija mans pārsteigums, kad tieši ar šo dziesmu Keivs PATIEŠĀM noslēdza savas grupas koncertu.

Tajā pat laikā uz otras skatuves uzstājās sērīgais amerikāņu folkmūziķis Bon Iver, savukārt Džona Pīla teltī plosījās Noisettes. Noisettes uzstāšanās esot bijusi viena no jaudīgākajām tovakar Džona Pīla teltī. Grupa izpildīja arī vairākas kaverversijas – The Killers dziesmai „When We Were Young”, T-Rex klasiskajam hītam „Children of the Revolution”, kā arī akapellas versiju Maikla Džeksona agrīnajam skaņdarbam „Ben”.

Saule riet, pulkstenis tuvojas maģiskajam ciparam 22:00, kas nozīmē, ka Glastonberijas 2009.gada festivāls tūlīt piedzīvos savu kulmināciju. Džona Pīla teltī festivālu noslēgs Wombats un Echo & The Bunnymen, uz otras skatuves kā pēdējie uzstāsies pērnā gada lieliskie debitanti no Skotijas – Glasvegas, kā arī eksplozīvie The Prodigy (no viņu seta sanāca dzirdēt divas dziesmas – „Poison” un jaunāko singlu „Warrior’s Dance” – MASĪVI! Tiešām galvu reibinoši!), bet mūs visus interesē tikai viens – BLUR!

Deimons Olbērns, šķiet, "Song 2" laikā

Nereti jau gadās, ka no pārlieku lielas kaut kā gaidīšanas beigās sanāk vilšanās. Šis ne tuvu nebija tas gadījums! Blur uzstāšanās jau šobrīd tiek dēvēta par vienu no labākajām Glastonberijā EVER. Pagaidām esmu redzējis tikai aptuveni pusi no tās, pēc kuras varu tikai pievienoties šim apgalvojumam. Katrā ziņā noslēgums sanāca ļoti, ļoti īpašs un neaizmirstams.

Grupa setu uzsāka ar savu debijas singlu „She’s So High”, pēc kura sekoja mega grāvējs „Girls & Boys”, kura laikā Olbērns vēl vairāk uzkurināja pūli, nokāpjot no skatuves un paralēli dziedāšanai sasitot plaukstas ar pirmajā rindā stāvošajiem.

Olbērns un Koksons atkal kopā

Tālākais jau, kā saka, bija tehnikas jautājums. Hīts sekoja hītam, un publika dziedāja līdzi teju katrai dziesmai. No hailatiem varētu minēt pasakaino sadziedāšanos ar publiku dziesmas „Tender” beigās, pūļa nenormāli atsaucīgi uzņemto 1995.gada hītu „Country House”, „Parklife”, kuras runājamo daļu izpildīt uz skatuves tika uzaicināts aktieris Fils Daniels. Pamatsetu Blur noslēdza ar burvīgo „This Is A Low”, kura droši vien ir mana visklausītākā dziesma pēdējo divu nedēļu laikā. Ne dienas bez tās. :-)

Enkors sākās ar pulsējošo „Popscene”, tam sekoja „Advert”, nu un noslēdza visu šo neatkārtojamo uzstāšanos „Song 2”, „For Tomorrow” un, protams, „The Universal”. „Song 2” ir vienkārši jāredz! To nevar izstāstīt. Olbērns, šķiet, teju, teju eksplodēs, izkliedzot piedziedājumu, kamēr pūlis auro „Whoo whooo”. Tomēr visfantastiskākā laikam bija „The Universal”, kas bija pati pēdējā dziesma šogad Glastonberijā. Beigās, kad pilnīgi viss n-to desmitu tūkstošu pūlis dzied līdzi... Skudriņas skrien pār muguru, un zosāda klāt kā nemetās. Ja vēl iedomājas, kā būtu bijis BŪT TUR... Episki, klasiski un neaizmirstami. Blur pierādīja, ka šobrīd ir nešaubīgi viena no labākajām dzīvajām grupām pasaulē, savukārt Glastonberija piedzīvoja vienu no spožākajām lapaspusēm savā vēsturē. Gaidām nākamo gadu!

P.S. Paldies, ja bija spēks visu šo izlasīt! :) Šis bija pirmais gads, kad AMGMusic izvērsti iepazīstina Latvijas publiku ar notiekošo pasaules grandiozākajā mūzikas festivālā. Paldies nme.com par operatīvo informāciju! Paldies BBC Radio 6 par tiešajām translācijām! Paldies cilvēkiem par video fragmentu publicēšanu youtube.com! Paldies Maiklam Īvisam par kārtējo sarīkoto fantastisko vīkendu! Paldies grupām par spožajiem šoviem! Paldies cilvēkiem, kas bija TUR un radīja šo visu atmosfēru, bez viņiem tas nebūtu tas.

AMG rīcībā ir vairāku grupu (tai skaitā Blur) seti, ir foto kolekcija, ir neliela video kolekcija. Gan jau drīzumā izdomāsim, ko ar to visu iesākt! Tikmēr – sargājiet sevi un tuvos! Klausieties daudz labas mūzikas un neaizmirstam, ka jau pēc 2 nedēļām tepat Latvijā viens vērienīgs festivāls – Positivus AB. Tur nu gan AMG būs klāt! :) SEE YA!

P.P.S. Video meklēt iekš youtube.com. Meklētājā ierakstam „glastonbury 2009 „vēlamās grupas nosaukums”” un – aidāā uz priekšu! ;)

GLASTONBURY 2009 - 2.daļa

Ir mazliet pāri diviem naktī pēc Latvijas laika, un, skanot fonā 1995.gada leģendārajai Pulp performancei Glastonberijā (leģendāra tāpēc, ka tā tiek uzskatīta par iespaidīgāko Pulp uzstāšanos. Togad galvenie hedlaineri bija paredzēti tobrīd ultra aktuālie Stone Roses, taču viņu ģitārists lauza atslēgas kaulu, un pēc lielas šaubīšanās (tak tolaik Pulp vēl nebija ne tuvu tik slaveni kā gadu vēlāk!) galveno mākslinieku tituls tika piešķirts Džārvisa Kokera grupai), varam ķerties klāt 2.dienas apskatam 2009.gada Glastonberijas festivālam.


Festivāla galvenā skatuve

2.DIENA

Šoreiz darīsim mazliet savādāk nekā vakar. Proti, spēlēsim mazu iztēlošanās spēli – it kā mēs tomēr BŪTU aizbraukuši šogad uz festivālu. Manā priekšā ir visa festivāla programma un lēnām centīšos zīmēt maršrutu, uz kuru grupu uzstāšanām vestu AMG ceļš, ja mēs būtu tur. Skaidrs, ka galvenie mūsu intereses objekti būtu Pīts Dohertijs (vai vajadzīgi komentāri? :-)), šī vakara īpašie viesi The Klaxons, kā arī sestdienas vakara hedlainers Brūss Springstīns.

Otra lieta – netērēšu vairs savu laiku rokoties caur youtube.com dzīlēm, meklējot video fragmentus, jo tāpat skaidrs, ka jau rīt pa dienu BBC tos būs likvidējuši. Šoreiz apmierināsimies ar burtiem un bildītēm. Video rullīšiem veltīsim speciālu sadaļu nākamnedēļ. Plus prieciņš – varēsim pabaudīt šo neatkārtojamo festivāla auru arī nākamajā vīkendā. Vēl varam izmantot radio pārraides – BBC6 tiešās translācijas no Glastonberijas visas svētdienas garumā: http://www.bbc.co.uk/iplayer/console/6music


Sestdienā, 27.jūnijā uz lielākajām skatuvēm bija manāmi sekojoši mākslinieki:

PYRAMID STAGE jeb galvenā skatuve:

Bruce Springsteen & The E Street Band, Kasabian, Crosby, Stills & Nash, Dizzee Rascal, Spinal Tap, Eagles Of Death Metal, Tinariwen un VV Brown.

OTHER STAGE:

Franz Ferdinand, Pendulum, Maximo Park, Peter Doherty, Metric, Peter, Bjorn and John u.c.

JOHN PEEL STAGE:

Jarvis Cocker, White Lies, Florence And The Machine, Passion Pit, Gaslight Anthem, The Temper Trap, Esser, The Big Pink u.c.

THE PARK STAGE:

Bon Iver, M Ward, The Klaxons, Bombay Bicycle Club u.c.

QUEEN’S HEAD STAGE:

Guilty Pleasures, Dan Black, The Shortwave Set, The Wombats, Official Secrets Act, Noah And The Whale, Emmy The Great, Marina and the Diamonds, Blue Roses u.c.

Un tā! Pulkstenis pēc Lielbritānijas laika ir 11:00. Pirms stundas esam pamodušies, ar gardu muti, pieplokot pie kausa, ir izlakts pirmais alus, Pavērts skatiens apkārt. Nu jau daudz mierīgāk, vairāk ar baudu, tiek iemalkots otrs aliņš un ieskatāmies programmā. Kļūst skaidrs, ka šī diena ir jāsāk ar otras lielākās skatuves jeb „Other Stage” apmeklējumu – tur dienu uzsāk lieliskie zviedru vīri Peter, Bjorn & John, kurus vairāk pazīst pēc svilpojamās dziesmiņas „Young Folks”. Taču lieliski ir arī pēdējie divi studijas albumi, jo īpaši „Writer’s Block” (2006).

1.PETER, BJORN & JOHN (paredzētais sākums – 12:00 pēc Lielbritānijas laika, Other Stage).

Peter, Bjorn & John, kā jau pirmie no māksliniekiem, uzstājās vien 40 minūtes, toties nospēlējuši vienu varen pozitīvu setu saulainajā sestdienas rītā, kas licis pamosties ne vienam vien. Kā atzīmē britu laikraksts The Sun, zviedru trijotnes spēlētā melanholiski pozitīvā mūzika bijusi lielisks fons, kā salāpīt iepriekšējā naktī iegūtās paģiras un sākt OTRO dienu. :-) Pat burgeru pārdevēji dziedājuši un lēkājuši līdzi pozitīvajam 2006.gada vasaras hītam „Young Folks”.

Šis nav BBC materiāls, tāpēc ir cerība, ka šo neņems ārā

2.METRIC (paredzētais sākums – 13:00 pēc Lielbritānijas laika, Other Stage)

Paliekam pie „Otrās” skatuves, jo pēc 20 minūtēm uz tās jau kāpj kanādiešu new wave ansamblis Metric, kuru AMG bija tas gods iepazīt vien šogad, pateicoties platei „Fantasies”. Līdz galam gan Metric uzstāšanos mums nesanāktu noskatīties, jo lēnām jau būtu jāčāpo uz Džona Pīla skatuvi, kur pēc 1/2stundas uzstājas londoniešu dziedātājs Esser.

3.ESSER (paredzētais sākums – 14:00 pēc Lielbritānijas laika, John Peel stage)

Esser

Jaunajam britu dziedātājam šī ir debija Glastonberijas festivālā. Essers uzstājas kopā ar piecu cilvēku ansambli. Tā kā arī viņa uzstāšanās laiks ir vien 40 minūtes, tiek nospēlētas labākās dziesmas no mūziķa debijas albuma, kas nāca klajā šogad, ieskaitot aktuālo singlu „Headlock”.

4.THE TEMPER TRAP (paredzētais sākums – 15:00 pēc Lielbritānijas laika, John Peel stage)

The Temper Trap

Paliekam pie John Peel Stage, jo uzreiz pēc Essera 45 minūšu performanci sniedz vēl vieni debitanti The Temper Trap, kuriem atšķirībā no pieminētā Essera debijas albums vēl tikai gaidāms. Grupa ir no Austrālijas un spēlē indie rock/post punk stilā, kas jo īpaši iecienīts AMG aprindās.

Piepildītajā teltī tika ļoti veiksmīgi uzņemts grupas aktuālais singls „Sweet Disposition”, kas tika nospēlēta kā otrā dziesma. Cilvēki dejojuši un dziedājuši līdzi. Turklāt grupas uzstāšanās laikā Džona Pīla vārdā nosauktā telts aizvien turpināja pildīties. Pēc uzstāšanās grupas solists Dogijs Mandagi pateicās publikai, ka tā viņus tik silti uzņēmusi, neskatoties, ka The Temper Trap ir salīdzinoši mazzināma grupa pat Lielbritānijā.

5.PETE DOHERTY (paredzētais sākums – 16:50 pēc Lielbritānijas laika, Other stage) + DIZZEE RASCAL (16:20, Pyramid Stage) un GASLIGHT ANTHEM (17:30, John Peel Stage)

Pete Doherty

Ir četri pēcpusdienā, un festivāla otrā diena ir sākusies PA ĪSTAM. Tagad jau nopietni jāsāk apsvērt, ko izvēlēties no piedāvātā klāsta. Paliekot teltī būtu iespēja piedzīvot vienu no lielākajiem šī vakara pārsteigumiem. Jo jauno ņūdžersiešu punk rock pārstāvju Gaslight Anthem uzstāšanās laikā uz skatuves iznāca neviens cits kā šī vakara galvenā zvaigzne Brūss Springstīns! Pēc nospēlētajām trim dziesmām, grupas solists Braiens Falons palūdza pūli mazliet pieklust, jo viņam esot kas svarīgs sakāms. Uzvilcis saulesbrilles, uz skatuves ar ģitāru rokā parādījās pats Boss un, pūlim neprātīgi aurojo,t nospēlēja Gaslight Anthem lielāko hītu „The ‘59 Sound”, beigās vēl papildinot to ar teicamu ģitāras solo.

Tikmēr uz festivāla galvenās skatuves pūli dancināja un kustināja populārais londoniešu reperis/graimeris Dizzee Rascal. Raskals uzstājās apaļu stundu un viņa sets, galvenokārt, paliks atmiņā ar Maiklam Džeksonam veltīto medliju, kurā jaunais reperis ietvēra mirušā Popmūzikas Karaļa slavenākos hītus „Thriller” un „Billy Jean” (pirms tam piesakot to ar vārdiem: „Šonedēļ mēs zaudējām leģendu. Tāpēc, es domāju, mums vajadzētu viņu kaut kā pieminēt”). Interesanti, ka Dizzee Rascal uzsāka savu setu ar vēl vienu kaverversiju – vakar redzētās grupas The Ting Tings slaveno „That’s Not My Name”. Vēlāk tapa versija arī MIAs lieliskajam „Paper Planes”. Setu Dizzee noslēdza jau ar saviem lielākajiem hītiem „Flex”, „Dance Wiv Me” un aktuālo „Bonkers”.

Dizzee Rascal

Tomēr, pat ja es tur būtu, tas viss man diemžēl ietu secen, jo iebaudījis pēcpusdienas alus malku, dotos taisnā virzienā ieņemt labākās vietas pie „Other Stage”, lai pavērotu, uz ko varam cerēt šovasar Salacgrīvā. Uz otras galvenās skatuves neilgi pirms pieciem uzstāšanos sāk skandalozais Pīts Dohertijs.

Dohertijs, protams, tika uzņemts ar lielām ovācijām. Savu stundu garo uzstāšanos viņš uzsāka ar lielisko „Last of the English Roses”, kuru, starp citu, man TIEŠĀM bija tā veiksme dzirdēt dzīvajā, jo sanāca to uztvert BBC6 viļņos. Jāsaka – LIELISKI! Tas ir tas, ko es no Dohertija arī sagaidu Salacgrīvā. Pārliecinoši, turklāt šoreiz dziedātājam nepeldēja balss, un viss tika izdarīts nevainojami.

Uz skatuves Dohertijs, protams, nebija viens. Viņu atbalstīja divi no trim grupas Babyshambles kolēģiem, plus vēl trīs cilvēki. Kas šo visu pasākumu padara interesantu – ar ko gan tas būtiski atšķiras no ierastajiem Babyshambles koncertiem? :-) Nu jā – ar spēlēto materiālu. Seta laikā Dohertijs izpildīja praktiski tikai dziesmas no sava debijas solo albuma, kas nāca klajā šopavasar. Tiesa, bija arī viens Babyshambles gabals (lēnais „Albion” kā priekšpēdējā dziesma) un divi The Libertines skaņdarbi – „Music When The Lights Go Out” un „Time For Heroes”, ar ko Pīts savu uzstāšanos noslēdza.

Lielākais pārsteigums sekoja pēc pieminētā „Music When The Lights Go Out”, kad Pīts negaidīti sāka spēlēt Talking Heads dziesmu „Psycho Killer”. Tiesa, dziedātāja seja piesārta, kad viņš saprata, ka īsti nezina dziesmas otro pantiņu... Apjuka gan pats, gan publika. Tomēr, mazliet nolamājies, Dohertijs šovu turpināja.

Nospēlējis klasisko „Time For Heroes”, Pīts skatuvi atstāja. Pūlis tik ļoti vēlējās Dohertiju atpakaļ, ka vienoti korī sāka dziedāt Babyshambles dziesmu „I Wish”, tomēr viņu pūliņi bija velti – Pīts vairs uz skatuves neatgriezās. Cerams, ka pret Latvijas publiku Jūlijā viņš būs atsaucīgāks! :-)

6.PASSION PIT (paredzētais sākums – 18:40 pēc Lielbritānijas laika, John Peel stage) + PAOLO NUTINI (18:00, Other Stage) un CROSBY, STILLS & NASH (18:00, Pyramid Stage)

Passion Pit

Pulkstenis jau seši, un laiks, domāt, kurp doties tālāk. Tā kā uz lielās skatuves joprojām nekas prātīgs nav – uzstājas senilie Crosby, Stills & Nash, kuru priekšnesumu pat BBC6 radio dīdžeji atļāvās ēterā nodēvēt par... nūģisku. :D Savukārt uz Otrās skatuves savu māku demonstrēja jaunais skotu folk/rock dziedātājs Paolo Nutini, par kuru lielā sajūsmā nekad neesmu bijis.

Līdz ar to izvēle liela nav – jādodas atpakaļ uz Džona Pīla telti, kur pēc pusstundas uzstāsies šī gada pagaidām otra labākā albuma īpašnieki – amerikāņi Passion Pit.

Jaunais Masačūsetsas kvintets spēja sapulcināt visai paprāvu cilvēku skaitu un sāka savu setu ar agrīno gabalu „Better Things”, kas meklējams grupas pērnā gada debijas EP „Chunk of Change”. Kā stāsta aculiecinieki, uzstāšanās laikā Passion Pit esot labi parādījuši, kādēļ viņi ir vieni no aprunātākajiem (labā nozīmē!) debitantiem šogad.

Solists Maikls Angelakos esot bijis ļoti labā garastāvoklī un arī atzīmējis faktu, ka šī ir pirmā reize, kad Passion Pit uzstājas tādā festivālā kā Glastonberija. Lielākās ovācijas no publikas izpelnījās dziesmas „Little Secrets” un „Folds in Your Hands”. Protams, neiztika arī bez grupas diviem lielākajiem hītiem – „Sleepyhead” un „The Reeling”, ar ko Passion Pit setu noslēdza. Interesanti, ka šo dziesmu Angelakos veltīja dziedātājam Džārvisam Kokeram, kurš bija šī vakara galvenais mākslinieks tieši Džona Pīla teltī. Tāpat dziesmas vidū solists pateicās pūlim par atbalstu un, pats aktīvi dejodams, skaļi izkliedza „Glastonbury!!!”.

7.THE KLAXONS (paredzētais sākums – 19:50 pēc Lielbritānijas laika, Park stage) + KASABIAN (20:00, Pyramid Stage), MAXIMO PARK (19:50, Other Stage) un FLORENCE AND THE MACHINE (20:00, John Peel stage).

The Klaxons

19:30, kad noslēdzās Passion Pit koncerts, seko lielākā dilemma šajās divās dienās. VIENLAICĪGI uz četrām skatuvēm uzstājas četri fantastiski, iespaidīgi un must-see izpildītāji.

Ok, kā pirmo varētu strīpot Maximo Park, kuri uzstājās uz „Otras skatuves”. Ne tamdēļ, ka slikti, bet tāpēc, ka jau baudīti ceturtdien, festivāla atklāšanas pasākumā.

Kasabian vēl neesmu noklausījos jaunāko plati, iepriekšējā nebija no iecienītākajām. Šie divi iemesli varētu kalpot kā atrunas, kāpēc nedoties uz galveno skatuvi. Lai gan, kā izrādījās, tieši Kasabian sestdienas vakarā spēja sapulcināt vienu no lielākajiem pūļiem (tiesa, nav izslēgts, ka tas tāpēc, ka cilvēki jau sāka ieņemt labākās vietas, gatavojoties Brūsa Springstīna priekšnesumam).

Kopumā pie Kasabian šova lielākajām pērlēm varētu pieskaitīt pirmā albuma teicamos singlus „Club Foot” un „LSF”, pie kuriem pūlis esot teju vai eksplodējis. Tāpat tika izpildīta kaverversija klasiskajam Kandī Steitones darbam „You Got The Love”. Pamatā gan grupa, protams, koncentrējās uz materiālu no jaunā albuma, kas, starp citu, joprojām atrodas 1.vietā Lielbritānijas albumu topā. Tiesa, jau rīt to tur nomainīs kāds no Maikla Džeksona albumiem, kuri pēdējo divu dienu laikā piedzīvojuši fenomenālus pārdošanas apjoma pieaugumus.

Nākošie rindā ir šī gada debitanti Florence and the Machine, kuri uzstājās Džona Pīla teltī. Te nu laikam būtu lielākā škrobe, ja nebūtu redzējis šo. Jo pa BBC6 dzirdētais „Rabbit Heart” (grupas aktuālais singls) izklausījās pasakaini! Romantiski, skumji un perfekti.

Grupa nospēlēja materiālu no tikai šonedēļ izlaistā debijas albuma „Lungs”, kuru tā arī nav sanācis laika noklausīties. Protams, neiztrūka teicamais pērnā gada singls „Dog Days Are Over”. Interesanti, ka arī Florence and the Machine savu setu noslēdza ar Kandī Steitones „You Got The Love”. Šeit gan brīnīties lieki, jo šo dziesmu Florence Velča ar grupu iedziedājusi jau teju gadu atpakaļ (pieejams kā b-puse „Dog Days Are Over” singlam).

BET! Nekad mūžā sev nepiedotu, ja neaizietu paskatīties uz The Klaxons performanci, kuru varēja baudīt pie The Park skatuves. Jāpiebilst, ka The Klaxons, gluži kā vakar N.E.R.D. un The Dead Weather, bija šī vakara īpašie viesi, par kuriem oficiāli tika paziņots tikai neilgi pirms koncerta. Protams, aktīvākie interneta apmeklētāji gan jau to zināja pāris dienas iepriekš. Tai skaitā arī šī raksta autors. :-)

Lai arī uzstāšanās bija paredzēta vien 45 minūtes, The Klaxons sapulcināja milzīgu skaitu cilvēku pie it kā ne tik lielās „Park” skatuves. Pirmo rezonansi grupa izraisīja jau uznākot uz skatuves. Grupas dalībnieki bija iejutušies dažādu tēlu lomās. Tādējādi uz skatuves varēja manīt Dzelzs Vīru no grāmatas par Ozas pilsētas burvi, Edvardu Šķērroci no slavenās filmas ar Džoniju Depu, Džokeru no filmas par Betmenu, kā arī Jātnieku Bez Galvas...

Vētrainu ovāciju atbalstīti, Klaxons setu iesāka ar milzīgo hītu „Atlantis To Interzone”. Dziesmas beigās Džeimss Raitons mikrofonā iebļāvās: „SURPRISE!” :-) Turklāt, tā kā fani turpināja skaļi dziedāt minēto dziesmu, Reitons visiem par prieku ierosināja dziesmu nospēlēt vēlreiz, kas arī tika izdarīts.

Uzstāšanās laikā Klaxons nospēlēja arī divas pilnīgi jaunas dziesmas, kas tiks iekļautas gaidāmajā otrajā Klaxons albumā, kurš iznāks gan tikai nākamā gada sākumā („Mēs negribam izlaist lieliskāko plati gada beigās, mēs gribam izlaist PIRMO lielisko albumu jaunajā desmitgadē!”). Tomēr pamatā, protams, četrotne koncentrējās uz materiālu no teicamā 2007.gada albuma „Myths of the Future”. Neizpalika ne „Gravity’s Rainbow”, ne „Magick”, ne arī eksplozīvais „It’s Not Over Yet”, kura laikā, šķita, pūlis sajuks prātā...

Pēc īsā, bet iespaidīgā koncerta solists Džeimijs Reinolds vien spēja pateikt: „Klau, Glastonberija, lielisku Jums vīkendu! Tas bija fucking FANTASTISKI!”

8.WHITE LIES (paredzētais sākums – 21:30 pēc Lielbritānijas laika, John Peel stage) un PENDULUM (21:20, Other Stage)

Pēc The Klaxons uzstāšanās pulkstenis ir 20:35. Tas nozīmē, ka ir divi varianti. Pirmais – iet kaut kur beidzot iestiprināties un sagatavoties vakara noslēgumam. Otrais – aizskriet atpakaļ uz Džona Pīla telti. Otrajam variantam ir divi plusi – redzēt beigas Florence and the Machine koncertam, kā arī pabaudīt pirmās trīs dziesmas no White Lies, kuri tur sāka uzstāties 21:30. Taču arī pirmajam variantam ir divi plusi. Ne tikai iestiprināties, bet arī iegūt labākas vietas, lai izbaudītu vakara naglu – Brūsu Springstīnu. Domājams, ka es paliktu pie šī varianta.

Īsumā. White Lies šī bija jau otrā performance šī gada Glastonberijā. Piektdien grupa uzstājās uz lielās Otrās skatuves. Pēc youtube.com redzētajiem fragmentiem, tā varētu būt bijusi viena no manām iecienītākajām uzstāšanām piektdien. Šis sets, kā jau to varēja gaidīt, bija daudz mierīgāks. Grupa nospēlēja visus lielākos hītus no debijas albuma, „Farewell to the Fairground” un „To Lose My Life” ieskaitot, kā arī interesantu kaverversiju Portishead pagājušā gada singlam „The Rip”. Vot to gan būtu vērts noklausīties!

Tikmēr uz „Otrās” skatuves plosījās drum’n’base meistari no Austrālijas – Pendulum. Grupa stundu garajā setā nospēlēja savus lielākos hītus, kā arī pavisam jaunas dziesmas, liekot trakot un dejot pūlim, sagaidot saulrietu, kas liecināja, ka festivāls ir sagaidījis savu kulmināciju, un uz katras no skatuvēm uzstāsies pēdējie vakara mākslinieki.

Pendulum

9.BRUCE SPRINGSTEEN & THE E-STREET BAND (paredzētais sākums – 22:00 pēc Lielbritānijas laika, Pyramid stage) + FRANZ FERDINAND (23:00, Other Stage) + JARVIS COCKER (paredzētais sākums – 23:00 pēc Lielbritānijas laika, John Peel Stage) un BON IVER (paredzētais sākums – 22:45 pēc Lielbritānijas laika, Park Stage)

Protams, visu cieņu Džārvisam Kokeram un jo īpaši Franz Ferdinand, bet Brūsu Springstīnu būtu grēks laist garām. Turklāt, pateicoties BBC6 dzirdētajam pusstundu garajam Bon Iver setam, nonācu pie secinājuma, ka arī pie Park skatuves būtu iespējams gūt neaizmirstamas emocijas. Tiesa, tad gan vajadzētu blakus kādu sev tuvu cilvēciņu, ko samīļot skumjākajos vai romantiskākajos brīžos. :-)

Kokera uzstāšanās laikā interesantākais notika dziesmas „Homewrecker” laikā. Kāds fans pamanījās uzskriet uz skatuves, atņemt Džārvisam mikrofonu un iekliegt tajā: „Bez šī cilvēka britpops būtu SŪDS! Viņš tam deva tādu pacēlumu, kā neviens!” :D Protams, visu cieņu par šādu atklāsmi! Arī Kokers gan neapjuka, atņēma šim cilvēkam viņa dzērienu – šampanieša pudeli – un gardi no tās padzērās. Tikmēr, protams, apsargi jau puisi pieklājīgi no skatuves aiztransportēja citā virzienā. Kopumā paredzētās stundas vietā Kokers nospēlēja pusotru, un, cik sanāca paklausīties, tā patiešām bija izdevusies!

Franz Ferdinand arī spēja sapulcināt krietnu pūli, neskatoties, ka tobrīd jau galveno skatuvi rībināja Boss Brūss Springstīns. Dziedātājs Aleks Kapranos arī pieminēja netipiskos laikapstākļus šī gada festivālā: „Es atbraucu ar lietusmēteli un garajiem zābakiem. Man tie nav vajadzīgi, un tā ir īpaša sajūta !”. Protams, hītu netrūka arī šeit.

Tomēr gaidītākais mākslinieks šovakar neapšaubāmi bija Brūss Springstīns, kurš šogad Glastonberijā uzstājās pirmo reizi. Intersanti, ka „Boss” iepriekš nemaz neko daudz nebija par šo festivālu dzirdējis. Kad organizatori viņu uzaicināja, Springstīns esot zvanījis Coldplay solistam Krisam Mārtinam, lai tas apstāsta, kas tas par zvēru. Uz radio BBC žurnālista uzdoto jautājumu, ko tad Mārtins teica, Springstīns atbildēja, ka Kriss esot slavējis festivālu un teicis, ka tā ir daļa no angļu mūzikas sirds. Tas laikam „Bosu” pārliecināja.

The Boss Himself - Bruce Springsteen

Springstīns, pats būdams liels The Clash un Džo Stramera fans, atklāja setu ar kaverversiju Stramera dziesmai „Coma Girl”. Dziesma interesanta ar to, ka tās lirikā jūtamas atsauces uz Glastonberijas festivālu. Stramers bija liels šī festivāla cienītājs un apmeklēja to līdz pat savai nāvei – 2002.gadā.

Brūss Springstīns bijis ļoti labā garastāvoklī, enerģisks un daudz runājis arī ar publiku, piemēram, „Biju dzirdējis par šo festivālu. BIJU DZIRDĒJIS! Bet tikai tagad saprotu, kas tas ir!” Tāpat dziesmu laikā Springstīns arī vairākkārt nokāpa no skatuves un apskāvās ar pirmajā rindā esošajiem faniem.

Seta laikā neiztika bez daudzajiem Bosa hītiem („The River”, „Radio Nowhere”, AMG favorīta „Born To Run” u.c.), tomēr liels uzsvars tika likts uz jaunā albuma materiālu. Tādēļ izpalika tādi hīti kā „Streets of Philadelphia” un „Born In The USA”. Pēdējo pat izmisīgi korī sāka dziedāt sanākušie fani, taču pūliņi velti – „Born in the USA” šovakar tā arī neizkanēja.

Pēc „Born To Run” Springstīns ar grupu pameta skatuvi, lai atgrieztos uz enkoru. Tajā tika izpildītas vēl piecas dziesmas, kuras noslēdza klasiskais 1985.gada singls „Dancing in the Dark”. MASSIVE!

*****

Nu ko? Rīt tiekamies atkal. Festivāla pēdējā diena. Nick Cave And The Bad Seeds, The Prodigy, Bat For Lashes, Yeah Yeah Yeahs, Echo And The Bunnymen un vēl un vēl un vēl. Un, PROTAMS, viņi – BLUR kā festivāla galvenie hedlaineri, kas visu šo padarīšanu noslēgs. STAY TUNED!

P.S.Diemžēl nupat (uz rīta pusi) saņemtas arī ļoti nepatīkamas ziņas. Trīs cilvēkiem bija jāatstāj festivāls, jo viņiem tika diagnosticēta cūku gripa... Turklāt vienam no saslimušajiem ir tikai desmit gadu. Festivāla rīkotāji gan traģēdiju no tā netaisa: „Šeit atrodas 177 tūkstoši cilvēku – kaut kas tāds bija prognozējams, jo šeit risks ir lielāks.” Cerēsim, ka šis skaitlis arī pie 3 apstāsies!