„Is this a fucking joke?,” tas bija pirmais, kas ienāca prātā,
noklausoties KOTA jeb Kids of the
Apocalypse skaņdarbu „Masters Of The Sun”, par ko man dziļi jāpateicas
amerikāņu duetam MS MR, kas šo
ietvītoja ar tekstu „Love this song!”. Kā izrādās dziesma ir nedaudz senāka, tā
tikusi publicēta... 21.decembrī. Slavenais producents Richard X bijis pirmais, kas tvītojis par šo dziesmu, piebilstot „We survived!”, ar to, protams, domājot
neizdevušos pasaules galu. Vēlāk gan dziesma tikusi izdzēsta, bet nu atkal
parādījusies SoundCloud vietnē.
Lieki piebilst, ka mēs neko
nezinām par KOTA. Varam nojaust, ka tam ir kāda saistība ar minēto producentu
Richard X, bet tas ir tikai un vienīgi pieņēmums. Toties pats skaņdarbs un tam
tapušais video nudien ir pasaules galam piestāvoša reiva himna, kuras izcilākā
vieta ir viducī ietvertā, koriskā mantra „We’ll
stay and we’ll fight for the city / We are masters of the sun”, ar ko
doties karā pret kādiem ļauniem citplanētiešiem. Vai tas tiešām domāts kā joks
(visticamāk), vai nē – tam pat nav nozīmes.
Starp citu, iesaku apmeklēt
KOTA mājaslapu un uzspiest „Escape”! Būs jautri.
Nereti mēs cemmējamies par
dažādu mūzikas žurnālu un portālu kādu konkrētu dziesmu uzbāzīgu reklamēšanu.
Ir reizes, kad par šādām reklāmām ir jāpateicas, jo diezin vai citādi es būtu
klausījies dziesmu, ko daļēji radījusi un iedziedājusi 12 gadus veca meitene,
kura turklāt vēl ir slavena Holivudas aktiera meitiņa. Protams, šoreiz
nospēlēja arī faktors, ka dziesmas pamatā ir Radiohead 2011.gada albuma „The King of Limbs”, manuprāt,
iespaidīgākais skaņdarbs „Codex”.
„I tried to be sugar and spice / But I’m melancholy and can’t do
anything right” piedziedājumā un tādi teksti kā „They wanna puncture we / And then wonder why I bleed” un „Inject my soul with darkness” nudien
izklausās mazliet savādi 12gadīgai meitenei, taču tad es atcerējos sevi šajā
vecumā. Nekas cits kā melnas drēbes manā garderobē nebija un jo depresīvāks vai
vismaz melanholiskāks bija skaņdarbs, jo lielākā topā tas atradās. Citiem
vārdiem sakot, pilnīgi normāls tīņu posms.
Kas attiecas uz Vilovu Smitu, viņa ir slavenā Vila
Smita jaunākā meita. Jau septiņu gadu vecumā filmējusies pirmajā filmā, bet
pirms pāris gadiem kļuva par nelielu interneta sensāciju ar singlu „Whip My
Hair”, kas vēlāk iekļuva Bilboard Hot 100, bet dziesmas video klips pat tika
nominēts BET Awards balvai kā 2011.gada labākais klips. Neapšaubāmi, ka
lielākais pluss šai dziesmai pienākas onkulim no Anglijas vārdā Toms Jorks, bet
tas, cik ļoti izjusti un pieauguši Smita izdzied pašas rakstīto tekstu, nudien
mazliet samulsina. Labā nozīmē.
Bruklinas punk-rock kolektīvs The Men
dibināts jau 2008.gadā, bet pa īstam uzmirdzēja vien pērn ar savu otro studijas
ierakstu „Open Your Heart”, kas pat bija atrodams dažu mūzikas izdevumu
2012.gada labāko albumu sarakstos. Kaļot dzelzi, kamēr karsta, The Men jau
martā atgriezīsies ar trešo studijas albumu „New Moon”. Nesalīdzināsim gluži ar
Japandroids, bet „Electric” pavisam
noteikti ir 2013.gada pagaidām dejojamākais un jautrākais rokmūzikas skaņdarbs.
Čikāgas alternatīvā hip-hop
pārstāvis Deivids Kons jeb Serengeti,
kas pērn kopā ar Son Lux un Sufjanu Stīvensu veidoja projektu S/S/S, februāra sākumā atgriezīsies ar
jaunu albumu „Saal”. To šobrīd ievada lielisks pirmais singls „Breaking Vows”,
kas stipri atgādina The Streets jeb
Maiku Skineru labākajā formā.
(from f/c
compilation "Show Me The Future", out January 15th)
Losandželosas kolektīva 6BIT Collective dalībnieks, producents Dreams pārcēlies uz Ņujorku, kur
turpina radīt lielisku mūziku. Šis debešķīgais deep house / 2step / garage stilā veidotais treks būs iekļauts
nākamnedēļ iznākošā izlasē „Show Me The Future”, kurā bez Dreams būs atrodami
tādi vārdi kā Octo Octa, jaunā
uzlecošā zvaigzne Raiens Hemsvorts
u.c.
Kamēr mēs gaidām ieskrienamies
2013.gada albumu un EP tirgu (tas notiks jau nākamnedēļ ar uzreiz vairākām
spēcīgām relīzēm!), nevaram nepalūkoties uz vienu izcilu izdevumu pērnā gada
decembrī. Turklāt šis izdevums ir no mākslinieka, kas 2012.gadā izdeva spožāko
EP.
Par vienu no 21.gadsimta
progresīvākajiem un ietekmīgākajiem producentiem uzskatītais Viljamss Bevans aka
Burial savu pēdējo albumu – jau
šobrīd par klasiku saucamo „Untrue” – izdeva 2007.gadā. Pēc tam sekojušas tikai
vinila plates EP vai singlu formātā, turklāt pēc katras no tām radies pamatots
jautājums: kur tālāk Burial dosies paša izveidotajā skaņu pasaulē. Šķietami
viss it kā jau ir izdarīts.
Taču tāpēc jau Burial ir
Burial, ka nebeidz mūs pārsteigt. Minētais pērnā gada EP „Kindred”, šķiet, bija
vistālāk no tā skanējuma, ko Bevans radīja pagājušajā desmitgadē, liekot
aizdomāties, ka ar katru nākošo relīzi Burial attālināsies no „Untrue”, taču te
nu mēs esam pie jaunākā mākslinieka dubultsingla „Truant / Rough Sleeper”, ko
pat īsti neceļas roka saukt par singlu, tas drīzāk ir mini albums.
Kāpēc? Tamdēļ, ka brīžiem pat
sajūk skaits, cik reizes abi treki maina gan ritmiku, gan tekstūru, gan arī
noskaņu. „Truant” principā iesākas kā turpinājums „Kindred” EP ar spocīgiem
vokāla sempliem un skumju nakts atmosfēru, taču treka vidū notiek krasas, taču
vienlaikus perfekti pārejošas izmaiņas, kas šo noskaņu pārvērš aptuveni kā no
rīta iedzerts alus, pēc kura vairs ne tikai nav slikti, bet pat gribas dejot.
Ala 1991.gada The Prodigy skaņu pavadījumā šis atkal ir jauninājums Burial daiļradē. Turklāt atšķirībā no 90’to gadu reiva monstriem, „Truant” „neuzsprāgst”,
bet gan pēc klusuma pauzes pāriet noslēdzošajā outro fāzē.
„Rough Sleeper” vispār ir kas
unikāls Burial daiļradē. Ja man kāds vēl pirms gada gribētu iestāstīt, ka kādu
Burial skaņdarbu varēs kaut attāli raksturot kā „pozitīvisma un mīlestības
pilnu”, droši vien smaidītu. Taču fakts ir tāds, ka šis pat nav tālu, lai to
nosauktu par „himnisku”, tiesa, neaizmirsīsim, ka tas tomēr ir Burial –
eiforiskus sintezatorus un uzkrītošu kulmināciju šeit nesagaidīsi. Un paldies
Mūzikas Dievam, ka tā. Mazliet garlaicīgi vienam māksliniekam visu laiku likt
9/10. Goda vārds, meklēju blusas, lai tas nebūtu jādara, bet esmu bezspēcīgs –
šis ir kārtējais šedevrs Burial diskogrāfijā.
(from f/c LP
"Anything In Return", out January 21st)
Ja jānosauc pirmais, kas nāk
prātā saistībā ar Dienvidkarolīnas guļamistabas producentu Čazu Bandiku jeb Toro Y Moi, tad
automātiski izskan vārds „čilveivs”. 2009.gadā šis mūzikas vilnis vēlās pāri
visai pasaulei, un jauneklis ar spāniski francisko segvārdu uzspīdēja pirmoreiz
tieši tad. Ko vien vērts ir pasakaini skaistais un rekaksējošais singls „Still Sound”, kas pat nedaudz sasaucas ar Twin
Shadow agrīnajiem ierakstiem.
Tā vien šķiet, ka no šī
uzspiestā zīmoga vēlas atbrīvoties arī pats Bandiks, piedāvājot jaunāko singlu „Say
That”. Labi meklējot, arī šeit var atrast viņa iepriekšējo albumu iezīmes, taču
pirmā uzkrītoši ausīs krīt grūvīgā deep-house
noskaņa un Toro Y Moi neraksturīgi nesošs bīts, kas atgādina, ka Čazs Bandiks
ar citu segvārdu – Les Sins – izdod arī
deju mūziku. „Say That” būtībā ir perfekta Toro Y Moi un Les Sins esence, kas
noderēs gan laiskam vakaram mājās, gan arī kāju ievingrināšanai deju zālē.
Šķiet, katrā gada sākumā, kad
aiziet runas par iespējams jaunām uzlecošām zvaigznēm, to sarakstā ir vismaz
pāris jaunas dāmas no Lielbritānijas. Visspilgtāk atmiņā palicis 2009.gads, kad
slavas mākoņi vilkās ap Eliju Džeksoni (La
Roux), Florenci Velču (Florence and
the Machine) un Viktoriju Hesketu (Little
Boots). Interesanti, ka visas trīs augstāk minētās dāmas nedaudz atgādina
vēl viena jauna londoniete Bebe Black.
Meitene jau pērn publicēja
savā SoundCloud vietnē vairākus skaņdarbus, taču uzspiedusi īstās pogas ar
jaunāko singlu „Deathwish”, kas ievada 21.janvārī gaidāmo EP ar tādu pašu
nosaukumu. Gan dēļ vokāla līdzības, gan dziesmas struktūras „Deathwish”
uzkrītoši atgādina La Roux, taču atšķirībā no pēdējo aukstajiem 80’to gadu
sintezatoriem, šeit ir reiviskas 90’to gadu skaņas, kas izklausās it kā Kelvins Hariss būtu pārtraucis strādāt
pie konveijera un uztaisījis vienu gabalu no sirds un bez pārspīlējumiem. Starp
citu, pie skaņas strādājis pazīstamais franču producents Dimitrijs Tikovojs, kas savulaik sadarbojies ar Placebo, The Horrors, Goldfrapp
u.c.
2009.gadā spožu karjeru
paredzēju Little Boots. Čiks no tā iznāca, tāpēc neprognozēšu, kā lietas
ievirzīsies Bebe Black, jo vairāk tamdēļ, ka pārējie viņas darbi būtiski
atšķiras no „Deathwish”. Tomēr jaunietei uzmanību ir vērts pievērst.
Ar gadu mijā izdotiem albumiem
tā mēdz gadīties, ka tie „pazūd” (lasi – paliek nenoklausīti) visu gada izskaņu
ņigu-ņegu-gada-topu-mežonīgu-ballīšu
rezultātā. Tā nu arī nesanāca noklausīties kritiķu dikti jau slavēto
kaliforniešu Local Natives debijas
albumu „Gorilla Manor”, kura vienam no singliem bija tas izcilais video klips ar uzmācīgo haizivi. Toties noteikti pievērsīsim uzmanību un aicinu arī Jūs
pievērst uzmanību janvāra beigās gaidāmajam kvarteta otrajam studijas ierakstam
„Hummingbird”, ko turklāt producējis The
National ģitārists Ārons Desners. Izklausīsies klišejiski, bet tieši ar The
National sirsnību visvairāk asociējas plates pirmais singls „Heavy Feet”.
Pirmā gada darba diena sākās
ar dziļu smaidu, ieraugot, ka šonedēļ jaunu singlu izdod Bon Jovi. Es nekādā gadījumā negribu salīdzināt Bon Jovi ar Suede, kuru atsevišķi singli man
saistās ar skaistākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem 90’tajos gados. Tomēr pēc
traģiski neveiksmīgā 2002.gada albuma „A New Morning” un vēl jo
garlaicīgākajiem Breta Andersona solo izgājieniem cerības izdzirdēt ko ausij
tīkamu neloloju.
Protams, šis nav nekāds „Stay
Together” vai „Beautiful Ones”, bet katrā ziņā viens no skanīgākajiem post-„Coming Up” ēras singliem.
Iespējams pie vainas arī vecums un neliela nostalģija pēc krāsainajiem 90’tajiem
gadiem un Britpopa, ko tik ļoti atgādina šis skaņdarbs. Tas, starp citu, nav
oficiālais singls. Par tādu kalpos „It Starts and Ends With You”, bet sestais
studijas albums (pirmais 11 gadu laikā!) iznāks martā. Tikmēr „Barriers” Suede mājaslapā pieejams apmaiņā pret e-pasta adresi.
Vairākkārt AMGmusic ir
rakstījis par diviem producentiem no Bristoles – Julio Bashmore un Hyetal.
Atzīšos, nemaz nezināju, ka abi savulaik darbojušies arī kā duets Velour. Pēc veiksmīgas atzīmēšanās
mūzikas dārziņā solo mākslinieku statusā abi atkal ir kopā. Vismaz tā liecina
Julio Bashmore ieraksts YouTube kanālā: „Velour
return in dramatic fashion”. Pagaidām gan nav informācijas, kad un kādā
formātā sagaidīsim jaunu ierakstu no abiem talantiem, bet pirmais singls
„Speedway” ar visu video ir klāt. Ļoti gaišs, interesants un dejojams electro/funk skaņdarbs.
Grūti pateikt, vai Nešvilas
jaunajai mūziķei Makenzijai Skotai ir kāda nojausma par Londonas futbola kluba
Chelsea uzbrucēju Fernando Toresu, bet gūglējot
viņas pseidonīmu visticamāk uzdursieties blondam puisim zilā kreklā. Turklāt ir
vēl kāda būtiska atšķirība starp spāņu sportistu un 22 gadus jauno mūziķi –
Makenzija Skota ir „iesitusi hat-trick” jau ar pirmo uznācienu laukumā.
„This cannot happen again / Twice in a year is too much,” skan
ievadošās rindiņas, pēc kurām jau top skaidrs – šī ir kārtējā šķiršanās
dziesma, tiesa, vārds „kārtējais” šeit ir absolūti neiederīgs. Mierīgo un
stāstošo electro-folk ievadu otrajā minūtē nomaina strāvojošs un ekspansīvs
alt-rock turpinājums, kas rada zināmas asociācijas ar PJ Harvey. „Honey, while you
were ashing in your coffee / I was thinking of telling you what you’ve done to
me,” burtiski izkliedz Torres,
un tā puiša vietā es būtu patiesi izbijies.
Jau 22.janvārī iznāks Torres
debijas albums. Ar nepacietību gaidām!
Ar 7.janvāri arī AMGmusic
atsāk darbību pēc triju nedēļu pārtraukuma, kura laikā piedzīvojumu nav trūcis.
Cerams, piedzīvojumu, jo īpaši muzikālu piedzīvojumu netrūks mums visiem arī
atlikušajās nieka 358 gada dienās.
Pirms ķeramies klāt 2013.gada
pirmajām aktualitātēm (un to mēs darīsim jau rīt!), mazliet iesildīsimies ar
dziesmām, kas palika gada topu ēnā decembrī, taču noteikti pelnījušas Jūsu
uzmanību. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka trīs no šiem Decembra singliem iekļūst AMGmusic
A-LISTē, kas nozīmē, ka pretendēs uz 2013.gada Singlu Top 100.
Phosphorescent - "Song for Zula" [Dead Oceans]
(from f/c LP "Muchacho", out March 19th)
Amerikāņu mūziķis Metjū Houks,
kas izdod ierakstus ar pseidonīmu Phosphorescent,
ar mūziku nodarbojas jau gadus desmit, taču visu laiku pamanījies paslīdēt
garām AMGmusic. Pavisam noteikti tā nenotiks ar mūziķa sesto studijas albumu
„Muchacho”, kas gaidāms martā, jo to ievada vienkārši pasakaini skaists pirmais
singls. Iesākusies ar citātu no slavenā Džonija
Keša hīta „Ring of Fire” („Some say
love is a burning thing / That it makes a fiery ring”), „Song For Zula”
turpinās kā atskārsmju un pieredzes stāsts par mīlestību un, ko tā var nodarīt.
Aptuveni kā, kad vecus narkomānus lūdz jauniešiem izstāstīt par savu bēdīgo
pieredzi, tā teikt, iebiedēšanai.
A$AP Rocky - "Long Live A$AP" [RCA]
(from f/c LP "Long.Live.A$AP", out January 14th)
Jaunais Hārlemas reperis
Rakims Maijerss jeb A$AP Rocky
pirmoreiz uzspīdēja 2011.gadā, kad iznāca kritiķu slavētais miksteips
„LiveLoveA$AP”, bet tikai nākamnedēļ dienas gaismu ieraudzīs mūziķa ilgi
lolotais debijas albums. Daži jau to nosaukuši par pirmo izcilo 2013.gada
ierakstu. Līdz albumam mēs vēl tiksim, bet aktuālais singls un plati ievadošais
titulskaņdarbs ir, šķiet, labākais, ko es no A$AP esmu dzirdējis, ja neskaita
vairākas lieliskas viesošanās citu kolēģu darbos (kaut vai Schoolboy Q pērnā gada hītā „Hands on the Wheel”). Piedziedājums ir
vienkārši ekselents!
Cloud Boat - "I Left For A Reason (It Escapes Me Now)"
[Apollo]
Neesam vēl īsti ķērušies klāt
2013.gada jaunumiem, kā blociņā „jaunie mākslinieki, kam pievērst uzmanību” jau
atrodams pirmais ieraksts. Cloud Boat ir jauns duets no Londonas, ko veido Toms
Klārks un Sems Rikets. „I Left For a Reason” ir dueta otrais singls, kas seko
pērn uz R&S leibla izdotajam „Lions on the Beach”. Toma Klārka vokāls „The river fell away / And washed me down”
un vispār skaņdarba noskaņa nedaudz atgādina How To Dress Well daiļradi, taču drone manierē ieturētās ģitāras šo būtiski atšķir.
Grouper - "Vital" [Kranky]
(from f/c LP "The Man Who Died in His Boat", out February
4th)
Februārī gaidāms jauns
Portlendas ambient/noise mūziķes Lizas Harisas jeb Grouper albums ar visai
interesantu nosaukumu „The Man Who Died In His Boat”. Pirmais singls „Vital”
rada burvīgu un pat mazliet hipnotizējošu noskaņu.
Chloe Howl - "No Strings" [Columbia]
(no official release info)
Visbeidzot kaut kas no
popmūzikas lauciņa. 17 gadus jauna meitene Hloja Haula no Lielbritānijas, par
kuru mēs noteikti dzirdēsim vēl 2013.gadā, jo vairāk tāpēc, ka viņu savā
paspārnē jau paņēmis koncerns Columbia Records. Jau salīdzināta ar Adeli, Keitu Nešu un Liliju Alenu,
jauniete patīkami pārsteidz ar debijas singla „No Strings” skanējumu, kas
sākotnēji radīja iespaidu, ka šī ir jauna dāma no Skandināvijas. Un tas ir
kompliments.
