SINGLE OF THE WEEK (12.09.-18.09.)

SINGLE OF THE WEEK

Tony Bennett & Amy Winehouse - "Body And Soul" [Columbia]
(from f/c LP "Duets II", out on September 19th)
(released as a digital single on September 14th)

85 gadus vecais un joprojām dziedošais Tonijs Benets nākamgad varēs svinēt apaļu jubileju – apritēs tieši 50 gadi, kopš iznāca viņa debijas albums. Savukārt nākamnedēļ iznāks izlase „Duets II”, kurā bez Eimijas Vainhausas būs dzirdamas arī tādas mūzikas slavenības kā Andrea Bočelli, Meraija Kerija, Lady Gaga, Areta Frenklina,Šerila Krova un citas. Bet visvairāk cilvēku sirdīs noteikti ieķersies šī – pēdējā Vainhausas dziesma, kurā dzirdams, ka arī viss pēdējo gadu posms un likstas ar atkarību izraisošajām lietām (alkoholu, narkotikām, vistrakāko – mīlestību...) viņas izcilajām balss spējām nav nodarījis ne nieka ļaunuma. Turklāt dziesma taču ir bezgala skaista.

Plašāk par dziesmu lasi šeit.

THREE FOR THE WEEKEND

Šoreiz „trīs nedēļas nogalei” sadaļa pakārtota gaidāmajam, Latvijai tik svarīgajam notikumam – Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kurās beidzot ir iespēja izdarīt pareizo izvēli. AMGmusic nekad nav slēpis savu labējo un latvisko nostāju, tāpēc aicinu ikvienu aizdomāties KĀRTĪGI un nebalsot ne par pro-maskaviski noskaņotām partijām, kuru valdē sēž cilvēks, kas aktīvi cīnījās pret Latvijas neatkarību, kā arī par pašmāju kangariem, kas šo gadu laikā esot valdībā noveduši valsti līdz tādam kliņķim, pie kā pašreiz esam un no kā cenšamies rāpties laukā. Turpināsim to darīt. Vienotība, Visu Latvijai/TB-LNNK vai Zatlera Reformu Partija – tas lai paliek katra paša ziņā. Bet padarīsim šo valsti par stipru, latvisku un ekonomiski augošu.

Šīs dienas trijniekā gan iespraucies arī kāds ārzemju skaņdarbs. Personīgās lietas tomēr neatstāj sirdi. Un šonedēļ ik pa laikam galvā atkārtojas rindiņa: „I THOUGHT WE HAD SOMETHING PRECIOUS / NOW I KNOW WHAT IT’S WORTH...”. Tamdēļ iesākam „3 for the weekend” ar Depeche Mode un konkrēti Mārtina Gora izpildīto dziesmu „The Things You Said” no 1988.gada slavenā Rose Bowl koncerta, turpinām ar ne gluži politisko, bet tomēr cīnīties aicinošo Auroras „Barjera” („Jūs manas rokas laužiet...”; „Izvēle ir manās rokās...”), bet noslēgsim ar Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”, pie kuras joprojām acīs riešas aizkustinājuma asaras.

DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!

Un svētī visus šeit palikušos, gaišos un sirdī tīros cilvēkus!

Depeche Mode – „The Things You Said” (live from Rose Bowl, 1988)

Aurora – „Barjera”

M.Brauns – „Saule, Pērkons, Daugava” (live from Mežaparks, 2011)

NEDĒĻAS ALBUMU APSKATS (12.09.-18.09.)

Girls – „Father, Son, Holy Ghost”

Release date: 12/09/2011
Label: Fantasy Trashcan
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Albums ir noteikti dzīvespriecīgāks par debijas plati. Ja klausoties „Album”, iezagās doma, ka Ouvens varētu kļūt par vienu no šīs desmitgades skandalozākajām personām rokmūzikā, tad šeit viņš izklausās atradis sevi, skaidrā un kļuvis filozofiskāks. Nē, savu harizmu Ouvens noteikti nav zaudējis, iespējams, vienkārši kļuvis pieaugušāks. Jau „Album” apskatā rakstīju, ka „neticu, ka Girls spēs atkārtot šī albuma panākumus”, tagad nākas tam piekrist. Tomēr nepārprotiet, šis joprojām ir ļoti baudāms rokmūzikas ieraksts, kurā turklāt var meklēt vienu no Girls visu laiku labākajiem gabaliem – Metallica „Nothing Else Matters” atgādinošo un sirdi plosošo „Vomit”, kas pievienojas gada labāko singlu sarakstam.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Ladytron – „Gravity The Seducer”

Release date: 12/09/2011
Label: Nettwerk
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Ir grupas, kuras visu pulveri izšauj vienā platē, kādā neizskaidrojamā kārtā radot vienlaikus karjeras albumu un arī savu labāko dziesmu izlasi. Izskatās, ka pie šīs saujiņas grupu būs jāpieskaita arī Liverpūles kvartets Ladytron, kas savos pēdējos divos albumos diemžēl ne tuvu nav spējis pietuvoties savam 2005.gada šedevram „Witching Hour” (AMGmusic reitings – 9/10). Kā visos pārējos grupas albumos, arī „Gravity The Seducer” var atrast dažus lieliskus hītus („White Elephant”; „Mirage”; „Ace of Hz”), bet diemžēl pārāk daudz dziesmu vienkārši paskrien garām, lai pēc mirkļa jau nozustu aizmirstībā. „Gravity The Seducer” saglabā tikai Ladytron raksturīgo romantisko sāpju noskaņu, ietītu vintāža sintpopa drūmu skaņu ainavās, taču radošās kreativitātes (lasi – melodiju) trūkums šo padara par, iespējams, neizteiksmīgāko albumu grupas karjerā.”

Laura Marling – „A Creature I Don’t Know”

Release date: 12/09/2011
Label: Virgin
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Britu spožākās folkmūzikas zvaigznes Lauras Mārlingas jaunais albums diemžēl atstāj nelielu vilšanās sajūtu. Atšķirībā no pirmajiem diviem albumiem (2008.gada „Alas, I Cannot Swim” (6/10) un pērnā gada „I Speak Because I Can” (8/10)), „A Creature I Don’t Know”, lai arī profesionāli izkopts un, kā atzīmē kritiķi, nobriedušāks, šķiet pārlieku nopulēts un bezemocionāls, it īpaši albuma pirmā puse. Britu apskatnieki gan ir stāvā sajūsmā, tāpēc nebūs brīnums, ja tikai 21 gadu vecā mūziķe nākamgad trešo reizi pēc kārtas būs nominēta Mercury mūzikas balvai. Kā jau ierasts Mārlingas ierakstos, arī šeit meitenes spēcīgākais trumpis ir romantiska melanholija un cinisks skarbums, kas jo īpaši izpaužas plates neapšaubāmi spožākajā dziesmā „The Beast”.”

CANT – „Dreams Come True”

Release date: 12/09/2011
Label: Terrible Records
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Ļoti glīti iepakots sainītis ar patukšu vidu – tā gribētos vienā teikumā raksturot Grizzly Bear basģitārista Krisa Teilora pirmo solo veikumu. Albuma skanējums ir ļoti krāšņs, bagātīgs un šķietami ļoti rūpīgi lipināts (starp citu, albuma producents ir Twin Shadow jeb Džordžs Lūiss, kura pirksts atsevišķos gabalos, piemēram, teicamajā „The Edge” ir pat ļoti jūtams), taču tas, kas neļauj par šo plati sajūsmināties līdz galam, ir tā neizteiktais saturs, kas atstāj pārlieku lielas eksperimentālisma mieles. Neatstāj sajūta, ka CANT šobrīd vairāk piestāvētu EP, nevis ilgspēlējoša plate.”

Clap Your Hands Say Yeah! – „Hysterical”

Release date: 12/09/2011
Label: V2
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „2006.gadā Clap Your Hands Say Yeah! pamatoti dēvēja par vienu no spožākajām jaunajām grupām. Diemžēl sekoja izgāšanās 2007.gadā ar, daudzuprāt, stipri sasteigto un pārspīlēti eksperimentālo albumu „Some Loud Thunder”. Izspēlējušies dažādos blakusprojektos, tagad ņujorkieši ir atpakaļ ar trešo studijas plati. Tajā jūtams, ka grupa vēlējusies atgriezties pie saknēm, kas lielā mērā arī ir izdevies, taču nelaime tā, ka vairs nav ne 2006., ne 2007.gads. Daudz kas, it īpaši albuma otrajā pusē, liekas dzirdēts, izstiepts un līdz ar to diemžēl garlaicīgs.”

ALBUMS: Girls - Father, Son, Holy Ghost

Girls – „Father, Son, Holy Ghost”

Release date: 12/09/2011
Label: Fantasy Trashcan
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Slaveno teicienu „māksla dzimst mokās” varētu papildināt ar piebildi „vai eksperimentos ar narkotiskajām vielām un sevis meklēšanas ceļā”. Girls 2009.gada debijas albuma muzikālo pusi diezgan nepamatoti aizēnoja grupas solista Kristofera Ouvena dzīvesstāsts, kurš, maigi izsakoties nav garlaicīgs. Uzaudzis sektā „God of Children”, kur bija aizliegts klausīties populāro mūziku, vēlāk aizbēdzis, pievienojies panku kustībai, niekojies ar dažādām narkotikām un sācis meklējumus mūzikā.

Ja ņem vērā, ka viss Girls debijas albuma materiāls tapis daudzu gadu garumā, nav brīnums, ka tur atspoguļojās visas uzkrātās emocijas, sākot no dejiskām sērfroka himnām, turpinot ar sarkastiskām dziesmām par attiecību izjukšanu un beidzot ar sāpju pilnām depresijas odām. Turpretim otrais albums „Father, Son, Holy Ghost” šķiet kā pilnīgs pretstats. Kā apzināti radīts albums, kurš izklausās pārdomāts un nostrādāts (noteikti jāuzteic ģitārista Četa Vaita izaugsme!), taču diemžēl pietrūkst tā jaunības pozitīvā maksimālisma un patiesu jūtu eksploziju.

Albums ir noteikti dzīvespriecīgāks par debijas plati. Ja klausoties „Album”, iezagās doma, ka Ouvens varētu kļūt par vienu no šīs desmitgades skandalozākajām personām rokmūzikā, tad šeit viņš izklausās atradis sevi, skaidrā un kļuvis filozofiskāks. Nē, savu harizmu Ouvens noteikti nav zaudējis, iespējams, vienkārši kļuvis pieaugušāks. Jau „Album” apskatā rakstīju, ka „neticu, ka Girls spēs atkārtot šī albuma panākumus”, tagad nākas tam piekrist. Tomēr nepārprotiet, šis joprojām ir ļoti baudāms rokmūzikas ieraksts, kurā turklāt var meklēt vienu no Girls visu laiku labākajiem gabaliem – Metallica „Nothing Else Matters” atgādinošo un sirdi plosošo „Vomit”, kas pievienojas gada labāko singlu sarakstam.”

A-LIST: Tony Bennett & Amy Winehouse - Body And Soul

Tony Bennett & Amy Winehouse - "Body And Soul" [Columbia]
(from f/c LP "Duets II", out on September 19th)
(released as a digital single on September 14th)

Šim skaņdarbam bija lemts kļūt par leģendāru. Visticamāk, ja šovasar Eimija Vainhausa nebūtu pievienojusies slavenajam „27 klubiņam” un pametusi šo pasauli, viņas sadarbība ar amerikāņu leģendāro mūziķi Toniju Benetu dziesmā „Body and Soul” paliktu vienkārši kā viens no gabaliem, kas iekļauts nākamnedēļ iznākošajā Beneta albumā „Duets II”. Tagad šis ir kas vairāk – Eimijas Vainhausas pēdējā ierakstītā dziesma.

Pati dziesma „Body and Soul” ir teju tikpat veca kā visa popmūzikas pasaule. Dziesma sarakstīta tālajā 1930.gadā, šajā desmitgadē kļūstot par vienu no populārākajiem džeza skaņdarbiem un piedzīvojot neskaitāmas interpretācijas un izpildījumus. Vēlāk „Body and Soul” kļūst arī par populārās mūzikas izpildītāju iecienītu skaņdarbu. To iedziedājuši Frenks Sinatra, Billija Holideja, Ella Ficdžeralda un daudzi citi. Par slavenāko gan tiek uzskatīta 1939.gada rudenī ierakstītā džeza saksofonista Koulmena Houkinsa versija.

85 gadus vecais un joprojām dziedošais Tonijs Benets nākamgad varēs svinēt apaļu jubileju – apritēs tieši 50 gadi, kopš iznāca viņa debijas albums. Savukārt nākamnedēļ iznāks izlase „Duets II”, kurā bez Eimijas Vainhausas būs dzirdamas arī tādas mūzikas slavenības kā Andrea Bočelli, Meraija Kerija, Lady Gaga, Areta Frenklina,Šerila Krova un citas. Bet visvairāk cilvēku sirdīs noteikti ieķersies šī – pēdējā Vainhausas dziesma, kurā dzirdams, ka arī viss pēdējo gadu posms un likstas ar atkarību izraisošajām lietām (alkoholu, narkotikām, vistrakāko – mīlestību...) viņas izcilajām balss spējām nav nodarījis ne nieka ļaunuma. Turklāt dziesma taču ir bezgala skaista.

RMX: When Saints Go Machine - Kelly (Shlohmo Remix)

When Saints Go Machine - "Kelly" (Shlohmo Remix) [!K7]
(available as a free download)

Paslīdējis gar AMGmusic ausīm, šovasar nāca klajā jaunākais dāņu indie-pop apvienības When Saints Go Machine albums „Konkylie”. Kā norāda zinātāji, viens no albuma labākajiem brīžiem ir dziesma „Kelly”, ko nupat savā manierē samiksējis Kalifornijas producents Shlohmo jeb Henrijs Laufers. Viņa rokās „Kelly” ieguvis embientāku, pat nedaudz witch-house atgādinošu noskaņu. Tiesa, šoreiz „raganu hauss” neskan biedējoši, bet tā, it kā raganas būtu iedzērušas pāris xanax tabletes un atsēdušās pie miera pīpes. Ļoti veiksmīgs un gaumīgs mikss.

When Saints Go Machine- Kelly (Shlohmo Remix) by !K7 Records

SE62 - Dreaming

SE62 - "Dreaming" [Gimme The Loot]
(from split 12" single with Vins; out now)

Atliek aiztaisīt acis, iztēloties, ka esi pie pludmales un uzlikt SE62 skaņdarbu „Dreaming”. Garantēju, ka vasara Tavā sirdī atgriezīsies. Zem pseidonīma SE62 paslēpies kāds ukraiņu producents Jura Hlops no Kijevas, par kuru līdz šim neko nebiju dzirdējis. Ja pareizi noprotu, šī ir arī jaunā talanta pirmā plate, katrā ziņā tīmeklī neko vairāk par Hlopu atrast neizdevās. Tas arī būtībā nav vajadzīgs, visu izteiks šis ārkārtīgi romantiskais un gaišais deep-house skaņdarbs, kura lielākā oga ir saksofons, kas iesākas treka trešajā minūtē. Pamēģiniet!