The Strange Death Of Liberal England - "Rising Sea"
Release date: 23/08/2010 Label: Republic of Music AMG rating: 8/10
Kur, kā un kāpēc „Rising Sea” bija iekļuvis AMGmusic sarakstā „Wanted Singles” (ir mums tāds saraksts ar dziesmām, kurām kaut kādu iemeslu dēļ nesanāk uzlikt savu ķepu, kad tās tiek izdotas), es tik tiešām vairs neatceros, lai kā pūlētos. Labi vien ir, ka dziesma pie mums nenokļuva 23.augustā. Pirmkārt, tad tā noteikti nekļūtu par Nedēļas Singlu (tātad – labi pašai dziesmai). Otrkārt, tad man šonedēļ nāktos lauzīt galvu, ko tad lai pasludina par Nedēļas Dziesmu (tātad – labi arī man).
Grupas ar savādo nosaukumu The Strange Death Of Liberal England, kas aizgūts no Džordža Deindžerfīlda tāda paša nosaukuma 1935.gada romāna, saknes meklējamas Anglijas pilsētā Portsmutā 2005.gadā, kad šis kvintets ir dibināts. Skanējuma ziņā pielīdzināti kanādiešu rok-orķestrim Arcade Fire un agrīnajiem The Pixies, TSDOLE lielo debiju gan piedzīvoja divus gadus vēlāk, kad tika izdots un britu kritiķu vidū visai atzinīgi novērtēts grupas debijas albums „Forward March!”. Tajā vasarā TSDOLE par saviem iesildītājiem izvēlējās arī populārā velsiešu apvienība Manic Street Preachers.
Jau pirmdien veikalu plauktos nonāks grupas otrais studijas ieraksts „Drown Your Heart Again”, bet diezin vai AMGmusic vai kāds cits prestižs mūzikas portāls tam pievērsīs lielu uzmanību, jo 13.septembrī, kā jau es iepriekš jokoju, jaunus albumus sadomājuši izlaist teju vai visi mākslinieki, kas šogad to vēl nav izdarījuši. Ar Interpol, of Montreal un Grinderman priekšgalā.
Un tomēr. Un tomēr mums ir plates pirmais singls „Rising Sea”, kurš, kā jau minēju, ir izdots 23.augustā, bet tieši šonedēļ nonācis AMGmusic rīcībā un pozitīvi ietekmējis šīs nedēļas ritējumu, ik pa laiciņam pastiepjot roku „play” virzienā. Personīgi man ļoti atgādina pirms diviem gadiem izdoto, himnisko British Sea Power skaņdarbu „Waving Flags”.
P.S. Ak, atcerējos gan, kāpēc The Strange Death Of Liberal England bija iekļauts mūsu Wanted listē. Grupa šogad bija iesildītāji Editors Lielbritānijas tūrē. Lūk, kā.
Kanye West feat Bon Iver, Jay-Z, Rick Ross & Nicki Minaj - "Monster" [Def Jam; 26/08/2010] AMG rating: 8/10 (free download)
Hip-hop superzvaigznes pēdējos gados sāk arvien vairāk un patīkamāk pārsteigt. Daudzviet, tai skaitā arī AMGmusic, pērn tika aprakstīts par Jay-Z sajūsmināšanos par vienu no 2009.gada spožākajiem indie ansambļiem Grizzly Bear (Kārtera kungs pat apmeklēja viņu koncertu Ņujorkā), šogad mūzikas preses acīs savas akcijas sāk celt Kanje Vests, kas plašāk pazīstams kā skandalozs raudulis un Video Balvu pasniegšanas ceremoniju jaucējs.
To, ka Vests ir viens no talantīgākajiem un, gribētos arī teikt, inteliģentākajiem hip-hop komerciālā gala pārstāvjiem, viņš jau ir pierādījis savos iepriekšējos albumos. Tamdēļ tā īsti pat neizbrīnīja Vesta sacītais kādā intervijā, ka jaunā albuma ietekmju avoti ir tādi cienījami mūziķi kā Džils Skots Herons un Nina Simone. Taču ziņa, ka Kanje uzaicinājis uz sadarbību savā Havaju salu studijā Džastinu Vernonu jeb Bon Iver, gan izsauca pamatotu izbrīnu un lika nepacietībā gaidīt rezultātu.
Uzreiz jāsaka, ka šim skaņdarbam – „Monster” – gan nav liela sakara ar gaidāmo Kanje Vesta piekto studijas albumu „Dark Twisted Fantasy”, kurš iznāks novembra beigās, taču arī šajā dziesmā ir dzirdams Bon Iver, tiesa, viņa balss ir stipri apstrādāta ar auto-tune elementiem. „Monster” ir izrāvums no gaidāmā EP „Watch The Throne”, kas tapis sadarbībā ar jau pieminēto Jay-Z. Bez abām superzvaigznēm un Bon Iver vēl šeit dzirdēsit arī reperi Riku Rosu un viņa kolēģi, daiļā dzimuma pārstāvi Nikiju Minadžu.
Protams, ne jau fakts, ka PATS Džastins Vernons ir piedalījies šajā dziesmā, nodrošina „Monster” atzinību no AMGmusic puses, lai gan jāsaka, ka tieši viņa auto-tjūnotā balss kopā ar Kanje Vestu „Monster” izskaņā ir absolūts hailaits dziesmā. Starp citu, arī pirmais oficiālais singls no Kanje gaidāmā albuma – dziesma „Power” – ir teicams. Big Boi būs uzradies nopietns konkurents uz gada hip-hop albumu? Skatīsimies.
The Coral - "More Than A Lover" [Deltasonic Records; 06/09/2010] AMG rating: 7/10
Lai cik tas pārsteidzoši nešķistu (vismaz man), nākamgad The Coral varēs svinēt jau 15 gadu jubileju – gluži kā AMGmusic. Liverpūles skolasbiedru izveidotā grupa kopā spēlē jau kopš 1996.gada, taču plašāku atzinību izpelnījās vien 2002.gadā, kad klajā nāca grupas debijas ieraksts „The Coral”, kas ne tikai saņēma augstus novērtējumus no mūzikas kritiķiem un tika pat nominēts prestižajai Mercury Music Prize, bet izrādījās arī komerciāli veiksmīgs, izcīnot augsto 5.vietu Lielbritānijas pirktāko albumu topā.
AMGmusic uzmanības lokā gan grupa nokļuva stipri vēlāk – 2007.gadā ar savu ceturto studijas plati „Roots & Echoes”. Ja nebūtu statistikas dati, es nemaz neatcerētos faktu, ko no šī albuma divi singli iekļuva AMGmusic mēneša labāko divdesmitniekā, dziesmai „Who’s Gonna Find Me” pat sasniedzot 10.vietu – tas arī pagaidām ir The Coral visu laiku augstākais sasniegums AMG topos.
Labs laiciņš pagājis, kopš tā brīža, bet tikai šovasar kvintets nāca klajā ar nākošo albumu „Butterfly House”, ko gan tā arī neesmu noklausījies, neskatoties uz britu mūzikas apskatnieku salīdzinoši lielo sajūsmu par šo plati. Jebkurā gadījumā – aktuālais singls „More Than A Lover”, kas stipri atgādina The Verve solista Ričarda Eškrofta labākos laikus, jau atkal pamatoti var cerēt uz iekļūšanu AMGmusic mēneša labāko dziesmu sarakstā.
Ak, šie vācu elektronšķiki... Nav nekāds brīnums, ka vesela plejāde britu (un ne tikai britu) mūzikas slavenību 80’tajos gados tā vien dzīvojās pa Berlīni un Hamburgu. Vācija ir bijusi elektroniskās mūzikas citadele jau kopš tās pašiem pirmsākumiem 70’tajos gados, kad visa pasaule brīnījās par Kraftwerkampelēšanos ap jocīgām sintezatoru kastēm, kad visi normāli mūziķi spēlēja ģitāras un sita bungas.
Duetu Booka Shade atļaušos nosaukt par vienu no ietekmīgākajām pagājušās desmitgades vācu house/techno apvienībām. Atliek nosaukt kaut vai divus skaņdarbus – „Mandarine Girl” un „Body Language”, nemaz nerunājot par daudzajiem lieliskajiem remiksiem, no kuriem visvairāk atmiņā palicis 2006.gada rīmeiks Depeche Mode singlam „Martyr”, lai šaubas par šo vīru māku ar tehnoloģijām radīt teicamu noskaņu izzustu.
Pavisam nesen duetam iznāca ceturtais studijas albums „More!”. Pēc salīdzinoši neveiksmīgā mēģinājuma radīt techno-pop ierakstu albumā „The Sun and The Neon Light”, jaunākajā platē puiši ir atgriezušies pie tā, ko prot vislabāk – naksnīga, minimāla tech-house materiāla, ko neatkārtojamu un burvīgu padara melodiskie sintezatora tēmu iestarpinājumi. Ar visu to jaunais albums vairs nav gluži TAS Booka Shade, kāds tas bija slavenajā 2006.gada albumā „Movement”, bet aktuālais singls „Teenage Spaceman” ir viens no albuma labākajiem brīžiem.
Šonedēļ vispār tāds izteikti elektronisks sanācis singlu apskats. Disclosure ir divu, knapi pilngadības slieksni pārsniegušu brāļu duets no Lielbritānijas. Hovards un Gajs Lorensi šonedēļ uz pazīstamā leibla Moshi Moshi laiduši klajā debijas singlu „Offline Dexterity”, kas pavisam noteikti papildinās britu dubstep scēnas jau tā plašo un lielisko sastāvu. Nedēļas labākais dubstep skaņdarbs, manuprāt.
Uldis Rudaks savā pēdējā rakstā „Izklaidē” Elisoni Goldfrapu kronējis par alternatīvās popmūzikas karalieni. Grūti pateikt, vai Uldis Rudaks ir klausījies arī pēdējos zviedru dziedātājas Robinas albumus, taču viņa viedoklis ir visai saprotams. Brīžos, kad esi noguris no dažādās augstās mākslas lietpratējiem un vēlies paklausīties vienkāršu popmūziku, Goldfrapp ieraksti ir visnotaļ izceļami uz pārējā ārprāta, kas darās komerciālo radiostaciju pleilistēs. „Believer” ir jau trešais singls no grupas pavasarī izdotā piektā studijas albuma „Head First”.
Vēl viens no singliem, kas aizkavējies vēl no augusta. Rouza Elinora Dugalla agrāk bija pazīstama kā viena no 2006.gadā uz īsu brīdi ļoti populārās indie-pop meiteņu grupas The Pipettes dalībniecēm. Kopš 2008.gada viņa ir solo māksliniece, un pirms nedēļas, kritiķu atzinības vārdu pavadīts (atšķirībā no The Pipettes jaunākā albuma!), iznāca arī jaunās sievietes debijas solo disks „Without Why”, no kura tad arī nāk šis ļoti gaumīgais skaņdarbs „Carry On”.
Sufjans Stīvenss vai nu patīk, vai nu nepatīk. Aptuveni pie tāda slēdziena es nonācu, lasot recenzijas presē amerikāņu dziesminieka pēdējam EP „All Delighted People”. Personīgi es nekad neesmu bijis lielā sajūsmā par Stīvensa daiļradi, tāpēc arī man minētais EP lielu prieku neizraisīja. Toties citādi ir ar šo – jauno singlu no oktrobrī gaidāmā albuma „The Age of Adz”, kas, manuprāt, ir ļoti meistarīgi vērpts un veidots. Vēl interesantāks ir nupat atklātībā nonākušais skaņdarbs „Too Much”, kas pat atgādina... Animal Collective! Lūk, tāds Sufjans jau man tīk daudz labāk.
Pirms neilga laika modē bija grupas nosaukumu sākt ar vārdu „Crystal” – Crystal Castles, Crystal Fighters, Crystal Antlers utt. Pēdējā mēneša Top Vārds, šķiet, ir Twin. Pirms nedēļas Jūs iepazīstināju ar Ņujorkas projektu Twin Shadow, tagad kārta Bruklinas kvintetam Twin Sister, kas nupat arī Eiropā oficiāli laiduši klajā savu debijas EP „Vampires With Dreaming Kids”, kur tad arī atradīsit šo šūgeizisko un sapņaino kompozīciju „Ginger”. Starp citu, visu EP varat iegūt ar par baltu velti šeit.
I Am Kloot - "Proof" [Shepherd Moon; 06/09/2010] AMG rating: 7/10
Katru gadu Lielbritānijā tiek izdots kāds albums, par kuru man nav ne mazākās saprašanas – par KO tur sajūsminās un ko tur TĀDU dzird viens vidējs britu apskatnieks. Šogad šis tituls laikam pienākas I Am Kloot albumam „Sky At Night”. Ja Jums patīk Džeimss Blants, tad gan – uz priekšu. Piebilde – „Proof” gan ir baudāmākais albums skaņdarbs.
PĀRĒJIE ŠĪS NEDĒĻAS SINGLI:
The Vaselines - "Sex With an X" [Sub Pop; 06/09/2010] AMG rating: 6/10
Linkin Park - "The Catalyst" [Warner; 23/08/2010] AMG rating: 6/10
Pulled Apart By Horses - "High Five, Swan Dive, Nose Dive" [Transgressive; 06/09/2010] AMG rating: 6/10
Kā jau izteicos tviterī, pie augusta deju izlases varētu dejot, lidot un mīlēties vienlaicīgi. Nudien šis bija bagāts mēnesis ar daudz labiem deju un elektroniskās mūzikas skaņdarbiem, no kuriem tomēr esmu atlasījis, manuprāt, desmit labākos. Tos tad arī piedāvāju noklausīties secībā, kādā tos spēlēju pagājušās nedēļas nogales miksā.
DANCE MIX OF THE MONTH
Azari & III - "Reckless For Your Love" (Tensnake Remix) [Permanent Vacation] (from "Reckless (with your love)" 12" vinyl, out now)
Ja ir kāda pilsēta ASV, kas pēdējā gada laikā var ko nopietnu likt pretī Ņujorkas jauno grupu pārpilnībai, tad tā noteikti ir Losandželosa. Eņģeļu Pilsēta šogad jau dāvājusi mums Flying Lotus eksperimentālo un vispasaules kritiķu slavēto plati „Cosmogramma”, tagad kārta stilistiski diezgan tuvajam, taču vienlaikus arī patālajam projekta Baths, kura autors ir kāds tikai 21 gadu vecs mūziķis Vils Vīzenfelds, debijas ierakstam „Cerulean”.
Ja ar Flying Lotus man gāja grūti un palēnām (pēc pirmajām albuma klausīšanās reizēm nespēju līdz galam tīksmināties par šo plati), tad Baths „Cerulean” kļuva par vienu no augusta vakaru iecienītākajiem klausīšanās materiāliem ātri vien. Ļoti naksnīgs glo-fi krustojums ar chill-wave, kur savu prieciņu gūs gan synth-pop cienītāji, gan izsmalcināta hip-hop piekritēji, gan arī – un, manuprāt, visvairāk – vienkārši naksnīgas noskaņas un miera meklētāji.
Baths tādējādi ierakstās AMGmusic lauciņā „Best New Act”, ar ko no visas sirds sveicu. Un vēl. Jums ir JĀRDEZ videoklips dziesmai „Lovely Bloodflow” (starp citu, viens no maniem plates favorītiem) – tas ir pretendents uz gada labāko klipu topu.
4.Sleigh Bells – „Treats”
Release date: 02/08/2010 Label: Columbia AMG rating: 8/10
Muzikāli šis dārdošais un stereo sistēmas pārbaudošais ieraksts ir kaut kur pa vidu starp Crystal Castlesdance-punk un noise-pop ala Wavves gaumē. Lielākā Sleigh Bells veiksmes atslēga, šķiet, ir Aleksisas vairāk synth-pop stilam piestāvošais miermīlīgais un melodiskais vokāls, kas krasi disonē ar haotisko, trokšņaino un ārdošo noise mūziku, ko ne tikai sacerējis, bet arī producējis Millers.
Starp citu, uz šo soli – pašam producēt debijas albumu, atsakoties no palīdzības no malas – viņu pamudinājusi skandalozās šrilankieties M.I.A. jūsmošana par Sleigh Bells, vēl pirms dueta debijas ieraksta izdošanas. Ne velti slavenās dziedātājas pēdējā studijas albuma „Maya” dziesmā „Meds and Feds” ir samplēti tieši Sleigh Bells.
Nebūdams liels noise-pop cienītājs, es nespēju tēlot, ka būtu tikpat lielā sajūsmā par „Treats” kā, piemēram, pitchfork žurnālisti, taču tas, ka Sleigh Bells ir vieni no interesantākajiem un oriģinālākajiem māksliniekiem šobrīd savā lauciņā, ir fakts. No albuma dziesmām gribētos izcelt maijā aktuālo singlu „Tell ‘em” un jau pērn internetā noplūdušo „Crown on the Ground”. Pēdējais tik tiešām var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu stereo sistēmas skaļruņiem (fizisku, bet noteikti ne garīgu!), tāpēc uzmanieties ar decibeliem!
3.Menomena – „Mines”
Release date: 02/08/2010 Label: City Slang AMG rating: 8/10
Mēneša sākumā, kad veicu mazu ieskatiņu augusta ievērojamākajās relīzēs, minēju, ka man šis albums būs iepazīšanās ar Portlendas ansambli Menomena, kuras līderis Brents Nopfs, paslēpies zem segvārda Ramona Falls, pērn patīkami pārsteidza ar lielisku dziesmu („Russia”), lielisku video („I Say Fever”) un varbūt ne gluži lielisku, bet katrā ziņā ļoti baudāmu solo albumu („Intuit”). Tad nu tā. Iepazīšanās sanākusi ļoti silta – grupas ceturtais studijas ieraksts „Mines” ir viens no lieliskākajiem šī mēneša albumiem.
Interesanti, ka grupa, neņemot vērā augošo popularitātē kā dzimtenē, tā arī visā pārējā pasaulē, nav mainījuši savus paradumus. Gluži tāpat kā pirmie trīs albumi, arī „Mines” ir producēts pašu dalībnieku rokām, turklāt ieraksts atkal balstās uz pirms daudziem gadiem izstrādātās programmu „Deeler” (datorprogramma, kuras autors ir Menomena solists Knopfs), tikai tad pievienojot dziesmām instrumentus un vokālu. Jāpiekrīt mūzikas apskatniekiem – uz šādas formulas balstīt jau ceturto albumu pēc kārtas ir zināms risks.
Tas, ko Menomena nevar atņemt, ir teicamā melodijas izjūta un jau pieminētā vokālista Knopfa samtainais balss tembrs, kas jau priecēja Ramona Falls albumā. It īpaši tas saklausāms, manuprāt, divos albuma stūrakmeņos – „Killemall” un „Dirty Cartoons” (piedāvāju noklausīties zemāk), kura noslēguma daļa ir viena no himniskākajām 2010.gadā.
Tiem, kuriem šobrīd kompaktdisku atskaņotājā uz riņķi vien griežas Arcade Fire disks „The Suburbs”, noteikti iesaku iegādāties arī „Mines” – tā būs perfekta klausāmviela, kad „The Suburbs” dziesmas jau iekaltas no galvas, un disks sāk kūpēt no pārkaršanas. Negribas pārspīlēt, bet Menomena albumam pat ir visas cerības atrasties starp AMGmusic šī gada 20 labākajiem albumiem.
2.!!! – „Strange Weather, Isn’t It?”
Release date: 23/08/2010 Label: Warp Records AMG rating: 8/10
Laikmetā, kad elektroniskās mūzikas pārstāvji aizvien vairāk izdod ierakstus ausīm, nevis kājām, kādam ir jāparūpējas par ierakstiem, pie kuriem gribas dejot. Kam to darīt? Rokgrupām!
Sakramento dance-punk ansamblis !!!, kas 2007.gadā izdeva vienu no visģeniālākajiem deju mūzikas albumiem („Myths Takes” – noteikti noklausieties, ja vēl neesat to paspējuši!), šogad atgriežas pēc trīs gadu pauzes ar jaunu studijas ierakstu „Strange Weather, Isn’t It?” – kā paredzēdami, ka šī vasara tik tiešām būs nākusi ar ļoti īpatnējiem laikam apstākļiem.
Tiem, kam patika mesties trakulīgās dejās pie „Myth Takes” hītiem „Heart of Hearts” vai „Bend Over Bēthoven”, jaunā plate gan varētu būt neliela vilšanās. „Strange Weather, Isn’t It?” ir jūtami lēnāks un arī vairāk ausīm, nekā kājām domāts ieraksts, taču daudzās atsauces uz 90’to gadu deju un house mūziku liek šim albumam piešķirt papildus plusiņus tieši piektdienas un sestdienas vakaros. Ne velti par vienu no manu vīkenda neatņemamu sastāvdaļu augustā bija kļuvis otrais plates singls „The Most Certain Sure”.
Toties ir arī līdzība ar „Myth Takes” – arī „Strange Weather, Isn’t It?” ar katru nākošo takti, minūti, dziesmu un visa albuma noklausīšanās reizi ievelk arvien vairāk savos inficējošajos tīklos. Ļoti gaišs, pozitīvs un atmosfērisks ieraksts!
Es pat nemaz nemēģināšu pateikt kaut ko jaunu par albumu, par kuru, šķiet, VISI jau ir VISU pateikuši, un kādi tik vien citāti nav dzirdēti. Sākot no „Arcade Fire tagad ir savs „O.K. Computer” (domāts Radiohead slavenais 1997.gada šedevrs – aut.)” (BBC žurnālists Maiks Daivers”), un beidzot ar „Šis ir viņu „Automatic For The People” (domāts slavenais R.E.M. 1992.gada albums) – albums, kas pievelk masas un vienlaikus ir pildīts ar lielām ambīcijām” (NME žurnāliste Emīlija Makeja). Neuzskaitīšu arī visus n-tos mūzikas žurnālus, portālus, avīzes un blogus, kuri „The Suburbs” ir nosaukušas par Mēneša Albumu.
Protams, albumam netrūkst arī kritiķu, un vienā lietā es tiem varu pilnībā pievienoties. Proti, šis ir vairāk nekā stundu(!) garš albums, kurā ir tikai trīs izteikti hīti. Attiecīgi nav nekāds brīnums, ka albums var sākotnēji šķist pārāk izstiepts, vienveidīgs un prātā nepaliekošs. Taču tas ir tikai pirmais priekšstats, kas ir ļoti maldīgs. Patiesība ir tāda, ka šis ir interesantākais, cilvēcīgākais un arī melodiskākais albums Arcade Fire diskogrāfijā. Jā, šis nav tāds šedevrs kā 2004.gada „Funeral”. Bet diez vai mēs to – „Funeral” dubultnieku – gaidījām.
Albuma spēcīgākā puse šoreiz ir teksti, kuru iedvesmas avots ir brāļu Vina un Viljama Batleru dzimtais ciemats Hjūstonā – ne velti albums saucas „The Suburbs”, un atsauces uz šo vārdu ir vēl vismaz divās albuma dziesmās. Ne gluži par bērnību pilsētas nomalēs, bet tomēr labs piemērs ģeniālajiem tekstiem būs „Ready To Start” ar ievadošo „The businessmen drink my blood / Like the kids in art school said they would”, kā arī stāsts par pacietību: „We used to wait for it / We used to wait for it/ Now we’re screaming „sing the chorus again”” no „We Used To Wait”.
Muzikāli šo albumu grupas līderis Vins Batlers aprakstīja ar īsu teikumu: „Nīla Janga un Depeche Mode krustojums.” Lai nu paliek analīze, kur pie velna šai ierakstā ir meklējamas atsauces uz Depeche Mode (ja nu vienīgi noslēdzošajā „Sprawl II”, taču arī to dažs labs mūzikas apskatnieks ir daudz trāpīgāk salīdzinājis ar Blondie daiļradi). Svarīgi ir tas, ka šis ir ļoti patīkams, lai arī nedaudz sentimentāls ieraksts pieaugušiem cilvēkiem, kas muzikāli priecēs ar daudzgalvaino Arcade Fire muzikālo orķestri, kurš jau atkal ir nostrādājis perfekti, bet tekstuāli palīdzēs atgriezties saulainākajās bērnības atmiņās.
P.S. Nezinu, vai tas ir svarīgi, bet pirmoreiz tā PA ĪSTAM albums aizgāja vienā piektdienas vakarā pēc viskija iemalkošanas. Parasti tā ir laba zīme – tas nozīmē, ka TUR TIEŠĀM KAUT KAS IR. Jā, grūti nepiekrist – pagaidām viens no stabiliem pretendentiem uz Gada Albuma Titulu.
VĒL ŠOMĒNES IZVĒRTĒJĀM:
Klaxons - Surfing The Void [Polydor]
AMG rating: 7/10
Wavves - King of the Beach [Fat Possum] AMG rating: 7/10
Zola Jesus - Stridulum II [Souterrain Transmissions] AMG rating: 7/10
Tame Impala - Innerspeaker [Modular] AMG rating: 7/10
Best Coast - Crazy For You [Mexican Summer] AMG rating: 7/10
Skream - Outside the Box [Tempa] AMG rating: 7/10
Matthew Dear - Black City [Ghostly Records] AMG rating: 6/10
The Count & Sinden - Mega Mega Mega [Domino] AMG rating: 6/10
Women - Public Strain [Jagjaguwar] AMG rating: 6/10
Someone Still Loves You Boris Yeltsin - Let It Sway [Polyvinyl] AMG rating: 5/10
20.Chilly Gonzales - "I Am Europe" [Boysnoize Records; 02/08/2010] AMG rating: 8/10
AMGmusic rakstīja: „Pieredzējušais kanādiešu mūziķis Džeisons Čārlzs Beks, kas iepriekš bija pazīstams ar segvārdu Gonzales, bet kopš 2010.gada uzrunājams kā Chilly Gonzales, laidis klajā jaunu albumu „Ivory Tower”. Tā pirmais singls ir ļoti lipīgais un saulainais piano-house skaņdarbs „I Am Europe”, kas atsauc atmiņā pagājušās desmitgades franču house mūziku – laikus, kad pat Boba Sinklāra ieraksti bija klausāmi un baudāmi.”
AMGmusic rakstīja: „Mr Fogg jeb īstajā vārdā Fils Berijs ir salīdzinošs jaunpienācējs mūzikas pasaulē. Redingas puisis tikai gada sākumā debitēja AMGmusic ar savu singlu „Keep Your Teeth Sharp”, kas izpelnījās visai labu mūsu novērtējumu, taču janvāra topā neizdevās iekļūt. Otrais singls „Stung” atgādina citu britu elektroniskās mūzikas pārstāvi – Maps jeb Džeimsu Čepmenu; abi ne tikai darbojas vienā mūzikas lauciņā, bet ir arī ar līdzīgiem balss tembriem.”
AMGmusic rakstīja: „Debija AMGmusic vienam no pēdējo mēnešu aprunātākajiem ambient/electro-pop duetiem – Games no Bruklinas, ko veido divi draugi jau kopš pamatskolas laikiem – Daniels Lopatins un Džoels Fords. „Everything Is Working” ir viņu pirmais singls, kuram pavisam drīz sekos arī debijas EP „That We Can Play”. Starp citu, Daniels Lopatins ir pazīstams arī kā drone/ambient projekta Oneohtrix Point Never autors.”
AMGmusic rakstīja: „Porcelain Raft patiesībā ir viens cilvēks – itālis Mauro Ramidi, kurš gan jau labu laiku kā dzīvojot Londonā un tur arī radot mūziku. Mauro pieskaitāms pie jaunās paaudzes mūziķiem, kas nesteidzas izdot ierakstus CD vai platēs, bet tā vietā piedāvā tos bez maksas savā bandcamp vietnē internetā. Tur jau pieejami trīs viņa EP. Tiesa gan, septembrī esot gaidāms arī pirmais septiņu collu EP plates formātā. Šis ir jaunākais viņa veikums – ļoti Beach House atgādinošais „Dragonfly”.”
AMGmusic rakstīja: „Grūti man gāja ar visu slavēto un debesīs celto Flying Lotus šī gada albumu „Cosmogramma”. Nepadevās tas manām ausīm, kad to klausījos pirmoreiz, un nav jau nekāds brīnums – Kalifornijas mūziķa Stīvena Elisona jeb Flying Lotus jaunā plate (jeb šedevrs, kā to nereti dēvē amerikāņu kritiķi) prasa diezgan lielu iedziļināšanos un atdevi. Toties „MmmHmm” ir no tām albuma dziesmām, kas aizskar sirds un auss stīgas jau no pirmās reizes. Teicams chill-out skaņdarbs!”
AMGmusic rakstīja: „Vēl viens mēneša atklājums. Teengirl Fantasy ir jauns amerikāņu duets, kura sastāvā darbojas divi studenti – Lougans Takahaši un Niks Veiss. Jau pērnā gada rudenī ietekmīgais mūzikas portāls pitchfork.com vērsa uzmanību, ka šie jaunieši pieskaitāmi pie nākotnes zvaigznēm, lai gan tajā laikā puišu kontā bija tikai viens singls un daži remiksi. „Cheaters” – skaņdarbs no septembrī gaidāmā Teengirl Fantasy debijas albuma „7 AM” – tam ir lielisks pierādījums. Sapņains, gaumīgs, slīdošs electro-pop šedevrs ar chicago-house atmosfēru un soul manierē ieturētu vokālu. Ārkārtīgi meistarīgs darbs!”
Vienīgais no augusta singliem, kam šomēnes ir jāraksta atsevišķs komentārs, gatavojot mēneša topu un kam nepievērsām uzmanību nedēļā, kad tas tika izdots. Tam ir savs izskaidrojums – White Ring „Suffocation” pieskaitāms pie tiem singliem, kas mums neiepatikās uzreiz, bet beigās tomēr izkaroja stabilu vietu AMGmusic mēneša topā. White Ring ir jauns duets no Bruklinas, kuru spēlētais witch house jeb drag noteikti patiks Salem un, visticamāk, arī Crystal Castles cienītājiem un cienītājām.
AMGmusic rakstīja: „Nemūžam nebūtu ticējis, ka es ar lielu nepacietību gaidīšu The Count & Sinden – Londonas deju mūzikas dueta, kas pirmoreiz AMGmusic atrādījās ar ne pārāk izteiksmīgiem remiksiem, - debijas albumu, kurš iznāks 23.augustā. Tomēr tā notika, pateicoties tieši šim skaņdarbam – „After Dark”, par kura vokālo pusi parūpējies britu indie-rock kvartets Mystery Jets, kuriem pašiem pirms neilga laika iznāca visnotaļ baudāms albums „Serotonin”.”
P.S. Piebilde – albums gan nav tik baudāms, cik tā pirmais singls.
AMGmusic rakstīja: „Vai es neesmu teicis, ka The Chemical Brothers jaunais albums „Further” ir labākais Chemical Brothers albums pēdējos vismaz sešos gados? Tad to saku tagad. Ja jums nepietika ar aprīlī publicēto jumtu rāvēju „Escape Velocity” un maija singlu „Swoon”, kas tagad ieguvis jaunu elpu, pateicoties fantastiskajam Boyz Noize remiksam, tad, lūk, Jums čilīgākais albuma skaņdarbs „Another World”, kas vismaz man ļoti atsauca atmiņā lielisko „Star Guitar” no 2002.gada. Skaisti.”
AMGmusic rakstīja: „Nu jau skaitāmas dienas palikušas līdz beidzot dienas gaismu ieraudzīs Gold Panda debijas albums „Lucky Shiner”, no kura pirms divām nedēļām talantīgais producents par velti piedāvāja skaņdarbu „Snow & Taxi”. Atšķirībā no skaņas ziņā pieblīvētā un mazliet pat uzmācībā gaidāmās plates pirmā singla „You”, „Snow & Taxis” ir ārkārtīgi gaisīgs, viegls, tīri instrumentāls skaņdarbu, kura lielākais pluss ir debešķīgās zvaniņu skaņas komplektā ar ritmisku dubstep piesitienu. Nudien skaisti!”
AMGmusic rakstīja: „Gada beigās, kad tiks apkopoti dažnedažādākie topi un kopsavilkumi, sadaļā pie gada nenovērtētākajiem albumiem, manuprāt, noteikti būtu jāatrodas Wild Nothing debijas platei „Gemini”. Nē, albums nav novērtēts slikti. Tas gluži vienkārši nav novērtēts pietiekoši augstu. Joprojām palieku pie sava – šis ir viens no, ja ne pats skaistākais 2010.gada vasaras albums.
Nosaukt Virdžīnijas iedzīvotāja Džeka Tatuma apvienību Wild Nothing par 2010.gada The Cure būtu pats vienkāršākais jeb tas, ko angļi dēvē par „lazy journalism”. To, ka Wild Nothing ir kas vairāk, pierāda kaut vai šis skaņdarbs „Golden Haze”, ko drīzāk varētu salīdzināt ar Cocteau Twins vai kaut ko no shoegaze. Starp citu, šis skaņdarbs bija atrodams jau Wild Nothing pirms diviem mēnešiem izdotajā EP „Evertide”. Tagad dziesma pieejama lejupielādei par velti, bet rudenī gaidāms jau jauns EP. Gaidīsim, jo rudens, šķiet, ir visatbilstošākais Wild Nothing mūzikas gadalaiks.”
9.Future Islands - "Walking Through That Door" [Thrill Jockey; 10/08/2010] AMG rating: 8/10
AMGmusic rakstīja: „Tā arī nenoklausījos šomēnes Future Islands debijas albumu „In Evening Air”, kas izdots jau maijā un no kura nāk šī sirdi plosošā dziesmiņa „Walking Through That Door”. Atgādināšu, ka Future Islands AMGmusic debitēja martā, kad ar singlu „Tin Man” tika izcīnīta ļoti augstā 5.vieta mēneša singlu topā. „Walking Through That Door” gan nav izdots kā oficiāls singls no albuma – grupa vienkārši to pagājušajā nedēļā piedāvāja lejupielādēt par velti. Izmantojiet to!”
AMGmusic rakstīja: „(...) Arī 2008.gada afro-pop kulta grupa Vampire Weekend šomēnes sadomāja izlaist vienu no labākajiem albuma skaņdarbiem – „White Sky” – singla formātā. Joprojām tiek lauzti šķēpi par to, vai „Contra” ir pelnījis uzslavas, vai nopēlumu, ka objektīvi tas ir vājāks par debijas ierakstu „Vampire Weekend”, taču par „White Sky” šaubu nav – tas ir tipisks Vampire Weekend – tāds, kādu mēs to esam iemīlējuši. Bez tam singlā ir arī teicams Basement Jaxx remikss, kas noteikti noderēs jau šajā nedēļas nogalē diskotēkās.”
AMGmusic rakstīja: „Kārtējais saldais ēdiens vasaras mūzikas un svilpojamo himnu ala „Young Folks” piekritējiem. Manhetenas dueta The Knocks jaunākais veikums „Make It Better” ir viens no gaišākajiem un potenciāli lielākajiem hītiem vasaras noslēgumā, vismaz pie mums, AMGmusic – noteikti. Singls ar vairākiem remiksiem (starp tiem arī mūsu aprīlī slavētās apvienības DOM versija) iznācis jau jūlija beigās.”
6.!!! - "The Most Certain Sure" [Warp; 16/08/2010] AMG rating: 8/10
AMGmusic rakstīja: „(...)Tas, protams, netraucē „The Most Certain Sure” būt par vienu no perfektākajiem skaņu celiņiem piektdienas vakaram – tādam pre-party noskaņojumam, ko vēl vairāk stiprina dziesmas piedziedājuma rindiņa „And it’s a good day / It’s a good day”. Krietni vieglāks un gaisīgāks par iepriekš pieredzētajiem !!! singliem, bet, manuprāt (un kā rāda pirmās jaunā albuma recenzijas – esmu savās domās viens), tas galīgi nav slikti. Dance-punk celmlauži radījuši kaut ko atsvaidzinošu dvēselei un nedēļas nogales grūvam.”
AMGmusic rakstīja: „Par pamatīgu pārsteigumu šomēnes parūpējās brāļu Džārmenu grupa The Cribs, kurai pērn pavisam oficiāli pievienojās arī leģendārais The Smiths ģitārists Džonijs Mārs, ko pamatoti var dēvēt par vienu no 80’to gadu slavenākajiem sava instrumenta pārvaldītājiem. Pārsteigums jau bija paša singla izdošana – par to iepriekš nekas nebija zināms pat visu zinošajai britu mūzikas presei, turklāt pārredzamā nākotnē nav arī ieplānots jauns The Cribs albums. Grupai vienkārši pēdējā laikā esot uznākusi rakstīšanas mānija – tā īsumā šo soli presei paskaidroja viens no Džārmeniem.
Otrs pārsteigums – un daudz patīkamākais – ir tas, ka singls „Housewife” ir vienkārši debešķīgs! Kā jau stāstīju, kad dziesma kļuva par Hottest Track of the Moment, klausoties „Housewife” rodas sajūta, ka Mārs beidzot būs iemācījis brāļiem kaut ko no melodijas teorijas. Ļoti lirisks, mīļš un prātā paliekošs darbs, ko es pat gribētu saukt par The Cribs visu laiku skaistāko dziesmu. Pārspīlēju? Varbūt. Bet tad tikai nedaudz.”
4.Beat Connection - "In the Water" [self-released; 20/07/2010] AMG rating: 8/10 (free download)
AMGmusic rakstīja: „Vēl viens teicams 2010.gada ieraksts, ko jūs varat iegūt par baltu velti. Sietlas electro-pop duets Beat Connection pagājušajā mēnesī savā bandcamp lapā publicēja vienu no jūlija patīkamākajiem pārsteigumiem – astoņu treku garu EP, kura centrālā ass ir šis aktuālais singls – „In The Water”. Delroean, Hot Chip un Cut Copy faniem patiks noteikti! Kārtējais hīts, kas ir kā radīts karstai vasarai – kaut vai piedziedājuma teksta dēļ vien!”
AMGmusic rakstīja: „Ko jaunu gan var pateikt par dziesmu, kas AMGmusic un visur citur skan jau gandrīz gadu? Laikam jau tikai to, ka pārsteidzošā kārtā The Drums ir izvēlējušies „Let’s Go Surfing” beidzot tomēr izdot singla formātā, lai gan jau kopš pērnā rudens tas ir pieejams viņu debijas EP „Summertime!”, bet kopš šī gada jūnija arī albumā „The Drums”. Nemaz nerunājot par to, ka tas ir viens no spēlētākajiem gabaliem pērnā gada nogalē visos indie tusiņos.
Tomēr no otras puses – domāju, ka tas ir pareizs solis. „Let’s Go Surfing” faktiski ir dziesma, kas padarīja The Drums par superzvaigznēm, un tas ir jāatzīst ar man – cilvēkam, kam daudz vairāk pie sirds iet „I Felt Stupid” un „Down By The Water”. Ja nu ir kāda dziesma himniska, saulaina un vasaras dvašas caurstrāvota, tad tā noteikti ir „Let’s Go Surfing”, kuras piedziedājumu joprojām gribas dziedāt kā „Obama, I wanna go surfing / Obama, I don’t care about nothing”! :) Jā, jā, zinu – „Oh, mama!” patiesībā viņi dzied.”
AMGmusic rakstīja: „Ja pareizi atminos, jau pagājušajā gadā, kad Kārina Dreijere Andersone jeb Fever Ray ar trim no četriem singliem iekļuva mēneša labāko singlu pieciniekā, saņēma AMGmusic balvu kā gada labākā izpildītāja un galu galā arī izdeva vienu gada fantastiskākajiem ierakstiem (debijas solo albums „Fever Ray”), es bezjēdzīgi mēģināju meklēt atbildi uz jautājumu, kur slēpjas Fever Ray maģija. Kur ir viņas spēks?
Šoreiz šis jautājums šķiet pat vēl aktuālāks. Jo mēs taču visi zinām, kas ir Pīters Geibriels un, cerams, daudzi zinām arī viņa mega-slaveno un neatkārtojamo 1986.gada albumu „So” (to, kurā tās slavenās dziesmas „Sledgehammer” un „Don’t Give Up” – sirdi plosošais duets ar Keitu Bušu). Šajā albumā ir atrodama dziesma „Mercy Street”, kuru 2010.gadā savā manierē pārveidojusi Fever Ray. Varat minēt desmit reizes, kuru no versijām klausoties, man pār muguru maršē skudriņas. Sēdieties, divi – tiem, kas lika uz leģendāro Genesis solistu.”
AMGmusic rakstīja: „Ir dažas grupas vai mākslinieki, kuru iepazīšanu Tu atcerēsies spilgti visu savu atlikušo mūžu. Man viena no šādām grupām ir Klaxons. Nekad neaizmirsīšu to 2007.gada janvāra auksto pirmdienas rītu, kad beidzot saņēmu Klaxons debijas albumu „Myths of the Near Future” un nospiedu „play”. Jā, protams, pirms tam biju dzirdējis par slavinošajiem vārdiem no britu mūzikas žurnālistiem, par Klaxons dēvēšanu par jaunajiem mūzikas revolucionāriem, par jauno nu-rave stilu, kura autori esot Klaxons utt. Taču reāli no viņu daiļrades nebiju dzirdējis neko.
Tā nu šajā aukstajā pirmdienas rītā ar ļoti, ļoti, ļoti sliktu pašsajūtu (ko tur ko slēpt – tas bija rīts pēc pamatīgi vētrainas nedēļas nogales, un mani mocīja lielas paģiras) pirmoreiz noklausījos Klaxons debijas ierakstu un trāpīju desmitniekā! Tā enerģija, skaņa un vienlaikus arī melodiskums tik ļoti aizrāva, ka vienā mirklī visas fiziskās likstas pazuda kā nebijušas. To vietā nāca jauna ballīte – vienam pašam, dejojot savā istabā un kā apdullušam bļaujot „From Atlantis / To Interzone”, „Magic! Without tears! / Magic! Without tears!” un citus albuma nesošo skaņdarbu piedziedājumus.
Tolaik ar putām uz lūpām slavēju Klaxons visās iespējamās vietās un nevietās, ieskaitot, protams, AMGmusic mājaslapu, un patiesībā savas domas neesmu mainījis joprojām – tas ir un paliek viens no iespaidīgākajiem un obligātākajiem pagājušās desmitgades albumiem. Ja nebūtu Radiohead „In Rainbows”, „Myths of the Near Future” noteikti būtu pelnījis kļūt par tā gada labāko albumu. Tā vietā Klaxons nācās samierināties vien ar balvu „Gada Labākā Debija” no mums.
(...)Kontekstā ar AMGmusic vēl piebildīšu, ka Klaxons līdz šim ir bijusi Top 10 pie mums ar pilnīgi visiem singliem, taču 1.vietu izdevās iegūt tikai vienreiz – 2007.gada jūnijā ar klasiskā 90’to gadu deju mūzikas hīta „It’s Not Over Yet” kaverversiju, kas izcīnīja arī 2.vietu visā tā gada topā. „Echoes” ir uz ko tiekties!”
P.S. Nu, ko? APSVEICAM KLAXONS ar otro #1 AMGmusic! Pelnīti.
