Lūk, arī AMGmusic atskats uz pieciem labākajiem albumiem oktobrī. Piebildīšu, ka 5.vietā tikpat labi varēja būt arī The Field lieliskā plate "Cupid's Head". Tāpat 8/10 oktobrī saņēma arī Moonface - "Julia With Blue Jeans On" un Tim Hecker ar "Virgins". Otra piebilde: atvainojos, ka viss par albumiem rakstītais ir kopēts no Nedēļas Mūzikas apskata raidījumiem Radio Naba, kā arī EasyGet albumu apskatiem, kuriem es no oktobra esmu sācis rakstīt. Laika trūkums spiež tam oktobrim beidzot pavilkt strīpu...
5.The Range – "Nonfiction"
Release date: 14/10/2013
Label: Donky Pitch
AMG rating: 8/10
The Range pirmais oficiālais albums „Nonfiction” tikai 42 minūtēs
pamanās iegriezties ļoti daudzās deju mūzikas stilu šķērsielās. Turklāt izdarīt
to tik organiski un viegli, kas grūti pat pateikt, vai šis albums labāk piestāv
naktij vai dienai, relaksācijai vai piektdienas vakara iesildīšanai pirms
trakulīgām izklaidēm. Gan „Metal Swing”, gan „Everything But” ir saules
pildīti, pat nedaudz balēriski skaņdarbi, "Jamie” ir viscaur Londonas
grime scēnas ietekmēts, „Seneca” iemesls, kāpēc atsevišķos veikalos šis disks
meklējams „dubstep” sadaļā, „FM Myth” balstīts uz drum’n’base ritmiskās
struktūras, savukārt „Hamiltonian” un „Postie” ir nostalģijas pilni uz liegām
klavierēm un minimāliem bītiem radīti treki. Pats Hintons nemaz neslēpj, ka
viss albums balstīts uz sempliem, kurus viņš atrod, stundām rakādamies YouTube
dažādajos kanālos. Taču viņa spēja visu šo muzikālo kokteili pagatavot tik
eleganti ir patiesi apbrīnojama.
4.Darkside – "Psychic"
Release date: 07/10/2013
Label: Other People
AMG rating: 8/10
Šķiet, ne par vienu grupu, ja
nu varbūt atskaita Arcade Fire, neesmu tik daudz runājis NMA pēdējā mēneša
laikā, kā par duetu Darkside, ko
veido Nikolass Džārs un Deivs Haringtons. Šonedēļ iznāca ilgi gaidītais abu
debijas albums „Psychic”. Sākšu ar slikto ziņu – abi albuma pirmie divi singli
– „Golden Arrow” un „Paper Trails” – nešaubīgi ir albuma lielākās pērles. Un,
ja platē vispār ir tikai astoņi treki, tas tomēr atstāj zināmu vilšanos. Bet
tik un tā šis ir burvīgs un skaists ieraksts. Kaut kas vedina domāt, ka šī
plate būs pat vēl tīkamāka klausāmviela, kad uzsnigs sniedziņš un to varēs
baudīt sveču vakaros pie karstvīna. „Elektro-blūzs”, kā šo trāpīgi nodēvēja
kāds britu žurnāls.
3.Danny Brown – "Old"
Release date: 07/10/2013
Label: Fool’s Gold
AMG rating: 8/10
2013.gads jau atkal bijis
ārkārtīgi veiksmīgs hip-hopam. Chance
The Rapper, Run The Jewels, Ghost Poet, Ērls Svetšērts, Ghostface
Killer, galu galā arī izcilais Kanjē
Vesta „Yeezus”, ko noteikti neizdosies pārsist. Bet ļoti tuvu tam ir
jaunākais, trešais Denija Brauna
albums „Old”. Atbilstoši tā nosaukumam, albumā „Old” Denijs Brauns – izsenis
slavens marihuānas cienītājs – ar tādu kā ironiju atskatās ne tikai uz sevi
jaunībā, bet hip-hop mūsdienu kultūru vispār. Savukārt muzikāli šo albumu
bagātina tādi viesmākslinieki kā Purity
Ring, Charli XCX un Rustie.
2.DJ Rashad – "Double Cup"
Release date: 21/10/2013
Label: Hyperdub
AMG rating: 8.5/10
Par mēneša labāko
elektroniskās mūzikas albumu parūpējies Čikāgas producents Rašads Hārdens jeb DJ Rashad. Londonas leibls Hyperdub,
kura vadītājs Kode9 pērn pabija
Latvijā festivāla „Skaņu Mežs” ietvaros, jau sen neprasa komentārus (atliek
vien pieminēt maģisko Burial vārdu), un DJ Rashad ir spēcīgs papildinājums viņu
sastāvam. „Double Cup” slengā apzīmē kokteili, kura sastāvdaļas ir kodeīns un
sprite. Tas labi noder raksturojot šo plati, kas būdama atslābinoša un
relaksējoša, vienlaikus burbuļo un ievelk pilnīgi citā pasaulē. Brīžiem šķiet,
ka šis ir kāds sen nedzirdēts astoņdesmito gadu beigu hip-hop/break-beat ieraksts, bet brīžiem, piemēram, tituldziesmā
vai „Acid Bit” rodas sajūta, ka atrodies 1996.gada Love Parade.
1.Arcade Fire – "Reflektor"
Release date: 28/10/2013
Label: Merge
AMG rating: 9/10
Kanādas un nu jau, iespējams,
visas planētas lielākās rokgrupas ceturtais studijas albums „Reflektor” kļuva
par galveno notikumu mūzikā vēl krietni pirms iznākšanas. Faktiski, kolīdz
parādījās informācija, ka to producējis viens no šā brīža izcilākajiem
elektroniskās mūzikas skaņu pārzinātājiem un leibla DFA Records dibinātājs
Džeimss Mērfijs. Daudzi jau tad sāka minēt, vai Arcade Fire turpinās uzņemto kursu iepriekšējos albumos, vai plates
skanējuma grožus būs autoritatīvi pārņēmis Mērfijs. Patiesībā nav noticis ne
viens, ne otrs.
Protams, LCD Soundsystem un
DFA Records cienītāji jau ar pirmajām taktīm pamanīs Mērfija „pirkstu”, bet
galvenās pārmaiņas piedzīvojuši paši Arcade Fire, mainoties par 180 grādiem.
Ambiciozais, gandrīz pusotru(!) stundu garais albums divos cēlienos tikai
attāli līdzinās 2010.gada „Suburbs”. Ja tajā grupa izklausījās pēc slavu guvušu
mūziķu atgriešanās dzimtā ciemata takās, ko, protams, pavada sentimentālas un
eksistenciālas sajūtas, tad šoreiz Arcade Fire ieradušies kādā Haiti karnevālā.
Ne velti pirmajā koncertā Ņujorkā (tā biļetes tika izķertas acumirklī un vēlāk
melnajā tirgū pārdotas par vairākiem tūkstošiem dolāru) grupa aicināja
apmeklētājus ierasties karnevāla tērpos ar devīzi „jo spožāk, jo labāk”.
Tikpat krāsains un
daudzveidīgs albums ir arī muzikāli. Šeit netrūkst ne atsauču uz astoņdesmito
gadu Deividu Boviju un Talking Heads, septiņdesmito gadu glemroku, „Here Comes
The Night” nekristu ārā no pēdējā Vampire Weekend albuma, bet „Normal Person”
dzirdami Pola Makartnija vaibsti. Turklāt visā šajā greznajā ballītē Arcade
Fire ne uz mirkli nezaudē savu rokrakstu. Arcade Fire joprojām ir rokmūzikas
grupa, taču tāda, kas nav baidījusies eksperimentēt, meklēt jaunu ceļu un,
pateicoties Džeimsam Mērfijam, to arī veiksmīgi atrast.
