27 oktobris, 2012

Nedēļas Mūzikas Apskats (26.10.2012.)



NEDĒĻAS MŪZIKAS APSKATS 26.10.2012.

TRACKLIST:

INTRO:
The New Division feat. Keep Shelly in Athens - "Night Escape" [self-released]

THIS WEEKS’ NEW SINGLES:
Chromatics - "Looking For Love" [Italians Do It Better]
Eaux - "New Peaks" [Morning Ritual]
Sambassadeur - "Memories" [Labrador]
Depeche Mode - "unknown" [unknown]
DigiDing - "Es Nākšu Atpakaļ" [self-released]

SINGLE OF THE WEEK:
Christopher Owens - "Here We Go" [Fat Possum]

REMIX OF THE WEEK:
The KLF vs Crystal Castles - "3 A.M. Eternal Empathy" [self-released]

ALBUM OF THE WEEK:
Kendrick Lamar - "Compton" [Polydor]

NMA’s EXCLUSIVE:
The Weeknd - "Enemy" [Universal]
Andy Stott - "Hatch The Plan" [Modern Love]

Nedēļas Albumu Apskats (22.10.2012.-28.10.2012.)

Kendrick Lamar – „good kid, m.A.A.d city”













Release date: 22/10/2012
Label: Polydor
AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Albums jeb Kendrika autobiogrāfija gluži nesākas ar atmiņām no bērnības, bet gan daudz spilgtāko tīņa posmu dziesmā „Sherane a.k.a Master Splinter’s Daughter” („Seventeen, with nothing but pussy stuck on my mental”), kurā mazliet ironiski ilustrēts, kas notiek 17gadīga puiša prātā, īpaši saskaroties ar pavieglākas uzvedības meitenēm: „Love or lust, regardless we’ll fuck / Cause that’s the trife in us”. Tikmēr, pat neiedziļinoties tematikā, ir vienā mirklī sajūtams, ka turpmākā stunda paies izcili atmosfēriskā muzikālā pavadījumā, jo tie naksnīgie bīti, maigie sintezatoru pieskārieni, par kuriem šeit atbildīgs The Bizness, ir perfekta hip-hop un soul mūzikas sintēze. Turklāt tas ir tikai sākums, pirmā nodaļa, pēc kuras viss interesantākais vēl tikai priekšā. Tur jūs sagaidīs gan intriģējoši piedzīvojumi, gan ar laiku nākošas atklāsmes par dzīvi, kas pieaugušajiem varbūt šķiet loģiskas, gan pieļautas kļūdas, gan izcīnītas veiksmes – viss pasniegts brīnišķīgā hip-hop/r’n’b’/soul mūzikas mērcē, kuras sastāvdaļas rotā arī interesanti sempli no Beach House, Twin Sister, Dženetas Džeksones u.c. (...) Šis darbs, kam pirmdien būs nedēļas jubileja, jau šobrīd saucams par klasisku un hrestomātisku.”

Plašāk par albumu lasi šeit.



Mac DeMarco – „2”












Release date: 22/10/2012
Label: Captured Tracks
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Pagājušajā nedēļā Ņujorkā notika ikgadējais CMJ mūzikas maratons, kas jauno talantu parādes ziņā kaut kur sasaucas ar gada sākumā notiekošo SXSW festivālu Teksasā. Kā jau to varēja prognozēt, viens no lielākajiem šī gada CMJ spīdekļiem, par kuru runāja gandrīz visi mēdiji, bija jaunais Kanādas dziesminieks Maks Demarko. Lai jūs nemulsina albuma nosaukums, „2” patiesībā ir mūziķa debijas plate. Tā ir pilna romantiskām, vieglām un sapņot aicinošām melodijām, kuru gaisotnē Demarko nedaudz atgādina Pītu Dohertiju. Skaidrā!”



Egyptian Hip Hop – „Good Don’t Sleep”












Release date: 22/10/2012
Label: R&S
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Divējādas izjūtas raisa Mančestras apvienības Egyptian Hip Hop debijas albums „Good Don’t Sleep”. No vienas puses uzkrītoši dzirdams, ka jaunieši ir gana talantīgi noskaņu meistari, krustojot šūgeizīgu elektroniku ar interesantām ritmu cilpām. No otras – viss šis it kā interesantais kokteilis albuma vidū sāk kļūt pārlieku atkārtojošs un uzmanību zaudējošs. Kulmināciju albums sasniedz tā izskaņā ar diviem smagnējiem, bet emocionāli piesātinātiem skaņdarbiem „One Eyed King” un „Iltoise”.



Paul Banks – „Banks”












Release date: 22/10/2012
Label: Matador
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Atmetis savu pseidonīmu Julian Plenti, vasaras sākumā Interpol līderis Pols Benkss izziņoja solo albumu, piedāvājot arī lielisku pirmo singlu „The Base”. Viss liecināja, ka varam cerēt iegūt atgādinājumu, kādēļ joprojām jūsmināmies par pirmajiem Interpol albumiem. Diemžēl cerības neattaisnojas, jo „Banks” atstāj iespaidu, ka Pols izmisīgi cenšas tikt vaļā no pagātnes zīmogiem, bet īsti nezina, kurā virzienā spert soli. Viņa spēcīgais baritons joprojām ir un paliek lielākais ierocis.”

26 oktobris, 2012

A-LIST: Christopher Owens - Here We Go



Christopher Owens - "Here We Go" [Fat Possum]
(from f/c LP "Lysandre", out January 14th)

Jūlija sākumā, izmantojot Twitter pakalpojumus, ar diezgan negaidītu un skumju ziņu klajā nāca Kristofers Ouvenss. „Dārgie visi! Tas daudziem būs pārsteigums, un arī man pašam tas nebija viegls lēmums. Es pametu Girls. Iemesli šoreiz ir personiski. Man tas ir jādara, lai progresētu. Es turpināšu rakstīt un izdot mūziku. Pateicos Jums par visu. Ar cieņu, Kristofers,” tā bijušais Girls līderis paziņoja 2.jūlijā. Jāatzīst, tas tiešām bija liels pārsteigums, jo negadās bieži, kad grupas pamet tās līderi, turklāt Girls kontā ir divi ļoti veiksmīgi albumi.

Toties gaišā puse ir tāda, ka Ouvenss ir turējis vārdu un tik tiešām raksta jaunu materiālu, kas jau pavisam drīz – pēc pasaules gala, 2013.gada janvārī – tiks izdots debijas solo albumā „Lysandre”. Vakar mūzikas mēdijos tika prezentēts gaidāmā albuma pirmais singls „Here We Go”, kas nu jau kārtējo reizi apliecina Ouvensa izcilo singer-songwriter talantu. Turpinot Girls abu albumu iemīto taciņu, „Here We Go” iemieso trauslumu un tāda pieauguša, bet joprojām sirdī naiva bērna auru, vienlaikus klusi mierinot: „And if your heart is broken / You will find fellowship with me”.

ALBUMS: Kendrick Lamar – good kid, m.A.A.d city

Kendrick Lamar – „good kid, m.A.A.d city”

Release date: 22/10/2012
Label: Polydor
AMG rating: 9/10

Ak, šī trauslā robeža starp komerciālo un nekomerciālo. Starp populāro un šaurās aprindās zināmo. Starp meinstrīmu un andergraundu. Daudzu mūzikas snobu-prāt, arī starp „slikto” un „labo”. Viņus var saprast, jo ir stipri garš to mākslinieku saraksts, kas, ieguvuši vilinošus līgumus ar milzu ierakstu koncerniem, apreibinājušies ar slavu un naudu, ir pilnībā aizmirsuši par to, kāpēc muzikālā karjera vispār tika uzsākta. Vēl trakāk mēdz notikt ar tiem, kas visu minēto ieguvuši avansā – vēl pirms nopietniem sasniegumiem. Pie pēdējiem vēl pirms nedēļas bija pieskaitāms arī 25 gadus vecais Kalifornijas reperis Kendriks Lamārs.

Kendriks Lamārs Dakvorts izceļas uz savu pārējo kolēģu fona. Viņš nenāk no kādas vietējās bandas, bet gan audzis pietiekami solīdi situētā ģimenē, skolas gados lepojies ar labām sekmēm, turklāt neaizraujas ar hip-hop kultūras neatņemamo sastāvdaļu – zāles pīpēšanu. Vienā vārdā garlaicīgs tips, teiksiet? Kā izrādās, nebūt ne, un to Kendriks spoži apliecina savā debijas albumā „good city, m.A.A.d. kid”, kas ir viscaur autobiogrāfisks stāsts par jaunieša dzīvi, daudzviet papildināts arī ar padomiem no allaž gādīgajiem vecākiem. Piemēram, dziesmas „Real” nobeigumā dzirdama Kendrika tēva norāde: „Any nigga can kill a man. That don’t make you a real nigga. Real is responsibilty!

Savu muzikālo karjeru Kendriks Lamārs sāka visai agri, jau 16 gadu vecumā radot pirmo miksteipu, kam pēc pāris gadiem sekoja vēl viens. Nokļuvis neatkarīgā leibla Top Dawg Enterteinment uzmanības lokā, Kendriks jau tika uzaicināts doties koncertturnejā ar slaveno Game, kā viesmākslinieks piedaloties arī pāris viņa skaņdarbos. Lielāko popularitāti gan atnesa trešais miksteips, 2010.gadā izdotais „Overly Dedicated”, pēc kā jaunieti jau uzrunāja neviens cits kā hip-hop staigājošā leģenda Dr. Dre, kas piedāvāja noslēgt līgumu ar viņa ierakstu kompāniju Aftermath Entertainment. Dre un Snoop Dogg kādā koncertā pērnā gada vasarā Kendriku paspēja nodēvēt par „New king of the West Coast”...

Viss augstākminētais gan nenozīmē, ka mūziķa karjera un dzīve bijusi maigiem ziediņiem klāta. Viņš uzaudzis vienā no kriminālākajām Kalifornijas pilsētām – Komptonā. Ja pagājušajā gadā pašrocīgi izdotajā albumā „Section.80” galvenā tematika bija noziedzība un narkotiku problēmas šajā pilsētā, tad oficiālajā debijas albumā „good kid, m.A.A.d. city” Kendriks centrā licis pats sevi, izstāstot un ilustrējot apkārt notiekošo no sava skatu punkta. Jau no agrīnajiem darbiem Kendriks Lamārs ticis apbrīnots tieši sava stāstnieka talanta dēļ, tamdēļ nav brīnums, ka šis albums drīzāk līdzinās grāmatai vai filmai, nevis mūzikas ierakstam. Ar to gan es nekādā ziņā negribu noniecināt Lamāra mūziķa talantu, jo arī tā viņam ir pārpārēm.


Albums jeb Kendrika autobiogrāfija gluži nesākas ar atmiņām no bērnības, bet gan daudz spilgtāko tīņa posmu dziesmā „Sherane a.k.a Master Splinter’s Daughter” („Seventeen, with nothing but pussy stuck on my mental”), kurā mazliet ironiski ilustrēts, kas notiek 17gadīga puiša prātā, īpaši saskaroties ar pavieglākas uzvedības meitenēm: „Love or lust, regardless we’ll fuck / Cause that’s the trife in us”. Tikmēr, pat neiedziļinoties tematikā, ir vienā mirklī sajūtams, ka turpmākā stunda paies izcili atmosfēriskā muzikālā pavadījumā, jo tie naksnīgie bīti, maigie sintezatoru pieskārieni, par kuriem šeit atbildīgs The Bizness, ir perfekta hip-hop un soul mūzikas sintēze. Turklāt tas ir tikai sākums, pirmā nodaļa, pēc kuras viss interesantākais vēl tikai priekšā. Tur jūs sagaidīs gan intriģējoši piedzīvojumi, gan ar laiku nākošas atklāsmes par dzīvi, kas pieaugušajiem varbūt šķiet loģiskas, gan pieļautas kļūdas, gan izcīnītas veiksmes – viss pasniegts brīnišķīgā hip-hop/r’n’b’/soul mūzikas mērcē, kuras sastāvdaļas rotā arī interesanti sempli no Beach House, Twin Sister, Dženetas Džeksones u.c.

Pēdējo izcilo hip-hop albumu 2010.gadā izdeva Kanjē Vests, un tolaik vairākkārt uzsvēru, cik vienoti, saskanīgi un organiski tur izklausās vesela plejāde dažnedažādāko producentu un pieaicināto reperu. Gluži to pašu var teikt par šo ierakstu. Tajā producentu statusā ir gandrīz vai neskaitāms daudzums cilvēku, sākot no tādiem grandiem kā Dr. Dre, Farels Viljamss, Just Blaze un Scoop DeVille, beidzot ar vidējam klausītājam neko neizsakāmiem vārdiem. Tam visam acīmredzot ir viens izskaidrojums: ja Tavā rīcībā ir tik nevainojams un grūti sabojājams materiāls, kurš šajā gadījumā ir arī konceptuāls, tas turas kopā pats, un to nepieciešams tikai mazliet izskaistināt.

Blakus Frenkam Oušenam Kendriks Lamārs ir jaunais r’n’b/hip-hop spīdeklis, kam uzmanību pievērsīs ne tikai mūzikas speciālisti, kaismīgi blogeri un ietekmīgi kritiķi, bet arī populārākās radiostacijas, mūzikas televīzijas un šovu zvaigznes un zvaigznītes. Kas par to? Galu galā, vai „Smells Like Teen Spirit” ir mazāk vērtīgs tikai tāpēc, ka to regulāri atskaņoja MTV? Turklāt Latvijas kontekstā tas nespīd šā kā tā, jo pie mums hip-hop un r’n’b vispār skaitās sliktais tonis. So what? Paši vainīgi. Šis darbs, kam pirmdien būs nedēļas jubileja, jau šobrīd saucams par klasisku un hrestomātisku.