22 februāris, 2014

A-LIST: Four Tet + Terror Danjah - Killer


Four Tet + Terror Danjah - "Killer" [Text]
(to be released as 12" vinyl soon)

Kīrens Hebdens jeb Four Tet ir viens ražīgs vīrs. Pēdējo mēnešu laikā viņš ir ne tikai izdevis pats savu albumu, producējis Omāra Suleimana un Nenas Šerī albumus, pārizdevis savus vecos ierakstus, bet arī sniedzis neskaitāmus DJ setus un radījis vairākus ļoti baudāms remiksus, piemēram Grimes un Elijai Goldingai, kas jau iekļauti AMGmusic labāko 2014.gada remiksu izlasē. Izskatās, ka atvaļinājumu Kīrens negrasās ņemt, jo jau tuvāko nedēļu laikā uz paša leibla Text Records iznāks jauna plate, kurā Four Tet sadarbojies ar grime veterānu Terror Danjah. Abi gaidāmās plates gabali ir baudāmi, bet īpaši eksplozīvs ir A pusē atrodamais „Killer”, kas nedaudz atgādina leģendāro Ņujorkas duetu John Creamer & Stephane K.

A-LIST: Tycho - Spectre


Tycho - "Spectre" [Ghostly International]
(from f/c LP "Awake", out March 17th)

Gada sākumā Sanfrancisko producents un mūziķis Skots Hansens jeb Tycho izziņoja jaunu albumu „Awake”, kas būs mūziķa ceturtais karjerā. Ar to kopā nāca burvīgais singls „Montana”, kas šobrīd atrodas Radio Naba Top 25. Aizvakar Tycho, kurā tagad Hansenam pievienojušies vēl divi mūziķi (ģitārists un bundzinieks), nāca klajā ar vēl vienu darbu no gaidāmās plates, kompozīciju „Spectre”, kas ir pat vēl iespaidīgāka nekā „Montana”. Līdz ar to albums „Awake” kļūst par vienu no gaidītākajiem marta ierakstiem.

A-LIST: Fujiya & Miyagi - Tetrahydrofolic Acid


Fujiya & Miyagi - "Tetrahydrofolic Acid" [Yep Roc]
(from f/c new album, out this spring)

2006.gadā Braitonas trio Fujiya & Miyagi bija viena no pirmajām jaunajām grupām, par ko sanāca rakstīt, kad es tā gada sākumā sāku niekoties ar singlu apskatu rakstīšanu internetā. Togad apvienībai iznāca ļoti veiksmīgais otrais studijas albums „Transparent Things”. Diemžēl pēc tam sekoja divi visai neizteiksmīgi ieraksti, un, godīgi sakot, es par Fujiya & Miyagi eksistenci vispār biju aizmirsis. Ļoti patīkams pārsteigums ir viņu atgriešanās singls „Tetrahydrofolic Acid”, kas esot pirmais no pavasarī gaidāmā piektā albuma. Man nav ne jausmas, kas ir „tetrahidrofoliskā skābe”, bet vismaz otrais vārds ir pat ļoti atbilstošs šim skaņdarbam.

RMX: Thug Entrancer - Death After Life I (The Range Remix)


Thug Entrancer - "Death After Life I" (The Range Remix) [Software]
(released as a single on February 18th)

Pagājušā gada septembrī AMGmusic dikti slavēja jaunā Rodailendas producenta Džeimsa Hintona jeb The Range skaņdarbu „Metal Swing”, kas bija iekļauts viņa ļoti veiksmīgajā debijas albumā „Nonfiction”. Līdz ar to droši vien nevajadzētu būt pārsteigumam faktam, ka Hintons prot radīt arī lieliskus remiksus. Lielisks pierādījums tam ir viņa rīmeiks citam jaunajam talantam – Čikāgas abstraktās elektroniskās mūzikas producenta Thug Entracer gabalam „Death After Life I”, kas nesen tika izdots uz leibla Software. Starp citu, arī pats The Range drīzumā plāno izdot jaunu EP ar nosaukumu „Panasonic”, no kura šonedēļ prezentēja kompozīciju „Slow Build”.

ALBUMS: Sun Kil Moon - Benji


Sun Kil Moon – "Benji"
Release date: 10/02/2014
Label: Caldo Verde
AMG rating: 9/10

Mūziķiem, lai veiksmīgi darbotos tā sauktajā „singer-songwriter” lauciņā (neatkarīgi, vai tā ir folkmūzika vai kantri, vai vēl kas cits), ir jāpiemīt stāstnieka talantam. Ohaio dzimušajam mūziķim Markam Kozelekam, kurš ar dažādiem projektiem neuzkrītoši, bet pacietīgi un konsekventi ir izdevis ierakstus jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, tāds piemīt, un to mēs vienmēr esam zinājuši. Taču savā jaunākajā Sun Kil Moon ierakstā „Benji” Marks sit starp acīm jau ar pirmajām dziesmas „Carissa” rindiņām.

Albums „Benji” ir vispersoniskākais Kozeleka karjerā, brīžiem pat šokējoši atkailināts un intīmām detaļām pārbagāts. Taču šis nav tas gadījums, kad kāds pie sestās viskija glāzes sāk klāstīt lietas, par kurām kļūst neērti viņa vietā. Marks stāsta (un brīžiem tiešām stāsta, nevis dzied!) par notikušo, perfekti sabalansējot traģisko ar skaisto, nopietno ar smieklīgo, turklāt pateicoties savam balss tembram, tas tiek darīts šķietami absolūtā mierā, it kā no malas. Bez vēlmes šokēt, pārsteigt vai nokļūt uzmanības centrā.


Interesanti, ka sākotnēji Markam nemaz nav bijusi uzmācīga doma radīt šādu atklātu ierakstu par savu dzīvi un tajā sastaptajiem cilvēkiem. Sākumā radusies dziesma „Truck Driver” par tēvoci, kurš nomira savā dzimšanas dienā, iemetot ugunskurā aerosolu un aizdegoties. Neilgi pēc tam 35 gadu vecumā nomira Marka otrās pakāpes māsīca („Carissa was 35 / You don’t just raise two kids, take out your trash and die / She was my second cousin / I didn’t know her well at all”), kurai par godu tapa viens no izcilākajiem albuma skaņdarbiem „Carissa”, un maisam gals bija vaļā.

Visapbrīnojamākais albuma trumpis ir Kozeleka spēja šos stāstus sabalansēt „baltajā / melnajā”, kā tas dzīvē arī notiek. Pēc skumjā stāsta par Karisu, kura jau 15 gadu vecumā palika stāvoklī, un dzīve viņu netika lutinājusi, seko dziesma, par kuru visu izsaka jau tās nosaukums „I Can’t Live Withot My Mother’s Love”, kur nu vēl rindiņas „My mother is seventy-five / She’s the closest friend I have in my life” (Marka māte dziesmu nodēvējusi par skaistāko dāvanu savā mūžā). Pēc ne mazāk traģiskā stāsta par tēvoci „Truck Driver” seko dziesma „Dogs” par pirmo pieredzi seksā („Mary Anne was my first fuck / She slide down between my legs / And oh my god she could suck!”) un albuma visjautrākais skaņdarbs „I Love My Dad” par ar ļoti interesantu raksturu apveltīto tēvu.


Taču vissaldāko ēdienu Marks pataupījis albuma noslēgumam. „Benji” pirmais singls un vienlaikus nešaubīgi vistumšākais, pat depresīvais skaņdarbs „Richard Ramirez Died Today Of Natural Causes” nav tikai stāsts par astoņdesmito gadu bēdīgi slaveno Kalifornijas maniaku Ričardu Ramirezu, kurš nomira tikai pērn cietumā no vēža radītām komplikācijām. Tā ir dziesma par novecošanu, par šīs novecošanas izraisītām slimībām un problēmām („I got a naked prostate and I got a bad back / When I fuck too much I feel like I'm gonna have a heart attack”), par bailēm, par spilgtām atmiņām no pagātnes, kas kā fotogrāfijas atrodas mūsu prātos.

Turklāt jau atkal – pēc šī, uz minimāla akustiskās ģitāras ritma balstītā izteikti melnā gabala seko viens no skaistākajiem albuma mirkļiem – dziesma „Micheline” par „mazliet lēno” kaimiņu meiteni Maikelīnu, par draugu Bretu, talantīgu ģitāristu, kuram atklāja audzēju smadzenēs un mīļo vecmāmiņu. Ak, jā, vēl taču albuma lielākais hīts – „Ben’s My Friend”, kurā savu ne tik veiksmīgo karjeru Marks draudzīgi salīdzina ar sava tuvā drauga, daudzu „divdesmit gadu jaunāku meiteņu” elka Bena Gibarda (The Postal Service un Death Cab For Cuties līderis), ar ko iepazinies kādā festivālā Spānijā 2000.gadā.

Šajā sakarā es Marku Kozeleku varu nomierināt – tik izcilus albumus nav ierakstījis pat Bens Gibards! Taču diezin vai tas vispār Kozeleku var „mierināt” vai „satraukt”. Viņš vienkārši uzspēlē ģitāru, izstāsta stāstu un raksta nākošo, iespējams pat nenojaušot, ka ir radījis savas karjeras monumentālāko ierakstu.

19 februāris, 2014

Q&A: Paradigma


Kad pēc nelielās elektroniskās sarakstes ar Paradigma pajautāju pēc fotogrāfijas, ko pievienot rakstam, biju jau par 99 procentiem pārliecināts, ka saņemšu atteikumu. To, ka Uldim Zemzaram netīk publicitāte, var nojaust pēc sociālajiem tīkliem, kuros viņš atrodams – tajos visos izmantoti segvārdi. Toties tad, kad aiziet saruna par mūziku vai elektroniskās mūzikas aparatūru, Uldis var iedegties un runāt ilgi un kaismīgi. Tieši „spēlējoties” un apgūstot analogos sintezatorus, aizsākās viņa jaunākais projekts Paradigma, kam pavisam nesen prezentēts pirmais singls ar vokālu, dziesma „Tā aka” ar Friča Bārdas dzeju. Gan par minēto dziesmu, gan muzikālajām ietekmēm, gan muzikālo karjeru un sintezatoriem Uldis laipni piekrita atbildēt elektroniski.


Cik sen nodarbojies ar mūzikas radīšanu? Aptuveni cik skaņdarbu varētu būt Tavā rīcībā?

Mūzika mani ir interesējusi kopš bērnības. Pirmo reizi sāku spēlēt 1993.gadā Ogres Meža tehnikumā, pieteicos vokāli instrumentālajā ansamblī spēlēt basu, lai gan nekad basģitāru rokās nebiju turējis. Mēģinājām pat startēt konkursā "Ko Tu proti"! Pēc tam ar draugu izveidojām grupu Jēkabpilī FLY ASH, ierakstījām dažas dziesmas ar grupas SVĪTA palīdzību, tas bija tāds indie uz sintiņiem un ar giču - dziedājām abi (toreiz es mūziku nerakstīju, tikai tekstus). Pēc teķa pabeigšanas sāku strādāt un dzīvot Līvānos, kur 1996.gadā ar trim vidusskolniekiem izveidoju vietējo grandža grupu GRINDSTONES, kurā spēlēju ģitāru un dziedāju līdz pat 2000.gadam. 1998.gadā piedalījāmies festivālā „Sinepes un Medus”. Pamatā uzstājāmies Līvānos, Daugavpilī, kā arī vienreiz Rīgā.

2000.gadā grupas biedri pabeidza videni un devās studēt uz Rīgu, arī es iestājos LU, tā sāku studēt un strādāt Rīgā. No kāda 2003.gada līdz 2008.gadm mēģinājām no jauna pie dzīvības uzturēt GRINDSTONES, pat divreiz uzstājāmies klubā DEPO. 

Grindstones - Make your choice. Live @ KlubsDepo 19.02.2009:


Tad paralēli 2007.gadā sāku veikt mājās pirmos ierakstus uz 4 celiņu Tascam kasetnieka, tas man iepatikās, pēc tam jau iegādājos 8 ceļu digitālo Tascam studiju. Nopirku Alesis bungu mašīnu un sāku veikt individuālus ierakstus, kas joprojām bija rokmūzikā balstīti. Tad iedomājos, ka vajadzētu kādu vecu sintiņu fona radīšanai (taustiņus līdz tam nekad nebiju spēlējis). Ieliku sludinājumu SS.LV, ka meklēju vintāžas Yamaha DX21, ko atcerējos no brāļa videnes sintpopa grupas SVĒTDIENA laikiem. Uz sludinājumu atsaucās kāds vīrs - Kārlis Vinķelis, kurš bija pārsteigts, ka meklēju šādu vecu sintezatoru, jo ar tādu bijis savulaik spēlējis. Tad nu viņš arī bija tas, kas mani ieveda veco sintezatoru pasaulē, izskaidrojot, ka tas DX21 nav kaut kāds preset tembru atskaņotājs, bet programmējams instruments no nulles, pats ģenerē skaņas, nevis atskaņo ierakstītu semplu.

Kad es tādu DX21 biju sagādājis par nelielu naudu, viņš ieradās pie manis un ar vecajiem klades pierakstiem, nodemonstrēja, kā var uzprogrammēt pašam savas skaņas, kuru datus viņš bija saglabājis no kolhoza ansambļa laikiem. Viss tālākais jau ir vēsture - es aizdegos ar šo lietu un sāku iegādāties vienu pēc otra šādus vecos digitālos un analogos sintiņus, uz kuriem skaņas vari ģenerēt pats. Šādai mūzikai būtiska nav tikai pati kompozīcija, bet atrast oriģinālas paša programmētas skaņas. Iegādājos veco Atari ST datoru - uz tā tad programmēju gan vecos sintus, kam veidoju kompozīcijas uz vecās CUBASE sekvencera programmas, kas ir vienkārša un pārskatāma, salīdzinājumā ar mūdienu softiem, kuru man nav vēlēšanās apgūt.

Paradigma - "Space Rails":


Esi mācījies arī mūzikas skolā? Bez sintezatoriem pārvaldi arī vēl kādu instrumentu?

Nekādas mūzikas skolas, viss pašmācības ceļā, dažu cilvēku padomi un daudz mūzikas, kas tiek klausīta. Kā jau minēju, varu spēlēt ģitāru, bet tādā panka un granžera līmenī.

Bez tā, ka šis ir pirmais gabals ar vokālu, kas vēl atšķirīgs "Tā aka" tapšanā? Jo arī muzikāli tas man izklausās krietni atšķirīgāk…

Vokālam ilgi nebiju gatavs, dziesma jau bija pabeigta rudens beigās, bet iedziedāju tikai tagad. Kādas atšķirības? Dziesma ir īsa (radiodraudzīga), tai faktiski ir divas daļas, pantu minimālistiskā un piedziedājuma solo partijas pārsātinātā, kā arī nobeigums, kurā notiek atgriešanās pie pamattēmas. Šoreiz katras bungas skaņu rakstīju savā celiņā ar savu efektu, un tā katru instrumentu, lai kompozīcija neskanētu kā „no diviem vadiem”. Nevar teikt, ka tas muzikāli pilnīgi atšķirtos no iepriekšējiem, drīzāk vokāls to par tādu padara, kā arī šoreiz necentos savienot veco ar jauno skanējumu, bet mēģināju skanēt brutāli autentiski kā 80tajos. Šī doma radās ungāru grupas Nouvelle Phenomene iespaidā, kas 2013.gadā bieži tika atskaņota radio NABA. Viņi parādīja, ja vēlies skanēt kā tajos laikos, tad dari to tieši bez kompromisiem ar šodienas reālijām mūzikā.

Kāpēc tieši Friča Bārdas dzeja un konkrētais dzejolis?

Fricis Bārda man ir paticis kopš vidusskolas laikiem, viņa dzeja un filozofija atbilst manai pasaules izjūtai, tai vienaldzīgs ir laicīgais, un ir dziļa neziņa par pārpasaulīgo, tā uzlūko esamību kā brīnumu. Labāk kā viņš es neuzrakstītu, tāpēc tāda izvēle. Iespējams, kāda vēl dziesma būs ar viņa dzejoli. Principā maz novērtēts dzejnieks pie mums.

Paradigma - "Tā aka":

18 februāris, 2014

RMX: Chvrches - Recover (Kingdom Remix)


Chvrches - "Recover" (Kingdom Remix) [Glassnote]
(no official release info)

Lai arī jau pirms tam AMGmusic bija aktīvi vērsis uzmanību tolaik gluži svaigajam skotu trio CHVRCHES, tieši singls „Recover”, kas pirms gada iekļuva A-LISTē, kļuva par pirmo, kas lika pamatoti prognozēt spožu karjeru projektam. Drīzumā gaidāms jauns CHVRCHES EP, ko šobrīd iesilda remikss dziesmai „Recover”. Par to parūpējies Bruklinas producents Kingdom, kas jau kopš 2010.gada pavasara ir AMGmusic redzeslokā, gan pateicoties saviem remiksiem (no tiem īpaši gribas izcelt viņa versiju L-Vis 1990 gabalam „United Groove”), gan arī paša skaņdarbiem, no kuriem „Pathfinder” 2010.gadā iekļuva gada labāko deju zāļu grāvēju sarakstā. Remikss „Recover” ir vēl viens apliecinājums, ka Kingdom spēj pat dzirkstošā radio hītā iedvest nakts aukstumu un tik būtiski, taču veiksmīgi pārmainīt dziesmu, ka īsti nevar saprast, kura versija labāka.