SINGLE OF THE WEEK
Klaxons - "Echoes"
Release date: 16/08/2010
Label: Polydor
AMG rating: 9/10
Ir dažas grupas vai mākslinieki, kuru iepazīšanu Tu atcerēsies spilgti visu savu atlikušo mūžu. Man viena no šādām grupām ir Klaxons. Nekad neaizmirsīšu to 2007.gada janvāra auksto pirmdienas rītu, kad beidzot saņēmu Klaxons debijas albumu „Myths of the Near Future” un nospiedu „play”. Jā, protams, pirms tam biju dzirdējis par slavinošajiem vārdiem no britu mūzikas žurnālistiem, par Klaxons dēvēšanu par jaunajiem mūzikas revolucionāriem, par jauno nu-rave stilu, kura autori esot Klaxons utt. Taču reāli no viņu daiļrades nebiju dzirdējis neko.
Tā nu šajā aukstajā pirmdienas rītā ar ļoti, ļoti, ļoti sliktu pašsajūtu (ko tur ko slēpt – tas bija rīts pēc pamatīgi vētrainas nedēļas nogales, un mani mocīja lielas paģiras) pirmoreiz noklausījos Klaxons debijas ierakstu un trāpīju desmitniekā! Tā enerģija, skaņa un vienlaikus arī melodiskums tik ļoti aizrāva, ka vienā mirklī visas fiziskās likstas pazuda kā nebijušas. To vietā nāca jauna ballīte – vienam pašam, dejojot savā istabā un kā apdullušam bļaujot „From Atlantis / To Interzone”, „Magic! Without tears! / Magic! Magic without tears!” un citus albuma nesošo skaņdarbu piedziedājumus.
Tolaik ar putām uz lūpām slavēju Klaxons visās iespējamās vietās un nevietās, ieskaitot, protams, AMGmusic mājaslapu, un patiesībā savas domas neesmu mainījis joprojām – tas ir un paliek viens no iespaidīgākajiem un obligātākajiem pagājušās desmitgades albumiem. Ja nebūtu Radiohead „In Rainbows”, „Myths of the Near Future” noteikti būtu pelnījis kļūt par tā gada labāko albumu. Tā vietā Klaxons nācās samierināties vien ar balvu „Gada Labākā Debija” no mums.
Kā jau to prognozēju tad, nākošo mēnešu laikā parādījās vesels lērums Klaxons sekotāju, kas, lai arī varbūt neizteikti un ne atklāti, bet tomēr iestarpināja rokmūzikā deju mūzikas, konkrēti – reiva elementus (taisnības labad gan jāpiebilst, ka Klaxons jau nav „deju mūzika + roks” patentētāji. Vēl krietni pirms viņiem Ņujorkā radās tāda grupa kā The Rapture, Kalifornijā - !!! utt. Turklāt, ja rok vēl dziļāk, tad dance-punk saknes vispār var meklēt 70’to gadu mūzikā!). Diemžēl tas nostrādāja ne gluži tā, kā es to biju gaidījis. Ja Late of the Pier vēl būtu saucami pie patīkamākajiem pēc-Klaxons atklājumiem, tad Shitdisco, Hadouken! un vēl dažs labs censonis stilu nu-rave jau diskreditēja līdz tādai pakāpei, ka tas kļuva par teju vai lamuvārdu mūzikas presē.
Ko tikmēr Klaxons? 2007.gada nogalē grupas dalībnieks Saimons Teilors-Deiviss paspēja intervijā pavēstīt, ka grupa ir aizrāvusies ar dupstep un folkmūziku, gatavo jaunu ierakstu, kas būšot ieturēts vairāk prog-rock stilā, un klusiņām nogāja no skatuves. Gadu vēlāk parādījās informācija, ka jaunais albums iznāks 2009.gada sākumā.
Tālāk sekoja jau presē daudzviet stāstītais šoks. Grupa nāca klajā ar paziņojumu, ka Klaxons ierakstu kompānija Polydor ir palūgusi grupai izmest miskastē viņu radīto debijas albuma turpinājumu un sākt darbu no jauna. Ierakstītais materiāls esot „pārāk eksperimentāls”, lai Polydor Records to izdotu. Grūti pateikt, cik šajā gadījumā tas ir bijis ierakstu kompānijas bosu niķis, bet domāju, ka par daudz ko liecina tas, ka arī grupas līderis Džeimijs Reinolds jau steidza presei ziņot, ka plate tiešām bijusi pārāk psihedēliska un nepiemērota izdošanai. Tā nu darbs sākās no jauna.
Visbeidzot 2010.gada 25.maija vakarā (un to vakaru es atceros ļoti labi, jo sagadījās, ka tieši tovakar biju ieklīdis interneta kafejnīcā Grieķijā – LUCKY ME!) BBC Radio 1 dīdžejs Zeins Louvs pasaulei pirmatskaņoja jauno Klaxons dziesmu „Flashover”, kas liecināja, ka albums, kuram tad jau bija zināms nosaukums – „Surfing The Void” – ir pavisam tuvu. Lieki piebilst, ka „Flashover” bija mans tā vakara notikums #1.
Gala beigās izrādījās, ka „Flashover” tomēr nebūs Klaxons jaunā albuma pirmais oficiālais singls, par to bija lemts kļūt daudz melodiskākajam un radio stacijām draudzīgākajam „Echoes”, kurš tik tiešām ļoti atsauc atmiņā 2007.gada albuma „Myths of the Near Future” noskaņas. Tas ir mazliet piezemētāks, ne tik skarbs un – jāatzīst – ne tik jumtu raujošs kā, piemēram, „Atlantis To Interzone”, taču tam piemīt trīs ļoti svarīgas īpašības, bez kurām ir grūti kļūt par AMGmusic Single of the Week – dziesma ir a)melodiska, b) lipīga, c)pacilājoša un es pat teiktu – epohāla.
Grūti tagad spriest, kāds varētu būt viss albums, taču par to galva nav daudz jālauza – „Surfing The Void” veikalos nokļūs jau pirmdien! Tā kā nākamnedēļ gaidāma patīkama atkaldzirdēšanās. Kontekstā ar AMGmusic vēl piebildīšu, ka Klaxons līdz šim ir bijusi Top 10 pie mums ar pilnīgi visiem singliem, taču 1.vietu izdevās iegūt tikai vienreiz – 2007.gada jūnijā ar klasiskā 90’to gadu deju mūzikas hīta „It’s Not Over Yet” kaverversiju, kas izcīnīja arī 2.vietu visā tā gada topā. „Echoes” ir uz ko tiekties!
Label: Polydor
AMG rating: 9/10
Ir dažas grupas vai mākslinieki, kuru iepazīšanu Tu atcerēsies spilgti visu savu atlikušo mūžu. Man viena no šādām grupām ir Klaxons. Nekad neaizmirsīšu to 2007.gada janvāra auksto pirmdienas rītu, kad beidzot saņēmu Klaxons debijas albumu „Myths of the Near Future” un nospiedu „play”. Jā, protams, pirms tam biju dzirdējis par slavinošajiem vārdiem no britu mūzikas žurnālistiem, par Klaxons dēvēšanu par jaunajiem mūzikas revolucionāriem, par jauno nu-rave stilu, kura autori esot Klaxons utt. Taču reāli no viņu daiļrades nebiju dzirdējis neko.
Tā nu šajā aukstajā pirmdienas rītā ar ļoti, ļoti, ļoti sliktu pašsajūtu (ko tur ko slēpt – tas bija rīts pēc pamatīgi vētrainas nedēļas nogales, un mani mocīja lielas paģiras) pirmoreiz noklausījos Klaxons debijas ierakstu un trāpīju desmitniekā! Tā enerģija, skaņa un vienlaikus arī melodiskums tik ļoti aizrāva, ka vienā mirklī visas fiziskās likstas pazuda kā nebijušas. To vietā nāca jauna ballīte – vienam pašam, dejojot savā istabā un kā apdullušam bļaujot „From Atlantis / To Interzone”, „Magic! Without tears! / Magic! Magic without tears!” un citus albuma nesošo skaņdarbu piedziedājumus.
Tolaik ar putām uz lūpām slavēju Klaxons visās iespējamās vietās un nevietās, ieskaitot, protams, AMGmusic mājaslapu, un patiesībā savas domas neesmu mainījis joprojām – tas ir un paliek viens no iespaidīgākajiem un obligātākajiem pagājušās desmitgades albumiem. Ja nebūtu Radiohead „In Rainbows”, „Myths of the Near Future” noteikti būtu pelnījis kļūt par tā gada labāko albumu. Tā vietā Klaxons nācās samierināties vien ar balvu „Gada Labākā Debija” no mums.
Kā jau to prognozēju tad, nākošo mēnešu laikā parādījās vesels lērums Klaxons sekotāju, kas, lai arī varbūt neizteikti un ne atklāti, bet tomēr iestarpināja rokmūzikā deju mūzikas, konkrēti – reiva elementus (taisnības labad gan jāpiebilst, ka Klaxons jau nav „deju mūzika + roks” patentētāji. Vēl krietni pirms viņiem Ņujorkā radās tāda grupa kā The Rapture, Kalifornijā - !!! utt. Turklāt, ja rok vēl dziļāk, tad dance-punk saknes vispār var meklēt 70’to gadu mūzikā!). Diemžēl tas nostrādāja ne gluži tā, kā es to biju gaidījis. Ja Late of the Pier vēl būtu saucami pie patīkamākajiem pēc-Klaxons atklājumiem, tad Shitdisco, Hadouken! un vēl dažs labs censonis stilu nu-rave jau diskreditēja līdz tādai pakāpei, ka tas kļuva par teju vai lamuvārdu mūzikas presē.
Ko tikmēr Klaxons? 2007.gada nogalē grupas dalībnieks Saimons Teilors-Deiviss paspēja intervijā pavēstīt, ka grupa ir aizrāvusies ar dupstep un folkmūziku, gatavo jaunu ierakstu, kas būšot ieturēts vairāk prog-rock stilā, un klusiņām nogāja no skatuves. Gadu vēlāk parādījās informācija, ka jaunais albums iznāks 2009.gada sākumā.
Tālāk sekoja jau presē daudzviet stāstītais šoks. Grupa nāca klajā ar paziņojumu, ka Klaxons ierakstu kompānija Polydor ir palūgusi grupai izmest miskastē viņu radīto debijas albuma turpinājumu un sākt darbu no jauna. Ierakstītais materiāls esot „pārāk eksperimentāls”, lai Polydor Records to izdotu. Grūti pateikt, cik šajā gadījumā tas ir bijis ierakstu kompānijas bosu niķis, bet domāju, ka par daudz ko liecina tas, ka arī grupas līderis Džeimijs Reinolds jau steidza presei ziņot, ka plate tiešām bijusi pārāk psihedēliska un nepiemērota izdošanai. Tā nu darbs sākās no jauna.
Visbeidzot 2010.gada 25.maija vakarā (un to vakaru es atceros ļoti labi, jo sagadījās, ka tieši tovakar biju ieklīdis interneta kafejnīcā Grieķijā – LUCKY ME!) BBC Radio 1 dīdžejs Zeins Louvs pasaulei pirmatskaņoja jauno Klaxons dziesmu „Flashover”, kas liecināja, ka albums, kuram tad jau bija zināms nosaukums – „Surfing The Void” – ir pavisam tuvu. Lieki piebilst, ka „Flashover” bija mans tā vakara notikums #1.
Gala beigās izrādījās, ka „Flashover” tomēr nebūs Klaxons jaunā albuma pirmais oficiālais singls, par to bija lemts kļūt daudz melodiskākajam un radio stacijām draudzīgākajam „Echoes”, kurš tik tiešām ļoti atsauc atmiņā 2007.gada albuma „Myths of the Near Future” noskaņas. Tas ir mazliet piezemētāks, ne tik skarbs un – jāatzīst – ne tik jumtu raujošs kā, piemēram, „Atlantis To Interzone”, taču tam piemīt trīs ļoti svarīgas īpašības, bez kurām ir grūti kļūt par AMGmusic Single of the Week – dziesma ir a)melodiska, b) lipīga, c)pacilājoša un es pat teiktu – epohāla.
Grūti tagad spriest, kāds varētu būt viss albums, taču par to galva nav daudz jālauza – „Surfing The Void” veikalos nokļūs jau pirmdien! Tā kā nākamnedēļ gaidāma patīkama atkaldzirdēšanās. Kontekstā ar AMGmusic vēl piebildīšu, ka Klaxons līdz šim ir bijusi Top 10 pie mums ar pilnīgi visiem singliem, taču 1.vietu izdevās iegūt tikai vienreiz – 2007.gada jūnijā ar klasiskā 90’to gadu deju mūzikas hīta „It’s Not Over Yet” kaverversiju, kas izcīnīja arī 2.vietu visā tā gada topā. „Echoes” ir uz ko tiekties!
