AMGmusic komentārs: „Gluži kā Arcade
Fire pirms vairākiem gadiem vai The
xx nesenākā vēsturē, Grizzly Bear vairs nav tikai nelielās aprindās zināma indie apvienība, bet gan grupa, kuras
katram solim tiks pievērsta īpaša uzmanība, kas attiecīgi pastiprina satraukumu
un atbildības sajūtu. Iespējams, tāpēc pirmie jaunā albuma ieraksti, kas tapa
pagājušā gada vasarā Teksasā, tikai izbrāķēti un gandrīz pilnībā dzēsti, bet
„Shields” pamata materiāls sarakstīts, atgriežoties ierastajā Keipkodā – grupas
vokālista Eda Drostes vecmāmiņas mājā, kur tapa arī minētais „Yellow House”.
Kamēr daudzas citas grupas
šādos nospriegotos apstākļos būtu salūzušas, Grizzly Bear ir izdevies radīt
teju perfektu popmūzikas ierakstu. Par to, ka grupas skanējums ir lielisks un
brīžiem pat grandiozs, mēs varējām pārliecināties jau iepriekšējos divos
albumos, jo īpaši 2009.gada „Veckatimest”. Taču „Shields” šīs skaņas
grandiozitātes pašā centrā saglabāta arī viegli pamanāma intimitāte un skaistas
melodijas. Būtībā ar savu ceturto albumu Grizzly Bear ir atraduši to ideālo
formulu, kur nostrādā visas sastāvdaļas, un nekas nešķiet lieks vai – gluži
pretēji – par daudz.
AMGmusic komentārs: „Es
nerakstu par seksu un narkotikām, jo man ar šī lietām nav problēmu – man patīk
abas! Es vienkārši ļoti mīlu sentimentālas lietas un tās man ir fundamentāli
svarīgas,” tā intervijā neilgi pirms sava otrā studijas albuma „Total Loss”
iznākšanas izteicās Toms Krells jeb How
To Dress Well, kā viņu pazīst mūzikas aprindās. „Sentimenta Karalis R’n’B
pasaulē” – šāda iesauka Tomam nudien piestāvētu, jo arī viņa otrais albums ir
pilns ēterisku, brīžiem knapi saklausāmu, trauslu motīvu, kuru centrālā ass ir
neiztrūkstošais Krella skumjais falsets. Mūziķa talants gan slēpjas šo
melanholiju un grūtsirdību padarīt ne tik daudz skumju un depresīvu, cik
brīžiem pat pārsteidzoši romantisku. Diemžēl "Total Loss” pietrūkst
pārsteiguma momentu, jo viss šķiet jau iepazīts viņa debijas albumā pirms
diviem gadiem, toties šeit atrast dažus izcilus skaņdarbus, jo īpaši jau
galveno singlu „Cold Nites”, kas liecina, ka Krells vēl tikai pilnveidojas kā
dziesmu autors. Tas liek domāt, ka viņa karjeras labākais darbs ir vēl priekšā.
Menomena – „Moms”
Release date: 17/09/2012
Label: Barsuk
AMG rating: 7/10
AMGmusic komentārs: „Kad pagājušā gada sākumā Portlendas apvienību Menomena pameta Brents Knopfs, lai
pilnībā nodotos savam solo projektam Ramona
Falls, radās zināmas pārdomas par grupas tālāko eksistenci. Tiesa, lai cik
labs mūziķis būtu Knopfs, nebūtu bijis par skādi atcerēties, ka Menomena viņš
bija vien sastāvdaļa, bet grupas dibinātājs un galvenais virzītājs tomēr ir
Denijs Seims. Menomena tagad kļuvusi par duetu, un ar jaunāko plati „Moms”
pierāda, ka savu šarmu un dziļumu nav zaudējusi. „Moms”, kuras nosaukums ir veltījums
abu dalībnieku mātēm (Seima māte nomira viņam vēl mazam esot, bet Džastinu
Herisu mamma uzaudzināja viena), noteikti nav iespaidīgākais grupas darbs, bet
ir gana vitāls, personisks un iedziļināšanās vērts ieraksts. Ko vien vērts ir
episkais, astoņu minūšu noslēdzošais „One Horse”!”
Dinosaur Jr. – „I Bet On Sky”
Release date: 17/09/2012
Label: Jagjaguwar
AMG rating: 6/10
AMGmusic komentārs: „80’tajos gados izveidotā, un 90’tajos gados
alternatīvo un neatkarīgo rokmūzikas platformu ietekmējusī apvienība Dinosaur Jr. ir atpakaļ ar apaļa
jubilejas desmito studijas ierakstu „I Bet On Sky”. Kopš 2005.gada, kad pēc
ilgāka pārtraukuma apvienojās tās oriģinālais sastāvs, – vokālists un ģitārists
Džejs Maskis, basģitārists Lū Bārlovs un bundzinieks Mērfs – šis ir apvienības
trešais, diemžēl neizteiksmīgākais ieraksts. Muzikāli šī ir atgriešanās pie
90’to gadu komerciālāko grupas ierakstu skanējuma (ironiski, ka tajos
nepiedalījās ne Mērfs, ne Lū Bārlovs), taču albuma vidusdaļā akūti pietrūkst
prātā paliekošu melodiju, kā rezultātā pēc zināma laika tas izsauc garlaicību,
no kuras nespēj izraut pat tradicionāli enerģiskie un baudāmie Maskisa ģitāras
rifi. Par izgāšanos šo plati gan nekādi nevar dēvēt, jo albumu paglābj
spēcīgais ievads un noslēgums, kas noteikti ir albuma labākie mirkļi, un
pierāda, ka „onkuļiem no 80’tajiem”
vēl ir „iekšās” entuziasms un pa spēkam ierādīt vietu vienam otram jaunajam
rokmūziķim.”
Woods – „Bend Beyond”
Release date: 17/09/2012
Label: Woodsist
AMG rating: 6/10
AMGmusic komentārs: „Ņujorkas folk-rock
kolektīvs Woods ar tās līderi un arī
leibla Woodsist vadītāju Džeremiju Ērlu priekšgalā ir izdevuši savu sesto
studijas ierakstu tikpat gadu karjeras laikā, kas būtībā maz atšķiras no
iepriekš dzirdētajiem grupas darbiem. Tās pašas vieglās folk dziesmiņas, ko
dziedāt pie ugunskura skautu nometnēs, kas brīžiem apvītas ar psihodēlijas
noskaņu – vairāk piemērotu ugunskuru vakariem hipiju saietos. Vienīgi šoreiz ir
stipri mazāk prātā paliekošu dziesmu, tādējādi „Bend Beyond” atstāj
nepabeigtības un arī noslinkošanas izpausmi no grupas puses. Varbūt katru gadu
izdot pa albumam nav pats veiksmīgākais risinājums?”
Droši vien, ka neesmu ne tuvu
vienīgais, kam Grizzly Bear
daiļrades iepazīšana sākās nevis ar 2006.gada t.s. „breakthru” albumu „Yellow House”
(pirms kura vēl bija debijas ieraksts „Horn of Plenty” 2004.gadā), bet gan ar
2009.gada „Veckatimest”, kad par šiem četriem brukliniešiem jau runāja visa
mūzikas prese. Kā nu ne – tolaik koncerta laikā Grizzly Bear par savu mīļāko
grupu pasludināja pats Džonijs Grīnvuds no Radiohead,
bet kvarteta koncertos pirmajās rindās sēdēja un sevi par lielu cienītāju
dēvēja... Jay-Z.
Līdz ar to daudz kas ir
mainījies grupas dzīvē pēdējos gados. Gluži kā Arcade Fire pirms vairākiem gadiem vai The xx nesenākā vēsturē, Grizzly Bear vairs nav tikai nelielās
aprindās zināma indie apvienība, bet
gan grupa, kuras katram solim tiks pievērsta īpaša uzmanība, kas attiecīgi
pastiprina satraukumu un atbildības sajūtu. Iespējams, tāpēc pirmie jaunā
albuma ieraksti, kas tapa pagājušā gada vasarā Teksasā, tikai izbrāķēti un gandrīz
pilnībā dzēsti, bet „Shields” pamata materiāls sarakstīts, atgriežoties
ierastajā Keipkodā – grupas vokālista Eda Drostes vecmāmiņas mājā, kur tapa arī
minētais „Yellow House”.
Kamēr daudzas citas grupas
šādos nospriegotos apstākļos būtu salūzušas, Grizzly Bear ir izdevies radīt
teju perfektu popmūzikas ierakstu. Par to, ka grupas skanējums ir lielisks un
brīžiem pat grandiozs, mēs varējām pārliecināties jau iepriekšējos divos
albumos, jo īpaši 2009.gada „Veckatimest”. Taču „Shields” šīs skaņas
grandiozitātes pašā centrā saglabāta arī viegli pamanāma intimitāte un skaistas
melodijas. Būtībā ar savu ceturto albumu Grizzly Bear ir atraduši to ideālo
formulu, kur nostrādā visas sastāvdaļas, un nekas nešķiet lieks vai – gluži
pretēji – par daudz.
Albuma centrālā ass noteikti
ir otrais singls „Yet Again”, ko gribētos dēvēt par grupas visu laiku labāko
dziesmu. Tieši šeit visspilgtāk izpaužas minētais balanss starp orķestrisku
skaņas virteni un trauslo sajūtu, kas ieskanas pie piedziedājuma „Take it all in stride / Speak, don’t confide
/ We barely have a case”. Turklāt šīs sajūtas tiek uzreiz papildinātas ar
nākamo dziesmu, intīmi atkailināto „The Hunt”, kas kaut kur pat atgādina kādu
90’to gadu Radiohead balādi, tādējādi noslēdzot albuma pirmo pusi, kas noteikti
ir pilnvērtīgākais grupas daiļrades posms viņu desmit gadu karjerā.
Lai arī otrā albuma puse vairs
nav tik iespaidīga un episka kā pirmā, arī tajā Grizzly Bear nezaudē uzķerto
ritmu, it kā klusi un neuzsvērti novedot ierakstu līdz galam un parādot, ka ir
radījuši vienlaikus, iespējams, tumšāko, taču tajā pašā laikā visvieglāk uztveramo albumu savā karjerā.
Nu jau pusotrs gads ir apkārt,
kā AMGmusic ar lielu sajūsmu skandināja Mančestras rave/electro dueta Stay+
(pirms tam – Christian AIDS) vārdu. Šī pusotra gada laikā Stay+ pamanījušies
izdot vismaz četrus singlus un divus EP, bet joprojām ne pušplēsta vārda par
gaidāmo debijas albumu. Interesanti, ka šie daudzie singli un EP iznākuši uz
dažādiem leibliem, un arī jaunākais dueta singls „Crashed” novembrī tiks izdots
uz cita – mazināma britu leibla Black Butter. Atsakos vēlreiz zīlēt, kad tad
varētu iznākt Stay+ pilns albums, bet varbūt tāds nemaz nav vajadzīgs?
Jaunākais „Crashed” ir mazāk griezīgs un jumtu raujošs, kā iepriekšējie darbi,
bet jau atkal ar izcilu kulmināciju treka beigās.
