SINGLE OF THE WEEK
Basta - "Melalcoholic"
Release date: 08/04/2010
Label: self-released (free download)
AMG rating: 8/10
Tas nu ir reiz noticis. Varam apsveikt PIRMO latviešu grupu, kas ar savu debijas singlu (nu, dziesma gan nav iznākusi kā atsevišķs singls, bet tomēr uzskatāma par galveno treku grupas nesen izdotajā EP) izcīna AMGmusic „Single of the Week” titulu. Nemaz nerunājot par to, ka šī viaspār ir tikai otrā latviešu grupa, kas ko tādu sasniegusi. Pirmā, protams, bija Tribes of the City.
Par latviešu grupām vienmēr ir grūti rakstīt. Parasti tāpēc, ka man par nepatīkamām lietām negribas rakstīt, bet šādos gadījumos, kā ar Basta – tāpēc, ka brīžiem šķiet, ka pāršauju pār strīpu ar labiem vārdiem. Taču neko nevaru sev padarīt – vienmēr ir milzīgs prieks, kad nākas secināt – IR, tomēr ir Latvijā grupas, kas piedāvā gaumīgi veidotus, no sirds radītus un atšķirīgus ierakstus, ko nebūtu kauns piedāvāt, piemēram, Pitchfork kritiķiem.
Par kvintetu Basta diemžēl ir ļoti skopa informācija internetā. Ir vien viņu MySpace lapa, kurā gan atrodamas tikai dziesmas un grupas dalībnieku vārdi. Zināms, ka grupa izveidojusies 2008.gada sākumā un šis ir viņu pirmais ieraksts, kas tapis gada sākumā Valmieras studijā Hodila (vēl viens pierādījums, ka Latvijā VAR, ja labi grib, izveidot nevainojamu ierakstu tieši skaņas ziņā) un, citēju, „atspoguļo apvienības divu gadu muzikālos meklējumus, sākot no postpanka un beidzot ar dažādiem muzikāliem un nemuzikāliem eksperimentiem”.
EP, kuru var iegūt lejupielādei par velti, piemēram, šeit, atrodami seši skaņdarbi. Uzreiz gan brīdinu, ka pirmā dziesma „Melalcoholic” ir nešaubīgi šā EP spožākais skaņdarbs, taču arī melodiskais shoegaze/alternative krustojums „Baba Veronika” un vairāk uz indie rock tendētais EP noslēdzošais „Viena Puse” priecē gan ar saturu, gan ar izpildījumu. Starp citu, abi pēdējie skaņdarbi ļoti atsauca atmiņā skotu apvienību The Twilight Sad, kas kopā ar Ņujorkas noise-rock kolektīvu A Place To Bury Strangers bija pirmās grupas, kas ienāca prātā, klausoties Basta EP.
„Melalcoholic”, kā jau minēju, ir tas, ko angļu apskatnieki sauc par albumu (šajā gadījumā – EP) „stand-out tracks”. Ārkārtīgi smeldzīga, izteikti melodiska kompozīcija, kas varētu būt visvairāk atbilstoša pieminētajam „post-punk” virzienam, tiesa, arī te līdz galam gan negribētos piekrist. Visvairāk pārsteidz (pozitīvā nozīmē!) vokāls! Neatceros, kad pēdējoreiz no latviešu izpildītājiem būtu dzirdējis tik patiesu un sirdi plosošu vokālu, kāds ieskanas pirms dziesmas kulminācijas brīža, kad pat neuztrauc, TIEŠI KAS tiek sacīts. Svarīgāk ir - KĀ tas tiek sacīts. Turklāt – vēl pārsteidzošāk – nav kur piesieties par angļu valodas akcentu, kas parasti latviešiem ir sāpīgs temats.
Vēl varētu atsevišķu rindkopu veltīt akordeonam šajā dziesmā, kas skan absolūti organiski un, manuprāt, ir lielākā odziņa „Melalcoholic”, bet... Kā jau teicu, negribu pārlieku aizrauties ar komplimentiem. :)
Vienā teikumā – lejupielādējiet, klausieties, baudiet un noteikti meklējiet grupu koncertos. To noteikti darīšu arī es.
Label: self-released (free download)
AMG rating: 8/10
Tas nu ir reiz noticis. Varam apsveikt PIRMO latviešu grupu, kas ar savu debijas singlu (nu, dziesma gan nav iznākusi kā atsevišķs singls, bet tomēr uzskatāma par galveno treku grupas nesen izdotajā EP) izcīna AMGmusic „Single of the Week” titulu. Nemaz nerunājot par to, ka šī viaspār ir tikai otrā latviešu grupa, kas ko tādu sasniegusi. Pirmā, protams, bija Tribes of the City.
Par latviešu grupām vienmēr ir grūti rakstīt. Parasti tāpēc, ka man par nepatīkamām lietām negribas rakstīt, bet šādos gadījumos, kā ar Basta – tāpēc, ka brīžiem šķiet, ka pāršauju pār strīpu ar labiem vārdiem. Taču neko nevaru sev padarīt – vienmēr ir milzīgs prieks, kad nākas secināt – IR, tomēr ir Latvijā grupas, kas piedāvā gaumīgi veidotus, no sirds radītus un atšķirīgus ierakstus, ko nebūtu kauns piedāvāt, piemēram, Pitchfork kritiķiem.
Par kvintetu Basta diemžēl ir ļoti skopa informācija internetā. Ir vien viņu MySpace lapa, kurā gan atrodamas tikai dziesmas un grupas dalībnieku vārdi. Zināms, ka grupa izveidojusies 2008.gada sākumā un šis ir viņu pirmais ieraksts, kas tapis gada sākumā Valmieras studijā Hodila (vēl viens pierādījums, ka Latvijā VAR, ja labi grib, izveidot nevainojamu ierakstu tieši skaņas ziņā) un, citēju, „atspoguļo apvienības divu gadu muzikālos meklējumus, sākot no postpanka un beidzot ar dažādiem muzikāliem un nemuzikāliem eksperimentiem”.
EP, kuru var iegūt lejupielādei par velti, piemēram, šeit, atrodami seši skaņdarbi. Uzreiz gan brīdinu, ka pirmā dziesma „Melalcoholic” ir nešaubīgi šā EP spožākais skaņdarbs, taču arī melodiskais shoegaze/alternative krustojums „Baba Veronika” un vairāk uz indie rock tendētais EP noslēdzošais „Viena Puse” priecē gan ar saturu, gan ar izpildījumu. Starp citu, abi pēdējie skaņdarbi ļoti atsauca atmiņā skotu apvienību The Twilight Sad, kas kopā ar Ņujorkas noise-rock kolektīvu A Place To Bury Strangers bija pirmās grupas, kas ienāca prātā, klausoties Basta EP.
„Melalcoholic”, kā jau minēju, ir tas, ko angļu apskatnieki sauc par albumu (šajā gadījumā – EP) „stand-out tracks”. Ārkārtīgi smeldzīga, izteikti melodiska kompozīcija, kas varētu būt visvairāk atbilstoša pieminētajam „post-punk” virzienam, tiesa, arī te līdz galam gan negribētos piekrist. Visvairāk pārsteidz (pozitīvā nozīmē!) vokāls! Neatceros, kad pēdējoreiz no latviešu izpildītājiem būtu dzirdējis tik patiesu un sirdi plosošu vokālu, kāds ieskanas pirms dziesmas kulminācijas brīža, kad pat neuztrauc, TIEŠI KAS tiek sacīts. Svarīgāk ir - KĀ tas tiek sacīts. Turklāt – vēl pārsteidzošāk – nav kur piesieties par angļu valodas akcentu, kas parasti latviešiem ir sāpīgs temats.
Vēl varētu atsevišķu rindkopu veltīt akordeonam šajā dziesmā, kas skan absolūti organiski un, manuprāt, ir lielākā odziņa „Melalcoholic”, bet... Kā jau teicu, negribu pārlieku aizrauties ar komplimentiem. :)
Vienā teikumā – lejupielādējiet, klausieties, baudiet un noteikti meklējiet grupu koncertos. To noteikti darīšu arī es.
