08 augusts, 2012

JŪLIJS 2012: Singlu Top 20

Sveiks!

Jūlijs jau tradicionāli Latvijā ir karstākais mēnesis, bet nebijis karstums izvērsās arī AMGmusic nometnē. Sākot ar raušanos pa trim darba vietām, turpinot ar vētraino, taču no atmiņas noteikti vairs neizdzēšamo Positivus 2012, beidzot ar manu pirmo festivāla DJ setu (precīzāk – mini setu) visu slavētajā Laba Daba, kurp biju devies pirmo reizi. Tas viss prasījis ne mazums emociju, ne mazums pūļu, ne mazums veselības un arī ne mazums laika. Tamdēļ pēdējās nedēļās AMGmusic valdījis tāds salīdzinošs klusums.

Festivālu sezonu sev nu esmu oficiāli noslēdzis, un laiks ķerties klāt pie AMGmusic lietām ierastajā ritmā. Pirms tā pa īstam pieķeramies augusta aktualitātēm, laiks pavilkt svītru jūlija lietām. Jāsaka, ka jūlijā iznāca salīdzinoši maz jauni albumi (tas atspoguļojās arī Radio Naba raidījumā „Nedēļas Mūzikas Apskats”), bet toties tie, kas tika izdoti priecēja tā, kā vēl nekad šogad. Uzreiz divas plates nopelnīja atzīmi 9/10, bet vēl sešas pievienojās ar 8/10. Tādējādi „tukšais albumu mēnesis” ir bijis spožākais šogad.

AMGmusic Albuma topu lūkojiet attiecīgajā sadaļā, bet šeit piedāvāju ieskatīties un noklausīties Jūlija 2012 Singlu Top 20. Kā jau pēdējos mēnešos ierasts, dziesmas ierakstītas vienā miksā, ko droši varam dēvēt par AMGmusic Jūlija 2012 miksteipu. Lai patīkama klausīšanās!

JŪLIJA 2012 TOP 20:


20.Planningtorock - "Patriarchy Over and Out" [DFA]
19.Crystal Castles - "Plague" [Universal]
18.The Invisible - "Wings" [Ninja Tune]
17.Arthur Beatrice - "Charity" [Open Assembly]
16.Airbird - "Free Mind" [Legitmix]
15.TNGHT - "Higher Ground" [Warp]
14.Elliphant - "Cian't Hear It" [self-released]
13.Flying Lotus feat. Earl Sweatshirt & Captain Murphy - "Between Friends" [Williams Street]
12.Future Islands - "Cotton Flower" [Famous Class]
11.Future Unlimited - "Lightweight Eyes" [self-released]
10.Jacques Greene - "Ready" [3024]
9.Storm Queen - "Let's Make Mistakes (Club)" [Environ]
8.Lykke Li - "Silver Springs" [Decca]
7.Blur - "Under the Westway" [EMI]
6.Starred - "No Good" [Pendu Sound]
5.Ariel Pink's Haunted Graffiti - "Only In My Dreams" [4AD]
4.Twin Shadow - "Patient" [4AD]
3.The xx - "Angels" [Young Turks]
2.How To Dress Well - "Cold Nites" [Weird World]
1.Bat For Lashes - "Laura" [EMI]

 

JŪLIJS 2012: 5 Albumi

5 BEST ALBUMS OF THE MONTH:


5.Passion Pit – „Grossamer”












Release date: 23/07/2012
Label: Columbia
AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Masačūsetsas kolektīva Passion Pit līderis Maikls Angelakos varētu būt skumjākais vīrs mūzikā, kurš pamanās sacerēt pozitīvāko mūziku. Pārcietis šķiršanās procesu pirms debijas albuma „Manners”, arī šogad ar depresijas problēmām sirgstošais mūziķis radījis lielisku popmūzikas un deju mūzikas krustojumu, kam cauri spraucas dvēseliskums un cilvēcīgums. Līdz ar to albumā atradīsit gan infekciozus vasaras ballīšu hītus („Take a Walk”, „Carried Away”), gan mazliet sentimentālākus, taču nekādā ziņā ne nomācošus vai skumjus skaņdarbus („Constant Conversation”, „Cry Like a Ghost”). Mans personīgais albuma hailaits gan ir himniskais „It’s Not My Fault, I’m Happy”, kas nedaudz atgādina M83 pēdējo albumu.



4.TNGHT – „TNGHT” EP












Release date: 23/07/2012
Label: Columbia
AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: Pieci treki ar kopējo garumu 15 minūtes, protams, nav spēcīgs arguments, lai TNGHT debijas EP ierindotu mēneša labāko ierakstu topā, taču tas, kāds spēks un potenciāls slēpjas šajās 15 minūtēs, gan ir. Kad kopīgā projektā apvienojas divi sevi sen jau pierādījuši mākslinieki (skotu producents un dīdžejs Hudson Mohawke un amerikāņu kolēģis Lunice), reti kad rezultāts ir satriecošs, bet šis nu ir tas retais gadījums. Viens no spēcīgākajiem un daudzsološākajiem pieteikumiem deju mūzikā, kurā apkopoti visi „jumtu raušanas” komponenti – kliedzošas un narkotiskas rave mūzikas skaņas un sirēnas, perfekta semplu izvēle un – pats galvenais – tik masīvi basi, kādus vārdos nav iespējams aprakstīt. Jā, tas viss jau ir dzirdēts, piemēram, Major Lazer vai Diplo ierakstos, bet TNGHT šo jauno deju mūzikas vilni pacēluši 2012.gada virsotnē. Atliek vien kost savos trauslajos pirkstos, ka nesanāca viņus redzēt šogad Positivus festivālā.



3.Frank Ocean – „channel ORANGE”












Release date: 10/07/2012
Label: Def Jam
AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „2012.gada jūnijs mūzikā viennozīmīgi pagāja Frenka Oušena zīmē. Ja Tavs debijas albums kļūst par pēdējās desmitgades kritiķu visaugstāk vērtēto albumu (rēķinot vidējo atzīmi), tad tur pat satriecošākie festivāli vai Madonnas plikie pupi nestāv blakus. Viens no dekādes emocionālākajiem un trauslākajiem r’n’b mūzikas pārstāvjiem diezgan nopietni sevi pieteica jau pērn ar miksteipu „Nostalgia, Ultra”, taču debijas albums apliecina, ka šis jaunietis vēl var augt un atrodas karjeras pašā sākumā. Atšķirībā no pērnā gada labākā r’n’b ieraksta – The Weeknd „House of Balloons” – šeit ir daudz lielāks muzikālais eklektisms, kurā apvienoti gan klasiski r’n’b motīvi, gan neo-soul, gan atsevišķos trekos pat funk un nu-jazz mūzikas virzieni. Turklāt Frenks Oušens ir arī ļoti talantīgs stāstnieks, ko gan viņš spoži apliecināja jau minētajā miksteipā. Reti kad tik jaunam cilvēkam stāsti par vientulību, neveiksmīgu mīlestību un narkotiku atkarību sanāk tik pieauguši, nepiespiesti un nepārspīlēti. Perfektākais piemērs laikam ir albuma centrālais treks „Pyramids”, kura divās daļās Frenks Oušens eleganti salīdzina antīkās Ēģiptes piramīdas un Kleopatru ar striptīzbāru „Pyramids” un tajā strādājošu dejotāju.”



2.Purity Ring – „Shrines”












Release date: 23/07/2012
Label: 4AD
AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Lai pagatavotu labu ēdienu, ir jāzina īstās sastāvdaļas. Tās zina daudzi, tamdēļ teikt, ka Purity Ring ir celmlauži savā mūzikas lauciņā, būtu mazliet pārspīlēti. Taču vēl, gatavojot ēdienu, ir vēlams zināt, kādās proporcijās šos ingredientus pielietot, un tā jau gan daudziem ir problēma. Lūk, kur slēpjas Kanādas jaunā dueta lielākais spēks. Grupas muzikālā ass – producents Korins Rodiks – ir mācējis eleganti savīt kopā gan r’n’b ritmiku un noskaņu, gan dubstep dobjumu, gan pīkstošus elektroniskās mūzikas vaibstus, kas vibrē viscaur albumam „Shrines”, taču nevienā mirklī nepaliek nedz uzbāzīgi, nedz garlaicīgi. Lielākais „Shrines” pluss ir tas, ka neatstāj sajūta, ka grupai vēl ir kur augt, galvenokārt jau kā dziesmu autoriem. Jau šobrīd Meganas Džeimsas teksti un eņģeliskais vokāls ir kā tāds sildošs kombinezons Rodika pavēsajai elektronikai, taču nākotnē tas varētu savīties kopā vēl ciešāk. Tomēr arī šobrīd Purity Ring ir vismaz pussoli priekšā saviem līdzgaitniekiem, jo īpaši jau skanējuma ziņā.”



1.Twin Shadow – „Confess”












Release date: 09/07/2012
Label: 4AD
AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Lai arī „Confess” platē ir jūtamas arī Džordža Luisa pagātnes traumas, jo īpaši, skatoties pirmo divu singlu videoklipus, kuros mūziķis redzams atkal motocikla mugurā, lai gan tam nebija pieskāries vairākus gadus, kas saistīti ar teju traģisku avāriju pirms astoņiem, kurā Luiss varēja zaudēt dzīvību. Tomēr galvenais uzsvars likts uz tagadni – uz pēdējiem gadiem, uz bohēmisko koncertturnejas dzīvi, uz attiecībā tās laikā, uz pārdomām par attiecībā. Ņemot vērā, ka šis nav stāsts par kādu konkrētu cilvēku, ir vēl jo apbrīnojamāk, cik skaisti un pat biedējoši patiesi Luiss spēj runāt par divu cilvēku attiecībām, par vilšanos, par meliem, par cietsirdību un vienaldzību.

„Confess” kopumā atgādina tādu kā filmu. Filmu par dzīvē stipri sāpinātu cilvēku, kurš, noslaucījis asaras, piegājis pie spoguļa, uzvilcis ādas jaku un ietērpies „sliktā puiša” lomā. Jo tā vieglāk. Jo kāpēc gan ne? Un šīs filmas ārkārtīgs pluss ir tās skaņu celiņš, kas ir vienlaikus enerģisks, vienlaikus sentimentāls, vienlaikus pat nedaudz himnisks (pēdējais treks „Be Mine Tonight”!), kas tikai apliecina, ka Twin Shadow ir auguši arī kā mūzikas autori. Viens no gada albumiem.”

Plašāk par albumu lasi šeit:

JŪLIJS 2012: 5 Remiksi


FIVE REMIXES OF THE MONTH:

5.Walk The Dog - "I Can't" (Innergaze Remix) [Cocomachete]


4.Hot Chip - "Look At Where We Are" (Major Lazer Remix) [Domino]


3.Jessie Ware - "Wildest Moments" (Zed Bias Remix) [self-released]


2.David Lynch - "Pinky's Dream" (Visionquest Velvet Curtain Remix) [Sunday Best]


1.Bobby Womack - "Love Is Gonna Lift You Up" (Julio Bashmore Remix) [XL]

ALBUMS: Twin Shadow - Confess


Twin Shadow – „Confess”
Release date: 09/07/2012
Label: 4AD
AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: Rakstot par Twin Shadow 2010.gada debijas ierakstu „Forget”, vairāk pieskāros salīdzinājumam par „tumšādaino Moriseju”, 80’to gadu tendencēm un citām lietām, kas virspusēji ir pirmās, ko var pamanīt, klausoties Džordža Luisa ierakstus. Tikai vēlāk, kad šis albums jau bija kļuvis par vienu no spēlētākajiem tā laika ierakstiem AMGmusic, nācās atskārst, cik vienlaikus skumja un patiesa ir šī albuma lirika.

Debijas ieraksts, kas tapa kopā ar Grizzly Bear dalībnieku un producentu Krisu Teiloru, esot bijis tāds kā mūziķa apkopojums par aizvadīto gadu piedzīvotajām lietām, turklāt, kā nesen mūziķis atzinās kādā intervijā, tapis ļoti bieži neatrodoties skaidrā stāvoklī. Tikmēr jaunākais albums „Forget” tapis, ik pa laikam nodarbojoties ar jogu, atslēdzoties no ārpasaules un bez citu producentu klātbūtnes. Varētu šķist, ka šis būs daudz vieglāks albums? NĒ.

Lai arī „Confess” platē ir jūtamas arī Džordža Luisa pagātnes traumas, jo īpaši, skatoties pirmo divu singlu videoklipus, kuros mūziķis redzams atkal motocikla mugurā, lai gan tam nebija pieskāries vairākus gadus, kas saistīti ar teju traģisku avāriju pirms astoņiem, kurā Luiss varēja zaudēt dzīvību. Tomēr galvenais uzsvars likts uz tagadni – uz pēdējiem gadiem, uz bohēmisko koncertturnejas dzīvi, uz attiecībā tās laikā, uz pārdomām par attiecībā. Ņemot vērā, ka šis nav stāsts par kādu konkrētu cilvēku, ir vēl jo apbrīnojamāk, cik skaisti un pat biedējoši patiesi Luiss spēj runāt par divu cilvēku attiecībām, par vilšanos, par meliem, par cietsirdību un vienaldzību.



Līdzīgi kā „Forget”, arī jaunā plates iesākas lēni ar ievadošo „Golden Light”, kas lēnām iesilda sirdi plosošo ierakstu, un dara to jo īpaši emocionāli ar ģeniālu piedziedājumu par iedomību un individuālu ego: „Some people say there’s a golden light / You’re the golden light / But if I chase after you / Doesn’t mean that it’s true”. Interesanti, ka gan šajā, gan arī vairākās citās dziesmās Luiss neaprobežojas ar citu vainošanu un upura lomu, bet gan atspoguļo savu ne to glaimojošāko pusi. Piemēram, dziesmā „You Can Call Me On”: „I don’t give a damn about your dreams / A whole world that is falling at the seams”.

Pēc pieminētā un varbūt mazāk izteiksmīgā „You Can Call Me On” seko plates (un iespējams visa gada!) spožākais singls „Five Seconds”. Tieši šis ir visenerģiskākais albuma skaņdarbs, kas visvairāk sasaucas ar minēto motociklu tēmu un Džordža Luisa sava veida atgriešanos. Par izcilu gribētu saukt dziesmas galveno ģitāras rifu un kur nu vēl emocionālais pirms-piedziedājuma jautājums: „You don’t believe in me / So how could you make me cry?”, kam seko „Five seconds to your heart / I can’t get to your heart / There’s no way to get iron...”



Tekstuāli savu kulmināciju albums sasniedz sekojošajā „Run My Heart”, kas vispārliecinošāk sasaucas arī ar paša Džordža Lūisa stāstīto, ka pēdējos 2-3 gadus viņš vairs nav bijis nopietnās attiecībās un lielākoties spēlējies gan ar dažādām vielām, gan ar citiem cilvēkiem. „You don’t know my heart / So don’t pretend you care”, kam seko bridža „I’ve been working on making it start / I’m not in love, not in love”. Viena no skumjākajām atziņām par sajūtām pēc-šķiršanās procesā, kad atrodas kāds, kas par Tevi mēģina rūpēties (vai tēlot, ka rūpējas), bet sirdi iedarbināt vairs neizdodas.

Tā varētu turpināt vēl un vēl. Šis ir pārsteidzoši patīkams apliecinājums, cik eleganti – vietām skarbi, vietām sāpīgi, vietām sarkastiski – Luiss spēj runāt par lietām, kas tik viegli nepadodas vārdiem. Par to, cik sasodīti sarežģītas ir jūtas un cik grūti tās kontrolēt un definēt. Par to, cik dažreiz bezjēdzīgi mēs sāpinām otru. Par to, cik bezjēdzīgi mēs ļaujam un pat spiežam sāpināt sevi. Par to, cik bieži mēs apmaldāmies sevī. Galu galā arī par to, cik ļoti mēs paši šīs sarežģītās lietas sarežģījam vēl vairāk.

„Confess” kopumā atgādina tādu kā filmu. Filmu par dzīvē stipri sāpinātu cilvēku, kurš, noslaucījis asaras, piegājis pie spoguļa, uzvilcis ādas jaku un ietērpies „sliktā puiša” lomā. Jo tā vieglāk. Jo kāpēc gan ne? Un šīs filmas ārkārtīgs pluss ir tās skaņu celiņš, kas ir vienlaikus enerģisks, vienlaikus sentimentāls, vienlaikus pat nedaudz himnisks (pēdējais treks „Be Mine Tonight”!), kas tikai apliecina, ka Twin Shadow ir auguši arī kā mūzikas autori. Viens no gada albumiem.