Sun Kil Moon - War On Drugs: Suck My Cock

Sun Kil Moon - "War On Drugs: Suck My Cock" [self-released]

(free download)

Pēdējās nedēļās relatīvo mieru un tā neatņemamo biedru garlaicību mūzikas presē kliedēt palīdz Marks Kozeleks. Sākumā viņš izpelnījās uzmanību, kad kādā koncertā tarkšķošus apmeklētājus bija nosaucis par „fucking hillbillies” („stulbie lauķi”, maigi pārtulkojot uz latviešu valodu), bet tad vēl sulīgāki epiteti tika grupai The War On Drugs. Visa epopeja sākās septembra vidū Otavas Folk Fest festivālā, kur vienlaikus uz dažādām skatuvēm uzstājās Kozeleks un The War On Drugs. Sadusmojies, ka viņa akustisko koncertu traucē blakus dārdošā grupa, Kozeleks skatītājiem pajautāja, kas tie ir tādi. Saņēmis atbildi, viņš noteica, ka nākošo dziesmu saukšot „The War On Drugs can suck my fucking cock”. Toreiz tas, protams, bija dusmīgs joks.

Acīmredzami iespaidojies no šī starpgadījuma saceltās ažiotāžas, Kozeleks nelikās mierā. Vispirms viņš publicēja IT KĀ atvainošanos, sakot, ka apzinās, ka tā nav grupas, bet gan festivāla organizatoru vaina, un gan jau viņi ir forši džeki. Taču tad, kad mūzikas prese to pārpublicēja ar virsrakstiem „Marks Kozeleks atvainojas The War On Drugs”, sekoja otra, daudz kolorītāka vēstule. Tajā Kozeleks uzsvēra, ka tā neesot vis bijusi nekāda atvainošanās un cita starpā aicināja The War on Drugs, kurus viņš nodēvēja par „Dona Henlija, Džona Kugāra, Dire Straits un „Born In The USA” ēras Brūsa Springstīna savienojumu”, pievienoties Sun Kil Moon nākamajā koncertā, lai kopīgi izpildītu jaunu dziesmu „The War On Drugs: Suck My Cock/Sun Kil Moon: Go Fuck Yourself”.

Un te nu mēs nonākam pie visas šīs epopejas patīkamākās daļas – Kozeleks TIEŠĀM ir ņēmis un sarakstījis dziesmu ar šādu nosaukumu. Turklāt brīdī, kad tas tiešām jau vairs sāka nešķist ne smieklīgi, ne interesanti, viņš nāk klajā ar dziesmu, kas ir... ļoti veiksmīga! Sazvērestību teoriju piekritēji pat varētu apgalvot, ka „War On Drugs: Suck My Dick” ir tapusi sarakstīta un ierakstīta jau „Benji” sesiju laikā, tikai gaidījusi īsto brīdi, kad presē ap to sacelt vētru. Šeit ir gan Kozelekam tradicionālais melnais humors ar primitīvām, bet smieklīgām atskaņām, gan arī – un tas ir pārsteidzošākais – lielisks piedziedājums.

Visā šajā stāstā visvairāk fascinējos par to, ka daži tiešām Kozeleka izteikumus ir ņēmuši nopietni un pat apvainojušies. Tāpēc manas mīļākās dziesmas rindas ir „Someone got offended and wrote a piece of crap / Some spoiled bitch rich kid blogger brat / And posted some graffiti done by some half wit / Thought my actual name was Sun Kil Moon, what a dumb shit”. Lai gan, šis arī ir labs: „I met War on Drugs tonight and they’re pretty nice / But their hair is long and greasy, hope they don’t have lice”. :D

P.S. Atgādinu, ka Sun Kil Moon albums „Benji” un The War on Drugs albums „Lost In The Dream” abi saņēmuši AMGmusic vērtējumu 9.5/10, un ir galvenie pretendenti uz Gada Albuma titulu!

SEPTEMBRIS 2014: 5 ALBUMI

Tradicionāli piesātinātākais laiks mūzikā ir divreiz gadā – pavasara sākumā un rudens sākumā. Tam par labu pierādījumu kalpo fakts, ka pēdējoreiz AMGmusic albumu mēneša Top 5 uzreiz divas plates ar atzīmi 9/10 bija šī gada martā, un nu tas atkārtojas vēlreiz. Aiz Top 5 svītras palika, bet uzslavas pelnījuši arī jaunākie ieraksti no Interpol, Moonface un The Drums, kā arī Džuliana Kasablankasa solo izgājienam kopā ar pavadošo grupu The Voidz, kuru plate „Tyranny” šomēnes AMGmusic skatījumā ieņemtu 6.vietu. Taču mums ir Top 5, un ar to var iepazīties zemāk.

FIVE BEST ALBUMS OF THE MONTH:

5.Sinkane – Mean Love

Release date: 01/09/2014

Label: City Slang

AMG rating: 8/10

Šī mēneša lielākais pārsteigums. Londonā dzimušais, Ņujorkā dzīvojošais Sudānas izcelsmes mākslinieks Ahmeds Galābs jeb Sinkane savas muzikālās ietekmes, kas ietver gan krautroku, gan frīdžezu, gan afrikāņu tradicionālo, gan moderno r’n’b mūziku, spējis eleganti un apbrīnojami precīzās devās savienot 36 minūšu garā oriģināldarbā. Rezultātā sanācis albums, kas ir vienlaikus gan neticami viegla fona mūzika, gan bauda kvalitatīvas popmūzikas cienītājiem. Albuma spēcīgākie gabali – „New Name”, „Hold Tight” un „Son”.

4.Jenny Hval & Susanna - Meshes of Voice

Release date: 08/09/2014

Label: SusannaSonata

AMG rating: 8/10

Pārsteidzoši maz mūzikas presē pamanīts un nepelnīti nenovērtēts albums. Divas no pēdējo gadu spožākajām norvēģu vokālistēm/mūziķēm – Dženija Vēla un Suzanna Vallumrēda – 2009.gadā festivālā Ladyfest radīja kopīgu materiālu, iedvesmu smeļoties no 1943.gada sirreālisma filmas „Meshes of the Afternoon”, kas izteikti jūtams arī albumā. Gandrīz stundu garais „Meshes of Voice” ir konceptuāls, dažādu līkloču un negaidītu pavērsienu pilns ieraksts, kur galvenā loma, kā jau norādīts nosaukumā, atvēlēta abu balsīm. Labākie skaņdarbi albumā – „Black Lake”, „I Have Walked This Body” un „O Sun, O Medusa”.

3.The Juan MacLean – In A Dream

Release date: 15/09/2014

Label: DFA

AMG rating: 8/10

Pirms trešā The Juan Maclean studijas albuma „In A Dream” iznākšanas preses relīzē tika citēta dueta soliste Nensija Venga: „Šis būs Nensijas šovs”. Tā tik tiešām ir izrādījusies taisnība. Venga, kas iepriekš bija pazīstama kā LCD Soundsystem vokāliste, sadarbojusies ar Džonu Maklīnu arī iepriekš, taču tikai pirms šī albuma iznākšanas pozicionēta kā oficiāla projekta dalībniece. Abu kopdarbs ir viens no melanholiskākajiem disko mūzikas ierakstiem, ko jūs šogad atradīsit mūzikas veikalu plauktos. Par gada labāko disko ierakstu šogad ir populāri dēvēt norvēģa Toda Terjes veikumu, taču, ja arī Jums (tāpat kā AMGmusic) tuvāka ir šaurā līnija starp disko un soulful-house, šis sagādās vēl lielāku gandarījumu. Albuma labākie skaņdarbi: „A Place Called Space”, „I’ve Waited For So Long” un „A Simple Design”.

2.Aphex Twin – SYRO

Release date: 22/09/2014

Label: Warp

AMG rating: 9/10

„Perfekts albums”, „satriecoša atgriešanās”, „atgādinājums, kāpēc Ričardu D. Džeimsu uzskata par elektroniskās mūzikas novatoru” – tie ir tikai daži no mūzikas preses citātiem, kas jauno Aphex Twin albumu jau šobrīd iecēluši klasikas kārtā un ar augstākajiem novērtējumiem nav skopojušies. Savā ziņā SYRO, kas ir pirmais Aphex Twin studijas albums kopš 2001.gada, var dēvēt par kompilāciju. Vairāk nekā stundu garā ieraksta materiāls tapis dažādos laikaposmos, vecākie skaņdarbi esot pat sešus septiņus gadus veci. Turklāt skaņdarbi ierakstīti dažādās studijās, ar dažādu ekipējumu un tā variācijām. Tieši šeit tad arī meklējama RDJ ģenialitātes atslēga, jo arī piektā un desmitā albuma noklausīšanās reizē nevar beigt pārsteigt tas, ar kādu juveliera precizitāti darbojas Aphex Twin, vienlaikus radot kompaktu, vienotu ierakstu. Grūti atrast vēl kādu producentu, kurš tik nemanāmi slidinās no ambient līdz techno, no breakbeat līdz glitch, liekot elektroniskās mūzikas apakšžanru iedalīšanai pēkšņi šķist bezjēdzīgai. Nav viegla klausāmviela, kas prasa iedziļināšanos, taču ja tādu sniegsit, tad pretī saņemsit jaunus atklājumus vismaz nākamās desmit klausīšanās reizes. Albuma spēcīgākie skaņdarbi: „Minipops 67”, „Produk 29” un „Syro u473t8+e”.

1.Perfume Genius – Too Bright

Release date: 22/09/2014

Label: Matador

AMG rating: 9/10

Grūti ātrumā nosaukt vēl kādu mūziķi, kas pēdējos gados būtu tik drastiski mainījis savus izteiksmes līdzekļus. Maiks Hadreass jeb Perfume Genius līdz šim bija pazīstams kā atkailinātu un brīžiem pašdestruktīvu klavieru balāžu meistars. Jūlijā viņš pamatīgi šokēja gan savus fanus, gan mūzikas apskatniekus ar singlu „Queen” un tā demonstratīvi izaicinošo piedziedājumu: „No family is safe / When I sashay”, tādējādi ironizējot par „tradicionālo ģimeņu” (vājprātīgs vārdu salikums...) piekritēju paniskajām bailēm no homoseksuāļiem.

Taču tie vēl ir tikai ziediņi jeb albuma ievads. Neskatoties uz savu īsumu (nedaudz vairāk par 33 minūtēm), „Too Bright” piedāvā vienu no krāsainākajiem un dažādu mūzikas šķautņu piesātinātākajiem ierakstiem 2014.gadā. Šeit ir gan sintētiska popmūzika („Fool”, „Longing”), gan agresīva elektronika („Grid”), gan Perfume Genius līdz šim neiedomājami tumši eksperimenti („I’m a Mother”), par kuriem noteikti paldies jāsaka arī albuma producentam Adrianam Atlijam no Portishead. Turklāt Hadreass nav aizmirsis arī sirdi plosošās balādes, ko spilgti apliecina dziesmas „No Good” un „Too Bright”. Godīgi sakot, no šī albuma tiešām ir teju nereāli atlasīt labākos skaņdarbus, un tas jau par kaut ko liecina. Ja nu tomēr jāizvēlas, tad – „Queen”, „No Good” un „I’m a Mother”.

SEPTEMBRIS 2014: 5 DZIESMAS

Sveiciens oktobrī!

Pat nezinu, vai drīzāk uzsvērt to, ka 2014.gada septembris bija patīkama atelpa pēc trakajiem vasaras festivāliem, vai to, ka pēc ilgāka laika pārtraukuma šis atkal bijis pārbagāts mēnesis ar daudziem lieliskiem ierakstiem. Par albumiem lasi šeit, taču ne mazāk piepildīts vasaras pārejas posms uz rudeni bija singlu ziņā. Ar visu to, ka laika trūkuma dēļ bez žēlastības atstājām vienu otru singlu ārpus A-LIST sadaļas, kopējais gada izlases singlu skaits sasniedza 14, kas ir atkārtots labākais rādītājs šogad aiz aprīļa. Īpaši patīkami, ka jau otro mēnesi pēc kārtas AMGmusic mēneša topā ierindojies arī kāds pašmāju skaņdarbs.

FIVE BEST TRACKS OF THE MONTH:

5.Grouper - "Call Across Rooms" [Kranky]

Ja vispār ir kāds iemesls, kāpēc gaidīt tumšāku un aukstāku laiku, tas noteikti varētu būt, lai emocionāli piepildītāk izbaudītu gaidāmo Lizas Harisas jeb Grouper albumu "Ruins” komplektā ar karstvīnu un sveču apgaismojumu. Plates pirmais singls „Call Across Rooms” ir viena no trauslākajām dziesmām mūziķes karjerā. Plašāk par dziesmu lasi šeit.

4.Iceage - "Forever" [Matador]

Mēneša labākais rokmūzikas singls no iespējams nākamā mēneša labākā rokmūzikas albuma. Dāņu brigāde Iceage, kas vēl nesen spēlēja trokšņainu pankroku, pacēluši savu skanējumu nebijušos augstumos, vienlaikus nepazaudējot eksistenciālisma tematiku un tumšumu. Plašāk par dziesmu lasišeit.

3.Oskars Tu un Rūdolfs Za - "Andrejsalas Vibe" [self-released]

„Rūdolfa retro wave un mans pludmales mūzikas fetišs,” tā vienā teikumā „Andrejsalas Vibe” aprakstīja tās autors Oskars Tupuriņš no jaunās pašmāju apvienības Kasetes. Izmantojot minēto kombināciju, abi radījuši vienu no gaumīgākajiem un lipīgākajiem skaņdarbiem latviešu mūzikā pēdējos mēnešos. Plašāk par dziesmu lasi šeit.

2.Perfume Genius - "Grid" [Matador]

Principā varētu ņemt jebkuru gabalu no Perfume Genius šomēnes izdotā trešā studijas albuma „Too Bright” un droši iekļaut labāko singlu pieciniekā. Par albumu vēlāk, bet otrais singls „Grid” (pirmais singls „Queen” bija AMGmusic dziesma #1 jūlijā!) ir vistrakākais un agresīvākais, ko Maiks Hadreass jelkad ir ierakstījis. Plašāk par dziesmu lasi šeit.

1.Aphex Twin - "minipops 67 [120.2] [source field mix]" [Warp]

Sešdesmito gadu Korg bungu mašīnas vārdā nosauktais skaņdarbs „Minipops 67” ir viens no vecākajiem skaņdarbiem, kas iekļauts Aphex Twin atgriešanās albumā „SYRO”. Tas tikai liecina, kādas vēl pērles glabājas Ričarda Džeimsa neizdoto ierakstu plauktā, jo pietiek ar desmit sekundēm, lai nerastos nekādu šaubu par šī mēneša singlu #1 un stabilu pretendentu uz gada labākā elektroniskās mūzikas skaņdarba titulu. Plašāk par skaņdarbu lasi šeit.

REMIX OF THE MONTH:

Doss - "The Way I Feel" (Recycle Culture's Slow Emotion Reel) [Acephale]

Joprojām stipri anonīmā amerikāņu producente Doss šā gada pavasarī izdeva savu debijas EP „Doss”, kur viens no centrālajiem skaņdarbiem bija deviņdesmito gadu pirmās puses euro-dance stilistikā ievītais „The Way I Feel”. Ne mazāk no publicitātes izvairīgais producents Recycle Culture, kurš apstrādāja skaņu arī oriģinālam, šomēnes piedāvāja krietni relaksējošāku un melanholiskāku dziesmas versiju, pagarinot to gandrīz uz pusi un pieliekot klāt to pašu 80’to/90’to gadu mijai raksturīgo sintezatoru skanējumu.