SINGLE OF THE WEEK
Morrissey - "Everyday Is Like Sunday"
Release date: 27/09/2010
Label: EMI
AMG rating: 9/10
2010.gada 1.oktobrī par AMGmusic nedēļas singlu kļūst 1988.gada Moriseja laikam jau leģendārākais skaņdarbs „Everyday Is Like Sunday”?! Nevar pārmest tiem, kas domā, ka, vai nu Žagars ir sajucis prātā, vai tas ir kāds stipri aizkavējies 1.aprīļa (varbūt 1.oktobra?) joks. Bet tā vis nav. Šonedēļ, septiņas dienas pirms gaidāmās 1990.gada izlases „Bona Fide” pārizdošanas, Morisejs savu karjeras lielāko hītu ir izdevis jaunā, digitāli remāsterētā versijā.
Protams, „Everyday Is Like Sunday” nepretendēs uz vietu septembra mēneša Top 20, jo pretējā gadījumā tas nebūtu godīgi pret pārējām dziesmām – grūti cīnīties ar tik slavenu un par spīti 22 gadu vecumam joprojām sirds stīgas aizkustinošu dziesmu par klusām un pelēkām dienām, un skumjām, un... visu pārējo, bez kā nav iedomājama Moriseja un The Smiths daiļrade. Taču, tā kā šonedēļ neviena izteikta singla, kas būtu pelnījis kļūt par Nedēļas Singlu, nebija, vēlējos izmantot situāciju, lai pievērstu uzmanību klasiskām vērtībām.
Lai nu kā būtu veicies Morisejam viņa solo karjerā, 1988.gada albums „Viva Hate”, kas bija pirmais kopš The Smiths izjukšanas, ir un paliek klasiskākais no slavenā mūziķa ierakstiem, kurā meklējami viņa karjeras divi lielākie hīti – „Everyday Is Like Sunday” un „Suedehead”. Personīgi man abas dziesmas noteikti iekļūtu sarakstā, kāds nesen tika publicēts Lielbritānijas mūzikas presē – „dziesmas, kas spēj saraudināt vīriešus”. Ja britus spēj saraudināt R.E.M., Ēriks Kleptons un Robijs Viljamss (WTF?!), tad mani – noteikti Morisejs.
Interesanti, ka tikai tagad, rakstot šo rakstu sapratu, ka dziesma patiesībā ir stāsts par vientuļām pludmalēm ne-sezonas laikā. Ņemot vērā, kur es dzīvoju, un cik dažreiz skumji un melanholiski izskatās Jūrmalā rudenī un ziemā, nav brīnums, ka dvēseliski ar „Everyday Is Like Sunday” esmu izjutis lielu tuvību jau kopš bērnības. „Trudging slowly over wet sand / Back to the beach where your clothes were stolen...” – un ielejam vēl viskiju, un sameklējam noputējušajā plauktā „Viva Hate” vai „Bona Fide”. Laiks klasiskām vērtībām!
Label: EMI
AMG rating: 9/10
2010.gada 1.oktobrī par AMGmusic nedēļas singlu kļūst 1988.gada Moriseja laikam jau leģendārākais skaņdarbs „Everyday Is Like Sunday”?! Nevar pārmest tiem, kas domā, ka, vai nu Žagars ir sajucis prātā, vai tas ir kāds stipri aizkavējies 1.aprīļa (varbūt 1.oktobra?) joks. Bet tā vis nav. Šonedēļ, septiņas dienas pirms gaidāmās 1990.gada izlases „Bona Fide” pārizdošanas, Morisejs savu karjeras lielāko hītu ir izdevis jaunā, digitāli remāsterētā versijā.
Protams, „Everyday Is Like Sunday” nepretendēs uz vietu septembra mēneša Top 20, jo pretējā gadījumā tas nebūtu godīgi pret pārējām dziesmām – grūti cīnīties ar tik slavenu un par spīti 22 gadu vecumam joprojām sirds stīgas aizkustinošu dziesmu par klusām un pelēkām dienām, un skumjām, un... visu pārējo, bez kā nav iedomājama Moriseja un The Smiths daiļrade. Taču, tā kā šonedēļ neviena izteikta singla, kas būtu pelnījis kļūt par Nedēļas Singlu, nebija, vēlējos izmantot situāciju, lai pievērstu uzmanību klasiskām vērtībām.
Lai nu kā būtu veicies Morisejam viņa solo karjerā, 1988.gada albums „Viva Hate”, kas bija pirmais kopš The Smiths izjukšanas, ir un paliek klasiskākais no slavenā mūziķa ierakstiem, kurā meklējami viņa karjeras divi lielākie hīti – „Everyday Is Like Sunday” un „Suedehead”. Personīgi man abas dziesmas noteikti iekļūtu sarakstā, kāds nesen tika publicēts Lielbritānijas mūzikas presē – „dziesmas, kas spēj saraudināt vīriešus”. Ja britus spēj saraudināt R.E.M., Ēriks Kleptons un Robijs Viljamss (WTF?!), tad mani – noteikti Morisejs.
Interesanti, ka tikai tagad, rakstot šo rakstu sapratu, ka dziesma patiesībā ir stāsts par vientuļām pludmalēm ne-sezonas laikā. Ņemot vērā, kur es dzīvoju, un cik dažreiz skumji un melanholiski izskatās Jūrmalā rudenī un ziemā, nav brīnums, ka dvēseliski ar „Everyday Is Like Sunday” esmu izjutis lielu tuvību jau kopš bērnības. „Trudging slowly over wet sand / Back to the beach where your clothes were stolen...” – un ielejam vēl viskiju, un sameklējam noputējušajā plauktā „Viva Hate” vai „Bona Fide”. Laiks klasiskām vērtībām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru