Release date: 08/02/2010
Label: XL
AMG rating: 8/10
Jau pats fakts, ka tāda kalibra mūziķis kā Džils Skots-Herons izdod albumu, ir notikums. Šo notikumu vēl lielāku padara fakts, ka tas ir pirmais Skota Herona albums kopš... 1994.gada! VĒL lielāku šo notikumu padara fakts, ka albums ir sanācis vairāk nekā lielisks!
Par Džila Skota-Herona interesanto dzīvi un nu jau vairāk nekā 40 gadus ilgo mūziķa karjeru noteikti būs kādreiz jāuzraksta kāds plašāks raksts. Kā pareizi atzīmēja kāds interneta komentētājs – ļoti nepelnīti Skots-Herons, kurš pavisam tiešā veidā ietekmējis repa rašanos (nereti pat viņu dēvē par „repa krusttēvu”) un attīstīšanos 70’tajos gados, ticis piemirsts, runājot par lielākajām mūzikas leģendām vēsturē.
Label: XL
AMG rating: 8/10
Jau pats fakts, ka tāda kalibra mūziķis kā Džils Skots-Herons izdod albumu, ir notikums. Šo notikumu vēl lielāku padara fakts, ka tas ir pirmais Skota Herona albums kopš... 1994.gada! VĒL lielāku šo notikumu padara fakts, ka albums ir sanācis vairāk nekā lielisks!
Par Džila Skota-Herona interesanto dzīvi un nu jau vairāk nekā 40 gadus ilgo mūziķa karjeru noteikti būs kādreiz jāuzraksta kāds plašāks raksts. Kā pareizi atzīmēja kāds interneta komentētājs – ļoti nepelnīti Skots-Herons, kurš pavisam tiešā veidā ietekmējis repa rašanos (nereti pat viņu dēvē par „repa krusttēvu”) un attīstīšanos 70’tajos gados, ticis piemirsts, runājot par lielākajām mūzikas leģendām vēsturē.
Gil Scott-Heron
Pirmais, kas krīt acīs, ieliekot šo albumu atskaņotājā, ir tā garums. Neskatoties uz 15 kompozīcijām, albums knapi pārsniedz 28 minūtes. Te gan jāņem vērā, ko no šīm 15 kompozīcijām četras ir pārdesmit sekunžu tekstuāli iestarpinājumi, bet dziesmas standarta garumu (~3 minūtes) pārsniedz vien trīs skaņdarbi. Taču tā šoreiz nav problēma – nepilnā pusstundā Skots-Herons ne tikai atskatās uz savu notikumiem bagāto dzīvi, bet arī rada fantastisku noskaņu. Pilnībā pievienojos tiem, kas saka, ka šis albums ir OBLIGĀTI vismaz pirmoreiz jāklausās naktī, vēlams tumsā, uz austiņām. Brīžiem rodas sajūta, ka Skots-Herons savas pārdomas Tev stāsta, atrodoties kaut kur pavisam blakus, it kā čukstētu ausī.
Speciālisti norāda, ka ļoti mainījusies ir arī vecā vīra balss. Nezinu, vai tas saistīts ar Skota-Herona plaši publicētajām problēmām ar narkotikām (vēl tikai pirms dažiem gadiem šis 60 gadus vecais mūziķis tika notiesāts uz reālu brīvības atņemšanu par kokaīna glabāšanu), bet „I’m New Here” viņš tiešām izklausās mazliet noguris un dzīves saburzīts cilvēks, kurš sevī uzsūcis milzu pieredzi.
Mainījies Skots-Herons ir arī muzikāli. Jaunajā albumā praktiski nav ne miņas no viņa 70’tajos gados pārstāvētajiem soul, jazz vai funk stiliem. Tā vietā ļoti jūtamas gan minimālas electro ietekmes, gan 90’to gadu trip-hop iezīmes (jo īpaši aktuālajā singlā „Me and the Devil”!), gan arī šobrīd populārais dubstep. Arī dziedāšanu kā tādu šeit sagaidīsit vien atsevišķos brīžos, atsevišķās dziesmās. Pārējās sastāv no t.s. „spoken-word” jeb, latviski izsakoties, – runāšanas. Man gan labpatiktos teikt – stāstīšanas.
Albums iesākas ar ievadošo stāstu par Skota-Herona bērnību „On Coming from a Broken Home (part 1)”, kas balstīts uz Kanjē Vesta dziesmas „Flashing Light” semplu (interesanti, ka Kanjē savulaik atkal semplējis Skota-Herona dziesmas). Faktiski jau ar to vien šī unikālā plates noskaņa ir radīta, un ceļojums Skota-Herona pasaulē var sākties – turpinājumā seko viens no muzikāli drūmākajiem, bet tajā pat laikā arī spēcīgākajiem skaņdarbiem – Roberta Džonsona „Me and the Devil” dziesmas kaverversija. Starp citu, platē atrodamas vēl divas kaverversijas – teju vai Džonija Keša manierē ieturētā Bila Kalahana „I’m New Here”, kā arī Brūka Bentona „I’ll Take Care Of You”.
Grūti pat nosaukt vienu konkrētu albuma stūrakmeni. Tas faktiski ir jāklausās kā viens vesels un ne tikai tāpēc, ka garums nepārsniedz pusstundu. Starp spožākajiem mirkļiem platē var minēt gan to pašu „Me and the Devil”, gan izcili drūmo, stīgu instrumentiem bagātināto „Your Soul and Mine”, gan Portishead 2008.gada albumu „Third” atgādinošo „Where Did The Night Go?”, gan arī albuma noslēguma daļas „Crutch” ar Burial cienīgiem basiem un galveno motīvu.
Šis būs gan interesants un daudz pastāstošs ieraksts Džila Skota-Herona ilggadējiem cienītājiem, gan arī tiem, kuriem viņa vārds līdz šim ir bijis svešs. Tik mūsdienīgs un teju vai perfekti skanošs albums izdodas reti kuram jaunajam censonim. Džilam Skotam-Heronam par šādu ierakstu 60 gadu vecumā – VISU CIEŅU! Citējot pašu mākslinieku albuma izskaņā: „Good bless you. And thank you!”
Mans plates favorīts #1 - "Me and the Devil" video (+ "Your Soul and Mine" pēc 3:30!):
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru