Release date: 19/09/2011
Label: K7!
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: „Pēc slavas mirkļa, ko deva albums „Connected” (pateicoties tam, Stereo MCs tika arī pie BRIT Awards balvas kā „Gada labākā grupa” un par „Gada labāko albumu”), līdz nākošajam Stereo MCs albumam bija jāgaida... 9 gadi! Tad klajā nāca albums „Deep, Down & Dirty”, kas simpātisks šķita vien dažiem mūzikas mēdijiem (atzīšos, ieskaitot AMGmusic), bet ar katru nākošo plati – 2005.gada „Paradise” un 2008.gada „Double Bubble” – cerības, ka leģendas varētu radīt ko spožu un prātā paliekošu, šķiet, saglabājās vien grupas uzticamākajiem faniem. Un te nu mēs nonākam pie 2011.gada un albuma „Emperor’s Nightingale”. (...) 50 gadi nav nekāds šķērslis, un, izskanot „Emperor’s Nightingale” es sapratu, ko vislabāk vēlētos saņemt savā 50 gadu dzimšanas dienā – vienu exctasy tableti (ja līdz tam laikam nebūs kas labāks izgudrots) un ielūgumu uz vienu ellīgu reiva pasākumu.”
Plašāk par albumu lasi šeit.
Kasabian – „Velociraptor!”
Release date: 19/09/2011
Label: Columbia
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: „Kamēr Muse un zināmā mērā arī Arctic Monkeys ir zaudējuši iedvesmu, Lesteršīras apvienība Kasabian ar savu ceturto albumu „Velociraptor!” (nosaukums ņemts no kādas dinozauru sugas, kas staigāja pa šo grēcīgo zemīti aptuveni 75 miljonus gadus, pirms piedzimi Tu) apliecina – viņi ir gatavi uzņemties šobrīd lielākās Lielbritānijas grupas laurus un piepildīt stadionus. Jaunajā platē bez stadioniskām himnām un masīvu skaņu sienu dzirdams arī tas Kasabian, kas 2004.gadā priecēja ar tādiem singliem kā „Club Foot”, „Processed Beats”. Tas īpaši patīkami noteikti būs tiem, kas ar Kasabian sadraudzējās tālajā 2004.gadā, kad iznāca viņu debijas albums. Skanējums ir tikpat psihodēlisks.”
Plašāk par albumu lasi šeit.
Disco Inferno – „The 5 EPs”
Release date: 19/09/2011
Label: One Little Indian
AMG rating: 7/10
AMGmusic komentārs: „Leģendārās 90’to gadu britu post-rock apvienības Disco Inferno izlase, kurā apkopoti pieci starp 1992. un 1995.gadu izdoti EP, turklāt hronoloģiskā secībā. Domājams, šī ļoti rudenīgā un smeldzīgā izlase noderēs gan tiem, kas bija tuvās attiecībās ar Disco Inferno 90’tajos, gan tiem, kas šo ansambli iepazīs vien ar šo kompilāciju. Pirmajiem tā būs patīkama atkalsatikšanās, kamēr otrajiem – iespēja paklausīties vienu no progresīvākajām aizpagājušās dekādes rokgrupām (uzsvars uz „rok!”), kas atļāvās savā mūzikā izmantot datorus un semplerus.
Neskatoties uz to, ka Disco Inferno ierasts ievietot „experimental” un „post-rock” lauciņos, šeit pāri malām stiepjas ietekmes arī no 70’to gadu post-punk mūzikas, jo īpaši Joy Division un Wire. Tomēr lielākoties tā ir veldzēšanās Disco Inferno eksperimentālākajā pusē, kurā netrūkst dažnedažādāko semplu (piemēram, deviņas(!) minūtes garais „From the Devil to the Deep Blue Sky” balstīts uz plīstošu stiklu skaņas sempla), kas eleganti sapludināti kopā ar dzīvajiem instrumentiem. Tas viss kopā veido sajūtu, ka 2011.gadā Disco Inferno izklausās, iespējams, iederīgāk nekā 1992.gadā.”
Jens Lekman – „An Argument With Myself” EP
Release date: 19/09/2011
Label: Secretly Canadian
AMG rating: 7/10
AMGmusic komentārs: „Zviedru dziesminieks Jens Lekmans laidis klajā savu kārtējo EP. Interesanti, ka viņa vairāk nekā desmit gadu karjeras laikā iznākušas vien divas ilgspēlējošās plates (2004.gada „When I Said I Wanted To Be Your Dog” un 2007.gada „Night Falls Over Kortedala”), taču „An Argument With Myself” ir, ja pareizi saskaitīju, mūziķa jau trīspadsmitais EP. Lekmana mūzikas cienītāji noteikti nebūs vīlušies. Arī šeit sastopamas piecas mīļas, sirsnīgas indie/folk dziesmiņas ar gaišu noskaņu un spēju ietekmēt garastāvokli. Lai arī muzikāli šis noteikti nav Lekmana spēcīgākais darbs, kārtējo reizi centrā ir viņa asprātīgā lirika. Ko vien vērts ir EP titulskaņdarba „An Argument With Myself” strīds „Fuck you! / No, you fuck you!”, kas laipnajā Jensa balsī izklausās pat aizkustinoši.”
Teeth – „Whatever”
Release date: 19/09/2011
Label: Moshi Moshi
AMG rating: 6/10
AMGmusic komentārs: „Austrumlondonas kolektīvs Teeth, ko pamatoti var dēvēt par britu atbildi Kanādas duetam Crystal Castles, savā debijas albumā piedāvā trokšņainu un spiedzošu elektro panku pusstundas garumā. Diemžēl atšķirībā no Kanādas kolēģiem, Teeth pietrūkst tā harismātiskuma un muzikālās inteliģences, kas strāvo no Crystal Castles. Albums, neskatoties uz savu relatīvo īsumu, atstāj pārlieku lielu aukstuma sajūtu, līdz galam tā arī nespējot uzrunāt klausītāju. Tiesa, platē var atrast pāris ļoti labas pērles. Interesanti, ka pie tām gribas pieskaitīt arī divus plates lēnākos skaņdarbus – „Sea Spaces” un „Flowers”. Iespējams, nākamajos ierakstos mazliet vairāk derētu pavariēt ar noskaņu?”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru