INTERVIJA: SALEM

SALEM: Hetera Marlote, Džons Holands, Džeks Donahjū

Šonedēļ beidzot saņēmu ilgi gaidīto SALEM debijas albumu „King Night”, par kuru tika runāts un kurš tika ar vēl lielāku nepacietību gaidīts kopš vasarā internetā parādījās albuma tituldziesma. Mazliet par albumu un to, kas vispār ir šis jaunais mūzikas stils, ko apzīmē ar witch house, pastāstīšu nākamnedēļ. Šobrīd manā rīcībā ir nejauši nonākusi intervija ar grupas līderi Džonu Holandu, ar kuru nevaru nepadalīties.

Intervija ir sniegta 2008.gadā homoseksuālai auditorijai tendētajam žurnālam Butt Magazine. Tamdēļ intervijas laikā daudz jautājumu un atbilžu arī par šo tēmu, tiesa, atsevišķas detaļas, kuras nekādi nav saistītas ar mūziku un man pašam likās mazliet jēlas un garlaicīgas, izlaidu, bet pārējo gan esmu iztulkojis un piedāvāju arī Jums iepazīties ar šo visai skandalozo jaunieti, kurš uz saviem koncertiem nereti ierodas ar „Pīta Dohertija attieksmi”.

Tāpat kā gadījumā ar Die Antwoord, arī šajā intervijā esmu centies saglabāt Džona izteiksmes līdzekļus un sevis pasniegšanas veidus, par kuriem dažreiz var pasmaidīt. Tiesa, pasmaidīt vienā vietā var arī par pašu intervētāju – Maiklu Buloku, kurš leģendāro 19.gadsimta komponistu Klodu Debisī notur par kādu nedzirdētu hip-hopa apvienību... :) Bet nu par visu pēc kārtas!


INTERVIJA AR DŽONU HOLANDU NO SALEM
/Butt Magazine, 2008.gada 1.decembris/

Līdz šim vēl neesmu saticis nevienu cilvēku, kurš lietotu vārdu „like” (latviski šim iespraudumam kontekstuāli pat nevaru atrast ekvivalentu. Krievu valodā tāds varētu būt „kjipa”. Tālākajā tulkojumā šo tik tiešām Holanda ĻOTI daudz lietoto vārdiņu vienkārši izlaidīšu) tik bieži, kā to dara Džons Holands. Man gan stāstīja, ka Mičiganā, kur Džons ir uzaudzis, tā esot pierasta lieta.

Džons ir no mūziķu ģimenes. Viņa māte māca spēlēt arfu, bet tēvs ir vijolnieks, savukārt pats Džons jau kopš piecu gadu vecuma apguvis klavierspēli. Pusaudžu vecumā Holands nopietni aizrāvās ar narkotiku lietošanu un pat nodarbojās ar prostitūciju. Tagadējie grupas biedri Džeks Donahjū un Hetera Marlote viņu pārliecināja labāk pievērsties mūzikai. Tā pirms diviem gadiem dzima projekts Salem, kuru spēlētajā mūzikā mijas gotu, elektroniskās un hip-hopa stilu ietekmes.




Maikls: Pastāsti, kāpēc tad tu tīņu gados nodarbojies ar prostitūciju? Lai uzsistu adrenalīnu?

Džons: Nē, man vienkārši vajadzēja naudu narkotiku iegādei.

Maikls: Nopietni? Kādām narkotikām?

Džons: Nu, es lietoju kokaīnu un heroīnu. Jaucu tos kopā.

Maikls: Vai tavi draugi zināja, ka tu lieto?

Džons: Hetera zināja, viņa arī ir grupā SALEM. Citi draugi... it kā zināja. Bet es lietoju, kad man bija kādi 16 vai 17 gadi. Kad es dzīvoju Mičiganā. Es vienkārši mēdzu aiziet līdz benzīntankam, kur es tusēju apkārt, un kāds vienkārši piebrauca klāt, vārds pa vārdam... Bet, kad es pārcēlos uz Čikāgu...

Maikls: Pag, pag, pag! Tu biji benzīntankā un cilvēki tā vienkārši nāca tev klāt? Kas tie bija par cilvēkiem?

Džons: Vienkārši kaut kādi čaļi. Daži no viņiem bija diezgan smuki un liela daļa bija arī precējušies. Bet bija arī tādi, kas bija ļoti atbaidoši un resni. Es tur nenopelnīju baigi daudz naudas. Mičiganā bija tā pa lēto. Bet tad, kad es pārcēlos uz Čikāgu, tur jau gan es nopelnīju labu naudu.

Maikls: Bet lielākoties tu strādāji „pa lēto”, ja?

Džons: Jā, viņi vienkārši gribēja izdrāzt džeku, bet nevarēja to atļauties, jo bija precējušies.

Maikls: Kā tas parasti notika? Viņi zināja, ka tu tur būsi? Kā jūs sakontaktējāties?

Džons: Jā, es vienkārši tur stāvēju, viņi piebrauca un vaicāja: „Hei, tu meklē sev puisi?”, un es atbildēju: „Jā!”. Čikāgā es mēdzu blēdīties ar taksistiem. Es apstādināju taksi, iekāpu iekšā un teicu: „Man nav naudas. Nevari izpalīdzēt?” Tad taksists mani aizveda uz kādu klusāku vietiņu un izdrāza vai lika pasūkāt, bet man nebija jāmaksā par ceļu vai arī viņi maksāja man. Pie taksistiem vienmēr varēja atrast darbiņu.

Maikls: Ko tu ar to gribi teikt? Čikāgā visi taksisti ir geji?

Džons: Nu, varbūt ne visi ir geji, bet uzbudināti gan. Tur varēja vienkārši noķert taksi, pateikt „Hei, man nav naudas”, un viņi jau saprata, par ko ir runa.

Maikls: Cik daudz naudas tev maksāja?

Džons: Es varēju nopelnīt kādus 2000 dolārus par to, ka mani izdrāž.

Maikls: Divus tūkstošus?! Par visu nedēļas nogali?

Džons: Nē, tikai par vienu vakaru.

Maikls: Vai tad tā jau nav „dārgā gala” prostitūtu cena?

Džons: Nu, īstenībā es mazliet mānos. Tā notika tikai kādas pāris reizes. Bet parasti sāk ar „2000 dolāriem”, un tad vai nu viņi piekrīt, vai nepiekrīt. Ja nepiekrīt, tad tu nolaid savu cenu.

Maikls: Un tiešām bija tādi, kas tev maksāja 2000 dolārus?

Džons: Jā. Un par to naudu es iegādājos narkotikas.

Maikls: Vai tu mācījies koledžā?

Džons: Jā, mācījos gan. Es apmeklēju Čikāgas Mākslas Institūtu. Mācījos glezniecību.

Maikls: Pabeidzi koledžu?

Džons: Nē. Es gribēju pabeigt, bet pēdējā gadā kļuvu pilnīgi nelietojams. Es jau biju kļuvis par totālu narkomānu. Negāju ne uz vienu nodarbību, ļoti daudz lietoju narkotikas un arī dzēru. Varēju izdzert pusotru litru viskiju dienā. Tā arī nepabeidzu skolu.

Maikls: Tad, kad tu lietoji narkotikas, pēc kāda tieši kaifa tu ilgojies?

Džons: Nu... Es esmu diezgan depresīvs cilvēks...

Maikls: Tad tā bija tāda kā bēgšana?

Džons: Jā. Es nemāku justies labi, ja neesmu iedzēris vai lietojis kādas narkotikas. Negribētu teikt, ka man ir bijusi smaga dzīve, man bija ļoti labi vecāki, bet bija visādi sūdi, kad biju jaunāks.

Maikls: Tad kā no norakstīta narkomāna tu nonāci līdz grupas dibinātājam?

Džons: Nu ar grupu bija tā. Mēs ar Džeku Čikāgā jau rakstījām mūziku, kad es vēl daudz lietoju, un viņš bija ļoti norūpējies par mani. Džekam nepatīk, kad es daru tādas lietas. Un tad uz pāris mēnešiem pie manis ievācās Hetera, tad arī mēs nodibinājām SALEM.

Maikls: Tad tas bija pirms diviem gadiem?

Džons: Jā.

Maikls: Kā tu pazīsti Heteru?

Džons: Ar Heteru es iepazinos, kad gāju vidusskolā Mičiganā. Viņa gāja vecākajā klasē, es jaunākajā, bet kaut kā iedraudzējāmies.

Maikls: Un kā tu iepazinies ar Džeku?

Džons: Ar Džeku iepazinos Čikāgā, kad mācījos koledžā. Viņš atnāca pie manis uz darbu vienu dienu, un, es atceros, pirmā lieta, ko viņš man pateica, bija: „Tu nedrīksti draudzēties ne ar vienu citu, kā tikai ar mani un manu draugu Džesiju.” Tajā laikā es satikos ar vienu puisi, bet Džeks teica, ka es nedrīkstot ar viņu vairs tikties. „Tev ir jādistancējas no visiem, ko tu pazīsti, un, ja tu ar kādu gribi runāt, pieraksti to, un mēs vēlāk pateiksim, vai tu vari ar viņu tikties, vai nē,” tā viņš man pavēstīja.

Maikls: Un tev tā likās laba doma?

Džons: Jā, jo viņš bija visseksīgākais džeks, kādu es biju saticis. Es, protams, tam negrasījos klausīt, bet tomēr pateicu: „Labi”.

Maikls: Viņš ir jaunāks par tevi?

Džons: Jā, tagad viņam ir 20, tas nozīmē, ka tad viņam bija 18.

Maikls: Kāpēc viņš tā darīja? Kaut kāda sadomazohistu padarīšana?

Džons: Nē, tas nav ar to saistīts. Viņa personību ir grūti izskaidrot. Bet es domāju, ka tas bija joks. Tas bija viņa veids kā pateikt „Gribu iepazīties ar tevi!”

Maikls: Kāpēc viņš tev liekas seksīgākais džeks?

Džons: Tāpēc, ka viņš tāds ir. Viņam ir lielas lūpas un vīrieša ķermenis ar zēna seju. Saproti, ko es ar to domāju?

Maikls: Tad jūs pārgulējāt?

Džons: Satusējām pāris reizes...

Maikls: Bet nekļuvāt par pāri?

Džons: Nu... Mēs bijām diezgan tuvi.

Tālāk seko īsa saruna par geju lietām un deju stiliem, kas īsti nav interesantas un neattiecas uz AMGmusic.

Maikls: Vai tu pats arī dejo?

Džons: Es labprāt dejotu, bet es nemāku. Toties man ļoti patīk mūzika.

Maikls: Tu pirms tam nodarbojies ar mūziku?

Džons: Jā, es taisīju mūziku zem segvārda WHORE-CE.

Maikls: Kas tā bija par mūziku? Tāda pati kā SALEM?

Džons: Mazliet citādāka. Vairāk uz klubu mūziku tendēta.

Maikls: Nespēju iedomāties...

Džons: (smejas) Nu, es daudz lietoju amfetamīnu, tāpēc naktīs negulēju un radīju visādas trakas klubu mūzikas dziesmas. Tās bija dejiskākas, ritmiskākas. Tad arī sadraudzējāmies ar Džeku – viņš atbild par bītiem. Nu, patiesībā dažreiz viņš, dažreiz – es.

Maikls: Un kā Hetera iederas jūsu grupā? Tu viņu iepazīstināji ar Džeku un viņa teica: „Te nu es esmu, radam kopā mūziku”?

Džons: Aptuveni tā arī bija!

Maikls: Kāpēc grupu nosaucāt SALEM?

Džons: Par godu slavenajai raganu prāvai. Un kāpēc gan ne?

Maikls: Jūs esat raganas?

Džons: Es gribētu būt ragana, bet neesmu.

Maikls: Tu dusmojies, kad cilvēki jūsu mūziku raksturo kā „gotisku”?

Džons: Man vienalga.

Maikls: Kā tu pats to raksturotu?

Džons: Es nezinu. Mani kaitina, kad cilvēki saka: „elektro panks” utt.

Maikls: Bet kā man būtu tā mūzika jāraksturo, ja es gribētu to ieteikt kādam draugam?

Džons: Elektroniska.

Maikls: Vai „elektroniskā gotu mūziku ar Juke iezīmēm” neder?

Džons: Jā, tas būtu pieņemami. Bet es nesaprotu, kāpēc cilvēki saka, ka tā ir gotiska...

Maikls: Tāpēc, ka jūsu grupu sauc SALEM!

Džons: Nu, jā... (smejas) Negribi cigareti?

Maikls: Paldies. Vai tu biji tas, kurš izdomāja nosaukumu platei „Yes, I Smoke Crack” („Jā, es smēķēju kreku”)?

Džons: Es vairs neatceros. Bet tur bija kaut kāds iemesls. Man šķiet, es to nosaukumu kaut kur biju redzējis.

Maikls: Pats smēķē kreku?

Džons: Esmu smēķējis. Reiz, kad dzīvoju vēl Mičiganā, drāzu vienu džeku, kurš bija totāli uzkāpis uz kreka. Bet nu jau vairs nelietoju.

Maikls: Tā ir kā seksa narkotika?

Džons: Nē. Mēs mēdzām pīpēt kreku un drāzties visu nakti, bet tas tā bija tikai dažas reizes. Tas džeks man uzdāvināja akmentiņus un pīpi, es sāku pīpēt regulāri, bet tad atmetu, jo man no kreka ir nepanesamas paģiras. Es nezinu... „Yes, I Smoke Crack” vienkārši likās labs nosaukums, un tas arī viss.

Maikls: Izšķīries no tā kreka smēķētāja?

Džons: Viņš pārcēlās. Nav ne jausmas, kur viņš tagad ir. Mēs jau nebijām pāris vai tamlīdzīgi. Es viņu vienkārši drāzu un mēs uzpīpējām kreku, tas arī viss.

Maikls: Vai pēdējā laika lieto narkotikas?

Džons: Nē. Bet vispār kaut kā gribas amfetamīnu...

Maikls: Tagad?!

Džons: Jā. Man ir drusku. Negribi?

Maikls: Gribu. Es nekad neesmu lietojis amfetamīnu. Kā tas ir?

Džons: Nu, tas vienkārši dod tev enerģiju un liek justies labi.



Maikls: Ko vēl tu dari grupā bez tā, ka radi bītus?

Džons: Es dziedu, spēlēju taustiņus un ģitāru.

Maikls: Tu dziedi?! Kurās dziesmās tu dziedi?

Džons: Nu, visās dziesmās. Ja dzied Hetera, tad tā ir viņa, bet pārējās dziesmās vienmēr es dziedu. Tajās, kur tas vokāls ir palēlināts, tā ir mana balss.

Maikls: Ā, tas esi tu? Nu, lūk, tas jau atkal ir iemesls, kāpēc cilvēki jūsu mūziku dēvē par gotisku – tu izklausies pēc dēmona.

Džons: Jā, nu to nevar noliegt. Kad Hetera dzied, viņa izklausās pēc eņģeļa, savukārt, kad Džeks repo, viņš izklausās pēc slepkavas.

Maikls: Jā, kad viņš repo, viņam ir tāda zema balss, kas izklausās pēc vecāka melnādainā. Es nemaz nezināju, ka viņš ir baltais. Vai Džekam patīk hip-hops?

Džons: Jā, mums visiem patīk.

Maikls: Kas tieši jums patīk?

Džons: Man patīk Three 6 Mafia, Twista. Daudz lietas man patīk, arī Lil’ Wayne. Man ļoti patīk hip-hops un, piemēram, Debisī.

Maikls: Tādus es nezinu.

Džons: Nē, nē, tā nav grupa. Debisī ir klasiskās mūzikas komponists. Es tev nospēlēšu viņa dziesmas. Man patīk dažāda mūzika. Vienīgais, kas man nepatīk, ir kantrī mūzika. Kaut gan man ļoti patīk Temijas Vainetes dziesma „Stand By Your Man”.

Maikls: Kāpēc tieši tā?

Džons: Tāpēc, ka tā ir laba! (smejas) Ā, un vēl man patīk Meraija Kerija.

Maikls: Tu joko.

Džons: Es dievinu Meraiju Keriju! Viena no manām mīļākajām dziedātājām.

Maikls: Kāpēc?

Džons: Viņa vienkārši ir fantastiska! Viņas balss izklausās pēc eņģeļa. Zvēru pie Dieva!

Maikls: Tad bez nekādiem jokiem – tu esi Meraijas Kerijas fans?!

Džons: Jā!

Maikls: Bet pats nekad neradītu tādu mūziku, kādu izpilda viņa?

Džons: Nu, ja es mācētu tā dziedāt, kā viņa, tad radītu.

Maikls: Kāpēc jūs izveidojāt „Streets of Philadelphia” rīmeiku?

Džons: Mums ļoti patīk tā dziesma. Vienkārši tāpat. Brūsa Springstīna dziesma ir skaista, un mēs skatījāmies filmu „Filadelfija”, un tās sākumā tā dziesma tiek spēlēta. Sagribējām šo gabalu pārveidot.

Tālāk atkal seko geju žurnālu Butt Magazine interesējošas tēmas no sērijas „kādi tavuprāt ir seksīgākie vīrieši” un „kādu čali tu sev gribētu”.



Intervijas oriģinālu var atrast šeit.