A Place To Bury Strangers - "In Your Heart"
[Mute; 12/10/2009]
AMG rating: 8/10
Savulaik par skaļāko (vārda tiešajā nozīmē) dēvētā jaunā Ņujorkas grupa A Place To Bury Strangers (cepums par nosaukumu!) atgriežas ar otro studijas albumu, kas ir trijotnes pirmais zem lielā ierakstu leibla Mute paspārnes.
APTBS ir no tām grupām, kas par savu popularitāti (un ierakstu līgumu) var lielā mērā pateikties internetam un konkrēti portālam pitchfork.com. Tieši tur parādījās pirmā ļoti glaimojošā grupas debijas ieraksta „A Place To Bury Strangers” recenzija, kad tas tik tikko bija izdots ASV (2007.gada septembrī). Pēc tās, protams, interese par šo skaļo, griezīgo lo-fi/noise rock/shoegaze grupu tikai pieauga. Tiesa, līdz debijas albuma Eiropas relīzei nācās gaidīt vēl veselu gadu.
Tomēr, kad tas tika sagaidīts arī šaipus Atlantijas okeānam, priecājās ne tikai britu mūzikas mēdiji, bet arī pašmāju AMG. Ar savu debijas singlu „I Know I’ll See You” (silti iesaku - http://www.youtube.com/watch?v=HFa4a56j52o) jaunā grupa no Ņujorkas pērnā gada novembrī trāpīja ne vairāk un ne mazāk kā UZREIZ 1.vietā tā laika AMG rokmūzikas topā. Šī gada sākumā tam pievienojās arī „Missing You”, sasniedzot 19.vietu, un izskatās, ka pirmais singls no otrā albuma arī būs stabils Top 20, ja pat ne Top 10 hīts pie mums.
Principā, ņemot vērā, ka APTBS Latvijā, maigi izsakoties, nav pārāk populāra grupa, tā vien prasītos šos abus albumus iztirzāt atsevišķā rakstā, ko arī darīšu, ja sanāks kāds brīvāks brīdis šonedēļ. Vien šobrīd piebildīšu, ka abi albumu saņēmuši AMG vērtējumu 7/10, turklāt ar pietiekami atšķirīgiem iemesliem. Ja pirmajā albumā mūs uzrunāja un saistīja tieši grupas trulais, nenopulētais un netīrais skanējums un tāda maģiska strāva, kas virmoja no šiem jauniešiem, tad jaunajā platē jau ir jūtama kvalificēta producenta klātbūtne, turklāt parādījies arī izteiktāks melodiskums. Toties, pietrūkst TĀDA oga, kāda debijas ierakstā bija izteikti depresīvā un smeldzīgā „The Falling Sun”, kas pērnā gada beigās kļuva par vienu no maniem lielākajiem atklājumiem mūzikā.
Kas attiecas uz pašu singlu (vo, tas ir jāmāk – rakstīt singla recenziju, un pieskarties pašai dziesmai piektajā rindkopā! :)), šis ir nešaubīgi skanīgākais un izteiktākais APTBS hīt-singls, ko nenoliedz ne pati grupa, ne arī tās fani. Tā teikt, ideāla dziesma, ar ko iepazīstināt sevi plašākai publikai. Pietiekami agresīvs, pietiekami šūgeizisks, pietiekami nepieradināts, bet tajā pat laikā stabili prātā paliekošs noise rock un post-punk savienojums ar shoegaze, turklāt ar ļoti iedarbīgu piedziedājumu. ĻOTI labs darbs!
AMG rating: 8/10
Savulaik par skaļāko (vārda tiešajā nozīmē) dēvētā jaunā Ņujorkas grupa A Place To Bury Strangers (cepums par nosaukumu!) atgriežas ar otro studijas albumu, kas ir trijotnes pirmais zem lielā ierakstu leibla Mute paspārnes.
APTBS ir no tām grupām, kas par savu popularitāti (un ierakstu līgumu) var lielā mērā pateikties internetam un konkrēti portālam pitchfork.com. Tieši tur parādījās pirmā ļoti glaimojošā grupas debijas ieraksta „A Place To Bury Strangers” recenzija, kad tas tik tikko bija izdots ASV (2007.gada septembrī). Pēc tās, protams, interese par šo skaļo, griezīgo lo-fi/noise rock/shoegaze grupu tikai pieauga. Tiesa, līdz debijas albuma Eiropas relīzei nācās gaidīt vēl veselu gadu.
Tomēr, kad tas tika sagaidīts arī šaipus Atlantijas okeānam, priecājās ne tikai britu mūzikas mēdiji, bet arī pašmāju AMG. Ar savu debijas singlu „I Know I’ll See You” (silti iesaku - http://www.youtube.com/watch?v=HFa4a56j52o) jaunā grupa no Ņujorkas pērnā gada novembrī trāpīja ne vairāk un ne mazāk kā UZREIZ 1.vietā tā laika AMG rokmūzikas topā. Šī gada sākumā tam pievienojās arī „Missing You”, sasniedzot 19.vietu, un izskatās, ka pirmais singls no otrā albuma arī būs stabils Top 20, ja pat ne Top 10 hīts pie mums.
Principā, ņemot vērā, ka APTBS Latvijā, maigi izsakoties, nav pārāk populāra grupa, tā vien prasītos šos abus albumus iztirzāt atsevišķā rakstā, ko arī darīšu, ja sanāks kāds brīvāks brīdis šonedēļ. Vien šobrīd piebildīšu, ka abi albumu saņēmuši AMG vērtējumu 7/10, turklāt ar pietiekami atšķirīgiem iemesliem. Ja pirmajā albumā mūs uzrunāja un saistīja tieši grupas trulais, nenopulētais un netīrais skanējums un tāda maģiska strāva, kas virmoja no šiem jauniešiem, tad jaunajā platē jau ir jūtama kvalificēta producenta klātbūtne, turklāt parādījies arī izteiktāks melodiskums. Toties, pietrūkst TĀDA oga, kāda debijas ierakstā bija izteikti depresīvā un smeldzīgā „The Falling Sun”, kas pērnā gada beigās kļuva par vienu no maniem lielākajiem atklājumiem mūzikā.
Kas attiecas uz pašu singlu (vo, tas ir jāmāk – rakstīt singla recenziju, un pieskarties pašai dziesmai piektajā rindkopā! :)), šis ir nešaubīgi skanīgākais un izteiktākais APTBS hīt-singls, ko nenoliedz ne pati grupa, ne arī tās fani. Tā teikt, ideāla dziesma, ar ko iepazīstināt sevi plašākai publikai. Pietiekami agresīvs, pietiekami šūgeizisks, pietiekami nepieradināts, bet tajā pat laikā stabili prātā paliekošs noise rock un post-punk savienojums ar shoegaze, turklāt ar ļoti iedarbīgu piedziedājumu. ĻOTI labs darbs!
Ash - "True Love 1980" [Atomic Heart; 12/10/2009]
AMG rating: 7/10
Ja man kāds kaut vai pirms gada censtos iestāstīt, ka šis ir jaunākais ziemeļīru rokmūziķu(!!) Ash singls, es, visticamāk, ar šo cilvēku turpmāk drīzāk censtos apspriest biomolekulas karkasa dinamikas un konformācijas līdzsvaru, bet ne mūziku (piemēram – šeit var paklausīties Ash vēl pirms nieka diviem gadiem - http://www.youtube.com/watch?v=QLOY_LrRet4). Taču, te nu mēs esam. Ir 2009.gada oktobris, un Ash arī savā nākamajā singlā (ievads bija jau jūnija singlā „Return of White Rabbit) skan kā izrauti no kāda 80’to gadu New Order vai Human League albuma.
Atgādināšu, ko jau rakstīju jūnijā. Ash šogad nāca klajā ar paziņojumu, ka albumu formāts 21.gadsimtā sevi ir izsmēlis, tāpēc grupa turpmāk izdos tikai singlus. Toties, sākot ar oktobri, izdos tos pa vienam katru otro nedēļu, un tā... 26 dziesmas!!! Respektīvi, turpmākā gada laikā ik pēc divām nedēļām mēs tiksim pie jauna Ash singla. Pieļauju, ka jau ap Ziemassvētkiem mums tas viss būs līdz mielēm apnicis, bet pagaidām grupa turpina pozitīvi pārsteigt. Jā, šogad, kad 80’to gadu synth-pop vilnis ir sasniedzis mega apmērus, tas vairs nav ne novatoriski, ne oriģināli, tomēr dziesma ir sanākusi pat ļoti veiksmīga.
Piebildīšu, ka viss šis 26 singlu projekts saucas „A-Z Series” (angļu alfabētā ir 26 dziesmas), un katrs singls iznāks vinla platē, limitētā 1000 kopiju daudzumā. Protams, interesentiem būs iespēja arī lejupielādēt sev tīkamās dziesmas interneta veikalos MP3 formātā. „Return of White Rabbit” bija kā tāds ievads visam šim projektam, bet „True Love 1980” jau ir pirmais oficiālais singls, kam dots burtiņš „A”.
P.S. Klipā, aptuveni 2.minūtes sākumā džeks sačakarē sev roku akurāt, kā to parasti izdaru es. Kā teiktu Anatolijs Kreipāns: „Nervi... Tie ir nervi!” (uzsvars uz šaurajiem „e”, protams!).
P.P.S. Rakstot P.S., es vēl nebiju noskatījies klipu līdz galam... Njāāā, interesants noslēgums! :)))
AMG rating: 7/10
Ja man kāds kaut vai pirms gada censtos iestāstīt, ka šis ir jaunākais ziemeļīru rokmūziķu(!!) Ash singls, es, visticamāk, ar šo cilvēku turpmāk drīzāk censtos apspriest biomolekulas karkasa dinamikas un konformācijas līdzsvaru, bet ne mūziku (piemēram – šeit var paklausīties Ash vēl pirms nieka diviem gadiem - http://www.youtube.com/watch?v=QLOY_LrRet4). Taču, te nu mēs esam. Ir 2009.gada oktobris, un Ash arī savā nākamajā singlā (ievads bija jau jūnija singlā „Return of White Rabbit) skan kā izrauti no kāda 80’to gadu New Order vai Human League albuma.
Atgādināšu, ko jau rakstīju jūnijā. Ash šogad nāca klajā ar paziņojumu, ka albumu formāts 21.gadsimtā sevi ir izsmēlis, tāpēc grupa turpmāk izdos tikai singlus. Toties, sākot ar oktobri, izdos tos pa vienam katru otro nedēļu, un tā... 26 dziesmas!!! Respektīvi, turpmākā gada laikā ik pēc divām nedēļām mēs tiksim pie jauna Ash singla. Pieļauju, ka jau ap Ziemassvētkiem mums tas viss būs līdz mielēm apnicis, bet pagaidām grupa turpina pozitīvi pārsteigt. Jā, šogad, kad 80’to gadu synth-pop vilnis ir sasniedzis mega apmērus, tas vairs nav ne novatoriski, ne oriģināli, tomēr dziesma ir sanākusi pat ļoti veiksmīga.
Piebildīšu, ka viss šis 26 singlu projekts saucas „A-Z Series” (angļu alfabētā ir 26 dziesmas), un katrs singls iznāks vinla platē, limitētā 1000 kopiju daudzumā. Protams, interesentiem būs iespēja arī lejupielādēt sev tīkamās dziesmas interneta veikalos MP3 formātā. „Return of White Rabbit” bija kā tāds ievads visam šim projektam, bet „True Love 1980” jau ir pirmais oficiālais singls, kam dots burtiņš „A”.
P.S. Klipā, aptuveni 2.minūtes sākumā džeks sačakarē sev roku akurāt, kā to parasti izdaru es. Kā teiktu Anatolijs Kreipāns: „Nervi... Tie ir nervi!” (uzsvars uz šaurajiem „e”, protams!).
P.P.S. Rakstot P.S., es vēl nebiju noskatījies klipu līdz galam... Njāāā, interesants noslēgums! :)))
CANT - "Ghosts" [Terrible Records; 13/10/2009]
AMG rating: 6/10
CANT ir brukliniešu apvienības Grizzly Bear basģitārista Krisa Teilora blakusprojekts, kura pirmais auglis ir šis debijas singls „Ghosts”, kas nupat kā izdots vinila platē uz ASV leibla Terrible Records, kuru dibinājis, starp citu, pats Teilors.
Lai arī redzamākie vīri grupā Grizzly Bear neapšaubāmi ir Eds Droste un Daniels Rosens, Kriss Teilors ir kā tāds kvarteta pelēkais kardināls. Starp citu, tieši viņš bija pēdējā, ārkārtīgi veiksmīgā Grizzly Bear albuma „Veckatimest” producents – fakts, kas pat man bija paslīdējis garām nepamanīts. Tāpat koncertos Teilors bieži vien ne tikai redzams ar savu ierasto basģitāru, bet izpilda arī tādus pūšamos instrumentus kā klarnete, flauta, saksofons...
„Ghosts”, iespējams, ir nepieciešams vairāk laika, lai pamatīgāk nosēstos. Nu gluži kā ar Grizzly Bear singliem, kas tā uzreiz nekad AMG nav lielus panākumus guvuši. Šo, protams, nevar nostādīt blakus Grizzly Bear labākajiem darbiem, taču „Ghosts” ir gana interesants, naksnīgs skaņdarbs, kas skanējuma ziņā atsauc atmiņā slaveno Tarantīno filmas „Pulp Fiction” skaņu celiņu.
Dziesmu iespējams par velti lejupielādēt šeit:
http://pitchfork.com/forkcast/13470-ghosts/
Dinosaur Jr. - "Pieces" [PIAS; 13/10/2009]
AMG rating: 7/10
Leģendārā alternative rock/grunge apvienība Dinosaur Jr šogad atgriezās ar jaunu plati „Farm”, kura jau daudzviet saņēmusi palielas kritiķu uzslavas. Dinosaur Jr dibināta jau astoņdesmito gadu pirmajā pusē, bet savas karjeras spožākos mirkļus piedzīvoja 80’to gadu beigās/90’to gadu sākumā, 1991.gadā pamanoties arī izraisīt maza izmēra skandālu ar, manuprāt, gana stilīgo albuma „Green Mind” vāciņu (var apskatīt šeit).
90’to gadu beigās grupa izjuka, taču pirms dažiem gadiem atkal apvienojās, un „Farm” (starp citu, atkal jau ĻOTI labs albuma vāciņš, redzams fonā zemāk pievienotajā youtube.com video) ir grupas otrais albums pēdējo divu gadu laikā. Tāds tipisks 90’to gadu alternatīvais roks, kas vismaz šajā konkrētajā dziesmā pārliecina. Singls gan iznācis plates formātā tikai ASV.
Echo & The Bunnymen - "Think I Need It Too" [Ocean Rain; 28/09/2009]
AMG rating: 6/10
Vēl vienas leģendas, šoreiz gan no mums daudz tuvākās Lielbritānijas. Leģendārie Echo & The Bunnymen no Liverpūles šonedēļ piedāvā savu kārtējo albumu „The Fountain”, par kuru gan es neko labu pateikt nevarēšu. Katrā ziņā Echo & The Bunnymen cienītājiem es ieteiktu nebojāt savu labo priekšstatu par grupu, kas pirms 20-25 gadiem dāvāja pāris neaizmirstamus albumus, kurus atsevišķi mūzikas žurnāli joprojām ierindo „visu laiku labāko” ierakstu topos. Tomēr pirmais singls nav slikts. Iespējams, pat labākā dziesma jaunajā platē. Varētu būt IDEĀLS skaņu celiņš garākam pārbraucienam mašīnā. Nudien.
P.S. Tas gan galīgi šobrīd neattiecas uz tēmu, bet... Nesen sanāca lasīt vienu rakstu clashmusic.com par ne mazāk leģendāro britu kolektīvu The KLF. Izrādās viens no KLF dibinātājiem Bils Dramonds ir savulaik (80’to gadu sākumā) bijis Echo & The Bunnymen menedžeris. Kādus tik brīnumus Dramonds nav savulaik izdomājis, kā grupai tikt pie slavas! Labākais man no visa tā šķita ideja par to, ka Echo & The Bunnymen solistam Īenam Makalokam vajadzētu... inscenēt savu nāvi! Tas Dramondam iešāvies prātā, redzot, kādus komerciālus panākumus gūst kaimiņi no Mančestras Joy Division pēc Īena Kērtisa pakāršanās. Dramonda plānos ietilpa arī Makaloka „atgriešanās no mirušajiem” pēc 3-4 mēnešiem, kas savukārt, pēc viņa domām, VĒL vairāk radītu ažiotāžu un tādējādi celtu pārdoto ierakstu rādītājus Echo & The Bunnymen. Savdabīgi. Bet atcerēsimies, ka mēs runājam par cilvēku (Dramondu), kas savulaik Brit Awards ceremonijas laikā pēkšņi sāka šaut uz skatītājiem no kalašņikova (tiesa, ar tukšām patronām), aizkulisēs atstiepa tikko nogalinātu aitu un demonstratīvi sadedzināja apaļu miljonu britu mārciņu... Interesanta personība.
I Concur - "Sobotka" [Club AC30; 05/10/2009]
AMG rating: 6/10
I Concur ir jauna apvienība no Līdsas, kas drīzumā piedāvās savu debijas albumu „Able Archer”. Grupa, kas slavena ar saviem tekstiem par sabiedrībā populārām kultūras tēmām (piemēram, šajā dziesmā tiek apdziedāts amerikāņu televīzijas seriāls „The Wire”), dibināta pirms trim gadiem un spēlē diezgan nesarežģītu alternatīvā roka sajaukumu ar postroku. Nekas ārkārtīgi interesants un graujošs, bet gana gaumīgi un pieņemami.
Johnny Foreigner - "Criminals" [Best Before; 12/10/2009]
AMG rating: 5/10
Lai arī šis ir vismaz trešais Johnny Foreigner singls, kas atkļuvis līdz AMG, šķiet par šo grupu nekad neko neesmu stāstījis. Acīmredzot tam ir bijis pamats. Johnny Foreigner ir salīdzinoši jauna grupa no Birmingemas, kas spēlē vieglu pankroka sajaukumu ar garage rock. Pērnā gada vasarā tika izdots viņu debijas albums „Waited Up Til It Was Light”, kas tika augstu novērtēts britu presē. Starp citu, šī albuma singls „Salt, Peppa and Spinderella” savulaik izcīnīja arī augsto 13.vietu AMG topā.
Skatīsimies, ko britu prese teiks par jauno Johnny Foreigner albumu „Grace and the Bigger Picture”, kas iznāks oktobra beigās, bet albuma pirmie divi singli liek vilties. Ja vēl vasarā izdotais pirmais singls „Feels Like Summer” likās kaut kur interesants un saistošs, tad šis jau ir lemts pazušanai punk/garage rokmūzikas dziļajos plašumos. Diemžēl izskatās, ka šie jaunieši neko jaunu piedāvāt nespēs.
AMG rating: 5/10
Lai arī šis ir vismaz trešais Johnny Foreigner singls, kas atkļuvis līdz AMG, šķiet par šo grupu nekad neko neesmu stāstījis. Acīmredzot tam ir bijis pamats. Johnny Foreigner ir salīdzinoši jauna grupa no Birmingemas, kas spēlē vieglu pankroka sajaukumu ar garage rock. Pērnā gada vasarā tika izdots viņu debijas albums „Waited Up Til It Was Light”, kas tika augstu novērtēts britu presē. Starp citu, šī albuma singls „Salt, Peppa and Spinderella” savulaik izcīnīja arī augsto 13.vietu AMG topā.
Skatīsimies, ko britu prese teiks par jauno Johnny Foreigner albumu „Grace and the Bigger Picture”, kas iznāks oktobra beigās, bet albuma pirmie divi singli liek vilties. Ja vēl vasarā izdotais pirmais singls „Feels Like Summer” likās kaut kur interesants un saistošs, tad šis jau ir lemts pazušanai punk/garage rokmūzikas dziļajos plašumos. Diemžēl izskatās, ka šie jaunieši neko jaunu piedāvāt nespēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru