MĒNEŠA ALBUMU TOP 5
VĒL ŠOMĒNES IZVĒRTĒJĀM:
5.Baths – „Cerulean”
Release date: 02/08/2010
Label: Anticon
AMG rating: 8/10
Ja ir kāda pilsēta ASV, kas pēdējā gada laikā var ko nopietnu likt pretī Ņujorkas jauno grupu pārpilnībai, tad tā noteikti ir Losandželosa. Eņģeļu Pilsēta šogad jau dāvājusi mums Flying Lotus eksperimentālo un vispasaules kritiķu slavēto plati „Cosmogramma”, tagad kārta stilistiski diezgan tuvajam, taču vienlaikus arī patālajam projekta Baths, kura autors ir kāds tikai 21 gadu vecs mūziķis Vils Vīzenfelds, debijas ierakstam „Cerulean”.
Ja ar Flying Lotus man gāja grūti un palēnām (pēc pirmajām albuma klausīšanās reizēm nespēju līdz galam tīksmināties par šo plati), tad Baths „Cerulean” kļuva par vienu no augusta vakaru iecienītākajiem klausīšanās materiāliem ātri vien. Ļoti naksnīgs glo-fi krustojums ar chill-wave, kur savu prieciņu gūs gan synth-pop cienītāji, gan izsmalcināta hip-hop piekritēji, gan arī – un, manuprāt, visvairāk – vienkārši naksnīgas noskaņas un miera meklētāji.
Baths tādējādi ierakstās AMGmusic lauciņā „Best New Act”, ar ko no visas sirds sveicu. Un vēl. Jums ir JĀRDEZ videoklips dziesmai „Lovely Bloodflow” (starp citu, viens no maniem plates favorītiem) – tas ir pretendents uz gada labāko klipu topu.
4.Sleigh Bells – „Treats”
Label: Anticon
AMG rating: 8/10
Ja ir kāda pilsēta ASV, kas pēdējā gada laikā var ko nopietnu likt pretī Ņujorkas jauno grupu pārpilnībai, tad tā noteikti ir Losandželosa. Eņģeļu Pilsēta šogad jau dāvājusi mums Flying Lotus eksperimentālo un vispasaules kritiķu slavēto plati „Cosmogramma”, tagad kārta stilistiski diezgan tuvajam, taču vienlaikus arī patālajam projekta Baths, kura autors ir kāds tikai 21 gadu vecs mūziķis Vils Vīzenfelds, debijas ierakstam „Cerulean”.
Ja ar Flying Lotus man gāja grūti un palēnām (pēc pirmajām albuma klausīšanās reizēm nespēju līdz galam tīksmināties par šo plati), tad Baths „Cerulean” kļuva par vienu no augusta vakaru iecienītākajiem klausīšanās materiāliem ātri vien. Ļoti naksnīgs glo-fi krustojums ar chill-wave, kur savu prieciņu gūs gan synth-pop cienītāji, gan izsmalcināta hip-hop piekritēji, gan arī – un, manuprāt, visvairāk – vienkārši naksnīgas noskaņas un miera meklētāji.
Baths tādējādi ierakstās AMGmusic lauciņā „Best New Act”, ar ko no visas sirds sveicu. Un vēl. Jums ir JĀRDEZ videoklips dziesmai „Lovely Bloodflow” (starp citu, viens no maniem plates favorītiem) – tas ir pretendents uz gada labāko klipu topu.
4.Sleigh Bells – „Treats”
Release date: 02/08/2010
Label: Columbia
AMG rating: 8/10
Muzikāli šis dārdošais un stereo sistēmas pārbaudošais ieraksts ir kaut kur pa vidu starp Crystal Castles dance-punk un noise-pop ala Wavves gaumē. Lielākā Sleigh Bells veiksmes atslēga, šķiet, ir Aleksisas vairāk synth-pop stilam piestāvošais miermīlīgais un melodiskais vokāls, kas krasi disonē ar haotisko, trokšņaino un ārdošo noise mūziku, ko ne tikai sacerējis, bet arī producējis Millers.
Starp citu, uz šo soli – pašam producēt debijas albumu, atsakoties no palīdzības no malas – viņu pamudinājusi skandalozās šrilankieties M.I.A. jūsmošana par Sleigh Bells, vēl pirms dueta debijas ieraksta izdošanas. Ne velti slavenās dziedātājas pēdējā studijas albuma „Maya” dziesmā „Meds and Feds” ir samplēti tieši Sleigh Bells.
Nebūdams liels noise-pop cienītājs, es nespēju tēlot, ka būtu tikpat lielā sajūsmā par „Treats” kā, piemēram, pitchfork žurnālisti, taču tas, ka Sleigh Bells ir vieni no interesantākajiem un oriģinālākajiem māksliniekiem šobrīd savā lauciņā, ir fakts. No albuma dziesmām gribētos izcelt maijā aktuālo singlu „Tell ‘em” un jau pērn internetā noplūdušo „Crown on the Ground”. Pēdējais tik tiešām var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu stereo sistēmas skaļruņiem (fizisku, bet noteikti ne garīgu!), tāpēc uzmanieties ar decibeliem!
3.Menomena – „Mines”
Label: Columbia
AMG rating: 8/10
Muzikāli šis dārdošais un stereo sistēmas pārbaudošais ieraksts ir kaut kur pa vidu starp Crystal Castles dance-punk un noise-pop ala Wavves gaumē. Lielākā Sleigh Bells veiksmes atslēga, šķiet, ir Aleksisas vairāk synth-pop stilam piestāvošais miermīlīgais un melodiskais vokāls, kas krasi disonē ar haotisko, trokšņaino un ārdošo noise mūziku, ko ne tikai sacerējis, bet arī producējis Millers.
Starp citu, uz šo soli – pašam producēt debijas albumu, atsakoties no palīdzības no malas – viņu pamudinājusi skandalozās šrilankieties M.I.A. jūsmošana par Sleigh Bells, vēl pirms dueta debijas ieraksta izdošanas. Ne velti slavenās dziedātājas pēdējā studijas albuma „Maya” dziesmā „Meds and Feds” ir samplēti tieši Sleigh Bells.
Nebūdams liels noise-pop cienītājs, es nespēju tēlot, ka būtu tikpat lielā sajūsmā par „Treats” kā, piemēram, pitchfork žurnālisti, taču tas, ka Sleigh Bells ir vieni no interesantākajiem un oriģinālākajiem māksliniekiem šobrīd savā lauciņā, ir fakts. No albuma dziesmām gribētos izcelt maijā aktuālo singlu „Tell ‘em” un jau pērn internetā noplūdušo „Crown on the Ground”. Pēdējais tik tiešām var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu stereo sistēmas skaļruņiem (fizisku, bet noteikti ne garīgu!), tāpēc uzmanieties ar decibeliem!
3.Menomena – „Mines”
Release date: 02/08/2010
Label: City Slang
AMG rating: 8/10
Mēneša sākumā, kad veicu mazu ieskatiņu augusta ievērojamākajās relīzēs, minēju, ka man šis albums būs iepazīšanās ar Portlendas ansambli Menomena, kuras līderis Brents Nopfs, paslēpies zem segvārda Ramona Falls, pērn patīkami pārsteidza ar lielisku dziesmu („Russia”), lielisku video („I Say Fever”) un varbūt ne gluži lielisku, bet katrā ziņā ļoti baudāmu solo albumu („Intuit”). Tad nu tā. Iepazīšanās sanākusi ļoti silta – grupas ceturtais studijas ieraksts „Mines” ir viens no lieliskākajiem šī mēneša albumiem.
Interesanti, ka grupa, neņemot vērā augošo popularitātē kā dzimtenē, tā arī visā pārējā pasaulē, nav mainījuši savus paradumus. Gluži tāpat kā pirmie trīs albumi, arī „Mines” ir producēts pašu dalībnieku rokām, turklāt ieraksts atkal balstās uz pirms daudziem gadiem izstrādātās programmu „Deeler” (datorprogramma, kuras autors ir Menomena solists Knopfs), tikai tad pievienojot dziesmām instrumentus un vokālu. Jāpiekrīt mūzikas apskatniekiem – uz šādas formulas balstīt jau ceturto albumu pēc kārtas ir zināms risks.
Tas, ko Menomena nevar atņemt, ir teicamā melodijas izjūta un jau pieminētā vokālista Knopfa samtainais balss tembrs, kas jau priecēja Ramona Falls albumā. It īpaši tas saklausāms, manuprāt, divos albuma stūrakmeņos – „Killemall” un „Dirty Cartoons” (piedāvāju noklausīties zemāk), kura noslēguma daļa ir viena no himniskākajām 2010.gadā.
Tiem, kuriem šobrīd kompaktdisku atskaņotājā uz riņķi vien griežas Arcade Fire disks „The Suburbs”, noteikti iesaku iegādāties arī „Mines” – tā būs perfekta klausāmviela, kad „The Suburbs” dziesmas jau iekaltas no galvas, un disks sāk kūpēt no pārkaršanas. Negribas pārspīlēt, bet Menomena albumam pat ir visas cerības atrasties starp AMGmusic šī gada 20 labākajiem albumiem.
2.!!! – „Strange Weather, Isn’t It?”
Label: City Slang
AMG rating: 8/10
Mēneša sākumā, kad veicu mazu ieskatiņu augusta ievērojamākajās relīzēs, minēju, ka man šis albums būs iepazīšanās ar Portlendas ansambli Menomena, kuras līderis Brents Nopfs, paslēpies zem segvārda Ramona Falls, pērn patīkami pārsteidza ar lielisku dziesmu („Russia”), lielisku video („I Say Fever”) un varbūt ne gluži lielisku, bet katrā ziņā ļoti baudāmu solo albumu („Intuit”). Tad nu tā. Iepazīšanās sanākusi ļoti silta – grupas ceturtais studijas ieraksts „Mines” ir viens no lieliskākajiem šī mēneša albumiem.
Interesanti, ka grupa, neņemot vērā augošo popularitātē kā dzimtenē, tā arī visā pārējā pasaulē, nav mainījuši savus paradumus. Gluži tāpat kā pirmie trīs albumi, arī „Mines” ir producēts pašu dalībnieku rokām, turklāt ieraksts atkal balstās uz pirms daudziem gadiem izstrādātās programmu „Deeler” (datorprogramma, kuras autors ir Menomena solists Knopfs), tikai tad pievienojot dziesmām instrumentus un vokālu. Jāpiekrīt mūzikas apskatniekiem – uz šādas formulas balstīt jau ceturto albumu pēc kārtas ir zināms risks.
Tas, ko Menomena nevar atņemt, ir teicamā melodijas izjūta un jau pieminētā vokālista Knopfa samtainais balss tembrs, kas jau priecēja Ramona Falls albumā. It īpaši tas saklausāms, manuprāt, divos albuma stūrakmeņos – „Killemall” un „Dirty Cartoons” (piedāvāju noklausīties zemāk), kura noslēguma daļa ir viena no himniskākajām 2010.gadā.
Tiem, kuriem šobrīd kompaktdisku atskaņotājā uz riņķi vien griežas Arcade Fire disks „The Suburbs”, noteikti iesaku iegādāties arī „Mines” – tā būs perfekta klausāmviela, kad „The Suburbs” dziesmas jau iekaltas no galvas, un disks sāk kūpēt no pārkaršanas. Negribas pārspīlēt, bet Menomena albumam pat ir visas cerības atrasties starp AMGmusic šī gada 20 labākajiem albumiem.
2.!!! – „Strange Weather, Isn’t It?”
Release date: 23/08/2010
Label: Warp Records
AMG rating: 8/10
Laikmetā, kad elektroniskās mūzikas pārstāvji aizvien vairāk izdod ierakstus ausīm, nevis kājām, kādam ir jāparūpējas par ierakstiem, pie kuriem gribas dejot. Kam to darīt? Rokgrupām!
Sakramento dance-punk ansamblis !!!, kas 2007.gadā izdeva vienu no visģeniālākajiem deju mūzikas albumiem („Myths Takes” – noteikti noklausieties, ja vēl neesat to paspējuši!), šogad atgriežas pēc trīs gadu pauzes ar jaunu studijas ierakstu „Strange Weather, Isn’t It?” – kā paredzēdami, ka šī vasara tik tiešām būs nākusi ar ļoti īpatnējiem laikam apstākļiem.
Tiem, kam patika mesties trakulīgās dejās pie „Myth Takes” hītiem „Heart of Hearts” vai „Bend Over Bēthoven”, jaunā plate gan varētu būt neliela vilšanās. „Strange Weather, Isn’t It?” ir jūtami lēnāks un arī vairāk ausīm, nekā kājām domāts ieraksts, taču daudzās atsauces uz 90’to gadu deju un house mūziku liek šim albumam piešķirt papildus plusiņus tieši piektdienas un sestdienas vakaros. Ne velti par vienu no manu vīkenda neatņemamu sastāvdaļu augustā bija kļuvis otrais plates singls „The Most Certain Sure”.
Toties ir arī līdzība ar „Myth Takes” – arī „Strange Weather, Isn’t It?” ar katru nākošo takti, minūti, dziesmu un visa albuma noklausīšanās reizi ievelk arvien vairāk savos inficējošajos tīklos. Ļoti gaišs, pozitīvs un atmosfērisks ieraksts!
1.Arcade Fire – „The Suburbs”
Label: Warp Records
AMG rating: 8/10
Laikmetā, kad elektroniskās mūzikas pārstāvji aizvien vairāk izdod ierakstus ausīm, nevis kājām, kādam ir jāparūpējas par ierakstiem, pie kuriem gribas dejot. Kam to darīt? Rokgrupām!
Sakramento dance-punk ansamblis !!!, kas 2007.gadā izdeva vienu no visģeniālākajiem deju mūzikas albumiem („Myths Takes” – noteikti noklausieties, ja vēl neesat to paspējuši!), šogad atgriežas pēc trīs gadu pauzes ar jaunu studijas ierakstu „Strange Weather, Isn’t It?” – kā paredzēdami, ka šī vasara tik tiešām būs nākusi ar ļoti īpatnējiem laikam apstākļiem.
Tiem, kam patika mesties trakulīgās dejās pie „Myth Takes” hītiem „Heart of Hearts” vai „Bend Over Bēthoven”, jaunā plate gan varētu būt neliela vilšanās. „Strange Weather, Isn’t It?” ir jūtami lēnāks un arī vairāk ausīm, nekā kājām domāts ieraksts, taču daudzās atsauces uz 90’to gadu deju un house mūziku liek šim albumam piešķirt papildus plusiņus tieši piektdienas un sestdienas vakaros. Ne velti par vienu no manu vīkenda neatņemamu sastāvdaļu augustā bija kļuvis otrais plates singls „The Most Certain Sure”.
Toties ir arī līdzība ar „Myth Takes” – arī „Strange Weather, Isn’t It?” ar katru nākošo takti, minūti, dziesmu un visa albuma noklausīšanās reizi ievelk arvien vairāk savos inficējošajos tīklos. Ļoti gaišs, pozitīvs un atmosfērisks ieraksts!
1.Arcade Fire – „The Suburbs”
Release date: 02/08/2010
Label: Mercury
AMG rating: 9/10
Es pat nemaz nemēģināšu pateikt kaut ko jaunu par albumu, par kuru, šķiet, VISI jau ir VISU pateikuši, un kādi tik vien citāti nav dzirdēti. Sākot no „Arcade Fire tagad ir savs „O.K. Computer” (domāts Radiohead slavenais 1997.gada šedevrs – aut.)” (BBC žurnālists Maiks Daivers”), un beidzot ar „Šis ir viņu „Automatic For The People” (domāts slavenais R.E.M. 1992.gada albums) – albums, kas pievelk masas un vienlaikus ir pildīts ar lielām ambīcijām” (NME žurnāliste Emīlija Makeja). Neuzskaitīšu arī visus n-tos mūzikas žurnālus, portālus, avīzes un blogus, kuri „The Suburbs” ir nosaukušas par Mēneša Albumu.
Protams, albumam netrūkst arī kritiķu, un vienā lietā es tiem varu pilnībā pievienoties. Proti, šis ir vairāk nekā stundu(!) garš albums, kurā ir tikai trīs izteikti hīti. Attiecīgi nav nekāds brīnums, ka albums var sākotnēji šķist pārāk izstiepts, vienveidīgs un prātā nepaliekošs. Taču tas ir tikai pirmais priekšstats, kas ir ļoti maldīgs. Patiesība ir tāda, ka šis ir interesantākais, cilvēcīgākais un arī melodiskākais albums Arcade Fire diskogrāfijā. Jā, šis nav tāds šedevrs kā 2004.gada „Funeral”. Bet diez vai mēs to – „Funeral” dubultnieku – gaidījām.
Albuma spēcīgākā puse šoreiz ir teksti, kuru iedvesmas avots ir brāļu Vina un Viljama Batleru dzimtais ciemats Hjūstonā – ne velti albums saucas „The Suburbs”, un atsauces uz šo vārdu ir vēl vismaz divās albuma dziesmās. Ne gluži par bērnību pilsētas nomalēs, bet tomēr labs piemērs ģeniālajiem tekstiem būs „Ready To Start” ar ievadošo „The businessmen drink my blood / Like the kids in art school said they would”, kā arī stāsts par pacietību: „We used to wait for it / We used to wait for it/ Now we’re screaming „sing the chorus again”” no „We Used To Wait”.
Muzikāli šo albumu grupas līderis Vins Batlers aprakstīja ar īsu teikumu: „Nīla Janga un Depeche Mode krustojums.” Lai nu paliek analīze, kur pie velna šai ierakstā ir meklējamas atsauces uz Depeche Mode (ja nu vienīgi noslēdzošajā „Sprawl II”, taču arī to dažs labs mūzikas apskatnieks ir daudz trāpīgāk salīdzinājis ar Blondie daiļradi). Svarīgi ir tas, ka šis ir ļoti patīkams, lai arī nedaudz sentimentāls ieraksts pieaugušiem cilvēkiem, kas muzikāli priecēs ar daudzgalvaino Arcade Fire muzikālo orķestri, kurš jau atkal ir nostrādājis perfekti, bet tekstuāli palīdzēs atgriezties saulainākajās bērnības atmiņās.
P.S. Nezinu, vai tas ir svarīgi, bet pirmoreiz tā PA ĪSTAM albums aizgāja vienā piektdienas vakarā pēc viskija iemalkošanas. Parasti tā ir laba zīme – tas nozīmē, ka TUR TIEŠĀM KAUT KAS IR. Jā, grūti nepiekrist – pagaidām viens no stabiliem pretendentiem uz Gada Albuma Titulu.
Label: Mercury
AMG rating: 9/10
Es pat nemaz nemēģināšu pateikt kaut ko jaunu par albumu, par kuru, šķiet, VISI jau ir VISU pateikuši, un kādi tik vien citāti nav dzirdēti. Sākot no „Arcade Fire tagad ir savs „O.K. Computer” (domāts Radiohead slavenais 1997.gada šedevrs – aut.)” (BBC žurnālists Maiks Daivers”), un beidzot ar „Šis ir viņu „Automatic For The People” (domāts slavenais R.E.M. 1992.gada albums) – albums, kas pievelk masas un vienlaikus ir pildīts ar lielām ambīcijām” (NME žurnāliste Emīlija Makeja). Neuzskaitīšu arī visus n-tos mūzikas žurnālus, portālus, avīzes un blogus, kuri „The Suburbs” ir nosaukušas par Mēneša Albumu.
Protams, albumam netrūkst arī kritiķu, un vienā lietā es tiem varu pilnībā pievienoties. Proti, šis ir vairāk nekā stundu(!) garš albums, kurā ir tikai trīs izteikti hīti. Attiecīgi nav nekāds brīnums, ka albums var sākotnēji šķist pārāk izstiepts, vienveidīgs un prātā nepaliekošs. Taču tas ir tikai pirmais priekšstats, kas ir ļoti maldīgs. Patiesība ir tāda, ka šis ir interesantākais, cilvēcīgākais un arī melodiskākais albums Arcade Fire diskogrāfijā. Jā, šis nav tāds šedevrs kā 2004.gada „Funeral”. Bet diez vai mēs to – „Funeral” dubultnieku – gaidījām.
Albuma spēcīgākā puse šoreiz ir teksti, kuru iedvesmas avots ir brāļu Vina un Viljama Batleru dzimtais ciemats Hjūstonā – ne velti albums saucas „The Suburbs”, un atsauces uz šo vārdu ir vēl vismaz divās albuma dziesmās. Ne gluži par bērnību pilsētas nomalēs, bet tomēr labs piemērs ģeniālajiem tekstiem būs „Ready To Start” ar ievadošo „The businessmen drink my blood / Like the kids in art school said they would”, kā arī stāsts par pacietību: „We used to wait for it / We used to wait for it/ Now we’re screaming „sing the chorus again”” no „We Used To Wait”.
Muzikāli šo albumu grupas līderis Vins Batlers aprakstīja ar īsu teikumu: „Nīla Janga un Depeche Mode krustojums.” Lai nu paliek analīze, kur pie velna šai ierakstā ir meklējamas atsauces uz Depeche Mode (ja nu vienīgi noslēdzošajā „Sprawl II”, taču arī to dažs labs mūzikas apskatnieks ir daudz trāpīgāk salīdzinājis ar Blondie daiļradi). Svarīgi ir tas, ka šis ir ļoti patīkams, lai arī nedaudz sentimentāls ieraksts pieaugušiem cilvēkiem, kas muzikāli priecēs ar daudzgalvaino Arcade Fire muzikālo orķestri, kurš jau atkal ir nostrādājis perfekti, bet tekstuāli palīdzēs atgriezties saulainākajās bērnības atmiņās.
P.S. Nezinu, vai tas ir svarīgi, bet pirmoreiz tā PA ĪSTAM albums aizgāja vienā piektdienas vakarā pēc viskija iemalkošanas. Parasti tā ir laba zīme – tas nozīmē, ka TUR TIEŠĀM KAUT KAS IR. Jā, grūti nepiekrist – pagaidām viens no stabiliem pretendentiem uz Gada Albuma Titulu.
VĒL ŠOMĒNES IZVĒRTĒJĀM:
Klaxons - Surfing The Void [Polydor]
AMG rating: 7/10
Wavves - King of the Beach [Fat Possum]
AMG rating: 7/10
Zola Jesus - Stridulum II [Souterrain Transmissions]
AMG rating: 7/10
Tame Impala - Innerspeaker [Modular]
AMG rating: 7/10
Best Coast - Crazy For You [Mexican Summer]
AMG rating: 7/10
Skream - Outside the Box [Tempa]
AMG rating: 7/10
Matthew Dear - Black City [Ghostly Records]
AMG rating: 6/10
The Count & Sinden - Mega Mega Mega [Domino]
AMG rating: 6/10
Women - Public Strain [Jagjaguwar]
AMG rating: 6/10
Someone Still Loves You Boris Yeltsin - Let It Sway [Polyvinyl]
AMG rating: 5/10
Wavves - King of the Beach [Fat Possum]
AMG rating: 7/10
Zola Jesus - Stridulum II [Souterrain Transmissions]
AMG rating: 7/10
Tame Impala - Innerspeaker [Modular]
AMG rating: 7/10
Best Coast - Crazy For You [Mexican Summer]
AMG rating: 7/10
Skream - Outside the Box [Tempa]
AMG rating: 7/10
Matthew Dear - Black City [Ghostly Records]
AMG rating: 6/10
The Count & Sinden - Mega Mega Mega [Domino]
AMG rating: 6/10
Women - Public Strain [Jagjaguwar]
AMG rating: 6/10
Someone Still Loves You Boris Yeltsin - Let It Sway [Polyvinyl]
AMG rating: 5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru