ALBUMS: Yeasayer - "Odd Blood"

Yeasayer – „Odd Blood”

Release date: 08/02/2010
Label: Mute
AMG rating: 8/10
Tracklist:

Ja rokmūzikas meinstrīmā kā zivis ūdenī pēdējos gados var justies indie mūzikas un underground kopienas spīdekļi, tad pēc līdzīgas analoģijas varam teikt, ka popmūzika sāk ļoti vienmērīgi, bet neizbēgami saplūst ar eksperimentālu elektronisko mūziku. Šis albums tam ir vislabākais pierādījums, ja Jums vēl nepietika ar experimental korifejiem Animal Collective, kas pērn visus pārsteidza ar monumentālo ierakstu „Merriweather Post Pavillion”.

Ņujorkas kvartets Yeasayer (izrunā „jeiseier”) kopā sanāca vien 2006.gadā, bet jau 2007.gada jauno mūziķu pasaules nozīmīgākajā kalvē – Teksasas festivālā SXSW (jā, jā, draugi, un nevis kādā „iks faktorā”) izpelnījās pamatotu un pamatīgu uzmanību. Tā paša gada rudenī uz neatkarīgā leibla We Are Free tika izdots grupas debijas ieraksts „All Hour Cymbal”, ko mūzikas kritiķi nebeidza vien slavēt. Šeit nu vietā būs mana atzīšanās – līdz pat šim brīdim to neesmu dzirdējis. Jā, nokaunos... Nokaunējos, rakstu tālāk.

Yeasayer

Ar Yeasayer tā pa īstam pirmoreiz iepazinos tikai pagājušajā vasarā, kad grupas solists Kriss Kītings kā viesvokālists piedalījās Simian Mobile Disco 2009.gada vasaras ballīšu grāvējā „Audacity of Huge”. Protams, biju dzirdējis par „All Hour Cymbals” panākumiem un to, ka vietām tas pat tika nodēvēts kā izcils, taču, ja atskaita iepriekšminētās Kītinga kunga aktivitātes, no Yeasayer pirms šī albuma biju dzirdējis tikai dziesmu „Tightrope”, kas iekļauta pērnā gada labākajā (šoreiz ne tikai manā vērtējumā!) izlasē „Dark Was The Night”. Varbūt, ka tā pat labāk, jo līdz ar to šoreiz izpaliks „pirmā albuma” un „otrā albuma” parasti neiztrūkstošā salīdzināšana.

To, ka šis būs izteikts popmūzikas albums (protams, nosacīti – ņemsim vērā, ka šeit ir runa par experimental/psychedelic blici!) nepateiksi pēc albuma ievadošās dziesmas „Children”. Stampājošs ritms, Fever Ray stilā apstrādāta balss un pabaisa noskaņa, ko nedaudz draudzīgāku padara vien skaņdarba lieliskā melodija. Toties ar plates otro treku – tā pirmo singlu – „Ambling Alp” pozitīvās nots ballīte sestdienas vakarā var sākties.

"Ambling Alp" video:

Pati galvenā un labākā albuma iezīme ir tā, ka plate visu 40 minūšu laikā nezaudē savu dinamiskumu un daudzveidību. Sākot no tiešām atsaucēm uz 80’to gadu popmūziku (nejaukt ar atsaucēm uz 80’to gadu synth-pop mūziku, kas šobrīd ir kļuvusi īpaši aktuāla!) manā plates mīļākajā dziesmā „Madder Red”, kā arī pulsējošajā „Rome”, turpinot ar ļoti gaumīgu mēģinājumu izmantot 90’to gadu euro-dance fīčas („Love Me Girl”) un beidzot pat ar šādām tādām 70’to gadu kraut-rock un 60’to gadu psychedelic rock atskaņām („Mondegreen”).

Vienu gan nevar ne noliegt, ne ignorēt. Albuma centrālā ass ir tā vidusdaļā atrodamais, šobrīd aktuālais singls „O.N.E.”, kas gan oficiālu relīzi piedzīvos vien marta beigās (šobrīd pieejams digitāli). Šis ir akurāt 2009.gada YACHT „Psychic City” gadījums, kad es NEKĀDI NESPĒJU SAPRAST, kā šis nav jau kļuvis par vispārēju mega-jumta-rāvēju visās diskotēkās pēc kārtas, un kā dīdžejiem no šīs dziesmas spēlēšanas diskā nav izdedzis caurums. Manuprāt, šis ir perfekts ballīšu himnas paraugs, kādi parasti vairāk par pāris vienā gadā nerodas. Ieklausieties piedziedājumā (ne tekstā, bet mūzikā, struktūrā un instrumentācijā!) un vienkārši ļaujieties tam.

Bet, ja nu Jums kādreiz sanāk diskotēkā pie šīs dziesmas dejot ar meiteni/puisi, ar kuru pirms kāda laika ne Jūsu vēlēšanās pēc ir sanācis izšķirties, tad der iemācīties arī piedziedājuma tekstu (to der iemācīties arī tad, ja Jums ir nolūks atnākt uz jebkuru 2010.gada diskotēku, kur diskus spēlēs šī raksta autors):

„No, you don’t move me anymore
And I’m glad that you don’t
Cause I can’t have you anymore
But I thought you should know
You don’t move me anymore
And I’m glad that you don’t
Cause I can’t take it anymore”

Yeasayer - "O.N.E" audio:

Yeasayer - „Odd Blood” pasaules mūzikas kritiķu vērtējumā:

Clash Music – 7/10
Drowned In Sound – 7/10
MusicOMH – 4/5
NME – 8/10
Pitchfork – 6.1/10