AMG rating: 8/10
Ja Metjū Belamijs regulāri lasītu AMGmusic apskatus (ir neoficiāla, bet diezgan ticama informācija, ka viņš to NEDARA), satiekoties es laikam būtu nelielu atvainošanos parādā. Lieta tāda, ka albuma „The Resistance” recenzijā es solīju augstas vietas un nedēļas singla statusu Muse gadījumā, ja kā otrais singls tiks izdots „Undisclosed Desires”. Muse singlu izdeva, AMGmusic Nedēļas Singla titulu nepiešķir.
Ir gan viens būtisks attaisnojums – šonedēļ, kā jau minēju, ir ļoti liels spēcīgu dziesmu pieplūdums AMG, kā rezultātā Muse ar otro singlu no „The Resistance” paliek pat ārpus labāko nedēļas dziesmu trijnieka, kas loģiski nozīmē arī palikšanu ārpus labāko trijnieka mēneša topā, kas savukārt nozīmē, ka „Uprising” panākumus (3.vieta septembrī) pārspēt neizdosies.
Taču ir arī otrs aspekts – kaut kā mazinājusies ir vismaz mana sajūsma par šo elektronisko un Muse daiļradei absolūti neraksturīgo skaņdarbu, ko albuma recenzijā salīdzināju ar Depeche Mode. Nezinu, vai pie vainas ir tas, ka savulaik (pirms pāris mēnešiem) dziesma tika atklausīta, vai arī tas, ka tagad es no visas sirds tomēr pievienojos mūzikas kritiķiem (un ne tikai!), kas norādīja uz manāmu „Undisclosed Desires” līdzību Timbaland izstrādājumiem skaņas ziņā (to, starp citu, nenoliedz arī pats Belamijs!). Ticamāk, ka pirmais variants, jo pret Timbaland personisku antipātiju neizjūtu.
Dziesma, starp citu, esot ļoti personiska Metjū Belamijam, ko viņš sarakstījis par sevi un savu meiteni. Turklāt piedziedājums: „I want to reconcile the violence in your heart / I want to recognise your beauty's not just a mask / I want to exorcise the demons from your past / I want to satisfy the undisclosed desires in your heart” joprojām skan lieliski. Ticu, ka arī koncertos.
Passion Pit – „Little Secrets” [Warner]
AMG rating: 7/10
Klāt arī trešais singls no vēl vienas spožas 2009.gada debijas plates. Nudien nezinu, vai izdosies izvairīties no straujas nosirmošanas, nākamajā mēnesī atlasot piecus spožākos jaunos māksliniekus. Pēc visiem loģiskuma principiem Passion Pit it kā būtu jābūt starp TOP debitantiem, jo nepilna gada laikā šis indie/electro-pop kolektīvs jau ir braši un turklāt stabili nostājies blakus tādiem saviem kolēģiem kā Friendly Fires un, jā, pat Hot Chip.
Sīkāk par albumu „Manners”, apvienību Passion Pit un tās līderi Maiklu Angelakosu lasiet albuma recenzijā, šeit vien piebildīšu, ka saulainais un pozitīvais „Little Secrets”, lai arī ļoti patīkama dziesma (kā jau jebkura platē „Manners”!), tomēr, šķiet, ir objektīvi vājākais no plates trim singliem. Toties FANTASTISKS ir Jack Beats remikss, kas atrodams šajā singlā. Uhhh, kā tas aizies kādā disenē! Godīgi sakot, viens no gada spožākajiem tech/electro-house trekiem, tikai... nu KĀPĒC TIK ĪSS (4:40)?!?!
Un otra lieta – nupat atcerējos, ka Jack Beats taču šogad bija POSITIVUS festivālā, uzstājoties sestdienas naktī Red Bull Academy teltī! Ja vien es spētu atcerēties, kur es biju tajā laikā... Bet ja tas lieliskais dīdžejs, pie kā mēs dejojām, bija Jack Beats, tad cepums viņam!
Un vēl. Angelakosa kungs? Ja būs ceturtais singls, varētu „Swimming In Flood”? LŪŪŪDZU!!!
Wolf Gang – „The King And All His Men” [Atlantic]
AMG rating: 7/10
No vienas puses ir kaitinoši, ka pat 2009.gadā caur google nevar iegūt teju nekādu informāciju par sev interesējošu muzikālu projektu, no otras puses – mazāk darba man. :)
Wolf Gang ir pilnīgi jauns projekts no Londonas, kas pie apvāršņa parādījās šī gada sākumā ar pāris demo singliem. Sekoja ierakstu līgums ar lielo leiblu Atlantic, un beidzot ir iznācis pirmais oficiālais singls, kas skan pat Latvijas radiostacijās. Taisnība vien būs, ka „The King and All His Men” varētu pavērt durvis Wolf Gang uz veiksmīgu karjeru. 2010.gadā no šiem jauniešiem gaidām albumu.
Jau pagājušajā nedēļā saņēmu visai veiksmīgu Gaggle miksu „The King and All His Men”, bet tagad grupas oficiālajā MySpace lapā, norādot savu e-mail adresi, ir iespējams par velti tikt pie visai gaumīga un smuka Hot Chip remiksa šai dziesmai. Iesaku. Oriģināls ir ļoti lipīgs, ģitāriski elektronisks popmūzikas gabals, kas atgādina Keane krustojumu ar, piemēram, Alphabeat. Ballītēm noderīgs skaņdarbs!
Marina and the Diamonds – „Mowgli’s Road” [679]
AMG rating: 7/10
Oktobrī jau priecājāmies par „Mowgli’s Road” remiksu no zviedru producenta Mille, šonedēļ beidzot oficiāli iznācis arī dziesmas oriģināls. Jau pirms mēneša Jums stāstīju, ka jauno velsiešu dziedātāju Marina & The Diamonds (īstajā vārdā Marina Diamanidis) pirmoreiz pamanīju šī gada Glastonberijas festivālā, kad iznāca meitenes debijas singls „I Am Not A Robot”, kuram gan diemžēl jūlija Top 20 iekļūt neizdevās, lai arī bija tuvu tam.
2010.gada februāra beigās beidzot iznāks Marinas debijas albums „Family Jewels”, kura pirmais singls ir tāds savdabīgs Florence and the Machine krustojums ar Fever Ray. Ja ne gluži satriecoši, tad baudāmi un interesanti katrā ziņā.
Them Crooked Vulturs – „New Fang” [Sony BMG]
AMG rating: 5/10
Gari un plaši pilnīgi VISOS mūzikas mēdijos šovasar tika sekots līdzi jaunas supergrupas dzimšanai. Nē, AMG nebija izgājis uzpīpēt uz 3 mēnešiem, bet kaut kā jau labi sen man ir iestrādājusies alerģija pret šādām „supergrupām”, tamdēļ apzināti par Them Crooked Vultures neko neesmu stāstījis.
Īsumā – grupa radās šī gada pavasarī, un tās sastāvs, protams, ir (vismaz uz papīra) iespaidīgs – a)solists un ģitārists – Džošs Homme (Queens of the Stone Age līderis, producents (pēdējais slavenais darbs – Arctic Monkeys albums „Humbug”), darbojas arī grupā Eagles of Death Metal), b)basģitārists un taustiņnieks – Džons Pols Džouns (leģendārās Led Zeppelin basists) un c)bundzinieks – Deivs Grols (savulaik Nirvana buņģieris, tagad Foo Fighters solists).
Lai arī lielākais prieks šīs grupas sakarā man JOPROJĀM ir tas, ka Grols beidzot ir piesēdies pie bungām un NEDZIED, tomēr vakar, pirmoreiz noklausoties debijas plati, sapratu, ka nemaz tik slikti nav. Patiesību sakot, atsevišķi gabali ļoti spēcīgi iedarbojās un pat albuma garums (66 minūtes) nelikās izstiepts un samocīts. Cita lieta, ka jāpiekrīt ir pitchfork žurnālistam, kurš norādīja, ka šādu supergrupu lielākā nelaime ir tā, ka visi ir zvaigznes. Nu, piemēram, kā Homme varēs aizrādīt Džounsam par pārlieku garu basģitāras partiju vai pārāk agresīvu Grola ārdīšanos pie bungām. Un tik tiešām daudzās vietās šo neapšaubāmi profesionālo un talantīgo mūziķu sava varējuma rādījums ir par daudz.
Bet hard-rock cienītājiem un cilvēkiem, kam 2009.gada albums #1 ir The Dead Weather debijas plate, noteikti ies pie sirds arī šis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru