Kā jau ierasts, vēlā pirmdienas vakarā AMG sastāda savu nedēļas padarāmo darbu sarakstu un, protams, neaizmirst atskatīties uz pagājušās nedēļas nogali, kas bija pietiekami vētraina, neskatoties uz auksto, stipri vējaino un pretīgi līņājošo laiku.
2006.gadā nebiju uz The Prodigy koncertu Ķīpsalā (pat neatceros vairs, kāpēc...), tamdēļ aizvakar devos labot savu kļūdu uz Skonto Olimpisko halli. Sīkumos neizplūdīšu, vien galvenās lietas. 1.kārt. Skonto halli vajag, vai nu a)NOJAUKT!, vai b)AIZLIEGT tur rīkot koncertus. Pirms iekšā laišanas sanāca pārmīt pāris vārdus ar kādu The Prodigy krekliņā tērptu asprātīgu jaunekli, kurš man vaicāja, vai es esmu bijis uz The Chemical Brothers koncertu pirms gada. Saņēmis apstiprinošu atbildi, puisis pavaicāja galveno jautājumu: "Vai tā ir taisnība, ka Skonto hallē esot vienkārši drausmīga skaņa?". Nezinu, vai alkohola daudzums organismā, vai vienkārši labais garastāvoklis, vai arī patīkamās atmiņas par Chemical Brothers plosīšanos, bet viens no šiem trim iemesliem man lika atbildēt, ka tovakar ar skaņu viss bija kārtībā. Tikai pēc tam atcerējos, ka patiesībā jau nebija gan. Vienkārši es toreiz biju pie pašas skatuves, un norakstīju skaņas defektus uz manas lokācijas vietas tuvumu skaļruņiem.
Patiesība ir tāda, ka skaņa sestdienas vakarā bija vienīgā, kas SŪKĀJA. Un pie tam pamatīgi. Es pat nerunāju par to, ka spēcīgo basu dēļ man zāli uz 5 minūtēm nācās pamest (par to vēlāk), bet skaņa bija ļooti haotiska un brīžiem pat pamatīgi traucējoša. Bet tas tad arī bija vienīgais vakara mīnuss. Starp citu, piederu pie tiem, kam šāds salīdzinoši LIELS mīnuss netraucē labi atpūsties. Galvenais ir iejusties atmosfērā, bet skaņu var analizēt mājās pie atsvaidzinošas alus pudeles. :)
Otrā lieta - publika... Gaidīsiet, ka atkal teikšu ko sliktu? :) NĒ! Es, godīgi sakot, neatceros Latvijā redzējis TIK atsaucīgu publiku, kāda bija The Prodigy koncertā. Cilvēki bija tik izslāpuši pēc mežonīgajiem un smacējošajiem The Prodigy bītiem, ka Kīta Flinta iestudētās frāzes: "All my people, where the f**k are you?!" brīžiem bija pat vairāk nekā liekas. Beigu daļā pēc grupas aicinājuma sinhronā apsēšanās zālē un lēkšana atkal augšā vispār bija uz desmit ballēm.
Trešā lieta - spēlētais materiāls un starojošā enerģija no vīriem, kuriem ir jau pāri 40. PERFEKTI. Ja man izdosies tik tālu nodzīvot (atkārtoju - par šo tematu beigās! :) ), tad pavisam noteikti neatteiktos vēlēties būt tik enerģisks kādi pa skatvui plosījās Kīts Flints un Maksims Rialitī. Bet Laiemam Houletam - The Prodigy smadzenēm un GURU - iznākot no skatuves dibena koncerta beigās, šķiet manī izraisījās tāda milzu bijība, kāda reti kad izlaužas no ciniska mūzikas apskatnieka. Tas cilvēks tomēr ir Dzīva Leģenda, kas ir mainījis veselas paaudzes muzikālo domāšanu. Un tādus vaigā bieži neredzēsi.
Koncertu noslēdzošais "Out of Space"
Precīzi nepiefiksēju The Prodigu setlisti, bet no jaunā albuma, protams, tika nospēlēti visi iznākušie singli (tai skaitā jaunais "Take Me To The Hospital", kurš tieši sestdien koncertā iepatikās pa īstam), plus ievadošais "World's On Fire" un vēl pāris gabali. No debijas plates gan diemžēl bija tikai, šķiet, "Out Of Space" kā koncerta noslēgums. Jau pirms konča uzzināju, ka nebūs "No Good" no 1994.gada "Music for the Jilted Generation". Ja nebūtu zinājis, tad tā gan man būtu vilšanās diezgan stipra. Bet toties no šīs plates bija visi pārējie lielākie hīti - gan "Poison", gan "Voodoo People" (vēl viens no maniem koncerta favorītiem), gan arī "Their Law".
Magic people, LATVIAN people, Voodoo people! :)
Nu un, protams, neiztrūka arī Latvijā visiecienītākā albuma - 1997.gada "Fat of the Land" milzu hīti - "Smack My Bitch Up" (ideāls gabals beigām!!!), "Firestarter" (aptuveni konča vidū) un "Breathe" pašā sākumā. Jā, "Breathe" bija tā liktenīgā dziesma, kuras laikā devos pabaudīt Rīgas mitro, bet tomēr svaigo gaisu. Ja pirms diviem gadiem pēc Placebo koncerta metu akmentiņus rīkotāju dārziņā, ka tie nav nodrošinājuši cilvēkus ar svaigu gaisu, kā rezultātā gandrīz zaudēju samaņu, tad tagad saprotu, ka... vaina laikam būs jāmeklē manī. :)
Nu un, protams, neiztrūka arī Latvijā visiecienītākā albuma - 1997.gada "Fat of the Land" milzu hīti - "Smack My Bitch Up" (ideāls gabals beigām!!!), "Firestarter" (aptuveni konča vidū) un "Breathe" pašā sākumā. Jā, "Breathe" bija tā liktenīgā dziesma, kuras laikā devos pabaudīt Rīgas mitro, bet tomēr svaigo gaisu. Ja pirms diviem gadiem pēc Placebo koncerta metu akmentiņus rīkotāju dārziņā, ka tie nav nodrošinājuši cilvēkus ar svaigu gaisu, kā rezultātā gandrīz zaudēju samaņu, tad tagad saprotu, ka... vaina laikam būs jāmeklē manī. :)
Pirms koncerta ar vieglu smīnu, laiski iemalkojot "Captain Morgan" rumu ar kolu, norādīju kompanjonei uz n-tās reizes virmojošo uzrakstu uz lielajiem ekrāniem, kur bija trekniem burtiem brīdināts par spēcīgo basu bīstamo ietekmi uz cilvēku veselību. Tā teikt, hi-hi-hi. Nekāds hi-hi-hi gan manā prātā nebija, kad neilgi pēc "Breathe" sākuma jutu, ka sirds darbojas ļooti savādi, bet pats tūlīt zaudēšu samaņu, ja turpināšu būt TIK spītīgs, un pat šādos apstākļos lēkāšu līdzi ar pašiem pēdējiem spēkiem. Visas prāta paliekas mūzika tomēr man nav laupījusi, un es padevos un izgāju ārā ieelpt svaigu gaisu (atceros, arī vidusskolas laikā lietoju šādu terminu pīpēšanai...). Pēc tam gan biju atpakaļ uz strīpas un krietni vien piezemētāk un ņemot vērā veselības problēmas, tomēr turpināju izbaudīt šo lielisko un noteikti neaizmirstamo vakaru. Dzima pat joks, ka tagad es zinu, kā varu nomirt kādas labas grupas koncertā - jāsagaida Radiohead Latvijā un jāmauc tik uz nebēdu! :)
Slavenais "Breathe" no YouTube fanu video
Starp citu, te arī kāds padoms man pazīstamiem cilvēkiem, kuri uz Chemical Brothers pērn un The Prodigy šogad taisījās iet kā jaunībā. Proti, kopā ar E. Mīlīši, nedariet to nekad un nekādos apstākļos! Ja es iedomājos, kas būtu noticis, ja vēl alkoholam paralēli tiktu organisms pacelts ar E, tad paliek tīri vai baisi. Paldies Dievam, nav dzirēts, ka šogad koncī būtu bijis traģisku gadījumu, lai gan iepriekšējā reizē (pirms trim gadiem), ja pareizi atceros (varbūt, ka jaucu ar Underworld - neatceros precīzi), tādi bija. Tā tomēr nav diskotēka, jauda sirdij tiek dota virsū ĻOTI spēcīga. Starp citu, to sajutu pat pirms The Prodigy, kad spēlēja iesildošais dīdžejs (starp citu, ĻOTI labi spēlēja! Kas tas bija?), turklāt ne es vienīgais.
Starp citu, te arī kāds padoms man pazīstamiem cilvēkiem, kuri uz Chemical Brothers pērn un The Prodigy šogad taisījās iet kā jaunībā. Proti, kopā ar E. Mīlīši, nedariet to nekad un nekādos apstākļos! Ja es iedomājos, kas būtu noticis, ja vēl alkoholam paralēli tiktu organisms pacelts ar E, tad paliek tīri vai baisi. Paldies Dievam, nav dzirēts, ka šogad koncī būtu bijis traģisku gadījumu, lai gan iepriekšējā reizē (pirms trim gadiem), ja pareizi atceros (varbūt, ka jaucu ar Underworld - neatceros precīzi), tādi bija. Tā tomēr nav diskotēka, jauda sirdij tiek dota virsū ĻOTI spēcīga. Starp citu, to sajutu pat pirms The Prodigy, kad spēlēja iesildošais dīdžejs (starp citu, ĻOTI labi spēlēja! Kas tas bija?), turklāt ne es vienīgais.
Anyway, pēc koncerta ideja doties uz after-party uz Essential klubu atkrita pati no sevis. Pat vēl vairāk. Pats sev par lielu pārsteigumu, pat atteicos no šampanieša un garšīģā liķierīša un, izdzēris divas pudeles Bauskas Veselības dzēriena, nodevos dziļam un patīkamam miegam, no kura pa īstam mani atmodināja tikai FC Arsenal spēles sākums svētdien 15:30.
Lūk, tā man gāja. Cerams, ka arī Jums bija pietiekami jautrs vīkends. Starp citu, šonedēļ laiks ievilkt nedaudz elpu no mūzikas un koncertiem, jo sestdien ir TAGAD VAI NEKAD futbola versijā. Latvijai IR JĀUZVAR Grieķija Atēnās, un mēs to varam! VARAM! Lai arī tas izklausās nereāli (arī grīkiem tā izšķiroša spēle), tomēr der atcerēties notikumus Turcijā pirms sešiem gadiem... Skatoties šo video, brīdī, kad Verpakovskis gūst otros vārtus un beigās (Kreipāna slavenais: "VAI JŪS SPĒJAT TAM NOTICĒT???") joprojām skudriņas pār muguru skrien un asaras raušas acīs. DŽEKI, SAŅEMAMIES OTRAM BRĪNUMAM:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru