Release date: 11/05/2009
Label: 14th Floor
AMG rating: 6/10
Ar trīs(!) gadu novēlošanos otro daļu savai triloģijai piedāvā skotu duets Marmaduke Duke. Šoreiz vēl eksperimentālāku un elektroniskāku.
Marmaduke Duke ir duets no Skotijas, kuras sastāvā darbojas nu jau ļoti slavenās grupas Biffy Clyro solists Saimons Nīls un apvienības Suicoperro līderis JP Rīds. Duets tika nodibināts nu jau tālajā 2003.gadā, kad Biffy Clyro vēl pat sapņos nerādījās, kādu rezonansi Lielbritānijā 2007.gadā radīs viņu ceturtais studijas albums „Puzzle”.
Debijas albums „The Magnificent Duke” gan iznāca tikai 2005.gadā, turklāt tika izlaists limitētā daudzumā – veikalo plauktos nonāca vien 4000 šī albuma kopiju. Uzreiz pēc šīs plates jau tapa materiāls konceptuālās rokgrupas turpinājumam, taču tā kā abu domubiedru grupas bija aizņemtas ar jaunu albumu ierakstu un koncerttūrēm, Marmaduke Duke turpinājums tika atlikts uz 2007./2008.gadu. Tobrīd, protams, joprojām vēl neviens nevarēja iedomāties, ka Biffy Clyro kļūs tik komerciāli veiksmīgi.
Šonedēļ beidzot ir iznācis „Duke Pandemonium”, kuru mūzikas apskatnieki jau paspējuši novērtēt kā diezgan veiksmīgu. Atzīšos, ka neesmu dzirdējis triloģijas pirmo daļu, taču šajā man par lielu pārsteigumu par Biffy Clyro muzikālajām vēsmām atgādina vien Saimona Nīla ēmō-iskais vokāls. Viss pārējais ir gaumīgs elektroniskās mūzikas sajaukums ar roku, kas, protams, mūsdienās nav nekāds pārsteigums. Turklāt interesanti, ka šo plati producējis Ričs Kostijs, kas strādājis ar tādām alternatīvās mūzikas grupām kā Muse, Foo Fighters un Mars Volta, bet māsterējis Houvijs Veinbergs, kura kontā ir sadarbība ar Nirvana, Soundgarden un Smashing Pumpkins. Bet nē, rokmūzikas fani, - šis ieraksts nav domāts Jums! :-)
Albums iesākas pat ļoti patīkami, ar enerģisku bītu, kuram pievienojas pasmagu electro-house atgādinošs sintezators un Nīla vokāls. Jāsaka, ka vokāls un melodija ļoti atsauc atmiņā disco klasikas, Donnas Sammeres „I Feel Loved”. Pēc „Oooh”, tā vien gribas dziedāt „I feel loved / I feel loved / I feel loved”... ;)
Diemžēl tālāk noskaņu nedaudz pabojā, manuprāt, divi neveiksmīgākie plates skaņdarbi „Silhouettes” un „Music Show”. Pirmais kaut kā pārāk atgādina Biffy Clyro skanējumu, savukārt „Music Show” ir gluži vienkārši neskanīgs... Tomēr tālāk seko liriskais albuma pirmais singls „Kid Gloves” un pat ļoti izteikti elektroniskais, kaut ko no Four Tet atgādinošais „Demon”, kuri pieskaitāmi pie plates spožākajiem mirkļiem.
2011.gadā gaidāms šīs triloģijas pēdējais cēliens, kas saukšoties „Death of The Duke”. Interesanti, ka paši Marmaduke Duke dalībnieki jau paziņojuši, ka tas sastāvēs no vienas dziesmas. Līdzīgi kā savulaik Maika Oldfīlda „Tubular Bells” vai Žana Mišela Žāra „Oxygene”. Pēc otrās daļas atzīšos – labprāt noklausīšos arī trešo.
***
Video: Marmaduke Duke - "Kid Gloves":
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru