(from EP "I'm Still In The Night", out now)
Mūzikas novirziens „witch-house” ir viens no dīvainākajiem mūzikas žurnālistu izgudrojumiem vēsturē. Proti, ir daļēji saprotama salikteņa pirmā puse – mūzika tiešām ir spokaina, paranoiska un baisa, taču, kāds tur sakars ar house lietām – vismaz man skaidrs nav. Bet fakts paliek fakts – tieši pēc Čikāgas trijotnes SALEM triumfa 2010.gadā šis termins „aizgāja tautās” un vairs nav atņemams no mūzikas stilu apzīmējumiem.
Kādā nesenā intervijā ar vienu no Latvijas koncertu organizatoriem nācās lasīt nepatīkamu salīdzinājumu. Proti, konkrētais cilvēks (goda vārds, neatminos, kurš) izteicās par kādu grupu: „Viņi ir labāki par SALEM kaut vai ar to, ka uz skatuves iziet un nospēlē savu šovu gods godam”. Neatbildu par precīzu pārfrāzējumu, bet te būs mana pati lielākā iebilde. Neesmu diemžēl redzējis SALEM dzīvajā, taču pateicoties 21.gs. un YouTube, ir nācies nonākt pie secinājuma, ka SALEM ir sava veida Pīts Dohertijs 2005.gadā. Tā visa sāls slēpjas mūziķu garastāvoklī. Viņiem ir nospļauties par Tevi, par mani. Ja ir garīgais, tad būs koncerts, ja nē – viņi atstaigās un ik pa laikam kaut ko totāli neskaidri, stiprā narkotiku reibumā iemurgos mikrofonā pie dobjām, smadzeņu šūnu brīžiem tracinošām skaņām, kurām pie šīs mūzikas ir vajadzīgs īpašs noskaņojums un – pats galvenais – izpratne.
Tik tālu par neskaidro un egoistisko. Bet viss SALEM panākuma joks slēpjas tur, ka ar savu vienaldzību pret skatītāju un klausītāju, viņi nav aizmirsuši – tieši otrādi – liek uzsvaru uz to, ka savu absolūti aizspogulisko mūziku rada būtībā pašu priekam un vajadzībām. Un tā jau ir panākumu atslēga numur viens. Varam plaši diskutēt par narkotiku lomu SALEM mūzikā (AMGmusic nekad nav slēpis un nekad neslēps savu liberālo attieksmi pret vieglajām psihotropajām vielām!), taču tas vieglums un tajā pašā laikā svinīgums, kas strāvo no šīs grupas ierakstiem vienkārši satriec. Labā nozīmē. SALEM NETĒLO. Viņi TĀDI IR. Tieši tādi. Pohujustiski, mazliet netīri, noguruši no tusiņiem un skarbās dzīves realitātes, bet ar lielu mīlestību pret mūziku un to, kas tajā notiek.
Kas attiecas uz jaunāko grupas singlu, kam sagadījies kļūt par AMGmusic Nedēļas Singlu, atkārtojot fantastiskā „King Night” panākumus, tad tā ir kaverversija. Tiesa, tiem, kas sekoja līdzi 90’to gadu nogales trance mūzikas tendencēm, būs jāklausās vismaz trīs reizes (man vajadzēja divas...), lai saklausītu šeit jelkādu līdzību ar 1999.gada Alice Deejay lēto klubu galu hītu „Better Off Alone”. Līdz nemaņai palēlināts, pār-vičots (no „Witch-house”) rīmeiks, kura vienīgā līdzība ar oriģinālu ir Džona Holanda palēlinātais vokāls „Do you think you’re better off alone?”, kas atšķirībā no oriģināla jautājuma prasās uz atbildi: „NO!”. SALEM to dara atkal – viņiem ir vienalga. Vienalga, ko domās AMGmusic, ko domās parastais klausītājs, vai kaut kāds tur pičforks. Tā vietā viņi ir radījuši 2011.gada stilā ieturētu klubu sienu trīcinātāju, kas, protams, prasa atsevišķu iedziļināšanos.
Pie viena atgādināšu, ka ŠEIT lasāma viena no visu laiku labākajām intervijām mūzikas vēsturē ar SALEM līderi Džonu Holandu.
