EP: Burial - Truant / Rough Sleeper

Burial – „Truant / Rough Sleeper” 12”

Release date: 17/12/2012

Label: Hyperdub

AMG rating: 9/10

Kamēr mēs gaidām ieskrienamies 2013.gada albumu un EP tirgu (tas notiks jau nākamnedēļ ar uzreiz vairākām spēcīgām relīzēm!), nevaram nepalūkoties uz vienu izcilu izdevumu pērnā gada decembrī. Turklāt šis izdevums ir no mākslinieka, kas 2012.gadā izdeva spožāko EP.

Par vienu no 21.gadsimta progresīvākajiem un ietekmīgākajiem producentiem uzskatītais Viljamss Bevans aka Burial savu pēdējo albumu – jau šobrīd par klasiku saucamo „Untrue” – izdeva 2007.gadā. Pēc tam sekojušas tikai vinila plates EP vai singlu formātā, turklāt pēc katras no tām radies pamatots jautājums: kur tālāk Burial dosies paša izveidotajā skaņu pasaulē. Šķietami viss it kā jau ir izdarīts.

Taču tāpēc jau Burial ir Burial, ka nebeidz mūs pārsteigt. Minētais pērnā gada EP „Kindred”, šķiet, bija vistālāk no tā skanējuma, ko Bevans radīja pagājušajā desmitgadē, liekot aizdomāties, ka ar katru nākošo relīzi Burial attālināsies no „Untrue”, taču te nu mēs esam pie jaunākā mākslinieka dubultsingla „Truant / Rough Sleeper”, ko pat īsti neceļas roka saukt par singlu, tas drīzāk ir mini albums.

Kāpēc? Tamdēļ, ka brīžiem pat sajūk skaits, cik reizes abi treki maina gan ritmiku, gan tekstūru, gan arī noskaņu. „Truant” principā iesākas kā turpinājums „Kindred” EP ar spocīgiem vokāla sempliem un skumju nakts atmosfēru, taču treka vidū notiek krasas, taču vienlaikus perfekti pārejošas izmaiņas, kas šo noskaņu pārvērš aptuveni kā no rīta iedzerts alus, pēc kura vairs ne tikai nav slikti, bet pat gribas dejot. Ala 1991.gada The Prodigy skaņu pavadījumā šis atkal ir jauninājums Burial daiļradē. Turklāt atšķirībā no 90’to gadu reiva monstriem, „Truant” „neuzsprāgst”, bet gan pēc klusuma pauzes pāriet noslēdzošajā outro fāzē.

„Rough Sleeper” vispār ir kas unikāls Burial daiļradē. Ja man kāds vēl pirms gada gribētu iestāstīt, ka kādu Burial skaņdarbu varēs kaut attāli raksturot kā „pozitīvisma un mīlestības pilnu”, droši vien smaidītu. Taču fakts ir tāds, ka šis pat nav tālu, lai to nosauktu par „himnisku”, tiesa, neaizmirsīsim, ka tas tomēr ir Burial – eiforiskus sintezatorus un uzkrītošu kulmināciju šeit nesagaidīsi. Un paldies Mūzikas Dievam, ka tā. Mazliet garlaicīgi vienam māksliniekam visu laiku likt 9/10. Goda vārds, meklēju blusas, lai tas nebūtu jādara, bet esmu bezspēcīgs – šis ir kārtējais šedevrs Burial diskogrāfijā.