2012: GADA ALBUMI (10.-1.vieta)

2012.GADA ALBUMU TOP 40

4.DAĻA (10.-1.VIETA)

10.Japandroids – „Celebration Rock” [Polyvinyl]

AMG rating: 8/10 [8.0]

Eh, labi gan tie gada topi – ir iespēja novērtēt gada laikā mazāk novērtētus albumus. To gan īsti nevar attiecināt uz Kanādas dueta Japandroids otro studijas albumu „Celebration Rock”, jo AMGmusic to atzina par Jūnija albumu #1, tomēr gada laikā šī plate bija mazliet piemirsusies. Žēl, jo šis ir perfekts skaņu celiņš vasarai un garākiem pārbraucieniem. Ieraksts, kas nomierina – ar rokmūziku viss ir un būs vislabākajā kārtībā, kamēr vien būs grupas kā Japandroids, kas spēlē no sirds, spēlē enerģiski un apveltīti ar pasakainu jauneklības dzirksti, vitalitāti un melodiskumu. Gada spēcīgākais rokmūzikas ieraksts.

9.The Twilight Sad – „No One Can Ever Know” [Fat Cat]

AMG rating: 8 /10 [7.3]

Viens no diviem albumiem AMGmusic gada topā, ko grūti būs atrast kāda cita izdevuma gada albumu sarakstā. Joprojām esmu pie pārliecības, ka, pirmkārt, šis ir spēcīgākais skotu trijotnes darbs, otrkārt, šis ir viens no labākajiem albumiem, kas 2012.gadā tapuši britu salās. The Twilight Sad nekad nav bijusi saulainākā grupa pasaulē, taču „No One Can Ever Know” ir grupas tumšākais, depresīvākais, taču vienlaikus melodiskākais ieraksts. Ja ir vēlme izlādēt emocijas, izpurināt negatīvo vai izraudāties, tad starp 2012.gada platēm būs grūti atrast labāku ierakstu par šo.

8.Frank Ocean – „channel ORANGE” [Def Jam]

AMG rating: 8/10 [8.9]

Pretēji tam, ko rakstīju par The Twilight Sad, būs grūti atrast jel kādu gada labāko albumu topu, kurā nebūs Frenka Oušena monumentālais debijas albums „channel ORANGE”. Diezgan skaļi jaunais mākslinieks sevi pieteica jau pērn ar miksteipu „Nostalgia, Ultra” un tā izcilo singlu „Novocane”, taču šī vasara, ja runājam par r’n’b, vispār pagāja Oušena zīmē. Albums, ko var dēvēt par episku, neskatoties uz tā vieglumu un trauslumu, kas būtiski iezīmē arī paša Frenka personību. Gandrīz stundu garajā ierakstā mazliet pietrūkst tādu izcilu hītu kā „Novocane” vai „Pyramids”, bet tā jau ir piekasīšanās. Viscaur šis ir eleganti nostrādāts darbs. 2012.gada labākais R’n’B ieraksts.

7.Flying Lotus – „Until The Quiet Comes” [Warp]

AMG rating: 9/10 [8.2]

Losandželosas pēdējās desmitgades spēcīgākais producents Stīvens Elisons, kurš nupat atzinies, ka patiesībā slēpjas arī zem šogad daudz aprunātā segvārda Captain Murphy, izdeva savu ceturto studijas albumu „Until The Quiet Comes”. Daudzuprāt, savu karjeras kulmināciju sasniedzis ar iepriekšējo ierakstu „Cosmogramma”, jaunajā platē Flying Lotus kļuvis vēl gaisīgāks un netveramāks, radot, kā kāds mūzikas žurnāls to nosauca, „digitālās ēras džeza albumu”. „Kaut kas liek domāt, ka par šo albumu mēs vēl runāsim pēc gadiem desmit,” savukārt rakstīja AMGmusic. Un kaut kas liek domāt, ka tā arī būs.

6.Alt-J – „An Awesome Wave” [Infectious]

AMG rating: 9/10 [7.4]

„Love it or hate it,” tā īsi angliski var raksturot Līdsas kvarteta Alt-J debijas albumu „An Awesome Wave”. Kad rudenī šī plate tika nominēta prestižajai Mercury Music Prize, turklāt kā galvenā favorīte, izskanēja arī liela deva kritikas albuma virzienā. Kādu laiku nebiju klausījies „An Awesome Wave” un pat sabijos, vai maijā ar „9/10” nebūšu pārsteidzies. Nebiju! „An Awesome Wave” nav šedevrs, taču uz visa pārējā britu mūzikas fona pēdējos gados šis vērtējams kā ļoti veiksmīgs, svaigs, interesants un žanru robežas jaucošs debijas darbs. Redzēsim, kur grupas ceļi vedīs tālāk, taču 2012.gadā Alt-J parūpējušies par labāko albumu Lielbritānijā.

5.Beach House – „Bloom” [Bella Union]

AMG rating: 9/10 [7.4]

Kopš 2006.gada debijas albuma „Beach House”, katrs Baltimoras dueta Beach House albums ir vērtēts kā „labākais grupas karjerā”. Pamatoti! Neizgudrojot jaunus divriteņus, arī ceturtajā ierakstā „Bloom” grupas spēcīgākie trumpji ir Viktorijas Legrandas dūmakaini maigais vokāls, Aleksa Skallija siltā ģitārspēle, kas kopā veido debešķīgu un mīļuma pilnu gaisotni. Intervijā Pitchfork Legranda šķendējās, ka mūsdienās cilvēki pārāk daudz meklē „kaut ko jaunu, nedzirdētu”, aizmirstot par pašu galveno – dziesmu un tās stāstījumu. Var tikai apbrīnot, ka pēc kopā pavadītiem gandrīz desmit gadiem Beach House šo galveno mūzikas atribūtu ir atliku likām. 2012.gada „siltākais” ieraksts.

4.Purity Ring – „Shrines” [4AD]

AMG rating: 9/10 [7.8]

2012.gads jau atkal bijis bagāts ar spēcīgiem debijas albumiem – šajā top 10 vien var atrast četrus tādus! Pasaules mūzikas kritiķi uzskata, ka par labāko debijas plati parūpējusies Kanādas dziedātāja Grimes. Te nu gribas iebilst, jo, pirmkārt, „Visions” nebūt nav pirmais Grimes albums, otrkārt, daudz zīmīgāks ieraksts izdevies citam Kanādas kolektīvam – Purity Ring. Jau pagājušā gada nogalē prognozēju, ka r’n’b mūzikas stils mūs turpinās pārsteigt, un visveiksmīgāk mutācijai tas padevies Purity Ring, kas maigās melodijas ietērpuši aukstu sintezatoru segās ala The Knife manierē.

3.Kendrick Lamar – „good kid, m.A.A.d city” [Polydor]

AMG rating: 9/10 [8.5]

Ir bijuši tikai trīs gadījumi AMGmusic vēsturē, kad kāds hip-hop mūzikas ieraksts nopietni pretendējis uz Gada Albums titulu. Pirmais bija 2000.gadā izdotais Eminem albums „The Marshall Mathers LP”, otrais bija apaļus desmit gadus vēlāk izdotais Kanjē Vesta „My Beautiful Dark Twisted Fantasy”, bet trešais šogad. Interesanti, ka visos gadījumos plates palika 3.vietā... Losandželosas jaunais reperis Kendriks Lamārs ir spožākais pēdējās desmitgades talants šajā mūzikas nozarē, ko viņš apliecina savā pirmajā uz mega-leibla izdotajā ieraktā „good kid, m.A.A.d city”. Saistošs, aizraujošs un krāsains stāsts par dzimto Komptonu, tās plusiem un mīnusiem un sevi uz nežēlīgas pilsētas un tās noziedzīgās puses fona. Kur Eminems ņēma uz skandalozumu un agresiju, Kanjē Vests uz grandiozumu un pompozitāti, tur Kendriks satriec ar savu vienkāršumu, mieru un neraksturīgu pieaugušu domāšanu savam vecumam. Gada hip-hop ieraksts!

2.Twin Shadow – „Confess” [4AD]

AMG rating: 9/10 [7.3]

Ja man būtu jānosauc viens albums, kas ir 2012.gada nenovērtētākais ieraksts, tad savu balsi atdotu par Twin Shadow otro studijas albumu „Confess”. Jūlijā, rakstot par šo albumu, definēju, ka „Confess” ir stāsts „par to, cik sasodīti sarežģītas ir jūtas un cik grūti tās kontrolēt un definēt.”. Gluži kā apliecinādams manus vārdus Džordžs Lūiss Juniors pirms nedēļas nāca klajā ar jaunu singlu un preses relīzi, kurā cita starpā teikts sekojošais: „Tūres laikā kāds fans griezās pie manis ar detalizētu analīzi par dziesmu „The One”. Viņš teica: „Džordž, mani mulsina albuma dziesmu vārdi, īpaši dziesmas „The One”. Tu it kā ilgojies pēc kāda, ko nevari iegūt. Tu stāsti kādam, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, bet vienalga vēlies būt kopā. Vai tas nav mulsinoši?” Uz to es atbildēju: „Jā, tas ir FUCKING ĻOTI mulsinoši!”. „Confess” liriku patiešām var uztvert ļoti dažādi – no sērijas „kas kuram tuvāks”. Jo šeit stāsts nav tikai par attiecībām starp bijušajiem/esošajiem mīļākajiem, bet par attiecībām plašākā spektrā, un šīs mulsinošās un ar loģiku grūti tveramās lietas Lūisam ir izdevies ietērpt pasakaini skaistās, sāpīgās, smeldzīgās un viegli uztveramās melodijās. Šeit arī velkamas paralēles ar Moriseju, ar ko Twin Shadow bieži salīdzināja pirms diviem gadiem.

1.Chromatics – „Kill For Love” [Italians Do It Better]

AMG rating: 9/10 [8.2]

Gluži kā 2011.gadā, arī 2012.gada labākais albums iznāca jau agrā pavasarī. Turpinot salīdzinājumus ar pērno gadu, Chromatics ceturtais studijas ieraksts „Kill For Love” visvairāk prasās salīdzinājumu ar... M83 fenomenālo ierakstu „Hurry Up, We’re Dreaming”. Muzikāli pilnīgi atšķirīgi ieraksti (viens ir grandiozs, plašām skaņu sienām cementēts, savukārt otrs klusināts un intīms darbs), kurus tomēr vieno kopīga iezīme – abi ir izteikti konceptuāli albumi, kas aizrauj pusotru stundu garā ceļojumā ne mazāk intriģējoši kā interesantākais Holivudas trilleris. „Ar „Kill For Love” Chromatics ir radījuši savu ALBUMU. Savu šedevru, kādu var radīt tikai reizi dzīvē,” AMGmusic rakstīja martā, un neko daudz vairāk piebilst arī nav iespējams. Ja 2.vietā esošā Twin Shadow albuma „Confess” lielākais trumpis ir tā sniegtās emocijas, tad Chromatics šīs skaistās sajūtas spējuši savienot ar perfekti nostrādātu ierakstu, kas apliecina Džonija Džūela augsto profesionalitāti. Elpu aizraujošs ieraksts, kas ar zelta burtiem ierakstāms 21.gadsimta labāko „synth-pop” albumu krātuvē.