Bērnības Milicija – "Nevieta" EP
Release date: 05/03/2011
Label: self-released
AMG rating: 8/10
Ar ļoti mājīgu un patīkamas emocijas raisošu koncertu 5.martā bārā „Miit” savu jaunāko EP prezentēja pašmāju „jaunās” mūzikas zvaigznes Bērnības Milicija. Apzināti „jaunās” lieku pēdiņās, jo, kā zināms, grupas debijas albums datējams vēl ar tālo 2004.gadu. Taču, manuprāt, šis ir no tiem retajiem, taču ārkārtīgi patīkamajiem gadījumiem, kad ar katru nākošo ierakstu grupas skanējums, dziesmu uzbūve un tās rosinošā emociju gamma arvien paplašinās un aug. Protams, pilnvērtīgi par Bērnības Milicijas augšanu varēsim spriest, kad sagaidīsim trijotnes trešo albumu, kam dots ļoti grūts uzdevums – pārspēt vienu no aizgājušās desmitgades izcilākajiem latviešu mūzikas albumiem „Naktī Guļot Uz Muguras”.
No pirmdienas jaunais EP „Nevieta” pieejams arī MP3 formātā grupas oficiālajā mājaslapā, kur tas lejupielādējams bez maksas (starp citu, arī šis mūsu laikmetā ir apsveicams solis, par ko iedomājas reti kurš pašmāju mūziķis, bet – ticiet man – tie daži nopelnītie lati neatsvērs to ieguldījumu, ko dos fakts, ka Jūsu dziesma nonāks pie iespējami lielākas auditorijas!). Tajā atrodamas 4 jaunas dziesmas, no kurām gan dievas – „Dieva Pirksts” un „Ļaunā Krāsā” – jau labu laiku cirkulējušas interneta vidē.
No EP četriem gabaliem vislielākās ovācijas pelnījušas tieši pirmās divas publicētās kompozīcijas. Trīsdaļīgais, ļoti nopietnais un pat psiholoģiski smagais astoņu minūšu garais „Dieva Pirksts” skan tā, kā nav skanējis neviens post-punk stilā ieturēts skaņdarbs Latvijā kopš Auroras laikiem, savukārt „Ļaunā Krāsā” grupai ir, kā jau esmu minējis, vienkārši perfekts hīts, kuram piemīt visas tam nepieciešamās īpašības – lipīgs teksts, atkal jau ideāli skanošas ģitāras (1:10 – 1:32 – PASAKA!) un savdabīgais, ne ar vienu LV mūzikā nesajaucamais Jura Simanoviča vokāls, kura stāstījums ir tik pārliecinošs, ka nav domas jautāt, kāpēc „logs naktī būs jāatstāj vaļā” un kāpēc „debesis ir ļaunā krāsā”. Tu vienkārši zini, ka tas logs IR jāatstāj vaļā. Starp citu, arī minētajā koncertā tieši šīs dziesmas laikā aizmirsos no ārpasaules visvairāk.
No abiem pārējiem gabaliem gribētu izcelt „Industrija”, kas, pirmkārt, iesākas (un arī turpinās) ar ļoti labu tekstu („Es esmu mobila atkritumu rūpnīca / Ļoti ieinteresēta savā dizainā / Varbūt man vajadzētu vairāk ieklausīties citos / Varbūt man palīdzētu termiska apstrāde”), tāpat patīkami pārsteidz arī ar griezīgo ģitāru skaņu un vēl izteiktāki post-pancīgu noskaņu, kāda tomēr nebija tik ļoti jūtama albumā „Naktī Guļot Uz Muguras”. No, kā savukārt nākas secināt, ka Bērnības Milicijai sastāva maiņa nav kaitējusi. Tieši otrādi – jaunajā EP grupa daudz mazāk raisa asociācijas ar Hospitāļu Ielu (acīmredzot, akordeons darīja savu...), bet iegūst skanējumu, kas, manuprāt, grupai un tās līderim piestāv vēl organiskāk.
Nākas kost pirkstos, ka tā arī neatlika laiks šajā anormāli saspringtajā mēnesī satikties un pārrunāt dažas AMGmusic lasītāju interesējošas detaļas par Bērnības Miliciju ar tās solistu Juri Simanoviču, kurš atstāja ārkārtīgi pieklājīga un inteliģenta cilvēka iespaidu mūsu neilgās sarunas laikā EP prezentācijā, taču cerēsim, ka viņš neņems ļaunā un atradīs dažas brīvas minūtes mums aprīlī. Galu galā – Bērnības Milicija pārliecinoši piesaka sevi AMGmusic gada balvai „Best Latvian Act 2011”.
Release date: 05/03/2011
Label: self-released
AMG rating: 8/10
Ar ļoti mājīgu un patīkamas emocijas raisošu koncertu 5.martā bārā „Miit” savu jaunāko EP prezentēja pašmāju „jaunās” mūzikas zvaigznes Bērnības Milicija. Apzināti „jaunās” lieku pēdiņās, jo, kā zināms, grupas debijas albums datējams vēl ar tālo 2004.gadu. Taču, manuprāt, šis ir no tiem retajiem, taču ārkārtīgi patīkamajiem gadījumiem, kad ar katru nākošo ierakstu grupas skanējums, dziesmu uzbūve un tās rosinošā emociju gamma arvien paplašinās un aug. Protams, pilnvērtīgi par Bērnības Milicijas augšanu varēsim spriest, kad sagaidīsim trijotnes trešo albumu, kam dots ļoti grūts uzdevums – pārspēt vienu no aizgājušās desmitgades izcilākajiem latviešu mūzikas albumiem „Naktī Guļot Uz Muguras”.
No pirmdienas jaunais EP „Nevieta” pieejams arī MP3 formātā grupas oficiālajā mājaslapā, kur tas lejupielādējams bez maksas (starp citu, arī šis mūsu laikmetā ir apsveicams solis, par ko iedomājas reti kurš pašmāju mūziķis, bet – ticiet man – tie daži nopelnītie lati neatsvērs to ieguldījumu, ko dos fakts, ka Jūsu dziesma nonāks pie iespējami lielākas auditorijas!). Tajā atrodamas 4 jaunas dziesmas, no kurām gan dievas – „Dieva Pirksts” un „Ļaunā Krāsā” – jau labu laiku cirkulējušas interneta vidē.
No EP četriem gabaliem vislielākās ovācijas pelnījušas tieši pirmās divas publicētās kompozīcijas. Trīsdaļīgais, ļoti nopietnais un pat psiholoģiski smagais astoņu minūšu garais „Dieva Pirksts” skan tā, kā nav skanējis neviens post-punk stilā ieturēts skaņdarbs Latvijā kopš Auroras laikiem, savukārt „Ļaunā Krāsā” grupai ir, kā jau esmu minējis, vienkārši perfekts hīts, kuram piemīt visas tam nepieciešamās īpašības – lipīgs teksts, atkal jau ideāli skanošas ģitāras (1:10 – 1:32 – PASAKA!) un savdabīgais, ne ar vienu LV mūzikā nesajaucamais Jura Simanoviča vokāls, kura stāstījums ir tik pārliecinošs, ka nav domas jautāt, kāpēc „logs naktī būs jāatstāj vaļā” un kāpēc „debesis ir ļaunā krāsā”. Tu vienkārši zini, ka tas logs IR jāatstāj vaļā. Starp citu, arī minētajā koncertā tieši šīs dziesmas laikā aizmirsos no ārpasaules visvairāk.
No abiem pārējiem gabaliem gribētu izcelt „Industrija”, kas, pirmkārt, iesākas (un arī turpinās) ar ļoti labu tekstu („Es esmu mobila atkritumu rūpnīca / Ļoti ieinteresēta savā dizainā / Varbūt man vajadzētu vairāk ieklausīties citos / Varbūt man palīdzētu termiska apstrāde”), tāpat patīkami pārsteidz arī ar griezīgo ģitāru skaņu un vēl izteiktāki post-pancīgu noskaņu, kāda tomēr nebija tik ļoti jūtama albumā „Naktī Guļot Uz Muguras”. No, kā savukārt nākas secināt, ka Bērnības Milicijai sastāva maiņa nav kaitējusi. Tieši otrādi – jaunajā EP grupa daudz mazāk raisa asociācijas ar Hospitāļu Ielu (acīmredzot, akordeons darīja savu...), bet iegūst skanējumu, kas, manuprāt, grupai un tās līderim piestāv vēl organiskāk.
Nākas kost pirkstos, ka tā arī neatlika laiks šajā anormāli saspringtajā mēnesī satikties un pārrunāt dažas AMGmusic lasītāju interesējošas detaļas par Bērnības Miliciju ar tās solistu Juri Simanoviču, kurš atstāja ārkārtīgi pieklājīga un inteliģenta cilvēka iespaidu mūsu neilgās sarunas laikā EP prezentācijā, taču cerēsim, ka viņš neņems ļaunā un atradīs dažas brīvas minūtes mums aprīlī. Galu galā – Bērnības Milicija pārliecinoši piesaka sevi AMGmusic gada balvai „Best Latvian Act 2011”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru