OKTOBRA ALBUMU TOP 5
Ievads
Ņemot vērā, ka, kā es pirms mēneša jokoju, visi mūziķi bija sarunājuši savus albumus izdot vienā mēnesī – septembrī, oktobrī jau bija daudz vieglāk. Aptuveni 20 jaunas plates interesēja AMGmusic, un gandrīz visas no tām arī tika izklausītas un izvērtētas. No 16 albumiem, tikai divus var saukt par vilšanos, kaut gan – būsim godīgi – kurš tad reāli gaidīja, ka Kings of Leon izdos veiksmīgu albumu? Protams, atskaitot šīs grupas kvēlākos fanus...
Toties bija vairāk patīkami pārsteigumi, no kuriem īpaši jāizceļ The Phantom Band jaunākais veikums, kas spējis ielauzties šī mēneša AMGmusic topa 5.vietā, apsteidzot tādus slavenus vārdus kā Antony & The Johnsons un Braiens Ferijs, kuru jaunākie veikumi arī vērtējami kā atzīstami un veiksmīgi. No topā neiekļuvušajiem albumiem jāmin arī amerikāņu mūziķa Džona Bartmusa projekta Sun Airway debijas plate „Nocturne of Exploded Crystal Chandelier”, taču šis albums Eiropā vēl tikai iznāks – nākamā gada pašā sākumā. Iespējams, dosim tam vēl vienu iespēju!
Bet oktobra obligātie ieraksti ir šie:
5.The Phantom Band – "The Wants"
Ņemot vērā, ka, kā es pirms mēneša jokoju, visi mūziķi bija sarunājuši savus albumus izdot vienā mēnesī – septembrī, oktobrī jau bija daudz vieglāk. Aptuveni 20 jaunas plates interesēja AMGmusic, un gandrīz visas no tām arī tika izklausītas un izvērtētas. No 16 albumiem, tikai divus var saukt par vilšanos, kaut gan – būsim godīgi – kurš tad reāli gaidīja, ka Kings of Leon izdos veiksmīgu albumu? Protams, atskaitot šīs grupas kvēlākos fanus...
Toties bija vairāk patīkami pārsteigumi, no kuriem īpaši jāizceļ The Phantom Band jaunākais veikums, kas spējis ielauzties šī mēneša AMGmusic topa 5.vietā, apsteidzot tādus slavenus vārdus kā Antony & The Johnsons un Braiens Ferijs, kuru jaunākie veikumi arī vērtējami kā atzīstami un veiksmīgi. No topā neiekļuvušajiem albumiem jāmin arī amerikāņu mūziķa Džona Bartmusa projekta Sun Airway debijas plate „Nocturne of Exploded Crystal Chandelier”, taču šis albums Eiropā vēl tikai iznāks – nākamā gada pašā sākumā. Iespējams, dosim tam vēl vienu iespēju!
Bet oktobra obligātie ieraksti ir šie:
5.The Phantom Band – "The Wants"
Release date: 18/10/2010
Label: Chemikal Underground
AMG rating: 7/10
Ja kaut ko galīgi nejaucu, šķiet, ka tieši The Phantom Band otrais studijas albums „The Wants” bija tas, kurš kādā no britu mēdijiem tika salīdzināts ar pērnā gada Wild Beasts albumu „Two Dancers”. Pirmkārt, abas grupas darbojas visai līdzīgā muzikālā lauciņā, kombinējot indie roku ar ārtroku. Otrkārt, abi albumi grupām ir otrie karjerā. Treškārt, abi albumi grupām ir ievērojami plats solis izaugsmē. Tik tālu jāpiekrīt. Domas dalās par „ceturtkārt”, jo, lai cik interesants nebūtu „The Wants”, vienā plauktiņā ar šedevru „Two Dancers” (2.vieta 2009.gada albumu topā!) tas tomēr nav liekams.
The Phantom Band ir salīdzinoši pieredzējusi grupa no Skotijas, kas kopā muzicē jau teju desmit gadus, kuru laikā pat vairākas reizes pamanījušies mainīt arī nosaukumu. Tajā pat laikā šis, kā jau minēju, ir tikai otrais albums seksteta karjerā, kas seko pirms pusotra gada izdotajam debijas ripulim „Checkmate Savage”. „The Wants” es pieskaitītu pie tiem albumiem, kas nedodas rokā ar pirmo noklausīšanās reizi, toties, kā šādos gadījumos nereti gadās, ar katru nākošo reizi atklāj ko jaunu un iepriekš nesadzirdētu. Plates IZCILĪBA – otrais skaņdarbs „O”, kas pelnījis pat vairāk nekā tikai ovācijas.
4.Gold Panda – "Lucky Shiner"
Label: Chemikal Underground
AMG rating: 7/10
Ja kaut ko galīgi nejaucu, šķiet, ka tieši The Phantom Band otrais studijas albums „The Wants” bija tas, kurš kādā no britu mēdijiem tika salīdzināts ar pērnā gada Wild Beasts albumu „Two Dancers”. Pirmkārt, abas grupas darbojas visai līdzīgā muzikālā lauciņā, kombinējot indie roku ar ārtroku. Otrkārt, abi albumi grupām ir otrie karjerā. Treškārt, abi albumi grupām ir ievērojami plats solis izaugsmē. Tik tālu jāpiekrīt. Domas dalās par „ceturtkārt”, jo, lai cik interesants nebūtu „The Wants”, vienā plauktiņā ar šedevru „Two Dancers” (2.vieta 2009.gada albumu topā!) tas tomēr nav liekams.
The Phantom Band ir salīdzinoši pieredzējusi grupa no Skotijas, kas kopā muzicē jau teju desmit gadus, kuru laikā pat vairākas reizes pamanījušies mainīt arī nosaukumu. Tajā pat laikā šis, kā jau minēju, ir tikai otrais albums seksteta karjerā, kas seko pirms pusotra gada izdotajam debijas ripulim „Checkmate Savage”. „The Wants” es pieskaitītu pie tiem albumiem, kas nedodas rokā ar pirmo noklausīšanās reizi, toties, kā šādos gadījumos nereti gadās, ar katru nākošo reizi atklāj ko jaunu un iepriekš nesadzirdētu. Plates IZCILĪBA – otrais skaņdarbs „O”, kas pelnījis pat vairāk nekā tikai ovācijas.
4.Gold Panda – "Lucky Shiner"
Release date: 11/10/2010
Label: Ghostly International
AMG rating: 8/10
Neskatoties uz to, ka britu salās dzimušais producents Gold Panda pie mūzikas debesīm iemirdzējās tikai pērn, viņa debijas albums „Lucky Shiner” laikam jau jāsauc par „ilgi gaidīto”. Galu galā jau janvārī BBC šo mākslinieku ierindoja starp tiem 15, no kuriem jāgaida lielākie muzikālie sasniegumi 2010.gadā. Šķiet, ka no šī saraksta Gold Panda arī ir pēdējais, kurš šogad izdevis albumu. Tagad jāatzīst – iespējams labāko no visiem 15.
Lai gan vairāki Gold Panda remiksi ir pabijuši AMGmusic pleilistēs, kurās dominē dabsteps, „Lucky Shiner” pavisam noteikti nevar saukt par dubstep albumu. Šis ir filigrāni un pārdomāti veidots elektroniskās mūzikas mākslas darbs, kas stundas garumā piedāvā dažnedažādākās atsauces, gan uz tech-house, gan glitch, gan IDM mūzikas stiliem. Vienojošais elements ir ļoti gaisīgās melodijas, slapjie (no angļu termina „liquid”) sintezatora ritmi un deju albumiem neraksturīgi gaišais un pozitīvais noskaņojums, kas īpaši izpaužas plates divos izcilākajos skaņdarbos „Vanilla Minus” un „Snow & Taxis”.
3.Warpaint – "The Fool"
Label: Ghostly International
AMG rating: 8/10
Neskatoties uz to, ka britu salās dzimušais producents Gold Panda pie mūzikas debesīm iemirdzējās tikai pērn, viņa debijas albums „Lucky Shiner” laikam jau jāsauc par „ilgi gaidīto”. Galu galā jau janvārī BBC šo mākslinieku ierindoja starp tiem 15, no kuriem jāgaida lielākie muzikālie sasniegumi 2010.gadā. Šķiet, ka no šī saraksta Gold Panda arī ir pēdējais, kurš šogad izdevis albumu. Tagad jāatzīst – iespējams labāko no visiem 15.
Lai gan vairāki Gold Panda remiksi ir pabijuši AMGmusic pleilistēs, kurās dominē dabsteps, „Lucky Shiner” pavisam noteikti nevar saukt par dubstep albumu. Šis ir filigrāni un pārdomāti veidots elektroniskās mūzikas mākslas darbs, kas stundas garumā piedāvā dažnedažādākās atsauces, gan uz tech-house, gan glitch, gan IDM mūzikas stiliem. Vienojošais elements ir ļoti gaisīgās melodijas, slapjie (no angļu termina „liquid”) sintezatora ritmi un deju albumiem neraksturīgi gaišais un pozitīvais noskaņojums, kas īpaši izpaužas plates divos izcilākajos skaņdarbos „Vanilla Minus” un „Snow & Taxis”.
3.Warpaint – "The Fool"
Release date: 25/10/2010
Label: Rough Trade
AMG rating: 8/10
2004.gada Valentīndienā dibinātā Losandželosas četru bērnības draudzeņu apvienība Warpaint man laikam mūžīgi asociēsies ar 2009.gada rudeni, kad pirmoreiz noklausījos un iemīlējos skaņdarbā „Billie Holiday”. Šo dziesmu varat atrast pērnā gada nogalē izdotajā grupas EP „Exquisite Corpse”, bet nupat Warpaint laidušas klajā arī debijas ilgspēlējošo plati „The Fool”, uz ko liku diezgan lielas cerības. Patīkami, ka šīs cerības ir sevi attaisnojušas.
Albumā „The Fool” gan nav atrodams viens izcils šedevrs, ko izcelt, kā tas bija gadījumā ar „Billie Holiday”, taču visu gandrīz 50 minūšu garumā šajā platē meitenes notur vienāda līmeņa sniegumu, kas noteikti patiks gan 80’to gadu post-punk mūzikas cienītājiem (īpaši The Cure un Joy Division faniem), gan arī jaunākai paaudzei, kas pērn grūvoja pie The xx debijas albuma. Starp citu, tieši kā The xx iesildītājas Warpaint šogad pirmoreiz devās arī plašā Eiropas tūrē.
Nav man raksturīgs šovinisms, bet šī tiešām ir viena no ĻOTI retām grupām, kur ar baudu var klausīties, kā visus instrumentus spēlē (turklāt – eleganti spēlē!) daiļā dzimuma pārstāves. Nemaz nerunājot par teicamo solists Emīlijas Kokales vokālu. Īsteni rudenīgs un melanholisks, taču ne depresīvs ieraksts.
2.The Walkmen – "Lisbon"
Label: Rough Trade
AMG rating: 8/10
2004.gada Valentīndienā dibinātā Losandželosas četru bērnības draudzeņu apvienība Warpaint man laikam mūžīgi asociēsies ar 2009.gada rudeni, kad pirmoreiz noklausījos un iemīlējos skaņdarbā „Billie Holiday”. Šo dziesmu varat atrast pērnā gada nogalē izdotajā grupas EP „Exquisite Corpse”, bet nupat Warpaint laidušas klajā arī debijas ilgspēlējošo plati „The Fool”, uz ko liku diezgan lielas cerības. Patīkami, ka šīs cerības ir sevi attaisnojušas.
Albumā „The Fool” gan nav atrodams viens izcils šedevrs, ko izcelt, kā tas bija gadījumā ar „Billie Holiday”, taču visu gandrīz 50 minūšu garumā šajā platē meitenes notur vienāda līmeņa sniegumu, kas noteikti patiks gan 80’to gadu post-punk mūzikas cienītājiem (īpaši The Cure un Joy Division faniem), gan arī jaunākai paaudzei, kas pērn grūvoja pie The xx debijas albuma. Starp citu, tieši kā The xx iesildītājas Warpaint šogad pirmoreiz devās arī plašā Eiropas tūrē.
Nav man raksturīgs šovinisms, bet šī tiešām ir viena no ĻOTI retām grupām, kur ar baudu var klausīties, kā visus instrumentus spēlē (turklāt – eleganti spēlē!) daiļā dzimuma pārstāves. Nemaz nerunājot par teicamo solists Emīlijas Kokales vokālu. Īsteni rudenīgs un melanholisks, taču ne depresīvs ieraksts.
2.The Walkmen – "Lisbon"
Release date: 11/10/2010
Label: Bella Union
AMG rating: 8/10
Vairākas nedēļas biju visai skeptiski noskaņots pret visas pasaules kritiķu ļoti slavēto jaunāko The Walkmen studijas albumu „Lisbon”. Vēlajā vakara stundā, kad man beidzot pa īstam iepatikās šis leģendārās Ņujorkas grupas ieraksts, vēlējos veikt kādu ierakstu tviterī, bet tomēr nokautrējos (vai noslinkoju – vairs neatceros). Kāds bija šis netapušais ieraksts? Aptuveni šāds: „The Walkmen jaunais albums skan daudz iespaidīgāk pēc vētraina seksa, cigaretes un ar aukstu alu rokās.”
Protams, ne jau par seksu stāsts. Stāsts ir par to, ka The Walkmen ir izdevies teju vai perfekts ieraksts, kas kalpo kā masāža pēc labi padarīta darba, vai karsta vanna no rīta, vai auksts alus un ilgi gaidīts miers sestdienas vakarā. Perfekts atslodzes albums, kas tā vien aicina nekur nesteigties, atsēsties ērtāk krēslā (vai atgulties gultā), iemalkot kādu dzērienu un saprast, ka dzīve tomēr ir skaista.
„Indī-roks”, „sērf-roks” vai vienkārši „šlāgeris pieaugušiem melomāniem” – saciet, kā gribat, bet šo droši var glabāt vienā atvilktnē ar Arcade Fire beidzamo disku vakariem, kad Tu sajūties mazliet melanholiski, bet nav ar ko parunāt. Albums gan uzmundrinās, gan nomierinās – atkarībā no tā brīža vajadzības. „Lisbon” lielākais šedevrs gan ir un paliek vēl vasaras izskaņā internetā nopludinātais „Stranded”, ko kronējām par Mēneša Saulrieta Dziesmu septembrī.
1.SALEM – "King Night"
Label: Bella Union
AMG rating: 8/10
Vairākas nedēļas biju visai skeptiski noskaņots pret visas pasaules kritiķu ļoti slavēto jaunāko The Walkmen studijas albumu „Lisbon”. Vēlajā vakara stundā, kad man beidzot pa īstam iepatikās šis leģendārās Ņujorkas grupas ieraksts, vēlējos veikt kādu ierakstu tviterī, bet tomēr nokautrējos (vai noslinkoju – vairs neatceros). Kāds bija šis netapušais ieraksts? Aptuveni šāds: „The Walkmen jaunais albums skan daudz iespaidīgāk pēc vētraina seksa, cigaretes un ar aukstu alu rokās.”
Protams, ne jau par seksu stāsts. Stāsts ir par to, ka The Walkmen ir izdevies teju vai perfekts ieraksts, kas kalpo kā masāža pēc labi padarīta darba, vai karsta vanna no rīta, vai auksts alus un ilgi gaidīts miers sestdienas vakarā. Perfekts atslodzes albums, kas tā vien aicina nekur nesteigties, atsēsties ērtāk krēslā (vai atgulties gultā), iemalkot kādu dzērienu un saprast, ka dzīve tomēr ir skaista.
„Indī-roks”, „sērf-roks” vai vienkārši „šlāgeris pieaugušiem melomāniem” – saciet, kā gribat, bet šo droši var glabāt vienā atvilktnē ar Arcade Fire beidzamo disku vakariem, kad Tu sajūties mazliet melanholiski, bet nav ar ko parunāt. Albums gan uzmundrinās, gan nomierinās – atkarībā no tā brīža vajadzības. „Lisbon” lielākais šedevrs gan ir un paliek vēl vasaras izskaņā internetā nopludinātais „Stranded”, ko kronējām par Mēneša Saulrieta Dziesmu septembrī.
1.SALEM – "King Night"
Release date: 04/10/2010
Label: IAMSOUND
AMG rating: 8/10
Katru reizi, kad mūzikā parādās kaut kas jauns, kāds no mūzikas žurnālistiem pamanās izdomāt tam interesantu nosaukumu. Vēl interesantāk ir pēc tam, kad neskaitāmi cilvēki dažādās pasaules malās sāk interneta komentāru karu par to, vai šis termins IR vai NAV labākais, ar ko apzīmēt konkrētā mākslinieka spēlēto mūziku. Ja Jums darba dienās jāatrodas pie datora un jātēlo, ka Jūs strādājat, bet patiesībā garlaikojaties, iesaku šo komentāru lasīšanu kā labu izklaides veidu.
Šobrīd mūzikas pasaulē tiek lauzti šķēpi, vai termins „witch-house”, ar ko kāds man nezināms amata brālis aprakstīja SALEM pirmos ierakstus, ir adekvāts nosaukums šai mūzikai, vai tomēr jādomā kas jauns. Jā, „King Night” ierakstā ir dzirdami hip-hopa bīti un atsevišķos skaņdarbos pat savdabīga repošana, bet vai šis ir hip-hopa ieraksts? Nedomāju vis. Jā, „King Night” ierakstā ir dzirdamas tipiski griezīgās un skaļās drone un shoegaze skaņas, bet vai šo var saukt par šūgeiza ierakstu? Muļķības. Paliksim labāk pie „witch-house” un tā formulējuma, kurš varētu skanēt aptuveni šādi: „Drūma un griezīga elektroniskā mūzika ar gotisku noskaņojumu un hip-hopa elementiem”.
Grūti pateikt, vai „King Night” var dēvēt par elektroniskās mūzikas šedevru, kā to nosaucis ierakstu kompānijas IAMSOUND šefs, – to rādīs laiks – bet skaidrs ir tas, ka šis IR kaut kas pavisam jauns un neraksturīgs, ko analizēt, klausīties vēlreiz un... galu galā arī izbaudīt. Pats interesantākais, ka man šis ieraksts visvairāk atsauc atmiņā bērnību – 90’tos gadus, kad MTV kanālā pirmoreiz skatījos tā laika aktuālos hip-hop videoklipus. Tātad, lai arī pēc pirmajām albuma noklausīšanās reizēm ausīs krīt tieši drone ietekmes, hip-hops tomēr ir SALEM galvenā sastāvdaļa.
Par grupas rašanos var lasīt manis tulkotajā un pirms neilga laika publicētajā skandalozajā intervijā ar SALEM līderi Džonu Holandu. Īsumā – izbijis narkomāns un gejs-prostitūta Džons Holands aiz gara laika un amfetamīna dēļ negulētām naktīm sācis niekoties ar mūziku, ko pamanījis viņa draugs (un tagad arī kolēģis grupā) Džeks Donahjū. Lai draugs pavisam nenoietu no ceļa, un visa viņa dzīve nesastāvētu no vienas vienīgas narkotiku lietošanas, pamudinājis dibināt grupu, sastāvā paņemot arī „meiteni ar eņģeļa balsi” – Heteru Marletu.
„King Night” ir grūti klausāms – tas jāatzīst. Toties, kad šis albums aiziet, tas aiziet līdz galam, un brīžos, kad skan tādi ģeniāli skaņdarbi kā „King Night” vai „Frost”, sajūtas patiešām ir sirreālas. Gluži kā atrodoties kādā neizdotā Deivida Linča filmā, vai tuvojoties pasaules galam. Ļoti apokaliptisks, skaļš un tajā pašā laikā vienkāršs un jauneklīgi skumjš ieraksts. Manuprāt, SALEM ir radījuši kaut ko tādu, kam sekotāji nākamo gadu laikā uzradīsies viens pēc otra. Skatīsimies.
VĒL OKTOBRĪ IZVĒRTĒJĀM (atzīmju secībā):
Antony & The Johnsons – Swanlights [Rough Trade]
AMG rating: 7/10
Sun Airway – Nocturne Of Exploded Crystal Chandelier [Dead Oceans]
AMG rating: 7/10
Bryan Ferry – Olympia [Virgin]
AMG rating: 7/10
Small Black – New Chain [Jagjaguwar]
AMG rating: 7/10
Broken Records – Let Me Come Home [4AD]
AMG rating: 6/10
Belle and Sebastian – Write About Love [Rough Trade]
AMG rating: 6/10
Marnie Stern – Marnie Stern [Kill Rock Stars]
AMG rating: 6/10
Magnetic Man – Magnetic Man [Columbia]
AMG rating: 6/10
Darkstar – North [Hyperdub]
AMG rating: 6/10
Gonjasufi – The Caliph’s Tea Party [Warp Records]
AMG rating: 5/10
Kings Of Leon – Come Around Sundown [RCA]
AMG rating: 4/10
Label: IAMSOUND
AMG rating: 8/10
Katru reizi, kad mūzikā parādās kaut kas jauns, kāds no mūzikas žurnālistiem pamanās izdomāt tam interesantu nosaukumu. Vēl interesantāk ir pēc tam, kad neskaitāmi cilvēki dažādās pasaules malās sāk interneta komentāru karu par to, vai šis termins IR vai NAV labākais, ar ko apzīmēt konkrētā mākslinieka spēlēto mūziku. Ja Jums darba dienās jāatrodas pie datora un jātēlo, ka Jūs strādājat, bet patiesībā garlaikojaties, iesaku šo komentāru lasīšanu kā labu izklaides veidu.
Šobrīd mūzikas pasaulē tiek lauzti šķēpi, vai termins „witch-house”, ar ko kāds man nezināms amata brālis aprakstīja SALEM pirmos ierakstus, ir adekvāts nosaukums šai mūzikai, vai tomēr jādomā kas jauns. Jā, „King Night” ierakstā ir dzirdami hip-hopa bīti un atsevišķos skaņdarbos pat savdabīga repošana, bet vai šis ir hip-hopa ieraksts? Nedomāju vis. Jā, „King Night” ierakstā ir dzirdamas tipiski griezīgās un skaļās drone un shoegaze skaņas, bet vai šo var saukt par šūgeiza ierakstu? Muļķības. Paliksim labāk pie „witch-house” un tā formulējuma, kurš varētu skanēt aptuveni šādi: „Drūma un griezīga elektroniskā mūzika ar gotisku noskaņojumu un hip-hopa elementiem”.
Grūti pateikt, vai „King Night” var dēvēt par elektroniskās mūzikas šedevru, kā to nosaucis ierakstu kompānijas IAMSOUND šefs, – to rādīs laiks – bet skaidrs ir tas, ka šis IR kaut kas pavisam jauns un neraksturīgs, ko analizēt, klausīties vēlreiz un... galu galā arī izbaudīt. Pats interesantākais, ka man šis ieraksts visvairāk atsauc atmiņā bērnību – 90’tos gadus, kad MTV kanālā pirmoreiz skatījos tā laika aktuālos hip-hop videoklipus. Tātad, lai arī pēc pirmajām albuma noklausīšanās reizēm ausīs krīt tieši drone ietekmes, hip-hops tomēr ir SALEM galvenā sastāvdaļa.
Par grupas rašanos var lasīt manis tulkotajā un pirms neilga laika publicētajā skandalozajā intervijā ar SALEM līderi Džonu Holandu. Īsumā – izbijis narkomāns un gejs-prostitūta Džons Holands aiz gara laika un amfetamīna dēļ negulētām naktīm sācis niekoties ar mūziku, ko pamanījis viņa draugs (un tagad arī kolēģis grupā) Džeks Donahjū. Lai draugs pavisam nenoietu no ceļa, un visa viņa dzīve nesastāvētu no vienas vienīgas narkotiku lietošanas, pamudinājis dibināt grupu, sastāvā paņemot arī „meiteni ar eņģeļa balsi” – Heteru Marletu.
„King Night” ir grūti klausāms – tas jāatzīst. Toties, kad šis albums aiziet, tas aiziet līdz galam, un brīžos, kad skan tādi ģeniāli skaņdarbi kā „King Night” vai „Frost”, sajūtas patiešām ir sirreālas. Gluži kā atrodoties kādā neizdotā Deivida Linča filmā, vai tuvojoties pasaules galam. Ļoti apokaliptisks, skaļš un tajā pašā laikā vienkāršs un jauneklīgi skumjš ieraksts. Manuprāt, SALEM ir radījuši kaut ko tādu, kam sekotāji nākamo gadu laikā uzradīsies viens pēc otra. Skatīsimies.
VĒL OKTOBRĪ IZVĒRTĒJĀM (atzīmju secībā):
Antony & The Johnsons – Swanlights [Rough Trade]
AMG rating: 7/10
Sun Airway – Nocturne Of Exploded Crystal Chandelier [Dead Oceans]
AMG rating: 7/10
Bryan Ferry – Olympia [Virgin]
AMG rating: 7/10
Small Black – New Chain [Jagjaguwar]
AMG rating: 7/10
Broken Records – Let Me Come Home [4AD]
AMG rating: 6/10
Belle and Sebastian – Write About Love [Rough Trade]
AMG rating: 6/10
Marnie Stern – Marnie Stern [Kill Rock Stars]
AMG rating: 6/10
Magnetic Man – Magnetic Man [Columbia]
AMG rating: 6/10
Darkstar – North [Hyperdub]
AMG rating: 6/10
Gonjasufi – The Caliph’s Tea Party [Warp Records]
AMG rating: 5/10
Kings Of Leon – Come Around Sundown [RCA]
AMG rating: 4/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru