Release date: 06/07/2009
Label: Mmm...
AMG rating: 7/10
Jūlija sākumā, kad klajā nākuši uzreiz divi pusgada laikā stipri aprunāti un jau pirms laika slavināti debijas albumi (La Roux un Florence and the Machine), par patīkamu pārsteigumu negaidīti parūpējušies londonieši Bombay Bicycle Club ar savu debijas plati „I Had The Blues But I Shook Them Loose”.
Protams, būtu AMG mazliet vērīgāki, būtu jau pirms diviem gadiem ievērojuši šo padsmitnieku ansambli, kad tas izdeva savu debijas EP „The Boy I Used To Be” (no šīs mazās plates albumā iekļuvušas dziesmas „The Hill” un lieliskais „Cancel On Me”), pēc kura iznākšanas slavenais britu mūzikas žurnāls NME Bombay Bicycle Club nosauca par „pēdējo gadu karstāko grupu no Ziemeļlondonas”.
Vispirms jau laikam jāsāk ar to, ka tikai pagājušajā vasarā Bombay Bicycle Club dalībnieki pabeiguši vidusskolu, kas nozīmē, ka vēl joprojām puiši pieskaitāmi pie padsmitgadniekiem. Godīgi atzīšos, uzzinot šo faktu pirms albuma noklausīšanās, prātā iezagās manāma skepse. Izrādījās – pilnīgi bez jebkāda pamata. Bombay Bicycle Club skan nobriedušāk nekā, piemēram, Arctic Monkeys, un ja vietām ir jūtams tāds jauneklīgs romantisms, tad tas ir tikai kā albuma pluss.
Iespējams, ka pie plates nevainojamās skaņas ir „jāvaino” tās producents, kurš ir neviens cits kā sava aroda, nebīšos šī apzīmējuma – Gigants ar Lielo G – Džims Ebiss. Pietiek nosaukt Arctic Monkeys debijas plati „Whatever People Say I Am...”, Editors debijas albumu „Back Room” vai Ladytron visu laiku augstāko virsotni, kuru, atļaujiet man prognozēt, viņi nekad vairs nesasniegs – 2005.gada albumu „Witching Hour”, lai šaubas par šo vīru pie skaņu pults vairs nerastos.
Tomēr galvenais Bombay Bicycle Club ierocis ir un paliek mūzika. Dziesmas, kurās jaušamas gan atsauksmes uz Joy Divison jeb post-punk ēru, gan My Bloody Valentine jeb shoegaze uzvaras gājienu. Turklāt grupas solists Džeks Stedmans izklausās tik pārliecinoši, it kā viņam aiz muguras būtu vismaz desmit gadu pieredze, uzstājoties pasaules lielākajos festivālos. Ļoti baudāms vokāls, kas visvairāk laikam pielīdzināms Interpol solista Pola Benksa balsij.
Melodiski, skanīgi un vietām pat stadioniski – tā varētu trīs vārdos raksturot šīs jaunās grupas debijas plati. OK, varbūt, ka mana sajūsma ir nedaudz pārspīlēta (bet – tikai NEdaudz!), taču šis noteikti ir viens no spēcīgākajiem britu rokmūzikas debijas albumiem pēdējos divos gados, un tas jau ir daudz. Kaut kas man saka priekšā, ka šī ir grupa, no kuras var gaidīt lielas lietas nākotnē!
Teicamais, šobrīd aktuālais plates singls "Dust on the Ground":
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru