2014: GADA SINGLI (10.-1.vieta)

AMGMUSIC 2014.GADA SINGLU TOP 100

PART 6 (10.-01.):

10.Caribou - "Can't Do Without You" [Merge]

Oktobrī izlaidis savu sesto studijas albumu „Our Love”, Dens Sneits jeb Caribou šīs plates nosaukumu skaidroja ar to, ka vēlējies beidzot radīt mūziku citiem, ne tikai egoistisku motīvu vadīts. 36 vecais kanādietis, kurš nu jau kādu laiku ir rāms ģimenes vīrs, paralēli ierakstiem audzinot trīsgadīgo meitiņu, patiesi radīja vienu no gada gaišākajiem un mīlestības pilnākajiem elektroniskās mūzikas darbiem. KLAUSIES ŠEIT.

9.Perfume Genius - "Queen" [Turnstile]

Par gada lielāko šoku transformāciju ziņā parūpējās Sietlas mūziķis Maiks Hadreass jeb Perfume Genius. Būsim godīgi – neviens no mums negaidīja, ka trauslo un atkailināto klavierbalāžu autors, kurš reiz bikli stāstīja par skolotāja Pītersena traģisko likteni, uznāks starmešu gaismā ar vienu no gada izaicinošākajiem singliem popmūzikā. Turklāt aiz visas šīs sarkastiskās „es esmu gejs – slēpiet bērnus!” maskas slēpjas patiešām filigrāna dziesma. KLAUSIES ŠEIT.

8.How To Dress Well - "Face Again" [Domino]

Savulaik rakstīju, ka Mercury Music Prize nekaunīgi un visiem redzot aplaupīja FKA twigs. Iespējams, kāds to tagad teiks par AMGmusic, bet es tomēr palikšu pie sava – par gada labāko r’n’b mūzikas dziesmu 2014.gadā parūpējās Toms Krells jeb How To Dress Well. „Face Again” ir pārliecinoši spēcīgākais trumpis viņa viscaur lieliskajā platē „What Is This Heart?”. Apbrīnojami ir tas, kā Krellam izdevies sabalansēt masīvu dārdošu, basu pārpilnu skaņdarbu ar dvēseliskumu, trauslu, izmisuma pilnu saucienu pēc atbildēm – „Look me in my face again / And tell me what I oughtta be / I realy think you know what’s best for me”. KLAUSIES ŠEIT.

7.Baths - "Ocean Death" [Anticon]

Baths jeb Vils Vīzenfelds pirms pieciem gadiem nokļuva mūzikas preses uzmanībā kā jauns t.s. „guļamistabas producents”, kuram patika spēlēties ar IDM/glitch/ambient rāmām noskaņām. 2013.gada albumā „Obsidian” savulaik klasisko mūziku studējušais producents vietām kāpināja ritmu, taču „Ocean Death” bija šoks daudziem. Ja ne viens īru izcelsmes veterāns (par viņu vēlāk), tad šo varētu dēvēt par 2014.gada izcilāko klubu mūzikas darbu – apzīmējumu, kādu vēl pērn saistībā ar Baths iedomāties nespētu. KLAUSIES ŠEIT.

6.Mas Ysa - "Shame" [Downtown]

Šis noteikti ir lielākais pārsteigums AMGmusic 2014.gada Singlu Top 100. Gan tamdēļ, ka ļoti reti kurā mūzikas izdevuma gada labāku singlu top desmitniekā atradīsit šo dziesmu, gan tāpēc, ka sava teksta dēļ tā ir pilnīgā pretrunā ar AMGmusic pārliecību. Taču tad, kad kanādietis Tomass Arseno jeb Mas Ysa piedziedājumā burtiski izkliedz: „Don’t you say love is a shame!”, man aptrūkstas jebkādi pretargumenti. Nevis tāpēc, ka nevarētu atrast, bet tāpēc, ka viņa emocionālais sniegums liktu noticēt da jebkam. Nemaz nerunājot par muzikālo noformējumu, kura grandiozitāte un ik pa laikam iedarbinātie sprādzieni ir tādi, kas liek rokām trīcēt, pulsam paātrināties un zosādai uzmesties. KLAUSIES ŠEIT.

5.Aphex Twin - "minipops 67 [120.2] [source field mix]" [Warp]

Ja neskaita vienu kompilācijas albumu, savulaik par ietekmīgāko cilvēku elektroniskajā mūzikā dēvētais Ričards D. Džeimss jeb Aphex Twin nebija izdevis nevienu jaunu ierakstu kopš 2001.gada. Vai elektroniskā mūzika tāpēc apstājās? Nē, protams. Taču 2014.gada 4.septembra desmitos vakarā pēc Latvijas laika neba nu man vienam uz brīdi apstājās laiks. „minipops 67 [120.2]” ne tik daudz atgādināja pompozu atgriešanos ar saukli „re, es esmu atgriezies, godājiet mani!”, cik nepretenciozu nopūtu „labi, ja jums vajag, parādīšu VĒLREIZ, kā jārada šāda virziena mūzika”. Aphex Twin pulveris joprojām ir sauss, ko apliecināja albums „SYRO”, taču pat uz šīs izcilās plates fona „minipops 67” ir šedevrs un bezierunu 2014.gada labākais klubu mūzikas skaņdarbs. KLAUSIES ŠEIT.

4.The War on Drugs - "Red Eyes" [Secretly Canadian]

Jau iepriekšējā AMGmusic 2014.Gada Top 100 daļā minēju, ka šī gada spēcīgākais mēnesis bija 2013.gada decembris. Tam spilgts apliecinājums ir divu(!) tieši šajā mēnesī publiskoto dziesmu atrašanās pirmajā pieciniekā. Neskaitāmas reizes esmu teicis un joprojām man to patīk uzsvērt: depresija, vientulības sajūta, stress (vai paranoja, kā šajā gadījumā) ir mūziķa labākie draugi. Esat kādreiz raudājuši, droši vien? Tad noteikti zināsit, ka pēc raudāšanas paliek nejauki sarkanas acis un, ja šī raudāšana ir bijusi kārtīga un ilgu laiku iekšā turētu emociju izlikšana, rada pacilātu garastāvokli, viegluma sajūtu. Ar to arī „Red Eyes” aprakstu principā var noslēgt. „Alus reklāmu roks” vai ne, bet tieši The War On Drugs ir rokmūzikas himniskākās dziesmas 2014.gadā autori. KLAUSIES ŠEIT.

3.Nelaiķa Pavadonis - "Nelaiķa Pavadonis" [self-released]

Pēdējā laikā diezgan daudz esmu cepies (gan alkohola reibumā, gan skaidrākā, toties depresīvākā prātā) par radiostaciju, tai skaitā valsts finansētu, totālu kvalitatīvas pašmāju (un ne tikai) mūzikas ignorēšanu. Taču, kā jau visām lietām, arī šai ir savi plusi. Man pat bail iedomāties, kādus palagus dzeltenā prese varētu sarakstīt par Gati Ziemu, ja viņi tādu pazītu. Mēs pazīstam un jau sen. 2013.gada AMGmusic Top 100 no latviešu kompozīcijām visaugstāko – 35.vietu – izpelnījās viņa pirmais solo izgājiens pēc kolektīva Nepilngadīgā Anna izjukšanas, projekta Cilpa dziesma „Melnās Kupenas”. Godīgi sakot, „Nelaiķa Pavadoni” negribas salīdzināt ne tikai ar Cilpa, bet pilnīgi visu, ko Gatis jelkad ir ierakstījis, jo šis ir šokējoši grandiozs. Es vienmēr esmu uzsvēris dziesmu emocionālo piesātinātību, kura šeit strāvo cauri katram vārdam un notij. Taču reti gadās, ka arī izpildījums, sākot ar trāpīgo, lai arī līdz kaulam melno liriku, beidzot ar orķestrālo pavadījumu, ir visaugstākajā līmenī, kur perfekti nostrādāta ir katra detaļa. Es tiešām nebīšos šo dēvēt par pagaidām labāko darbu pašmāju mūzikā šajā desmitgadē. Vēl vairāk – es brīnīšos, ja to nevarēs apgalvot, kad pienāks 2020.gads.

Pēc „Vakara Kvartāls” noslēguma kādā Vecrīgas bārā Gatis kategoriski atteicās piekrist man, ka viņš ir šobrīd talantīgākais mūziķis Latvijā („Es neesmu talantīgs! Nu, neesmu!!!”). Grūti pateikt, vai tā bija tāda koķetēšana, vai pie vainas bija palielais alkohola saturs asinīs, bet tam nav arī lielas nozīmes. Pat apzinoties savu spēku, Gatis tāpat darītu, ko viņš gribētu un kad viņš gribētu. Mums, klausītājiem, atliek vien cerēt, ka 2015.gadā sagaidīsim pilnu Nelaiķa Pavadonis albumu, jo dziesmas esot sarakstītas. Tā Gatis teica. KLAUSIES ŠEIT.

2.Burial - "Come Down to Us" [Hyperdub]

Žēl, ka man nav pieejama tāda statistika, kurā varētu redzēt, cik procentuāli no konkrēta mākslinieka singliem ir iekļuvuši A-LISTē. Ir pamatotas aizdomas, ka vienu no vadošajām vietām ieņemtu nu jau sen kā droši par britu elektroniskās mūzikas ikonu saucamais Viljamss Bevans jeb Burial. Ja nebūtu divas sadarbības ar Massive Attack 2011.gadā un Four Tet 2012.gadā, Burial rādītājs būtu 100%. Viņa spēja ikreiz satriekt ar jaunām vēsmām, pārkāpt mūzikas virzienu robežas, turklāt konsekventi saglabājot savu rokrakstu, ir bijusi apbrīnojama gadiem, taču līdz šim pēdējais EP „Rival Dealer” pārsteidza nesagatavotu.

Precīzāk izsakoties, šā EP pēdējais, 13 minūšu garais skaņdarbs „Come Down To Us”. Lai nu ko, bet diezin vai kāds bija gaidījis no Burial izdzirdēt teju vai Ziemassvētku noskaņās ieturētu gaišu un tik sirsnīgu melodiju, ka acīs sariešas asaras, it īpaši, ja sildīšanās ar karstvīnu bijusi ilgāka, nekā vajadzētu. Turklāt, lai sensitīvāku cilvēku aizkustinātu vēl vairāk, allaž klusējošais un tikai caur mūziku komunicējošais Bevans publiskoja dziesmas mesidžu: „Lai šis ieraksts ir kā eņģeļa burvestība pret ļauniem cilvēkiem, drūmiem brīžiem un šaubām par sevi”. Tāds tas patiešām ir, un atļaušos nosaukt to par pagaidām lielāko Burial karjeras sasniegumu. KLAUSIES ŠEIT.

1.Future Island - "Seasons (Waiting On You)" [4AD]

Divi jautājumi. Abi retoriski, bet tomēr atbildēšu. Pirmais – vai ir godīgi likt „Seasons (Waiting On You)” augstāk par Nelaiķa Pavadoni un Burial? Nē. Otrais – vai bija iespējams cits iznākums šogad singlu topā? Nē.

Šis ir mūžsenais jautājums par to, cik iespējams objektīvi vērtēt mūziku. Mans personīgais viedoklis ir, ka tas gluži vienkārši nav iespējams. Taču neskatoties uz to, vienmēr spītīgi esmu centies maksimāli tuvoties kādam nebūt objektivitātes principam, un tieši no šāda skatpunkta raugoties, es īsti neredzu citu versiju par 2014.gada... pat ne labāko, bet dziesmu, ar kuru šis gads asociēsies pēc pieciem, desmit un piecdesmit pieciem gadiem.

Ejot cauri AMGmusic arhīvam, tikai tagad atklāju, ka pirmā dziesma šeit „iepeldējusi” jau 2009.gadā, taču ļoti spilgti atceros 2010.gada februāri, kad pirmoreiz dzirdēju „Tin Man”, kas iekļuva AMGmusic A-LISTē. Tāpat atceros sekojošo singlu „Walking Through That Door” un tā gada albumu „In Evening Air”, un arī savas dusmas par to, ka šo tik vienkārši sagremojamo, radiostaciju formātam bezgala piemēroto, bet, manuprāt, lielisko synth-pop ansambli neviens negrib pamanīt un izcelt. Negribu pārspīlēt, bet uz to pusi bija, ka iekšēji lūdzos: „kaut nu viņi paliktu slaveni, un tad jūs visi redzēsit, kuram taisnība!”.

Manas lūgsnas 2014.gada martā piepildīja viens sirms vīrs, vārdā Deivids Letermans. Viens vakars televīzijā, viena satriecoša uzstāšanās, un pēkšņi Future Islands bija kļuvuši par „next big thing”, pēc kā nepagurdami uzstājās teju visos iespējamos festivālos, šovos un principā visur citur, varbūt atskaitot kāzas un bēres, un korporaķivņikus. Šajā sakarā arī pēdējos gados rets PALDIES no AMGmusic POSITIVUS virzienā. Turklāt paldies arī par skatuves un laika izvēli, jo Future Islands mūzikas ģenētiskajā kodā jau ierakstīts – vasara, vakars, saulriets, mazā skatuve. Pārējo paveica Semjuels Herings ar biedriem, nebeigdams pateikties publikai latviski, brīnīties, ka tā zina vārdus gandrīz visām dziesmām un pat atklājot stāstu par to, kā 6.klasē mācījies par tālo zemi Latviju. Taču pats svarīgākais – arī pēc tik nogurdinošas tūres, pilnīgi katrā koncertā Herings atdod sevi visu publikai. Sākot ar par firmas zīmi kļuvušajiem deju soļiem un stāstiem par dziesmām, noslēdzot ar spēcīgajiem sitieniem sev pa krūšu kurvi dziesmu laikā (tādējādi it kā pasvītrojot to sāpi un/vai prieku), un darot to visu acīmredzami nesamāksloti. Tam mēs bijām liecinieki vasarā Salacgrīvā.

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Lai gan... strīdīgs jautājums. It kā skaties, no kuras puses gribi, bet šī ir tradicionāla synth-pop dziesma, taču no otras – tikai retajai piemīt spējas sildīt, likt dejot, smaidīt vai iegrimt melanholiskās pārdomās, pat paraudāt. Atkarībā no situācijas. Citreiz pat darīt visu to vienlaikus. Ar „Seasons (Waiting On You)” Future Islands apvienot šīs maģiskās robežas ir izdevies.

AMGMUSIC 2014.GADA SINGLU TOP 100 1.DAĻU (100.-81.vieta) MEKLĒ ŠEIT.
AMGMUSIC 2014.GADA SINGLU TOP 100 2.DAĻU (80.-61.vieta) MEKLĒ ŠEIT. 

AMGMUSIC 2014.GADA SINGLU TOP 100 3.DAĻU (60.-41.vieta) MEKLĒ ŠEIT.

AMGMUSIC 2014.GADA SINGLU TOP 100 4.DAĻU (40.-21.vieta) MEKLĒ ŠEIT.

AMGMUSIC 2014.GADA SINGLU TOP 100 5.DAĻU (20.-11.vieta) MEKLĒ ŠEIT.