Bērnības Milicija
- "Superlīme" [self-released]
(from f/c third
LP, out soon)
"Pēc pāris dienām nāksim klajā ar ļoti labām ziņām. Bet tagad - dziesma
"Superlīme" no jaunā albuma," tā vakar savā tviterkontā
pavēstīja apvienība Bērnības Milicija.
Diez, kādas vēl var būt labākas ziņas par to, ka grupa beidzot izdos ilgi
gaidīto trešo albumu? Mans minējums (cerība) būtu – albums iznāks pavisam drīz,
bet Bērnības Milicija varētu uzstāties Latvijas lielākajos šīs vasaras
festivālos.
Pēdējais grupas albums „Naktī
guļot uz muguras” iznāca 2008.gadā, un šo piecu gadu laikā ir pamainījies arī
Bērnības Milicijas sastāvs. Ja 2008.gada albumu ierakstīja kvintets, tad
2011.gada EP „Nevieta” grupa jau bija vairs tikai trīs cilvēku sastāvā, tiesa,
neilgi pēc tam pievienojās taustiņnieks Filips Derums. Gadījumos, kad grupai ir
kāds spilgts un izteikts līderis, kāds Bērnības Milicijā ir Juris Simanovičs,
tas parasti būtiski neietekmē skanējumu, taču atšķirības starp „Naktī guļot uz
muguras” un pēdējiem grupas singliem ir jūtamas.
Nezinu, vai to var norakstīt
uz akordeonistes un saksofonista aiziešanu, vai arī apzinātu mainīšanos un
vienkārši muzikālu augšanu, bet „Superlīme” (un arī „Ļaunā Krāsa”) izklausās ne
tikai minimālāk un vienkāršāk, bet arī organiskāk. Kāds paziņa norādīja, ka šis
varētu būt „meinstrīmīgākais” Bērnības Milicijas singls. Grūti tam nepiekrist,
jo piedziedājumam „Idioti uzstāda zīmes /
Viņiem vajag tevi un superlīmes” ir acīmredzams lipīguma efekts, kas lieti
noderēs koncertos. Tikmēr allaž interesantā Jura lirika un ģitāras/bungu
eksplozija beigās dziesmu tuvina „Ļaunā Krāsa” dzirdētajos vaibstos. Viss
vedina domāt, ka ar trešo albumu Bērnības Milicija beidzot būs trāpījusi pa
īstam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru