ALBUMS: Autre Ne Veut – Anxiety

Autre Ne Veut – "Anxiety"

Release date: 25/02/2013

Label: Software

AMG rating: 9/10

Kad pirms pāris gadiem, cīnoties ar smagu depresiju, regulāri apmeklēju psihologu, šad tad sevi pieķēru pie domas – diez, kā ir pašiem psihologiem? Viņi neslimo ar mentālām slimībām? Ķirurgi taču mēdz salauzt kāju vai roku... Un, ja slimo, tad viņi paši sev var palīdzēt? Ķirurgs taču pats sevi nevar operēt... Diez vai atbildi uz šo jautājumu sameklēsit ar trauksmainību sirgstošā grādu psiholoģijā ieguvušā Artura Ašina jeb Autre Ne Veut jaunākajā albumā „Anxiety” (ievērojāt nosaukumu?), toties lielisku baudu ausīm gan.

Tieši ar studijām iepriekš minētajā medicīnas nozarē un nedrošību par muzikālo karjeru izskaidrojami Autre Ne Veut centieni maksimāli saglabāt anonimitāti. Tā nebija augstprātība vai vēlēšanās sekot jaunākajām modes tendencēm, bet gan vienkārši bažas pēc tam neatrast darbu psihiatrijas jomā. Viss gan izvērties daudz veiksmīgāk – pēc 2010.gada debijas albuma „Autre Ne Veut” un tam sekojošā EP „Body” ar skandalozo vāciņu, ko daudzi uzskatīja par sieviešu ģenitāliju atainojumu (pats Arturs par to: „Muļķības. Tā ir ar eļļu aplieta roka.”), Ašins ieguva plašu mīlestību no mūzikas blogeru puse. Atlika vien nekļūdīties ar otro albumu.

Pat, ja Jūs (tāpat kā es) esat dzirdējuši tikai atsevišķus skaņdarbus no Autre Ne Veut debijas albuma, pirmais, kas krīt ausīs jaunajā platē, ir vokālais plašums. Atkal velkot paralēles ar depresiju un ārstēšanos, „Anxiety” atstāj sajūtu, ka mūziķis ir palaidis vaļā visas vēl neatvērtās slūžas, un vārdi, zilbes, teikumi, emocijas vienkārši plūst pašas. Turklāt atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem, šīs Ašina emocijas izstrāvo sirsnību un savādu gaišumu, neskatoties uz saturu vai fonu. Tipisks piemērs ir dziesma ar skarbu nosaukumu „I’m Gonna Die”, kas ir... mīlīgākā un romantiskākā balāde albumā.

Autre Ne Veut pieņemts pievienot t.s. „new r’n’b” lauciņā blakus How To Dress Well, Frank Ocean un Miguel. Protams, šeit viscaur jūtami soulmūzikas un r’n’b elementi, taču saukt šo par r’n’b albumu būtu, maigi izsakoties, neprecīzi. Tad jau drīzāk „Anxiety” var salīdzināt ar 80’to gadu popmūziku, piemēram, Prince, kura vēsmas gaisā jūtamas ne tikai dēļ brīžiem spiedzošā vokāla, bet arī elektriskās ģitāras iestarpinājumiem. Paklausieties kaut vai „Don’t Ever Look Back” noslēgumu! Tāpat arī albuma grandiozitāte un plašums (šis ir pirmais Autre Ne Veut albums, kas ierakstīts īstā studijā, nevis guļamistabā) drīzāk atgādina Madonnas ierakstus, nevis, teiksim, Grimes.

Bet visprecīzāk būtu teikt, ka šis ir 2013.gadu lieliski raksturojošs popmūzikas ieraksts, par ko noteikti jāpateicas arī albuma producentam un Artura tuvam draugam Danielam Lopatinam (no Ford & Lopatin un Oneohtrix Point Never), kas esot sākumposmā bijis galvenais Autre Ne Veut skolotājs skaņu pasaulē. Ja Ašina vokāls un melodiskums ir „Anxiety” sirds un dvēsele, tad šīs „so 2013” ritmu un skaņu programmatūras fonā ir albuma prāts un muskuļi, kopā radot vienu veselu, spēcīgu kopumu. Albuma lielākā pēcgarša ir apziņa, ka popmūzika nav nekāds lamuvārds, tā var būt un arī ir māksla. Trausla un spēcīga vienlaikus.