Release date: 12/03/2012
Label: 4AD
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: „Par Grimes plašāk mūzikas žurnālu un blogu lappusēs sāka runāt pērnā gada rudenī, kad atklātībā nonāca pirmais singls no gaidāmā mūziķes albuma „Visions” – satriecoši lipīgais un mīlīgais „Oblivion”. Jau tad nevienam nebija noslēpums, ka zem segvārda Grimes slēpjas 23 gadus jauna kanādiešu dziedātāja Klēra Bušēra, taču retāk varēja lasīt citu faktu – ka „Visions” nebūt nav mūziķes debijas ieraksts, un pat ne debijas turpinājums. Patiesībā šis ir trešais Grimes albums.
Klēra Bušēra ir dzimusi un augusi Vankūverā, taču ar mūziku sāka nodarboties vien tad, kad pārcēlās studēt uz Monreālu. No studijām kolorīto meiteni ātri vien atskaitīja par lekciju neapmeklēšanu, toties bija nodibināti labi kontakti neatkarīgajā Kanādas mūzikas scēnā, un jau 2010.gadā kasetes formātā iznāca jaunās mūziķes pirmais albums „Geidi Primes”, ko tāpat kā sekojošo „Halifaxa” vēlāk, jau 2011.gadā pārizdeva pazīstamais leibls No Pain In Pop. Tiesa, abi albumi plašākām masām palika nepamanīti.
Tomēr šis ir tas gadījums, kad iepriekšējo mākslinieces daiļradi varbūt pat nemaz nevajadzētu uzsvērt, jo tas krasi atšķiras no tā, ko atradīsit „Visions”. Arī pati Bušēra jauno albumu kādā intervijā nodēvējusi par „savas nākotnes sākumu”. Ja pirmajos albumos Grimes rotaļājās un eksperimentēja ar dark wave, witch house un barok-popu, tad „Visions”, ja vispār tam var atrast kādu apzīmējumu, jāsauc par electro-pop albumu, ko gan ļoti grūti salīdzināt ar citiem šī žanra ierakstiem, un tieši šeit slēpjas Grimes lielākā burvība.
Tos, kas no Grimes dzirdējuši tikai šī albuma hītsinglus „Oblivion” un „Genesis”, gan gribētos brīdināt, ka tie nav albumu vistrāpīgāk raksturojošie skaņdarbi. Būtībā šo divu singlu pēdās vēl nostādāms vien „Circumambient”, savukārt pārējo albuma materiālu nudien vistrāpīgāk raksturojusi pati Bušēra: „nākotnes sākums”. Proti, „Visions” var uztvert divējādi – vai nu kā nelielu vilšanos, jo albums kopumā joprojām atstāj eksperimentālu noskaņu, vai nu kā dziedātājas sava ceļa meklējumu loģisku turpinājumu un platu soli uz priekšu.
Albums iesākas vienkārši satriecoši. Pēc ievadošā „Infinite Love” seko divi jau minētie singli, kas, kārtējo reizi atkārtošos, ir burtiski neticami pop hīti, kurus grūti pielīdzināt jebkuram citam šobrīd aktuālajam electro-pop lauciņā. Gan gaisīgais „Genesis”, kas peld no enģeliski garīgām ala Džulianas Bārvikas manierē ieturētām skaņām uz Grimes tuvāk pazīstamajām, dark-wave noskaņām, gan jo īpaši „Oblivion”, ko vispār varētu ielikt visu laiku labāko popdziesmu atvilktnē, ir teju perfekti nostrādāti skaņdarbi, par kuriem epitetus varētu bārstīt ilgi. Turklāt interesanti, ka „Oblivion” esot pašai autorei viena no personiskākajām un sāpīgākajām dziesmām, kas aizskar pārdzīvoto tīņu vecumā.
Pēc diviem hītiem seko viens no interesantākajiem albuma skaņdarbiem „Eight”, kas atgādina kaut ko no 1986./1987.gada Depeche Mode posma daiļrades, vien ar sintētiskākiem un tehniskākiem bītiem. Diemžēl šis paliek vienīgais pārsteigums albumā, jo šo Grimes tik ļoti piestāvošo un prasīt prasošo noskaņu Bušēra nemaz necenšas attīstīt, albuma otrajā pusē atkal slidinoties pirmajos divos albumos izmēģinātājā experimental/dark-wave lauciņā. Tas pats par sevi, protams, nav nekas slikts, vien uz plates beigām kļūst mazliet par smagnēju un monotonu. Tiesa, tieši otrajā albuma pusē ir fantastiskais „Skin”, kurā Bušēra izklausās kā pavedinošākais eņģelis pasaulē (vai kur nu eņģeļi dzīvo).
Ļoti gribas domāt, ka šis ir tikai nākamais solis uz kaut ko ļoti izcilu šīs tikai 23 gadus vecās meitenes karjerā. Nav sanācis pagaidām Grimes baudīt dzīvajā, taču pēc redzētajām intervijām un video materiāliem ir acīm redzams, ka Bušērai piemīt reti raksturīga harizma, seksualitāte, ekspresivitāte un starojošs mīļums, labsirdīgums vienlaikus. Un, lai ko mēs teiktu par „Visions”, skaidrs ir viens – šis IR viens no 2012.gada labākajiem debijas ierakstiem, un to VAR apgalvot jau tagad, kad aizvadīta vien nepilna ceturtdaļa gada.”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru