AMGmusic nekad nav pretendējis uz latviešu mūzikas ekspertu godu (latviešu mūzikai gluži vienkārši neatliek laika un resursu, diemžēl), tamdēļ atšķirībā no, piemēram, Brit Awards parasti neizsaku savas domas par Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvu. Neko sīki neanalizēšu arī šoreiz, vien piebildīšu, ka šogad LMIGB man personīgi bija... krietni simpātiskāka par Brit Awards!
Visu pasākuma gaitu nepameta tāda saulainuma sajūta (kas īstenībā jo vairāk patīkami, jo kaut kā emocionāli nosalis sajutos pa dienu, nemaz nerunājot par fizisko nogurumu), taču iemeslu, kāpēc LMIGB man šogad patika krietni labāk par Brit Awards, sapratu mirklī, kad Aisha saņēma "Alfas" balvu, par kuru bija sabalsojuši skatītāji/pircēji. Tajā brīdī arī sapratu, kādās šausmās nonāktu LMIGB, ja kaut pusi no balvām ļautu piešķirt skatītājiem, kā tas šogad bija Brit Awards.
Ar to es nekādi negribu teikt neko sliktu par Aishu, kas visādi citādi ir smuka un jauka meitene, ar kuru pat noteikti ir interesanti parunāt pusdivos naktī. Ar to es arī negribu noniecināt latviešu vidējā klausītāja gaumi, vēl jo vairāk, ja – kā jau minēju augstāk – nekas iepriecinošāks nav ar vidējo Anglijas klausītāju (man pat brīžiem šķiet, ka latvietis ir maķenīt gudrāks). Ar to es gribēju tikai pateikt, ka futbola spēles liktenis ir jāatstāj tiesneša – tātad tomēr trenēta speciālista ziņā, bet mūzikas vērtēšana – kritiķu un mūzikas lauciņa pārzinātāju ziņā. TICIET MAN, TĀ IR LABĀK!
Katru balvu atsevišķi netirzāšu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pērn salīdzinoši maz klausījos latviešu mūziku. Vien piebildīšu, ka, PROTAMS, milzīgs prieks man personīgi par Tribes of the City balvu. Lai arī absurdā kategorijā (kāds man var izskaidrot: a)Kas slēpjas zem „alternatīvā mūzika”? b)Kas apvieno Tribes of the City un, piemēram, STandART, neskaitot faktu, ka abās grupās darbojas mūziķi?), tomēr balvu viņi nešaubīgi bija pelnījuši. Kā jau esmu vairākkārt izteicies, tieši Tribes of the City skanējuma ziņā uzskatu par interesantāko un progresīvāko rokgrupu Latvijā pēdējā desmitgadē. Esmu pat pārliecināts, ka viņi, pateicoties labākai apstākļu sakritībai, bija pelnījuši izsisties tur, kur nevienam no Latvijas vēl nav izdevies izsisties – Rietumeiropā. Diemžēl (ceru gan, ka tomēr kļūdos!) izskatās, ka tas tomēr nekad nenotiks, jo rokas nolaidušās pašiem grupas dalībniekiem. Žēl, bet... Tas jau ir cits temats, protams.
Ļoti pelnīti, manuprāt, abas balvas ieguva arī Otra Puse. Nekad neesmu glorificējis šīs grupas pēdējo gadu ierakstus (atšķirībā no dažiem labiem draugiem), kuros tomēr, manuprāt, pietrūkst tā romantisma un smeldzes, kas sakņojās OP 90’to gadu vienīgajā albumā, taču šādā konkurencē būtu diezgan liels noziegums kādu no balvām atdot kādam citam. „Nakts vai Rīts” albums ir, kā es tagad zinu, ļoti laba klausāmviela pat ceļā uz Salacgrīvas pasaulslaveno festivālu. „Nakts vai Rīts” singls ir viena no tām latviešu popdziesmām, kas pat pēc gada, ieskanoties radio, nekrīt uz nerviem. Pārsteidzoši, bet tā nu tas ir. Ne velti es smējos, ka kategorijā „Radio Hīts” būtībā sacentās Otra Puse pret... Otru Pusi (dziesmu „Rīga”).
Mazliet izbrīnīja Instrumenti. Nevis viņu sasniegumi, par kuriem nav šaubu, bet viņu nominēšana. Ja es nekļūdos, tad katrā intervijā Instrumenti uzsver, ka viņi NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEESOT LATVIEŠU GRUPA. Esot internacionāli. Tad jau, piemēram, ja Placebo par jauno buņģieri būtu paņēmuši kādu latviešu zēnu, varētu nominēt arī Placebo kategorijā „Labākais Roka Albums”? Vai kā? Ja nu tomēr es kļūdos, bet Instrumenti intervijas latviešu presei sniedz tādā pavieglākā garastāvoklī un tomēr IR grupa no Latvijas, nominācijas un arī balvas, protams, pat ļoti pelnītas.
Pat vēl vairāk – uzskatu, ka Instrumenti ar klipu „Kvik Myndir” bija pelnījuši arī balvu par labāko video. Katrā ziņā vismaz man Ksenijas Sundejevas (jā, tā pati no Tribes of the City, bet ne jau šī iemesla dēļ es izceļu klipu!) izlolotais videoklips „Kvik Myndir” šķiet viens no pēdējo gadu skaistākajiem klipiem, ne tikai latviešu mūzikā, bet VISPĀR. Atzīšos godīgi, es pat apsvēru ideju to nominēt AMGmusic gada balvai par „Labāko Video”.
Tomēr pats galvenais, ka pasākums šogad šķita izdevies un pat ļoti gaumīgs. Milzīgs žetons Fredim par vadīšanu. Spēlīte pirms „Labākā Roka Albums” nomināciju pieteikšanas vispār bija uz desmit ballēm! Sasmējos balsī, pat neskatoties uz to, ka biju viens un dikti noguris.
Tāpat žetons arī Skyforger un Auļiem (starp citu, neaizmirsīsim, ka Skyforger ir, šķiet, vienīgā grupa uz visa mazās Latvijas „miiiiiilzīgo zvaigžņu” fona, kas TIEŠĀM ir kaut ko sasnieguši mūzikā arī ārpus valsts robežām! Patīkams pierādījums manam senam apgalvojumam, ka, ja mēs vispār mūzikā ārzemēs esam kādam vajadzīgi, tad ne jau ar viņu pašu produktu lētiem atdarinājumiem, bet gan tieši pretēji – ar kaut ko savu un oriģinālu), Instrumentiem, kuri, kā vienmēr, uz skatuves izklausās labāk nekā radio aparātā un arī Alis P ar draugiem par dzīvajām uzstāšanām. Manuprāt, tieši šīs trīs bija vakara spilgtākās. Protams, ja neskaita teātra māksliniekus un Sanda Ozoliņa debiju uz Lielās Uoperas Skatuves.
Vārdu sakot, nezinu, kā Jūs, draugi, bet es tiešām paliku pat ļoti smaidīgs pēc šī pasākuma, un ne jau tikai tāpēc, ka pie Tribes of the City balvas saņemšanas jau iepildīju glāzē mazliet konjaka. Konītis, protams, deva mazliet fizisku siltumu, bet viss pasākums sasildīja arī kaut kā emocionāli. Un tas jau nav maz.
Atliek vien novēlēt mūziķiem iedvesmu un jaunas idejas šim gadam, lai tad mūzikas kritiķiem un vērtētājiem ir, par ko palauzīt galvas arī nākamgad, nosakot 2010.gada laureātus! Tik traki, kā es te dažreiz mālēju, ar to latviešu mūziku jau nav. Galvenais censties, censties un vēlreiz censties. Un vēl ļoti svarīgi – darīt to aiz MĪLESTĪBAS. Aiz mīlestības pret mūziku un, protams, tās klausītājiem.
Hei, ir pustrīs, bet piecos jāceļas uz hokeju! Nu, ko? Būs vieglāk aizmigt – varēšu aitu skaitīšanas vietā domāt likmes uz to, vai man izdosies piecelties, vai nē. Arlabunakti.
Skaistam miedziņam pieminētais Instrumentu klips „Kvik Myndir”:
Visu pasākuma gaitu nepameta tāda saulainuma sajūta (kas īstenībā jo vairāk patīkami, jo kaut kā emocionāli nosalis sajutos pa dienu, nemaz nerunājot par fizisko nogurumu), taču iemeslu, kāpēc LMIGB man šogad patika krietni labāk par Brit Awards, sapratu mirklī, kad Aisha saņēma "Alfas" balvu, par kuru bija sabalsojuši skatītāji/pircēji. Tajā brīdī arī sapratu, kādās šausmās nonāktu LMIGB, ja kaut pusi no balvām ļautu piešķirt skatītājiem, kā tas šogad bija Brit Awards.
Ar to es nekādi negribu teikt neko sliktu par Aishu, kas visādi citādi ir smuka un jauka meitene, ar kuru pat noteikti ir interesanti parunāt pusdivos naktī. Ar to es arī negribu noniecināt latviešu vidējā klausītāja gaumi, vēl jo vairāk, ja – kā jau minēju augstāk – nekas iepriecinošāks nav ar vidējo Anglijas klausītāju (man pat brīžiem šķiet, ka latvietis ir maķenīt gudrāks). Ar to es gribēju tikai pateikt, ka futbola spēles liktenis ir jāatstāj tiesneša – tātad tomēr trenēta speciālista ziņā, bet mūzikas vērtēšana – kritiķu un mūzikas lauciņa pārzinātāju ziņā. TICIET MAN, TĀ IR LABĀK!
Katru balvu atsevišķi netirzāšu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pērn salīdzinoši maz klausījos latviešu mūziku. Vien piebildīšu, ka, PROTAMS, milzīgs prieks man personīgi par Tribes of the City balvu. Lai arī absurdā kategorijā (kāds man var izskaidrot: a)Kas slēpjas zem „alternatīvā mūzika”? b)Kas apvieno Tribes of the City un, piemēram, STandART, neskaitot faktu, ka abās grupās darbojas mūziķi?), tomēr balvu viņi nešaubīgi bija pelnījuši. Kā jau esmu vairākkārt izteicies, tieši Tribes of the City skanējuma ziņā uzskatu par interesantāko un progresīvāko rokgrupu Latvijā pēdējā desmitgadē. Esmu pat pārliecināts, ka viņi, pateicoties labākai apstākļu sakritībai, bija pelnījuši izsisties tur, kur nevienam no Latvijas vēl nav izdevies izsisties – Rietumeiropā. Diemžēl (ceru gan, ka tomēr kļūdos!) izskatās, ka tas tomēr nekad nenotiks, jo rokas nolaidušās pašiem grupas dalībniekiem. Žēl, bet... Tas jau ir cits temats, protams.
Ļoti pelnīti, manuprāt, abas balvas ieguva arī Otra Puse. Nekad neesmu glorificējis šīs grupas pēdējo gadu ierakstus (atšķirībā no dažiem labiem draugiem), kuros tomēr, manuprāt, pietrūkst tā romantisma un smeldzes, kas sakņojās OP 90’to gadu vienīgajā albumā, taču šādā konkurencē būtu diezgan liels noziegums kādu no balvām atdot kādam citam. „Nakts vai Rīts” albums ir, kā es tagad zinu, ļoti laba klausāmviela pat ceļā uz Salacgrīvas pasaulslaveno festivālu. „Nakts vai Rīts” singls ir viena no tām latviešu popdziesmām, kas pat pēc gada, ieskanoties radio, nekrīt uz nerviem. Pārsteidzoši, bet tā nu tas ir. Ne velti es smējos, ka kategorijā „Radio Hīts” būtībā sacentās Otra Puse pret... Otru Pusi (dziesmu „Rīga”).
Mazliet izbrīnīja Instrumenti. Nevis viņu sasniegumi, par kuriem nav šaubu, bet viņu nominēšana. Ja es nekļūdos, tad katrā intervijā Instrumenti uzsver, ka viņi NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEESOT LATVIEŠU GRUPA. Esot internacionāli. Tad jau, piemēram, ja Placebo par jauno buņģieri būtu paņēmuši kādu latviešu zēnu, varētu nominēt arī Placebo kategorijā „Labākais Roka Albums”? Vai kā? Ja nu tomēr es kļūdos, bet Instrumenti intervijas latviešu presei sniedz tādā pavieglākā garastāvoklī un tomēr IR grupa no Latvijas, nominācijas un arī balvas, protams, pat ļoti pelnītas.
Pat vēl vairāk – uzskatu, ka Instrumenti ar klipu „Kvik Myndir” bija pelnījuši arī balvu par labāko video. Katrā ziņā vismaz man Ksenijas Sundejevas (jā, tā pati no Tribes of the City, bet ne jau šī iemesla dēļ es izceļu klipu!) izlolotais videoklips „Kvik Myndir” šķiet viens no pēdējo gadu skaistākajiem klipiem, ne tikai latviešu mūzikā, bet VISPĀR. Atzīšos godīgi, es pat apsvēru ideju to nominēt AMGmusic gada balvai par „Labāko Video”.
Tomēr pats galvenais, ka pasākums šogad šķita izdevies un pat ļoti gaumīgs. Milzīgs žetons Fredim par vadīšanu. Spēlīte pirms „Labākā Roka Albums” nomināciju pieteikšanas vispār bija uz desmit ballēm! Sasmējos balsī, pat neskatoties uz to, ka biju viens un dikti noguris.
Tāpat žetons arī Skyforger un Auļiem (starp citu, neaizmirsīsim, ka Skyforger ir, šķiet, vienīgā grupa uz visa mazās Latvijas „miiiiiilzīgo zvaigžņu” fona, kas TIEŠĀM ir kaut ko sasnieguši mūzikā arī ārpus valsts robežām! Patīkams pierādījums manam senam apgalvojumam, ka, ja mēs vispār mūzikā ārzemēs esam kādam vajadzīgi, tad ne jau ar viņu pašu produktu lētiem atdarinājumiem, bet gan tieši pretēji – ar kaut ko savu un oriģinālu), Instrumentiem, kuri, kā vienmēr, uz skatuves izklausās labāk nekā radio aparātā un arī Alis P ar draugiem par dzīvajām uzstāšanām. Manuprāt, tieši šīs trīs bija vakara spilgtākās. Protams, ja neskaita teātra māksliniekus un Sanda Ozoliņa debiju uz Lielās Uoperas Skatuves.
Vārdu sakot, nezinu, kā Jūs, draugi, bet es tiešām paliku pat ļoti smaidīgs pēc šī pasākuma, un ne jau tikai tāpēc, ka pie Tribes of the City balvas saņemšanas jau iepildīju glāzē mazliet konjaka. Konītis, protams, deva mazliet fizisku siltumu, bet viss pasākums sasildīja arī kaut kā emocionāli. Un tas jau nav maz.
Atliek vien novēlēt mūziķiem iedvesmu un jaunas idejas šim gadam, lai tad mūzikas kritiķiem un vērtētājiem ir, par ko palauzīt galvas arī nākamgad, nosakot 2010.gada laureātus! Tik traki, kā es te dažreiz mālēju, ar to latviešu mūziku jau nav. Galvenais censties, censties un vēlreiz censties. Un vēl ļoti svarīgi – darīt to aiz MĪLESTĪBAS. Aiz mīlestības pret mūziku un, protams, tās klausītājiem.
Hei, ir pustrīs, bet piecos jāceļas uz hokeju! Nu, ko? Būs vieglāk aizmigt – varēšu aitu skaitīšanas vietā domāt likmes uz to, vai man izdosies piecelties, vai nē. Arlabunakti.
Skaistam miedziņam pieminētais Instrumentu klips „Kvik Myndir”:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru