Diezgan tā pamuļķīgi izklausās
šāda uzruna mēneša 13.datumā, bet... visa kā tik daudz, ka bail pat uz
kalendāru skatīties. Mēnesis iesācies ar tādu lērumu pasākumu un vēl visādu
lietu, ka tuvāko nedēļu laikā noteikti būšu nerunājams, stresains un vienkārši
īgns, jo ir pats pēdējais brīdis ķerties klāt Lielajam Gada Apskatam mūzikā,
kas šoreiz būs dzirdams arī trijos radio raidījumos, bet par to nedaudz vēlāk.
Pirms tam vēl aizķēries
oktobra apkopojums mēneša remiksu, albumu un singlu izskatā. Ja albumu ziņā
oktobris bija neticami veiksmīgs mēnesis (es pat neatceros, kad vēl vienā
mēnesī AMGmusic būtu piešķīris šeit ļoti reti lietoto super-augsto 9/10 uzreiz
divām platēm), tad singlu ziņā gan ir bijis lielāks klusums, kas pat šoreiz mani
nedaudz priecē (mazāk darba). Protams, 20 labākos singlus esmu apkopojis tāpat
un tie vienā miksā noklausāmi zemāk.
Lai Jums gaišs un priecīgs
novembris! Neaizsvinieties par daudz valsts svētkus, jo man ir aizdomas, ka
nāksies Jūs aicināt uz vēl kādām svinībām, par kurām pastāstīšu citreiz.
OKTOBRA TOP 20:
20.Purity Ring feat. Danny
Brown - "Belispeak II" [4AD]
19.A.Chal - "Touch Me
Like I'm Famous" [self-released]
18.Depeche Mode -
"unknown" [unknown]
17.DigiDing - "Es Nākšu
Atpakaļ" [self-released]
16.Palmbomen - "Black
Safari" [NON Records]
15.Solange - "Losing
You" [Terrible]
14.Bērnības Milicija -
"Pasaule Ir Neērta Vieta" [self-released]
13.Sambassadeur -
"Memories" [Labrador]
12.Gypsy & The Cat -
"Bloom" [Alsatian Music]
11.The New Division feat. Keep
Shelly in Athens - "Night Escape" [self-released]
10.Chad Valley feat. Twin
Shadow - "I Owe You This" [Loose Lips]
AMGmusic komentārs: „Nihilistiskā, agresīvā un brīžiem pat
psihopātiskā attieksme jūtama viscaur „No Love Deep Web”. Šī Death Grips iezīme jeb vizītkarte jau
bija labi nolasāma debijas ierakstā (un pirms tam izdotajā miksteipā), taču
jaunajā albumā trijotne spridzina ar vēl lielāku jaudu. Tomēr galvenais Death
Grips veiksmes faktors ir ne tik daudz agresīvā repošana un bļaustīšanās, bet
muzikālais noformējums, kas ir masīvs vārda „masīvs” vispārākajā pakāpē.
Brīžiem tehno, brīžiem industrial, brīžiem pilnīgs hardcore – tas viss liek veselajam
prātam uz brīdi pazust un iztēloties sevi kā prātā sajukušas huligānu grupas
dalībniekam nežēlīgu ainu pārmāktā filmā.”
4.Bat For Lashes – „The Haunted Man”
Release date: 15/10/2012
Label: Parlophone
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: „Vēl ilgi pirms Bat For Lashes trešā studijas
albuma „The Haunted Man” nonākšanas veikalu plauktos, galvenā apspriešanas tēma
bija tā vāciņa noformējums. Proti, kails vīrietis tikpat kailas, turklāt
neuzkrāsotas (un – vai man’ dieniņ! – ar viegli redzamu kaunuma apmatojumu)
Natašas Hānas plecos. Pati Nataša jau nogurusi atbildēt uz jautājumiem par šo
tematu, liekot klausītājam pašam izvēlēties, kāds zemteksts tam visam domāts un
vai vispār tāds ir.
Manuprāt gan, šoreiz viss ir
kā uz delnas. Jau pēc paviršākas „The Haunted Man” noklausīšanās top skaidrs,
ka šis ir mākslinieces visvieglākais, visgaišākais un... visatkailinātākais
ieraksts. Tikusi pāri šķiršanās krīzei, atstumtības un sevis meklējumu periodam
ASV, kas caurvija smagnējo 2009.gada plati „Two Suns”, Nataša beidzot atradusi
spēku un mieru sevī, radot albumu, kas ir vienlīdz popsīgākais un
harmoniskākais viņas daiļradē.”
3.Andy Stott – „Luxury Problems”
Release date: 29/10/2012
Label: Modern Love
AMG rating: 8/10
AMGmusic komentārs: „Neskatoties uz primāro ieroci, – masīvo,
monotono un dārdošo basu līniju – pirmā lieta, kas iekrīt ausīs Mančestras techno/dub producenta Endija Stota albumā „Luxury Problems”,
ir... ambientā noskaņa. Šeit liels nopelns ir albuma vokālistei, paša Stota
bijušajai klavierskolotājai Elisonai Skidmorai, kas savulaik dziedājusi arī
operā. Interesanti, ka sākotnēji bijis tieši vokāls, ko Elisona pēc Endija
lūguma akapellas izskatā nosūtījusi producentam, kurš tad šīs partijas pēc tam
ņēmies apdarināt ar savu skanējumu.
Gada sākumā par vienu no
interesantākajiem elektroniskās (nedejojamās) deju mūzikas albumiem šogad
parūpējās spāņu producents John Talabot.
Endija Stota „Luxury Problems” ir tikpat ģeniāls, taču pilnīgi pretējs
ieraksts. Kur pirmais bija melanholiski gaišs, tur šis ir enerģiski tumšs,
vienlaikus radot tiešas asociācijas ar tik ēteriskiem darbiem, kādi ir Džūlijas Holteres vai Džuliannas Bārvikas ierakstos. Basi un
vokāls ir atēstas sastāvdaļas. Bet labs mūzikas pavārs pārsteigs arī ar tām.
Maģiski!”
2.Flying Lotus – „Until The Quiet Comes”
Release date: 01/10/2012
Label: Warp
AMG rating: 9/10
AMGmusic komentārs: „Flying
Lotus (īstajā vārdā Stīvens Elisons) jau pirms vairākiem gadiem sevi
pieteica kā vienu no spožākajiem skaņu meistariem 21.gadsimtā, ko turpina
apliecināt arī „Until The Quiet Comes” platē, spēlējoties ar dažādām skaņu
cilpām, tikšķiem, plunkšķiem un ko tik vēl ne, ka brīžiem rodas sajūta – šeit
ir ielikts viss, ko vien elektroniskajā mūzikā vispār iespējams ielikt. Taču
visupirms šo albumu tomēr gribētos vērtēt no emocionālā viedokļa, proti, no tā,
kādā pasaku un noskaņu pasaulē šī plate ieved.
„Until The Quiet Comes”
noteikti ir daudz piezemētāks, mazāk ambiciozs par pirms diviem gadiem izlaisto
„Cosmogramma”, ko mūzikas prese nodēvēja par „elektroniskās mūzikas simfoniju”. Taču tieši šis vieglums un
neiespringtība ir palīdzējusi FlyLo radīt karjeras viengabalaināko, nosvērtāko
un, iespējams, ietekmīgāko albumu. Piepalīdzot vokālistiem Thundercat, Tomam Jorkam,
Nikijai Randai un Erikai Badū, „Until The Quiet Comes” ir
gan gada skaistākais sapņu albums, gan arī muzikāli robežas noārdošākais
darbs.”
1.Kendrick Lamar – „good kid, m.A.A.d city”
Release date: 22/10/2012
Label: Polydor
AMG rating: 9/10
AMGmusic komentārs: „Kalifornijas reperis Kendriks Lamārs izceļas uz savu pārējo kolēģu fona. Viņš nenāk no
kādas vietējās bandas, bet gan audzis pietiekami solīdi situētā ģimenē, skolas
gados lepojies ar labām sekmēm, turklāt neaizraujas ar hip-hop kultūras
neatņemamo sastāvdaļu – zāles pīpēšanu. Vienā vārdā garlaicīgs tips, teiksiet?
Kā izrādās, nebūt ne, un to Kendriks spoži apliecina savā debijas albumā „good
city, m.A.A.d. kid”, kas ir viscaur autobiogrāfisks stāsts par jaunieša dzīvi,
daudzviet papildināts arī ar padomiem no allaž gādīgajiem vecākiem.”
Tikmēr, pat neiedziļinoties
tematikā, ir vienā mirklī sajūtams, ka turpmākā stunda paies izcili
atmosfēriskā muzikālā pavadījumā, jo tie naksnīgie bīti un maigie sintezatoru
pieskārieni ir perfekta hip-hop un soul mūzikas sintēze. Platē jūs sagaidīs gan
intriģējoši piedzīvojumi, gan ar laiku nākošas atklāsmes par dzīvi, kas
pieaugušajiem varbūt šķiet loģiskas, gan pieļautas kļūdas, gan izcīnītas
veiksmes – viss pasniegts brīnišķīgā hip-hop/r’n’b’/soul
mūzikas mērcē, kuras sastāvdaļas rotā arī interesanti sempli no Beach House, Twin Sister, Dženetas
Džeksones u.c.”
„Nešaubos, ka Andrim Černovam pašam nepatiktu visi šitie modīgie – Rest In
Pīss...,” tā tviterī ierakstīja mūziķa tuvs draugs Uldis Rudaks. Lai gan
man tā arī neizdevās Andri nekad satikt, kaut kas saka priekšā, ka tiešām tā
arī ir. Lai tur gaišumiņā Andris man piedod, ka AMGmusic šī sasodīti riebīgā
rubrika tiek apzīmēta ar šiem trim angļu valodas burtiem.
Ir tik ļoti skumji, ka es pat
necentīšos neko garāk rakstīt. Jo ne jau par mūziku, kuras liels aizstāvis un
mīlētājs bija Černovs, šeit ir stāsts. Par mīlestību. Par cilvēcību. Par
dvēseles skaistumu. Par patiesumu. Par nesamākslotību. Nu... par daudzām
lietām, kuras, šķiet, laikmets ir atstājis kaut kur otrā plānā.
Pieļauju, ka nevietā, bet
tomēr publicēšu vienu Andra Černova rakstu, kas mani tik ļoti aizkustināja
pagājušajā vakarā, kad parādījās ziņas, ka ilgstoši ar slimību sirgstošais
dziesminieks ir komas stāvoklī Liepājas slimnīcā. Nevietā tāpēc, ka lielākā
daļa šeit noteikti nesaskatīs galveno. Ciņu par mīlestību. Par cilvēcību.
Par... Jā, to jau rakstīju.
Mums ir vajadzīgi spēcīgi
mūziķi. Tāpat kā mums noderētu spēcīgi sportisti. Un politiķi. Bet tas nav
galvenais. Pāri visam mums ir vajadzīgi gaiši un mīlestības pilni cilvēki. Un
tādi mums būs. Tādi ir maz, bet tādi ir bijuši un būs. Un mēs sadosimies rokās
un būsim stipri, pat ja sanāks krist kādreiz. Dusi mierā, Andri. Tu esi iedvesmojis.
Andris Černovs - "Logs"
Andris Černovs pats savā atbalsta koncertā Liepājā:
ANDRIS ČERNOVS, 1999.gads.
Raksts no videsvestis.lv.
BRĀĻI UN MĀSAS!
Lietojot
dažādas vielas, cilvēks maina savu vibrāciju un līdz ar to mainās stāvokļi,
kuros viņš atrodas. Negatīvas emocijas un mīlestības trūkums rada aukstuma
sajūtu, dziļu, nepārejošu aukstuma sajūtu. Iedzerot alkoholu vai lietojot
heroīnu vai opiju, rodas siltums. Aizmirstas viss negatīvais, kļūst viegli un
silti. Cilvēki šķiet tik labi un mīļi, nelaimes paliek nemanāmas -- rodas
komforta sajūta. Bet pēc tam seko kritiens atpakaļ aukstumā un ciešanās -- un
ne tikai atpakaļ, bet vēl tālāk atpakaļ nekā pirms tam. Svārsts. Un, jo ilgāk
un pamatīgāk tiek spiests uz augšu, jo tālāk tas krīt atpakaļ. Taču sekas
cilvēks bieži vien neapzinās vai arī nevēlas apzināties. (Tagad ir labi, bet
pēc tam būs pēc tam.) Mūsu sašķobīto attiecību un vērtību sabiedrībā arvien
pieaug negatīvo sajūtu cēloņi. Nabadzība, bezcerība, nežēlība, garīguma un
mīlestības trūkums. Patiesu vērtību trūkums. Tas ir taisnākais ceļš uz
alkoholismu un narkomāniju. Un, kad cilvēks ir pārkāpis slieksni un kļuvis
atkarīgs, tad «veselīgā» sabiedrība no viņa atsakās, nosaucot par padibeni, sāk
vajāt, nicināt un palīdz viņa dzīvi pārvērst par elli.
Visiem taču
sāp. Vai domājat, ka narkotiku atkarībā nonācis cilvēks necieš, regulāri
durstot sevi ar adatām; necieš no sāpēm un bada, pazemojumiem (līdz pat
zagšanai utt.)?
Formāli šiem
cilvēkiem piedāvā ārstēties. Bet cik alkoholiķu un narkomānu ir izārstēti?
Nezinu... Tie laikam tiek izolēti cietumos vai tiem līdzīgās slimnīcās, taču,
iznākot ārā, viss sākas no jauna. Lai mainītu savu dzīvi, ir jābūt pozitīviem
apstākļiem, kas ļautu to realizēt. Un tāpēc jāsaprot, ka šīs «padibenes» ir
tādi paši cilvēki kā mēs. Viņi tikai nav mācējuši iekļauties sociuma
noteikumos. Es negribu viņus cildināt, taču starp viņiem ir daudz talantīgu,
gudru, jūtīgu cilvēku, kuri nevarēja pieņemt dzīves spēles noteikumus. Mēs esam
ļoti auksti un nežēlīgi. Mēs atklāti sludinām, ka jākāpj pāri citu galvām, lai
vairotu savu labklājību.
Vai mēs
varam radīt siltumu? Tikai tā varam mainīt pašreizējo stāvokli. Ar nežēlību,
sodiem, vajāšanu stāvoklis tikai pasliktinās.
Valdībai un
valstij piedāvā uzņemties kontroli pār narkotiku lietošanu. Šo vielu kaut
daļēja legalizēšana patiesībā varētu humanizēt situāciju. Ja tas notiktu
atklāti un kontrolējami, tas nebūtu kriminālo struktūru rokās. Taču tā vien
šķiet, ka kādam ir izdevīgi, lai narkobizness darbojas kā pašlaik. Jā,
aizliegtā augļa statuss palielina pieprasījumu. Diemžēl šo problēmu regulē
lielas naudas summas, kas rodas, tirgojoties ar šīm vielām. Ir taču skaidrs, ka
ar aizliegumiem, represijām utt. nekas netiek labots. Valstij ir jāuzņemas
kontrole un atbildība šajā jomā. Attīstītās valstīs tiek sperti soļi šajā
virzienā.
Mēs
nevēlamies alkoholu viennozīmīgi atzīt par smagu un sociāli bīstamu narkotiku.
Regulāri notiek noziegumi alkohola ietekmē, tūkstošiem cilvēku nodzer savu
dzīvi. Bet tas dod labus ienākumus valsts kasē. Un mūs biedē ar narkomāniem,
kaut gan tie nebūt nav lielākie bandīti un laupītāji, par kādiem tos pataisa.
Patiesība ir tā, ka kriminālā publika ir sākusi lietot narkotikas, tādēļ tiek
likta vienādības zīme -- narkomāns = noziedznieks. Un arī noziedznieki nāk no
mūsu ģimenēm, nevis no Marsa vai Mēness.
Narkomānija
būtībā ir palēnināta pašnāvība, un pieaugošais pašnāvību skaits, kā arī
narkomānijas lavīna liecina tikai par to, ka kaut kas ļoti nepareizs ir mūsu
dzīvē. Ir jāmeklē un jānovērš cēloņi, nevis jāvajā cilvēki, kas ir šo cēloņu
sekas. Taču tas nav viegli. Un es pat nezinu, kā reāli atveseļot mūsu slimo,
bezdvēselisko sabiedrību. Arī prostitūcijas problēma valsti uztrauc tikai
sakarā ar nodokļu iekasēšanu. Dvēsele, jūtas, gods, cieņa -- tas jau šķiet
tukšas skaņas mūsu pērkami pārdodamajā vidē. Brīvā Latvija. Vai tādu mēs to
gribējām, gaidījām? Izcirtīsim visus parkus, pārdosim cits citu, zemi, ūdeni,
gaisu. Tas ir izdevīgi. Bet narkomānus nošausim vai noindēsim, tie ir kaitīgi
mūsu «veselīgajai» sabiedrībai.
Ilgi un
pamatīgi mūsu prātus un dvēseles kropļoja padomju ideoloģija. Tā grāva ideālus,
ieviesa melus visur un visā, biedēja un nežēlīgi izrēķinājās ar patiesības
meklētājiem. Un rezultāti ir baismīgi. Pašlaik tūkstošiem cilvēku dzīvo zem
jebkura eksistences līmeņa, valda bezcerība un cinisks materiālisms, bet mēs
skaļi melojam, ka viss ir labi, viss iet uz priekšu. Un es nedzirdu nevienu
izmisuma kliedzienu. Apstājieties! Ko jūs darāt! Vai uz tādu dzīvi mēs cerējām?
Vai patiešām mums jādomā tikai par to, ko labāk pirkt un pārdot? Sevi. Visu
apkārt. Dzeriet alu un dziediet dziesmas. Kļūsim par patērētājiem?
.jpg)
